Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kopš 2016.gada septembra valsts konsekventi atteikusies veikt tiesisku, pārskatāmu procedÅ«ru un atjaunot man ārsta speciālista statusu. Apzinos, ka situāciju operatÄ«vi mainÄ«t varÄ“tu vien amatos pašlaik esošas valsts amatpersonas, tāpÄ“c pieklājas gadumijā apsveikt gan tos, no kuriem joprojām sagaidu reālu rÄ«cÄ«bu, gan tos, kuri ar saviem skaidrojumiem u.tml. varÄ“tu procesu kā iepriekš ietekmÄ“t negatÄ«vi.

Ne vien medicÄ«nā, bet arÄ« citās sabiedrÄ«bai svarÄ«gās jomās ikvienam izglÄ«totam, par personÄ«bu nobriedušam speciālistam jāprot atpazÄ«t savas pamattiesÄ«bas aizskarošus gadÄ«jumus, argumentÄ“t pretenzijas un vismaz elementārā lÄ«menÄ« spÄ“t sevi aizstāvÄ“t pret publisko institÅ«ciju patvaļu. TiesÄ«bu doktrÄ«nā atzÄ«ts, ka pieredzÄ“juša speciālista tiesÄ«bas saglabāt ilgstošu nodarbošanos, kura prasa Ä«pašu kvalifikāciju, izriet no Satversmes 106.panta pirmajā teikumā ietvertās normas.

Diemžēl mÅ«su valstÄ«, kur arvien konsekventāk tiek akcentÄ“tas tikai atsevišÄ·u sociālo grupu pamattiesÄ«bas, speciālistus kā grupu mÄ“dz diskriminÄ“t. Proti, visi trÄ«s varas atzari acÄ«mredzami ir vienojušies, ka Satversmes 106.pants “politiski” vairs neiederas mÅ«su sabiedrÄ«bā.

Kā traktÄ“t MK 18.12.12. noteikumos Nr.943 ietvertās normas, ar ko izdot lÄ“mumus ārstniecÄ«bas personu sertifikācijas jomā (pat par speciālista statusa anulÄ“šanu (!!!)), kā arÄ« tālākizglÄ«tÄ«bas pasākumu atzÄ«šanā valsts nepastarpināti pilnvarojusi juridiski neatzÄ«tus subjektus, proti, biedrÄ«bu struktÅ«rvienÄ«bas? Pašas par sevi tās nav juridiskas personas un nevar bÅ«t apveltÄ«tas ar administratÄ«vi procesuālu tiesÄ«bspÄ“ju (vismaz teorÄ“tiski, ciktāl runa ir par demokrātisku, tiesisku valsti). Turklāt jau norādÄ«ju, ka lÄ“mumi var skart ārstniecÄ«bas personu no Satversmes izrietošas pamattiesÄ«bas. TomÄ“r attiecÄ«gās normas palikušas spÄ“kā jau astoņus gadus; visi varas atzari par to ir pietiekami labi informÄ“ti, bet negrasās veikt nekādus pasākumus, lai šo tiesisko anahronismu novÄ“rstu.

Latvijas likumi nepilnvaro Ministru kabinetu “miera laikos” deleģēt valsts varas realizÄ“šanu tādam ārpus valsts pārvaldes institucionālās sistÄ“mas esošam subjektam, kam nav juridiskas personas statuss. Tātad ar MK noteikumiem Nr.943 un tajos ietverto normu visaptverošu atzÄ«šanu radÄ«ta doktrināli jauna pieeja, ka demokrātisku valsti visefektÄ«vāk veidot no atsevišÄ·iem resoriem, kā iekšienÄ“ darbojas totalitāras, ideoloÄ£iski kontrolÄ“tas sistÄ“mas.

Jo Ä«paši tas der nozarÄ“m, kur nepieciešams izglÄ«tots personāls. Proti, “nepieskatÄ«šanas” gadÄ«jumos kādam varÄ“tu attÄ«stÄ«ties vÄ“lme sākt domāt patstāvÄ«gi, bet lÄ«dz ar to parādÄ«tos esošo sistÄ“mu apdraudošas ambÄ«cijas. Vien skatot no šÄdas pozÄ«cijas, var izprast visu trÄ«s varas atzaru, kā arÄ« tiesÄ«bsarga un J. Plepa kunga (divu pÄ“dÄ“jo Valsts prezidentu padomnieka, konstitucionālo tiesÄ«bu eksperta) nepārprotamo atbalstu “sociālā eksperimenta” lietderÄ«bai ārstu sertifikācijā.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr.943 administratÄ«vos aktus par tālākizglÄ«tÄ«bas pasākumu atzÄ«šanu un novÄ“rtÄ“šanu izdod sertifikācijas padomes. Proti, ārsta, medmāsas vai funkcionālā speciālista spÄ“jas pašam apzināties savas mācÄ«bu vajadzÄ«bas un pilnveidot profesionālo kvalifikāciju veidā, ko iepriekš nav akceptÄ“jusi sertifikācijas padome, “neskaitās”; arÄ« pieredze “neskaitās”, bet vispusÄ«ga domāšana un jo Ä«paši sapratne par juridiskiem jautājumiem ir kaitÄ«gas - ideoloÄ£iski neuzticamajiem, kurus interesÄ“ tiesÄ«bu jautājumi, vispār nevar ļaut praktizÄ“t!

Kuri gan ir rosinātāji radÄ«t sertifikācijas padomes kā panaceju latvju mediÄ·u profesionālās kvalifikācijas nodrošināšanai?

GrÅ«ti spriest, bet pakļaut ārstus šiem sociālajiem eksperimentiem atbilstu tā saucamo “kreiso intelektuāļu” iedabai. TomÄ“r, ja pÄ“tām valsts kontrolÄ“tu sfÄ“ru, proti, MK noteikumu kvalitātes, tad biedrÄ«bu vai to struktÅ«rvienÄ«bu darbÄ«bas regulÄ“jums pats par sevi ir Tieslietu ministrijas kompetencÄ“. Kopš 2013.gada, apskatāmā perioda laikā tieslietu ministri pārstāvÄ“juši tikai konservatÄ«vos spÄ“kus. Kā zināms, Latvijā konservatÄ«vie sakās esam nobrieduši spÄ“ki, tātad to darbÄ«bā nekādi neiederas kreiso intelektuāļu kultivÄ“tas ideoloÄ£ijas atbalstÄ«šana.

Turklāt Tieslietu ministrija tā arÄ« palikusi vienÄ«gā, kur visi ministri bijuši “profesionāļi”, proti, diplomÄ“ti juristi - laikam taču saprot, ko dara? ArÄ« Ministru prezidenti konkrÄ“tajā periodā ir pārstāvÄ“juši vien tādas politiskās partijas, kas sevi pozicionÄ“ kā centriski labÄ“jas vai centriskas, tātad nekādi nebÅ«tu saistāmas ar radikāli kreisām idejām.

PašreizÄ“jā ārstu resertifikācijas kārtÄ«ba ir patiesi interesants sociāli juridisks fenomens ar tādu kā Pokaiņu mežam tipisku ietekmi. Tās izpÄ“tÄ“ četras reizes sarakstes laikā apjukušas prokuratÅ«ras dažāda ranga amatpersonas. Bet Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājam varÄ“tu bÅ«t interesanti papÄ“tÄ«t, kādi mistiski spÄ“ki aptumšo administratÄ«vo tiesnešu prātus (diviem Valmieras Tiesu nama tiesnešiem, izdodot kopumā trÄ«s lÄ“mumus, un trÄ«s AT senatorÄ“m, izdodot lÄ“mumu).

Proti, neviens no viņiem pamatizglÄ«tÄ«bas standartu lÄ«meņa problÄ“msituācijā nav spÄ“jis pildÄ«t likumā nepārprotami noteiktu uzdevumu veikt normatÄ«vo aktu hierarhijas kontroli, tāpÄ“c nav sniedzis ziņojumu Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai, ka MK noteikumu Nr.943 kādas normas nevar tikt piemÄ“rotas. ŠÄ·iet, neviena tiesa nav arÄ« papÅ«lÄ“jusies noskaidrot, kā pašas sertifikācijas institÅ«cijas traktÄ“ likumā noteiktās pilnvaras veikt sertifikāciju un šai procedÅ«rā rodošÄs tiesiskās attiecÄ«bas.

Jau 2017.g. rudenÄ« VeselÄ«bas ministrija atzina, ka nav iespÄ“ju pildÄ«t MK noteikumu Nr. 943 86.punktā ietverto normu un nepastarpināti pārraudzÄ«t sertifikācijas padomju darbu, jo šÄdas struktÅ«rvienÄ«bas varot darboties vienÄ«gi biedrÄ«bu, proti, juridisko personu iekšienÄ“. Vienlaikus VM sniedza traktÄ“jumu, ka galvenais esot sasniegt likumdevÄ“ja nosprausto mÄ“rÄ·i, bet atsevišÄ·u procedÅ«ru tiesiskumam nebÅ«tu nozÄ«mes.

2021.gada decembris LTV1 raidÄ«jumos nesis vÄ“l interesantākus atklājumus - jau vairākas Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas amatpersonas atzinušas, ka Sertifikācijas padome esot neatkarÄ«ga arÄ« no biedrÄ«bas valdes. LÄ“mumus, ko kāds ārsts varÄ“tu apstrÄ«dÄ“t, Padome Ä«sti nevarot pieņemt, jo nav skaidrs, kurš tādā gadÄ«jumā bÅ«tu atbildÄ“tājs. Proti, apkopojot visu informāciju, Padomes darbÄ«bas tiesiskumu tātad nepārrauga ne valsts, ne pati biedrÄ«ba.

Mana gadagājuma un vecāki ļaudis atceras, ka savulaik visai efektÄ«vi darbojās PSKP CK politbirojs; neviens to nepārraudzÄ«ja, bet respektÄ“ja pat ASV prezidents. Biedri tā fascionÄ“ja visus ar savu ideoloÄ£isko briedumu…

Noskatoties TV pārraides un decembrÄ« uzklausot vismaz trÄ«s, atvainojiet, dotajās situācijās mÅ«jābeļu, jeb LÄ€B valdi pārstāvošu vÄ“lÄ“tu amatpersonu sabiedrÄ«bai sniegtos “skaidrojumus”, aicinu kolÄ“Ä£us beidzot taču apdomāt – cik zemu jÅ«s sevi vÄ“rtÄ“jat, ja pieļaujat, ka šai reputāciju un intelektuālo kapacitāti zaudÄ“jušajai organizācijai valsts joprojām deleģē tiesÄ«bas ļaut vai liegt ārstiem praktizÄ“t nopietnās, mūžizglÄ«tÄ«bu prasošÄs specialitātÄ“s?

Pašlaik “bumba” ir partijas “KustÄ«ba “Par!”” rokās. VeselÄ«bas ministrs un parlamentārais sekretārs pārstāv tieši šo politisko spÄ“ku. Potenciālie 14. Saeimas vÄ“lÄ“tāji, proti, ne vien ārsti un medmāsas, bet arÄ« pārÄ“jā sabiedrÄ«ba, varÄ“tu novÄ“rtÄ“t partiju, kuras izvirzÄ«tajam ministram beidzot piemistu izlÄ“mÄ«ba Ä«stenot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktās pilnvaras.

Skaidri nospraužot robežas, ka valsts pārvaldei jābÅ«t pakļautai likumam un tiesÄ«bām, un saskaņā ar MK noteikumos Nr.943 86.punktā noteiktajām pilnvarām, VeselÄ«bas ministrija varÄ“tu nekavÄ“joties pārtraukt “konservatÄ«vo spÄ“ku” lÄ«dz šim atbalstÄ«to sertifikācijas “traÄ£ikomÄ“diju” – ieilgušo bezgaumÄ«go izrādi, kur juridiski neatzÄ«ts subjekts kreisi intelektuālā manierÄ“ ņirgājas par tiesisku valsti un regulāri praktizÄ“jošiem vai izglÄ«tÄ«bas iestādi nupat absolvÄ“jušiem, sarežģītu valsts eksāmenu jau nokārtojušiem mediÄ·iem.

Laimīgu Jauno gadu! Mums ir, kur augt - gan amatpersonām, gan sabiedrībai kopumā!

Novērtē šo rakstu:

0
0