Visi trÄ«s varas atzari acÄ«mredzami ir vienojuÅ¡ies, ka Satversmes 106. pants “politiski†vairs neiederas mÅ«su sabiedrÄ«bÄ
Oskars Bundža · 31.12.2021. · Komentāri (0)Kopš 2016.gada septembra valsts konsekventi atteikusies veikt tiesisku, pÄrskatÄmu procedÅ«ru un atjaunot man Ärsta speciÄlista statusu. Apzinos, ka situÄciju operatÄ«vi mainÄ«t varÄ“tu vien amatos pašlaik esošas valsts amatpersonas, tÄpÄ“c pieklÄjas gadumijÄ apsveikt gan tos, no kuriem joprojÄm sagaidu reÄlu rÄ«cÄ«bu, gan tos, kuri ar saviem skaidrojumiem u.tml. varÄ“tu procesu kÄ iepriekš ietekmÄ“t negatÄ«vi.
Ne vien medicÄ«nÄ, bet arÄ« citÄs sabiedrÄ«bai svarÄ«gÄs jomÄs ikvienam izglÄ«totam, par personÄ«bu nobriedušam speciÄlistam jÄprot atpazÄ«t savas pamattiesÄ«bas aizskarošus gadÄ«jumus, argumentÄ“t pretenzijas un vismaz elementÄrÄ lÄ«menÄ« spÄ“t sevi aizstÄvÄ“t pret publisko institÅ«ciju patvaļu. TiesÄ«bu doktrÄ«nÄ atzÄ«ts, ka pieredzÄ“juša speciÄlista tiesÄ«bas saglabÄt ilgstošu nodarbošanos, kura prasa Ä«pašu kvalifikÄciju, izriet no Satversmes 106.panta pirmajÄ teikumÄ ietvertÄs normas.
Diemžēl mÅ«su valstÄ«, kur arvien konsekventÄk tiek akcentÄ“tas tikai atsevišÄ·u sociÄlo grupu pamattiesÄ«bas, speciÄlistus kÄ grupu mÄ“dz diskriminÄ“t. Proti, visi trÄ«s varas atzari acÄ«mredzami ir vienojušies, ka Satversmes 106.pants “politiski” vairs neiederas mÅ«su sabiedrÄ«bÄ.
KÄ traktÄ“t MK 18.12.12. noteikumos Nr.943 ietvertÄs normas, ar ko izdot lÄ“mumus ÄrstniecÄ«bas personu sertifikÄcijas jomÄ (pat par speciÄlista statusa anulÄ“šanu (!!!)), kÄ arÄ« tÄlÄkizglÄ«tÄ«bas pasÄkumu atzÄ«šanÄ valsts nepastarpinÄti pilnvarojusi juridiski neatzÄ«tus subjektus, proti, biedrÄ«bu struktÅ«rvienÄ«bas? Pašas par sevi tÄs nav juridiskas personas un nevar bÅ«t apveltÄ«tas ar administratÄ«vi procesuÄlu tiesÄ«bspÄ“ju (vismaz teorÄ“tiski, ciktÄl runa ir par demokrÄtisku, tiesisku valsti). TurklÄt jau norÄdÄ«ju, ka lÄ“mumi var skart ÄrstniecÄ«bas personu no Satversmes izrietošas pamattiesÄ«bas. TomÄ“r attiecÄ«gÄs normas palikušas spÄ“kÄ jau astoņus gadus; visi varas atzari par to ir pietiekami labi informÄ“ti, bet negrasÄs veikt nekÄdus pasÄkumus, lai šo tiesisko anahronismu novÄ“rstu.
Latvijas likumi nepilnvaro Ministru kabinetu “miera laikos” deleģēt valsts varas realizÄ“šanu tÄdam Ärpus valsts pÄrvaldes institucionÄlÄs sistÄ“mas esošam subjektam, kam nav juridiskas personas statuss. TÄtad ar MK noteikumiem Nr.943 un tajos ietverto normu visaptverošu atzÄ«šanu radÄ«ta doktrinÄli jauna pieeja, ka demokrÄtisku valsti visefektÄ«vÄk veidot no atsevišÄ·iem resoriem, kÄ iekšienÄ“ darbojas totalitÄras, ideoloÄ£iski kontrolÄ“tas sistÄ“mas.
Jo Ä«paši tas der nozarÄ“m, kur nepieciešams izglÄ«tots personÄls. Proti, “nepieskatÄ«šanas” gadÄ«jumos kÄdam varÄ“tu attÄ«stÄ«ties vÄ“lme sÄkt domÄt patstÄvÄ«gi, bet lÄ«dz ar to parÄdÄ«tos esošo sistÄ“mu apdraudošas ambÄ«cijas. Vien skatot no šÄdas pozÄ«cijas, var izprast visu trÄ«s varas atzaru, kÄ arÄ« tiesÄ«bsarga un J. Plepa kunga (divu pÄ“dÄ“jo Valsts prezidentu padomnieka, konstitucionÄlo tiesÄ«bu eksperta) nepÄrprotamo atbalstu “sociÄlÄ eksperimenta” lietderÄ«bai Ärstu sertifikÄcijÄ.
SaskaÅ†Ä ar MK noteikumiem Nr.943 administratÄ«vos aktus par tÄlÄkizglÄ«tÄ«bas pasÄkumu atzÄ«šanu un novÄ“rtÄ“šanu izdod sertifikÄcijas padomes. Proti, Ärsta, medmÄsas vai funkcionÄlÄ speciÄlista spÄ“jas pašam apzinÄties savas mÄcÄ«bu vajadzÄ«bas un pilnveidot profesionÄlo kvalifikÄciju veidÄ, ko iepriekš nav akceptÄ“jusi sertifikÄcijas padome, “neskaitÄs”; arÄ« pieredze “neskaitÄs”, bet vispusÄ«ga domÄšana un jo Ä«paši sapratne par juridiskiem jautÄjumiem ir kaitÄ«gas - ideoloÄ£iski neuzticamajiem, kurus interesÄ“ tiesÄ«bu jautÄjumi, vispÄr nevar ļaut praktizÄ“t!
Kuri gan ir rosinÄtÄji radÄ«t sertifikÄcijas padomes kÄ panaceju latvju mediÄ·u profesionÄlÄs kvalifikÄcijas nodrošinÄšanai?
GrÅ«ti spriest, bet pakļaut Ärstus šiem sociÄlajiem eksperimentiem atbilstu tÄ saucamo “kreiso intelektuÄļu” iedabai. TomÄ“r, ja pÄ“tÄm valsts kontrolÄ“tu sfÄ“ru, proti, MK noteikumu kvalitÄtes, tad biedrÄ«bu vai to struktÅ«rvienÄ«bu darbÄ«bas regulÄ“jums pats par sevi ir Tieslietu ministrijas kompetencÄ“. Kopš 2013.gada, apskatÄmÄ perioda laikÄ tieslietu ministri pÄrstÄvÄ“juši tikai konservatÄ«vos spÄ“kus. KÄ zinÄms, LatvijÄ konservatÄ«vie sakÄs esam nobrieduši spÄ“ki, tÄtad to darbÄ«bÄ nekÄdi neiederas kreiso intelektuÄļu kultivÄ“tas ideoloÄ£ijas atbalstÄ«šana.
TurklÄt Tieslietu ministrija tÄ arÄ« palikusi vienÄ«gÄ, kur visi ministri bijuši “profesionÄļi”, proti, diplomÄ“ti juristi - laikam taÄu saprot, ko dara? ArÄ« Ministru prezidenti konkrÄ“tajÄ periodÄ ir pÄrstÄvÄ“juši vien tÄdas politiskÄs partijas, kas sevi pozicionÄ“ kÄ centriski labÄ“jas vai centriskas, tÄtad nekÄdi nebÅ«tu saistÄmas ar radikÄli kreisÄm idejÄm.
PašreizÄ“jÄ Ärstu resertifikÄcijas kÄrtÄ«ba ir patiesi interesants sociÄli juridisks fenomens ar tÄdu kÄ Pokaiņu mežam tipisku ietekmi. TÄs izpÄ“tÄ“ Äetras reizes sarakstes laikÄ apjukušas prokuratÅ«ras dažÄda ranga amatpersonas. Bet AugstÄkÄs tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjam varÄ“tu bÅ«t interesanti papÄ“tÄ«t, kÄdi mistiski spÄ“ki aptumšo administratÄ«vo tiesnešu prÄtus (diviem Valmieras Tiesu nama tiesnešiem, izdodot kopumÄ trÄ«s lÄ“mumus, un trÄ«s AT senatorÄ“m, izdodot lÄ“mumu).
Proti, neviens no viņiem pamatizglÄ«tÄ«bas standartu lÄ«meņa problÄ“msituÄcijÄ nav spÄ“jis pildÄ«t likumÄ nepÄrprotami noteiktu uzdevumu veikt normatÄ«vo aktu hierarhijas kontroli, tÄpÄ“c nav sniedzis ziņojumu Ministru kabinetam un Tieslietu ministrijai, ka MK noteikumu Nr.943 kÄdas normas nevar tikt piemÄ“rotas. ŠÄ·iet, neviena tiesa nav arÄ« papÅ«lÄ“jusies noskaidrot, kÄ pašas sertifikÄcijas institÅ«cijas traktÄ“ likumÄ noteiktÄs pilnvaras veikt sertifikÄciju un šai procedÅ«rÄ rodošÄs tiesiskÄs attiecÄ«bas.
Jau 2017.g. rudenÄ« VeselÄ«bas ministrija atzina, ka nav iespÄ“ju pildÄ«t MK noteikumu Nr. 943 86.punktÄ ietverto normu un nepastarpinÄti pÄrraudzÄ«t sertifikÄcijas padomju darbu, jo šÄdas struktÅ«rvienÄ«bas varot darboties vienÄ«gi biedrÄ«bu, proti, juridisko personu iekšienÄ“. Vienlaikus VM sniedza traktÄ“jumu, ka galvenais esot sasniegt likumdevÄ“ja nosprausto mÄ“rÄ·i, bet atsevišÄ·u procedÅ«ru tiesiskumam nebÅ«tu nozÄ«mes.
2021.gada decembris LTV1 raidÄ«jumos nesis vÄ“l interesantÄkus atklÄjumus - jau vairÄkas Latvijas Ä€rstu biedrÄ«bas amatpersonas atzinušas, ka SertifikÄcijas padome esot neatkarÄ«ga arÄ« no biedrÄ«bas valdes. LÄ“mumus, ko kÄds Ärsts varÄ“tu apstrÄ«dÄ“t, Padome Ä«sti nevarot pieņemt, jo nav skaidrs, kurš tÄdÄ gadÄ«jumÄ bÅ«tu atbildÄ“tÄjs. Proti, apkopojot visu informÄciju, Padomes darbÄ«bas tiesiskumu tÄtad nepÄrrauga ne valsts, ne pati biedrÄ«ba.
Mana gadagÄjuma un vecÄki ļaudis atceras, ka savulaik visai efektÄ«vi darbojÄs PSKP CK politbirojs; neviens to nepÄrraudzÄ«ja, bet respektÄ“ja pat ASV prezidents. Biedri tÄ fascionÄ“ja visus ar savu ideoloÄ£isko briedumu…
Noskatoties TV pÄrraides un decembrÄ« uzklausot vismaz trÄ«s, atvainojiet, dotajÄs situÄcijÄs mÅ«jÄbeļu, jeb LÄ€B valdi pÄrstÄvošu vÄ“lÄ“tu amatpersonu sabiedrÄ«bai sniegtos “skaidrojumus”, aicinu kolÄ“Ä£us beidzot taÄu apdomÄt – cik zemu jÅ«s sevi vÄ“rtÄ“jat, ja pieļaujat, ka šai reputÄciju un intelektuÄlo kapacitÄti zaudÄ“jušajai organizÄcijai valsts joprojÄm deleģē tiesÄ«bas ļaut vai liegt Ärstiem praktizÄ“t nopietnÄs, mūžizglÄ«tÄ«bu prasošÄs specialitÄtÄ“s?
Pašlaik “bumba” ir partijas “KustÄ«ba “Par!”” rokÄs. VeselÄ«bas ministrs un parlamentÄrais sekretÄrs pÄrstÄv tieši šo politisko spÄ“ku. PotenciÄlie 14. Saeimas vÄ“lÄ“tÄji, proti, ne vien Ärsti un medmÄsas, bet arÄ« pÄrÄ“jÄ sabiedrÄ«ba, varÄ“tu novÄ“rtÄ“t partiju, kuras izvirzÄ«tajam ministram beidzot piemistu izlÄ“mÄ«ba Ä«stenot Valsts pÄrvaldes iekÄrtas likuma 43.panta trešajÄ un ceturtajÄ daÄ¼Ä noteiktÄs pilnvaras.
Skaidri nospraužot robežas, ka valsts pÄrvaldei jÄbÅ«t pakļautai likumam un tiesÄ«bÄm, un saskaÅ†Ä ar MK noteikumos Nr.943 86.punktÄ noteiktajÄm pilnvarÄm, VeselÄ«bas ministrija varÄ“tu nekavÄ“joties pÄrtraukt “konservatÄ«vo spÄ“ku” lÄ«dz šim atbalstÄ«to sertifikÄcijas “traÄ£ikomÄ“diju” – ieilgušo bezgaumÄ«go izrÄdi, kur juridiski neatzÄ«ts subjekts kreisi intelektuÄlÄ manierÄ“ ņirgÄjas par tiesisku valsti un regulÄri praktizÄ“jošiem vai izglÄ«tÄ«bas iestÄdi nupat absolvÄ“jušiem, sarežģītu valsts eksÄmenu jau nokÄrtojušiem mediÄ·iem.
LaimÄ«gu Jauno gadu! Mums ir, kur augt - gan amatpersonÄm, gan sabiedrÄ«bai kopumÄ!