Menu
Pilnā versija

Visparastākais fašisms

Lato Lapsa · 29.03.2016. · Komentāri (95)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Ja kāds to gadÄ«jumā nav pamanÄ«jis, pÄ“dÄ“jos piecus gadus mums kaimiņos ir ļoti liela fašistiska valsts. VarbÅ«t tā tāda bija arÄ« iepriekš, tikai maskÄ“jās, - kas to lai zina. Bet pÄ“dÄ“jos gados – pilnÄ«gi droši.

Te gan man uzreiz jāapbÄ“dina visi tie, kuriem šÄ·iet, ka fašisms – tas noteikti nozÄ«mÄ“ žīdu dzÄ«šanu uz gāzes kamerām un pārstrādāšanu zelta zobu kroņu čemodānos, ziepÄ«tÄ“s un matračos.

PatiesÄ«bā fašisms ir kaut kas pilnÄ«gi cits – ja citÄ“t gana precÄ«zo VikipÄ“dijas definÄ«ciju, tad „fašisma ideoloÄ£iju raksturo spÄ“cÄ«ga centrālā vara, kas nepieļauj opozÄ«cijas izveidošanos, autoritārs vadonis un iejaukšanās pilsoņu privātajā dzÄ«vÄ“, militarizācija, agresÄ«va ārpolitika, radikāls nacionālisms, represijas pret politiskajiem pretiniekiem”, kā arÄ« „plaši izmantoja propagandu un populismu savu mÄ“rÄ·u sasniegšanai”.

Ja paraudzÄ«ties uz Krieviju, tad pilnÄ«gi visas uzskaitÄ«tās pazÄ«mes ir kā uz delnas: vadonis, iejaukšanās, militarizācija, nacionālisms, represijas, propaganda, populisms – ņem kuru punktu gribi, pretÄ« jāliek trekns Ä·eksÄ«tis.

MÄ“s esam neliela valstiņa, kuras daudzskaitlÄ«gajiem vadoņiem gan patÄ«k to dÄ“vÄ“t par demokrātisku, eiropeisku, tiesisku un tamlÄ«dzÄ«gi, taču arÄ« gribas kaut kā šo valstiņu – un savus smecerus un šÅ†ukurus, kas ielaisti dziļi šÄ«s valsts miesā, - pasargāt no kaimiņu lielās fašistiskās valsts, tās agresÄ«vās ārpolitikas, radikālā nacionālisma, propagandas utt. (skatÄ«t pilno sarakstu augstāk).

Ir precÄ«zi divi veidi, kā to var mÄ“Ä£ināt darÄ«t. Pirmais ir grÅ«tais – rÅ«pÄ“ties, lai vairāk mazāk visi valstiņas iedzÄ«votāji bÅ«tu vairāk mazāk lepni par to, vairāk mazāk gatavi kaut ko darÄ«t tās labā, vairāk mazāk pārliecināti par tās nākotni, vairāk mazāk apņēmÄ«bas pilni to aizstāvÄ“t, ja nu kas. MÅ«su vadoņu varza, kā zināms, ir apliecinājusi savu totālo nespÄ“jÄ«bu šajā ziņā.

Un ir salÄ«dzinoši vieglais veids – redzot, cik forši lielās fašistiskās kaimiņvalsts fÄ«reram padodas visādas lietas ar savu iedzÄ«votāju zombÄ“šanu un pakļaušanu, sākt lielo fašistisko kaimiņvalsti iespÄ“ju robežās atdarināt.

Ar tām iespÄ“ju robežām, protams, tā ir, kā ir. SpÄ“cÄ«gas centrālās varas vietā ir ļumÄ«gi ļengana un korumpÄ“ta ļerpata, autoritārā vadoņa vietā – jau pieminÄ“tā varza, uz agresÄ«vu ārpolitiku nekādu cerÄ«bu, un lÄ«dz ar KNABa „komandas” pajukšanu arÄ« represijas pret politiskajiem pretiniekiem kārtÄ«gi pašÄ·Ä«dušas.

Kas atliek? Drusku gan var uzspiest uz militāro budžetu, kura totālais valsts noslÄ“puma statuss sola tikpat totālu otkatu nesodāmÄ«bu. Un tad vÄ“l paliek tas, kas paliek – visa veida makaronu karināšana uz publikas ausÄ«m, iejaukšanās cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“ un aizvien slaidāka uzspļaušana demokrātijas un likuma varas principiem.

Tas viss tad arÄ« tiek Ä«stenots lielās fašistiskās valsts mazajā kaimiņvalstiņā, kas mÄ“nesi pÄ“c mÄ“neša arÄ« pati kļūst aizvien fašistiskāka – cik nu iespÄ“j. Referendumu faktiskā aizliegšana bija pirmais solis, faktiskā lielāko mediju pakļaušana valstiskās propagandas mašÄ«nai – nākamais, rokrokā ar specdienestiem iecerÄ“tie Krimināllikuma grozÄ«jumi – vÄ“l nākamais.

Lai cik lielā sajÅ«smā bÅ«tu varai vienmÄ“r apakšÄ pagulties gatavā "radošÄ inteliÄ£ence" un lumpeņi, kas ir viens no jebkura fašisma lielajiem balstiem, arÄ« lielās fašistiskās kaimiņvalsts propagandas interneta kanāla slÄ“gšana bez kāda tiesiska mehānisma, vienkārši ar reihskancelejas vÄ“stuli, ir kārtÄ“jais solÄ«tis parastā fašisma triumfa gājienā.

Pienāks brÄ«dis, kad tie, kas šodien sajÅ«sminās par ienaidnieka rÄ«kles piežmiegšanu, neizpratnÄ“ un izmisumā pÄ«kstÄ“s, kad pÄ“kšÅ†i paši izrādÄ«sies noderÄ«gi ienaidnieka lomai. Bet, kā jau tas ar fašismu vienmÄ“r mÄ“dz bÅ«t, tad bÅ«s krietni par vÄ“lu.

Novērtē šo rakstu:

0
0