VÄ«rusa antropoloÄ£iskÄs perspektÄ«vas
Arturs PriedÄ«tis · 27.03.2020. · Komentāri (0)Diskurss par vÄ«rusa antropoloÄ£iskajÄm perspektÄ«vÄm ir teksts vai runa (diskurss) par vÄ«rusa un tajÄ skaitÄ koronvÄ«rusa iespÄ“jÄm palÄ«dzÄ“t cilvÄ“kiem. Skan absurdi, taÄu tÄdas iespÄ“jas pastÄv. Īpaši tad, ja vÄ«russ ir izraisÄ«jis pandÄ“miju. ArÄ« koronvÄ«russ ir izraisÄ«jis pandÄ“miju. TÄ tÄpat kÄ jebkura cita pandÄ“mija var atstÄt pozitÄ«vu ietekmi uz cilvÄ“kiem.
ArÄ« no koronvÄ«rusa tÄpat kÄ no jebkura cita vÄ«rusa izraisÄ«tÄs pandÄ“mijas var sagaidÄ«t noteiktu labumu. TÄds labums atsauksies gan individuÄli uz atsevišÄ·iem cilvÄ“kiem, gan sociÄli uz cilvÄ“ku kolektÄ«viem, sÄkot ar zinÄmiem sabiedrÄ«bas slÄņiem un beidzot ar visu tautu un radniecÄ«gu kultÅ«ru kopumu – civilizÄciju. PandÄ“mija (arÄ« karš, dabas stihija, revolÅ«cija, humanitÄrÄ katastrofa) mÄ“dz bÅ«t zinÄms katalizators labdabÄ«gai sociÄlajai un mentÄlajai pÄrveidei.
CilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ tam ir daudzi pierÄdÄ«jumi. Spilgts pierÄdÄ«jums ir buržuÄzijas realizÄ“tÄs sociÄlÄs programmas Rietumu kapitÄlismÄ pÄ“c proletariÄta revolÅ«cijas KrievijÄ. Pirms revolÅ«cijas vissliktÄkais bija tas, ko dÄ“vÄ“ja par darbaļaužu ekpluatÄciju. Rietumu kapitÄlisms to centÄs pÄrvarÄ“t. SociÄlo programmu mÄ“rÄ·is bija uzlabot strÄdniecÄ«bas labklÄjÄ«bu.
VÄ«rusa izraisÄ«tais labums balstÄs uz konkrÄ“tu principu. Tas dÄ“vÄ“jams par negÄciju pÄrvarÄ“šanas principu. ŠÄ« principa pielietošanas rezultÄtÄ tiek pÄrvarÄ“tas negatÄ«vÄs sociÄlÄs parÄdÄ«bas un negatÄ«vÄs cilvÄ“ku Ä«pašÄ«bas pirms pandÄ“mijas. TÄtad pandÄ“mija veicina cilvÄ“kus atsacÄ«ties no visa sliktÄ iepriekšÄ“jÄ esamÄ«bÄ un sÄkt jaunu dzÄ«vi. TajÄ vairs nebÅ«s vietas tam visam, kas agrÄk bija nelabs un faktiski traucÄ“ja dzÄ«vot cilvÄ“ciski cienÄ«gu dzÄ«vi.
Un nelabi varÄ“ja bÅ«t visdažÄdÄkie fenomeni, sÄkot no pasaules uzskata un sociÄli politiskajÄm paradigmÄm, mÄcÄ«bÄm, koncepcijÄm, ideoloÄ£iskajÄm doktrÄ«nÄm, morÄli tikumiskajÄm vÄ“rtÄ«bÄm un beidzot ar sadzÄ«ves ikdienišÄ·ajÄm manierÄ“m. NegÄciju pÄrvarÄ“šanas princips funkcionÄ“ agresÄ«vi un nediskutabli. CilvÄ“ki apzinÄs jebkÄdu diskusiju nevajadzÄ«bu par agrÄkajÄm dzÄ«ves negÄcijÄm. TÄs ir jÄatmet bez ierunÄm, un tÄs nav vajadzÄ«gs restaurÄ“t dzÄ«vÄ“ pÄ“c pandÄ“mijas.
Kas pirms koronvÄ«rusa pandÄ“mijas eiropeÄ«du dzÄ«vÄ“ bija vissliktÄkais? Atbildi sniegs katrs racionÄli un humÄnistiski domÄjošais cilvÄ“ks. EiropeÄ«du dzÄ«vÄ“ vissliktÄkais bija dzimstÄ«bas ÄrprÄtÄ«gÄ samazinÄšanÄs, veselÄ saprÄta zudums, ideoloÄ£iskais globÄlisms, neoliberÄlisms, postmodernisms, Ä£imenes institÅ«ta sagraušana, homoseksuÄlisma un dažÄdu perversiju juridiskÄ legalizÄcija. Tas viss liecina par Rietumu civilizÄcijas strauju norietu, eiropeÄ«du degradÄciju un deÄ£enerÄciju. PandÄ“mija sekmÄ“ cerÄ«bu tikt vaÄ¼Ä no tik tikko uzskaitÄ«tajÄm galvenajÄm nelaimÄ“m.
Saprotams, tas nebÅ«s viegli. MÅ«sdienÄs pandÄ“mija nav tikai medicÄ«niska un dabas stihiska izpausme. PandÄ“mija ir vienota ar t.s. kriptoanalÄ«tiku un kriptostratÄ“Ä£iju – slepenu intelektuÄlo darbÄ«bu, kurai var bÅ«t demogrÄfisks mÄ“rÄ·is, ekonomiskÄs, militÄrÄs, Ä£eopolitiskÄs kundzÄ«bas mÄ“rÄ·is, planÄ“tas pÄrvaldÄ«šanas mÄ“rÄ·is. Uz planÄ“tas mÅ«sdienÄs ir ļoti vareni spÄ“ki, kuri vÄ“las samazinÄt iedzÄ«votÄju skaitu, pakļaut citas tautas, civilizÄcijas. TÄpÄ“c pandÄ“miju var izraisÄ«t apzinÄti, un pandÄ“mija var bÅ«t bioloÄ£iskais ierocis. KoronvÄ«rusa pandÄ“mijas modelÄ“šana notika Å…ujorkÄ 2019.gada 18.oktobrÄ« stratÄ“Ä£iskajÄ spÄ“lÄ“ “Event
PandÄ“mijas pirmajÄ laikÄ (2020.g. marta beigÄs) vislielÄkÄs cerÄ«bas vieš izredzes atbrÄ«voties no ideoloÄ£iskÄ globÄlisma. PÄ“c pandÄ“mijas ideoloÄ£iskais globÄlisms vairs nebÅ«s ideoloÄ£iska konstrukcija cilvÄ“ces muļķošanai.
GlobÄlisms ir cilvÄ“ces visjaunÄko laiku vispopulÄrÄkais un visaktÄ«vÄkais trends – tendence, kas izpaužas visdažÄdÄkajos aspektos un raksturo fundamentÄlas izmaiņas dzÄ«ves kÄrtÄ«bÄ un dzÄ«ves iespÄ“jÄs, kÄ arÄ« apliecina kardinÄlas izmaiņas pasaules uztverÄ“ un pasaules interpretÄcijÄ. Radies ir pilnÄ«gi jauns skatÄ«juma leņķis un pilnÄ«gi jauna dzÄ«ves prakses trajektorija.
GlobÄlismÄ, neskatoties uz tÄ vispusÄ«go veidolu, nÄkas saskatÄ«t divus galvenos aspektus. Viens aspekts ir reÄlais globalizÄcijas process tirdzniecÄ«bÄ, ražošanÄ, tÅ«rismÄ, informÄcijas apmaiņÄ, kad cilvÄ“kiem ir iespÄ“jams veikt darbÄ«bu planetÄrÄ mÄ“rogÄ, apmeklÄ“t planÄ“tas jebkuru vietu, apmainÄ«ties ar informÄciju cilvÄ“ces mÄ“rogÄ. Otrs aspekts ir tieksme reÄlo globalizÄcijas procesu pÄrvÄ“rst par ideoloÄ£isko globÄlismu.
IdeoloÄ£iskÄ globÄlisma mÄ“rÄ·is ir pasaulÄ“ ieviest visur vienÄdas vÄ“rtÄ«bas, normas, noteikumus, standartus ekonomikÄ, politikÄ, starptautiskajÄs attiecÄ«bÄs, morÄlÄ“, izglÄ«tÄ«bÄ, gala rezultÄtÄ panÄkot nacionÄlo kultÅ«ru, nacionÄlo valstu suverenitÄtes, visa veida kultÅ«ras atšÄ·irÄ«bu un robežu izzušanu. IdeoloÄ£iskais globÄlisms ir universÄla ideoloÄ£ija, kas kalpo vienpolÄras pasaules izveidošanai, kad uz Zemes ir viens noteikts centrs, viena noteikta valsts, kas pÄrvalda cilvÄ“ci. IdeoloÄ£iskÄ globÄlisma autors ir ASV, vÄ“loties izveidot vienpolÄru pasauli un vÄ“loties kļūt par vienÄ«go varas spÄ“ku uz Zemes. IdeoloÄ£iskais globÄlisms ir ierocis cÄ«Å†Ä par pasaules pÄrvaldÄ«šanu, neslÄ“pjot principu “America First”.
Jau pirms pandÄ“mijas ideoloÄ£iskais globÄlisms ieguva globÄlu nepopularitÄti. PlanÄ“tas iedzÄ«votÄji vÄ“las dzÄ«vot daudzpolÄrÄ pasaulÄ“, kad reÄli funkcionÄ“ ekonomiskÄ un cita veida globalizÄcija, saglabÄjas kultÅ«ru daudzveidÄ«ba, turpinÄs sociuma informatizÄcija, nav zudusi valstu un kultÅ«ru savstarpÄ“jÄ cieņa starptautiskajÄs attiecÄ«bÄs, tiek atzÄ«ta nepieciešamÄ«ba nostiprinÄt lokÄli labdabÄ«gu atvÄ“rtÄ«bu, inkluzÄ«vitÄti, savstarpÄ“jo mÄcÄ«šanos vienam no otra.
PandÄ“mija momentÄ atsedza ASV liekulÄ«bu. IdeoloÄ£iskÄ globÄlisma ideologs pirmais aizslÄ“dza savu mÄju. TurklÄt ASV vispirms norobežojÄs no Eiropas – visdÄrgÄkajiem partneriem, var droši teikt – brÄļiem un mÄsÄm. TÅ«lÄ«t kļuva redzams, ka ideoloÄ£iskais globÄlisms nav palÄ«gs cilvÄ“cei kopÄ«gi cÄ«nÄ«ties pret pandÄ“miju. ASV egoisms publiski nonÄvÄ“ja savu doktrÄ«nu – ideoloÄ£isko globÄlismu.
PandÄ“mija liecina arÄ« par reÄlÄ globalizÄcijas procesa trauslumu. PÄ“c pandÄ“mijas nÄksies piesardzÄ«gÄk izturÄ“ties pret globalizÄciju. AcÄ«mredzot nav vajadzÄ«gs globalizÄcijas fetišisms – nekritiska cieņa un dievinÄšana. ArÄ« globalizÄcijas laikmetÄ katra valsts var paļauties tikai uz sevi. CÄ«Å†Ä ar dažÄda veida nelaimÄ“m un tajÄ skaitÄ pandÄ“miju nevar paļauties uz starptautiskajÄm struktÅ«rÄm. TÄs izrÄdÄs fikcijas un liekēžu barotavas. Cīņai pret koronvÄ«rusa pandÄ“miju nav planetÄrÄ plÄna un planetÄrÄ mÄ“roga vadÄ«bas. Katra valsts cÄ«nÄs atbilstoši savas valdÄ«bas prÄta lÄ«menim un reÄlajÄm medicÄ«niskajÄm iespÄ“jÄm.
PandÄ“mija aicina pÄrskatÄ«t t.s. atvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas konceptu, ko sludina Rietumu oligarhijas uzdevumÄ pakalpÄ«gÄ akadÄ“miskÄ vide, mediji, politiÄ·i. Koncepts pastÄv vÄ“sturiski neilgi. To sÄka musinÄt pÄ“c II Pasaules kara. LÄ«dz šim nebija tÄds globÄls iemesls kÄ pandÄ“mija, lai tÄs kontekstÄ verificÄ“tu atvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas konceptu. Tagad ir pienÄcis tÄds laiks, un, lÅ«k, izrÄdÄs, ka pandÄ“mijas apstÄkļos atvÄ“rtÄ sabiedrÄ«ba ir milzÄ«gs drauds epidÄ“mijas izplatÄ«bai. Pret epidÄ“miju/pandÄ“miju visefektÄ«vÄkais ir sabiedrÄ«bas izolÄcija, sabiedrÄ«bas noslÄ“gtÄ«ba, valstu robežu slÄ“gšana, starptautiskÄs satiksmes apturÄ“šana. AtvÄ“rtÄs sabiedrÄ«bas koncepta atmešanÄ aktÄ«vi iesaistÄs internets. KoronvÄ«rusa izraisÄ«tÄ pandÄ“mija cilvÄ“kus novirza digitÄlajÄ pasaulÄ“ – interneta pasaulÄ“, nodrošinot eksistenciÄlo pašizolÄciju, attÄlinÄtu darbu un attÄlinÄtas mÄcÄ«bas.
PandÄ“mijai ir sociÄli nivelÄ“jošs gars. PandÄ“mija nolÄ«dzina atšÄ·irÄ«bas starp bagÄtÄm valstÄ«m un nabadzÄ«gÄm valstÄ«m. PandÄ“mija nešÄ·iro valstis pÄ“c to materiÄlÄs bagÄtÄ«bas apjoma. Pasaules visbagÄtÄkÄ valsts ASV izjÅ«t pandÄ“mijas apdraudÄ“jumu tÄdÄ pašÄ mÄ“rÄ kÄ pasaules visnabadzÄ«gÄkÄs valstis. Tas turpmÄk var mazinÄt bagÄto valstu elites pašpÄrliecinÄtÄ«bu, augstprÄtÄ«bu, cinismu, dažÄda veida pÄrÄkuma apziņu.