Menu
Pilnā versija

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Arturs PriedÄ«tis · 27.03.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Diskurss par vÄ«rusa antropoloÄ£iskajām perspektÄ«vām ir teksts vai runa (diskurss) par vÄ«rusa un tajā skaitā koronvÄ«rusa iespÄ“jām palÄ«dzÄ“t cilvÄ“kiem. Skan absurdi, taču tādas iespÄ“jas pastāv. Īpaši tad, ja vÄ«russ ir izraisÄ«jis pandÄ“miju. ArÄ« koronvÄ«russ ir izraisÄ«jis pandÄ“miju. Tā tāpat kā jebkura cita pandÄ“mija var atstāt pozitÄ«vu ietekmi uz cilvÄ“kiem.

ArÄ« no koronvÄ«rusa tāpat kā no jebkura cita vÄ«rusa izraisÄ«tās pandÄ“mijas var sagaidÄ«t noteiktu labumu. Tāds labums atsauksies gan individuāli uz atsevišÄ·iem cilvÄ“kiem, gan sociāli uz cilvÄ“ku kolektÄ«viem, sākot ar zināmiem sabiedrÄ«bas slāņiem un beidzot ar visu tautu un radniecÄ«gu kultÅ«ru kopumu – civilizāciju. PandÄ“mija (arÄ« karš, dabas stihija, revolÅ«cija, humanitārā katastrofa) mÄ“dz bÅ«t zināms katalizators labdabÄ«gai sociālajai un mentālajai pārveidei.

CilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ tam ir daudzi pierādÄ«jumi. Spilgts pierādÄ«jums ir buržuāzijas realizÄ“tās  sociālās programmas Rietumu kapitālismā pÄ“c proletariāta revolÅ«cijas Krievijā. Pirms revolÅ«cijas vissliktākais bija tas, ko dÄ“vÄ“ja par darbaļaužu ekpluatāciju. Rietumu kapitālisms to centās pārvarÄ“t. Sociālo programmu mÄ“rÄ·is bija uzlabot strādniecÄ«bas labklājÄ«bu.

VÄ«rusa izraisÄ«tais labums balstās uz konkrÄ“tu principu. Tas dÄ“vÄ“jams par negāciju pārvarÄ“šanas principu. ŠÄ« principa pielietošanas rezultātā tiek pārvarÄ“tas negatÄ«vās sociālās parādÄ«bas un negatÄ«vās cilvÄ“ku Ä«pašÄ«bas pirms pandÄ“mijas. Tātad pandÄ“mija veicina cilvÄ“kus atsacÄ«ties no visa sliktā iepriekšÄ“jā esamÄ«bā un sākt jaunu dzÄ«vi. Tajā vairs nebÅ«s vietas tam visam, kas agrāk bija nelabs un faktiski traucÄ“ja dzÄ«vot cilvÄ“ciski cienÄ«gu dzÄ«vi.

Un nelabi varÄ“ja bÅ«t visdažādākie fenomeni, sākot no pasaules uzskata un sociāli politiskajām paradigmām, mācÄ«bām, koncepcijām, ideoloÄ£iskajām doktrÄ«nām, morāli tikumiskajām vÄ“rtÄ«bām un beidzot ar sadzÄ«ves ikdienišÄ·ajām manierÄ“m. Negāciju pārvarÄ“šanas princips funkcionÄ“ agresÄ«vi un nediskutabli. CilvÄ“ki apzinās jebkādu diskusiju nevajadzÄ«bu par agrākajām dzÄ«ves negācijām. Tās ir jāatmet bez ierunām, un tās nav vajadzÄ«gs restaurÄ“t dzÄ«vÄ“ pÄ“c pandÄ“mijas.

Kas pirms koronvÄ«rusa pandÄ“mijas eiropeÄ«du dzÄ«vÄ“ bija vissliktākais? Atbildi sniegs katrs racionāli un humānistiski domājošais cilvÄ“ks. EiropeÄ«du dzÄ«vÄ“ vissliktākais bija dzimstÄ«bas ārprātÄ«gā samazināšanās, veselā saprāta zudums, ideoloÄ£iskais globālisms, neoliberālisms, postmodernisms, Ä£imenes institÅ«ta sagraušana, homoseksuālisma un dažādu perversiju juridiskā legalizācija. Tas viss liecina par Rietumu civilizācijas strauju norietu, eiropeÄ«du degradāciju un deÄ£enerāciju. PandÄ“mija sekmÄ“ cerÄ«bu tikt vaļā no tik tikko uzskaitÄ«tajām galvenajām nelaimÄ“m.

Saprotams, tas nebÅ«s viegli. MÅ«sdienās pandÄ“mija nav tikai medicÄ«niska un dabas stihiska izpausme. PandÄ“mija ir vienota ar t.s. kriptoanalÄ«tiku un kriptostratÄ“Ä£iju – slepenu intelektuālo darbÄ«bu, kurai var bÅ«t demogrāfisks mÄ“rÄ·is, ekonomiskās, militārās, Ä£eopolitiskās kundzÄ«bas mÄ“rÄ·is, planÄ“tas pārvaldÄ«šanas mÄ“rÄ·is. Uz planÄ“tas mÅ«sdienās ir ļoti vareni spÄ“ki, kuri vÄ“las samazināt iedzÄ«votāju skaitu, pakļaut citas tautas, civilizācijas. TāpÄ“c pandÄ“miju var izraisÄ«t apzināti, un pandÄ“mija var bÅ«t bioloÄ£iskais ierocis. KoronvÄ«rusa pandÄ“mijas modelÄ“šana notika Å…ujorkā 2019.gada 18.oktobrÄ« stratÄ“Ä£iskajā spÄ“lÄ“ “Event 201”.   

PandÄ“mijas pirmajā laikā (2020.g. marta beigās) vislielākās cerÄ«bas vieš izredzes atbrÄ«voties no ideoloÄ£iskā globālisma. PÄ“c pandÄ“mijas ideoloÄ£iskais globālisms vairs nebÅ«s ideoloÄ£iska konstrukcija cilvÄ“ces muļķošanai.

Globālisms ir cilvÄ“ces visjaunāko laiku vispopulārākais un visaktÄ«vākais trends – tendence, kas izpaužas visdažādākajos aspektos un raksturo fundamentālas izmaiņas dzÄ«ves kārtÄ«bā un dzÄ«ves iespÄ“jās, kā arÄ« apliecina kardinālas izmaiņas pasaules uztverÄ“ un pasaules interpretācijā. Radies ir pilnÄ«gi jauns skatÄ«juma leņķis un pilnÄ«gi jauna dzÄ«ves prakses trajektorija.

Globālismā, neskatoties uz tā vispusÄ«go veidolu, nākas saskatÄ«t divus galvenos aspektus. Viens aspekts ir reālais globalizācijas process tirdzniecÄ«bā, ražošanā, tÅ«rismā, informācijas apmaiņā, kad cilvÄ“kiem ir iespÄ“jams veikt darbÄ«bu planetārā mÄ“rogā, apmeklÄ“t planÄ“tas jebkuru vietu, apmainÄ«ties ar informāciju cilvÄ“ces mÄ“rogā. Otrs aspekts ir tieksme reālo globalizācijas procesu pārvÄ“rst par ideoloÄ£isko globālismu.

IdeoloÄ£iskā globālisma mÄ“rÄ·is ir pasaulÄ“ ieviest visur vienādas vÄ“rtÄ«bas, normas, noteikumus, standartus ekonomikā, politikā, starptautiskajās attiecÄ«bās, morālÄ“, izglÄ«tÄ«bā, gala rezultātā panākot nacionālo kultÅ«ru, nacionālo valstu suverenitātes, visa veida kultÅ«ras atšÄ·irÄ«bu un robežu izzušanu. IdeoloÄ£iskais globālisms ir universāla ideoloÄ£ija, kas kalpo vienpolāras pasaules izveidošanai, kad uz Zemes ir viens noteikts centrs, viena noteikta valsts, kas pārvalda cilvÄ“ci. IdeoloÄ£iskā globālisma autors ir ASV, vÄ“loties izveidot vienpolāru pasauli un vÄ“loties kļūt par vienÄ«go varas spÄ“ku uz Zemes. IdeoloÄ£iskais globālisms ir ierocis cīņā par pasaules pārvaldÄ«šanu, neslÄ“pjot principu “America First”.

Jau pirms pandÄ“mijas ideoloÄ£iskais globālisms ieguva globālu nepopularitāti. PlanÄ“tas iedzÄ«votāji vÄ“las dzÄ«vot daudzpolārā pasaulÄ“, kad reāli funkcionÄ“ ekonomiskā un cita veida globalizācija, saglabājas kultÅ«ru daudzveidÄ«ba, turpinās sociuma informatizācija, nav zudusi valstu un kultÅ«ru savstarpÄ“jā cieņa starptautiskajās attiecÄ«bās, tiek atzÄ«ta nepieciešamÄ«ba nostiprināt lokāli labdabÄ«gu atvÄ“rtÄ«bu, inkluzÄ«vitāti, savstarpÄ“jo mācÄ«šanos vienam no otra.

PandÄ“mija momentā atsedza ASV liekulÄ«bu. IdeoloÄ£iskā globālisma ideologs pirmais aizslÄ“dza savu māju. Turklāt ASV vispirms norobežojās no Eiropas – visdārgākajiem partneriem, var droši teikt – brāļiem un māsām. TÅ«lÄ«t kļuva redzams, ka ideoloÄ£iskais globālisms nav palÄ«gs cilvÄ“cei kopÄ«gi cÄ«nÄ«ties pret pandÄ“miju. ASV egoisms publiski nonāvÄ“ja savu doktrÄ«nu – ideoloÄ£isko globālismu.

PandÄ“mija liecina arÄ« par reālā  globalizācijas procesa trauslumu. PÄ“c pandÄ“mijas nāksies piesardzÄ«gāk izturÄ“ties pret globalizāciju. AcÄ«mredzot nav vajadzÄ«gs globalizācijas fetišisms – nekritiska cieņa un dievināšana. ArÄ« globalizācijas laikmetā katra valsts var paļauties tikai uz sevi. Cīņā ar dažāda veida nelaimÄ“m un tajā skaitā pandÄ“miju nevar paļauties uz starptautiskajām struktÅ«rām. Tās izrādās fikcijas un liekēžu barotavas. Cīņai pret koronvÄ«rusa pandÄ“miju nav planetārā plāna un planetārā mÄ“roga vadÄ«bas. Katra valsts cÄ«nās atbilstoši savas valdÄ«bas prāta lÄ«menim un reālajām medicÄ«niskajām iespÄ“jām.

PandÄ“mija aicina pārskatÄ«t t.s. atvÄ“rtās sabiedrÄ«bas konceptu, ko sludina Rietumu oligarhijas uzdevumā pakalpÄ«gā akadÄ“miskā vide, mediji, politiÄ·i. Koncepts pastāv vÄ“sturiski neilgi. To sāka musināt pÄ“c II Pasaules kara. LÄ«dz šim nebija tāds globāls iemesls kā pandÄ“mija, lai tās kontekstā verificÄ“tu atvÄ“rtās sabiedrÄ«bas konceptu. Tagad ir pienācis tāds laiks, un, lÅ«k, izrādās, ka pandÄ“mijas apstākļos atvÄ“rtā sabiedrÄ«ba ir milzÄ«gs drauds epidÄ“mijas izplatÄ«bai. Pret epidÄ“miju/pandÄ“miju visefektÄ«vākais ir sabiedrÄ«bas izolācija, sabiedrÄ«bas noslÄ“gtÄ«ba, valstu robežu slÄ“gšana, starptautiskās satiksmes apturÄ“šana. AtvÄ“rtās sabiedrÄ«bas koncepta atmešanā aktÄ«vi iesaistās internets.  KoronvÄ«rusa izraisÄ«tā pandÄ“mija cilvÄ“kus novirza digitālajā pasaulÄ“ – interneta pasaulÄ“, nodrošinot eksistenciālo pašizolāciju, attālinātu darbu un attālinātas mācÄ«bas.

PandÄ“mijai ir sociāli nivelÄ“jošs gars. PandÄ“mija nolÄ«dzina atšÄ·irÄ«bas starp bagātām valstÄ«m un nabadzÄ«gām valstÄ«m. PandÄ“mija nešÄ·iro valstis pÄ“c to materiālās bagātÄ«bas apjoma. Pasaules visbagātākā valsts ASV izjÅ«t pandÄ“mijas apdraudÄ“jumu tādā pašÄ mÄ“rā kā pasaules visnabadzÄ«gākās valstis. Tas turpmāk var mazināt bagāto valstu elites pašpārliecinātÄ«bu, augstprātÄ«bu, cinismu, dažāda veida pārākuma apziņu.

Novērtē šo rakstu:

0
0