Iesaki rakstu:

Esmu ārsts – sertificÄ“ts mugurkaula Ä·irurgs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi Latvijas un pasaules medicÄ«nā un ļoti vÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu uz to, ka pasākumi, kas tiek veikti ar mÄ“rÄ·i ierobežot Covid-19 vÄ«rusu Latvijā, bet skar visas dzÄ«ves jomas – ekonomiku, garÄ«go veselÄ«bu, Ä£imenes attiecÄ«bas, fizisko veselÄ«bu –, tiek skatÄ«ti nepiedodami šauri – tikai epidemioloÄ£iskā aspektā. Sekas, ko šÄds atsvešināts skats un arvien pieaugošie ierobežojumi rada, jau kļūst draudÄ«gi smagas. RÄ«cÄ«ba un lÄ“mumi kļūst irracionāli un paniku raisoši.

ŠÄ·iet, esam pārņēmuši visdramatiskākās valsts – Itālijas modeli un Latvijā rÄ«kojamies tā, it kā mÄ“s piedzÄ«votu identisku scenāriju. Gribu minÄ“t salÄ«dzinošu piemÄ“ru – Itālijā nāves gadÄ«jumi saslimušajiem ar Covid-19 tuvojas 10%, kamÄ“r Vācijā ar salÄ«dzinoši lÄ«dzÄ«gu saslimušo skaitu nāve iestājas tikai 0,4–0,5% pacientu.

AtšÄ·irÄ«ba saistÄ«ta ar to, kādu taktiku valstis pielieto šajā situācijā. Vācijā ik dienu tiek veikti milzÄ«gi apjomi testu, kamÄ“r Itālijā cilvÄ“ki mediÄ·u redzeslokā nokļūst vien tad, kad vairākas nedēļas "izstaigātam" vÄ«rusam rodas komplikācijas un, protams, šajā laikā aplipināti daudzi citi.

Latvijā cilvÄ“ki ar raksturÄ«giem simptomiem tiek testÄ“ti, un vÄ«russ tiek konstatÄ“ts agrÄ«nā stadijā un vieglā formā. Kādēļ mÄ“s savā situācijā nepiemÄ“rojam Vācijas piemÄ“ru, kur ierobežojumi pret cilvÄ“kiem, viņu fizisko, garÄ«go veselÄ«bu, pārvietošanās iespÄ“jām un darbu ir ievÄ“rojami saudzÄ«gāki?

Esmu ieradis neaprobežoties ar informāciju, kas ir viegli pieejama un ko tiražē Latvijas mediji. Ä»oti rÅ«pÄ«gi sekoju lÄ«dzi Lielbritānijas, Amerikas un Vācijas vadošo mediju un medicÄ«nas kolÄ“Ä£u apkopotajai informācijai.

Man ir sajÅ«ta, ka Latvijas mediju telpā – apzināti vai neapzināti – tiek kultivÄ“ta panika un bezcerÄ«ba. Pār cilvÄ“ku burtiski gāžas informācija par jauniem saslimušajiem, nāves gadÄ«jumiem un tā aizsegā – jauniem un jauniem ierobežojumiem, ko ievieš Latvijā, lai arÄ« saslimstÄ«ba pie mums ir ļoti pakāpeniska un neliela.

ManÄ« rada neizpratni, kādēļ masu medijos netiek vai ļoti maz tiek runāts par to, ka, arÄ« ārstÄ“joties mājas apstākļos, ir divas efektÄ«vas antibiotikas, kas mazina komplikāciju risku un ārstÄ“. ASV un Lielbritānijā šÄ«s antibiotikas izraksta pacientiem, kuri var ārstÄ“ties mājas apstākļos.

Tāpat citu Eiropas valstu mediÄ·i regulāri atgādina, ka Covid-19 vÄ«russ iet bojā 60 grādu temperatÅ«rā. Tātad cilvÄ“kiem, kuri vÄ“l nav ar slimÄ«bas simptomiem un kuriem ir iespÄ“ja iet pirtÄ«, tas noteikti jāņem vÄ“rā. Savukārt telpu, kur uzturÄ“jušies vÄ«rusa nÄ“sātāji, vajadzÄ“tu izgaismot ar kvarca lampu. Kādēļ netiek runāts par to? VÄ«rusam ļoti nepatÄ«k skābeklis, tāpÄ“c labāk iet staigāt svaigā gaisā nekā sÄ“dÄ“t telpās. CilvÄ“kiem daudz jālieto C vitamÄ«ns, 100–200 mg 2 lÄ«dz 3, pat 4 reizes dienā.

VÄ“l mazāk man ir izprotams, kādēļ sejas maskas, kas ir elementārs pašaizsardzÄ«bas lÄ«dzeklis, kas ļoti palÄ«dzÄ“tu vÄ«rusa izplatÄ«bas ierobežošanai, nav pieejamas vienkārši uz ielas. Lai jebkurš, izejot no mājām, masku var uzlikt – neatkarÄ«gi no tā, vai cilvÄ“kam sāp kakls un ir nelielas iesnas vai nekas nekait. Mums ir vÄ“rts tajā ieguldÄ«t un pasÅ«tÄ«t nevis vienu kravu no Ķīnas, bet piecas vai, iespÄ“jams, pat desmit, lai pietiktu visiem, jo maskas katru dienu ir jāmaina. Maskas šobrÄ«d nedrÄ«kst bÅ«t nepieejama prece, ko pat aptiekā nav iespÄ“jams iegādāties!

Un vÄ“l es ļoti vÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu uz sekām, kuras jau pamazām sāk kļūt jÅ«tamas (vÄ“l ļoti vieglā formā), rÄ«kojoties, balstoties uz šauri epidemioloÄ£iskām nostādnÄ“m, bet nedomājot valstiski atbildÄ«gi, vairākus soļus uz priekšu un plašÄkā mÄ“rogā.

Ir ļoti daudz citu – ievÄ“rojami nopietnāku, nesalÄ«dzināmi lielāku Latvijas sabiedrÄ«bas daļu skarošu – saslimšanu, kuru gaita nav apstājusies vÄ«rusa Ä“nā. Savukārt mÄ“s šobrÄ«d Latvijā dzÄ«vojam režīmā, kur visi resursi un visa palÄ«dzÄ«ba vÄ“rsta uz nepilnu piecu simtu Covid-19 slimnieku uzraudzÄ«bu. Zinot, ka ar vÄ«rusu izslimos tÅ«kstoši.

Pacientiem ir liegts ievÄ“rojams medicÄ«nisko pakalpojumu loks ne tikai valsts medicÄ«nas iestādÄ“s, bet pat privātajās. Kādas sekas paredzamas šÄdai rÄ«cÄ«bai? Vai tas vispār ir apsvÄ“rts, domājot šauri tikai par vÄ«rusu? Ja ir grÅ«ti uz to raudzÄ«ties no humānās perspektÄ«vas, vai ir parÄ“Ä·ināts ekonomiski, kādas sekas tas radÄ«s?

Latvija ir viena no vadošajām valstÄ«m Eiropā sirds un asinsvadu saslimšanu jomā. Spriedze, panika, neziņa un haoss, kas tiek kultivÄ“ts ar mediju un valsts starpniecÄ«bu un ko rada valdÄ«bas lÄ“mumi, visai tieši atsaucas arÄ« uz šiem pacientiem un viņu veselÄ«bu. Ir vÄ“rts uzzināt, kā mainÄ«jusies insultu, infarktu lÄ«kne martā. Ir vÄ“rts runāt ne vien ar epidemiologiem, bet arÄ« asinsvadu Ä·irurgiem – viņi ikdienā rÅ«pÄ“jas par ļoti lielas Latvijas sabiedrÄ«bas daļas dzÄ«ves kvalitāti un dzÄ«vÄ«bu.

Atbilstoši valdÄ«bas lÄ“mumiem arvien tiek palielināta cilvÄ“ku piespiedu nošÄ·irtÄ«ba viņu dzÄ«vojamās telpas četrās sienās. Bieži nelielā telpā nu jau augām dienām lÄ«dzās ir mazi bÄ“rni, skolÄ“ni, kuri mācās, vecāki, kuri strādā attālināti. Pirms krÄ«zes, tuvojoties demokrātiskas sabiedrÄ«bas modelim, mÄ“s pamazām sākām runāt par cietumnieku integrāciju sabiedrÄ«bā.

Forma, kādā sabiedrÄ«ba arvien vairāk tiek virzÄ«ta dzÄ«vot, ir personÄ«gs cietums. Vai par to ir bijušas nopietnas konsultācijas ar psihiatriem – kādas sekas šÄda dzÄ«ves forma rada Ä«stermiņā un ilgtermiņā? Ko tas nodarÄ«s Ä£imenÄ“m, par kuru vÄ“rtÄ«bu mÄ“s arÄ« pÄ“dÄ“jos gadus tik ļoti "it kā" iestājāmies?

Izolācija, darba zaudÄ“šana, neziņa, masveidÄ«ga negatÄ«vā informācija – tā ir visauglÄ«gākā augsne visa veida psihisko traucÄ“jumu "uzplaukumam". Vai ir notikušas gana nopietnas konsultācijas ar psihiskās veselÄ«bas speciālistiem, nevis epidemiologiem, kuri, visticamāk, maz orientÄ“jas šajos jautājumos, lai pieņemtu un turpinātu draudÄ“t ar vÄ“l nopietnākiem liegumiem un ierobežojumiem indivÄ«diem un sabiedrÄ«bai? Izteikti ierobežota tiek arÄ« palÄ«dzÄ«bas sniegšana dažādas traumas (tajā skaitā arÄ« mugurkaula lÅ«zumus ar vai bez muguras smadzeņu bojājumu) guvušiem pacientiem, nemaz nerunājot par šo pacientu rehabilitāciju.

Tāpat mani lÄ«dzÄ«gi kā lielu daļu sabiedrÄ«bas uztrauc jautājums par to, kā un kā vārdā tiek pamazām iznÄ«cināta Latvijas ekonomika. Vai tas arÄ« darÄ«ts, vienÄ«gi konsultÄ“joties un ņemot vÄ“rā epidemiologu ieteikumus? Vai ekonomisti un finansisti ir analizÄ“juši, kādai krÄ«zei valsts un tās iedzÄ«votāji tiek pakļauti, kādas bÅ«s tās sekas un vai tas ir adekvāts solis vÄ«rusa ierobežošanas vārdā?

Es ļoti aicinu mazliet distancÄ“ties no vÄ«rusa un tā apkarošanas un paraudzÄ«ties uz jÅ«su rÄ«cÄ«bu un lÄ“mumiem plašÄk un atbildÄ«gāk, kā tas bÅ«tu jādara cilvÄ“kiem, kuri vada valsti. LÅ«dzu, pirms pieņemt lÄ“mumus, konsultÄ“jieties ar daudzu citu jomu ekspertiem un profesionāļiem, nevis tikai epidemiologiem!

VÄ«russ pāries, bet mums šajā valstÄ« bÅ«s jādzÄ«vo ar sekām, kuras bÅ«s radÄ«jis nevis vÄ«russ, bet lÄ“mumi, kuri jau šobrÄ«d grauj visas bÅ«tiskās jomas, kas vispār veido valsti un cilvÄ“ku kā tās vÄ“rtÄ«bu nesÄ“ju.

* Mugurkaula ķirurgs, Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pasniedzējs