Vispirms – ierÄ“dņu bezatbildÄ«ba, pÄ“c tam – mÄ“Ä£inÄjumi atrast kÄdu vainÄ«go
Kirovs Lipmans, AS · 17.10.2018. · Komentāri (0)Uzņēmums "Grindeks" ir viens no visveiksmÄ«gÄk strÄdÄjošajiem birÅ¾Ä kotÄ“tajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarÄ«gi, ka arÄ« tÄ akciju cena birÅ¾Ä ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadÄ tÄ svÄrstÄ«jÄs no 4,9 lÄ«dz 7,2 EUR par akciju. 2016. gadÄ vidÄ“jÄ cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs 7 eiro par akciju.
2016. gada septembrÄ« Ministru kabinets pieņēma lÄ“mumu pÄrdot valstij piederošÄs un PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ras turÄ“jumÄ esošÄs 219 780 "Grindeks" akcijas, kas bija nodotas valsts pensiju speciÄlajÄ budžetÄ.
Akciju paketes pÄrdevÄ“ji pirms pÄrdošanas publiski skaidroja, ka „valsts mÄ“rÄ·is šajÄ situÄcijÄ ir izbeigt lÄ«dzdalÄ«bu konkrÄ“tos uzņēmumos kÄ mazÄkuma akcionÄram, kas nozÄ«mÄ“ akciju paketes pÄrdošanu konkrÄ“tÄ brÄ«dÄ« par labÄko cenu”. TaÄu cena bija nevis labÄkÄ, bet faktiski vissliktÄkÄ iespÄ“jamÄ!
Izpildot Ministru kabineta rÄ«kojumu, PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ra šÄ«s akcijas 2016. gada rudenÄ« pÄrdeva par fantastiski zemu cenu - 3,85 eiro par vienu akciju. RezultÄtÄ valsts saņēma tikai 846 tÅ«kstošus EUR.
Kopš tÄ laika es sev reizi pa reizei esmu uzdevis jautÄjumu – kÄ gan kaut kas tÄds bija iespÄ“jams?
Tagad ir izrÄdÄ«jies, ka tieši valdÄ«ba bijusi tÄ, kas devusi konkrÄ“tus norÄdÄ«jumus par to, kÄ nosakÄma pÄrdodamÄ akciju sÄkotnÄ“jÄ vÄ“rtÄ«ba, akciju pÄrdošanas minimÄlÄ cena, pÄrdošanas metode, pretendentu (pircÄ“ju) atlases kÄrtÄ«ba, samaksas termiņi un kÄrtÄ«ba.
TurklÄt šie norÄdÄ«jumi ir doti bez jebkÄdas nopietnas tirgus situÄcijas izpÄ“tes, un akciju pÄrdošanai nav ne meklÄ“ts izdevÄ«gÄks brÄ«dis, ne veiktas kÄdas sarežģītÄkas aplÄ“ses.
KÄ izrÄdÄs, ir vienkÄrši nolemts pÄ“c iespÄ“jas ÄtrÄk tikt vaÄ¼Ä no akcijÄm, sÄkumcenu aprÄ“Ä·inot pÄ“c formulas – „80% no vidÄ“jÄs svÄ“rtÄs vienas akcijas cenas birÅ¾Ä divu mÄ“nešu periodÄ pirms akciju pÄrdošanas noteikumu apstiprinÄšanas, bet ne mazÄk kÄ 3,77 euro par vienu akciju”.
RezultÄtÄ valstij piederošo „Grindeks” akciju sÄkumcena tika noteikta 3,78 EUR par vienu akciju, un pÄ“c „izsoles” akcijas tika pÄrdotas par 3,85 EUR par akciju.
Skaidrs, ka ierÄ“dņi rÄ«kojÄs tÄ, kÄ bieži vien rÄ«kojas neieinteresÄ“ti birokrÄti – ja ir saņemts formÄls uzdevums, mÄ“s to arÄ« formÄli izpildÄm. KÄds tam visam rezultÄts, nav mÅ«su daļa. RezultÄtÄ – jau atkal bezrÅ«pÄ«gi notrallinÄta iedzÄ«votÄju, šoreiz esošo un nÄkotnes pensionÄru, nauda.
TaÄu joprojÄm nav saņemta atbilde, kÄpÄ“c notiekošais neinteresÄ“ja ne ekonomikas ministru, kura paraksts tÄpat atrodams zem valdÄ«bas rÄ«kojuma, ne citus koalÄ«cijas politiÄ·us. PiebildÄ«šu, ka neviens par nekompetenci, nolaidÄ«bu vai citu iemeslu dēļ izdarÄ«to nav sodÄ«ts.
Te stÄstu varÄ“tu arÄ« beigt, ja vien negaidÄ«ti nebÅ«tu sekojis turpinÄjums. TomÄ“r atradÄs cilvÄ“ki, opozicionÄri, kas visu laiku "netaktiski" uzmÄcÄs ar jautÄjumu - kÄpÄ“c gan jÅ«s tik nesaimnieciski izrÄ«kojÄties ar valsts lÄ«dzekļiem?
Kaut kas bija jÄdara, un valdÄ«ba nolÄ“ma demonstrÄ“t darbÄ«bas imitÄciju, liekot PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«rai (PA) celt prasÄ«bu tiesÄ... nÄ“, nevis pret nolaidÄ«gajiem ierÄ“dņiem, bet pret mani un manu dÄ“lu. Atrastais iegansts – fakts, ka Finanšu un kapitÄla tirgus komisija vispirms atļÄva manam dÄ“lam pirkt akcijas bez jebkÄdiem ierobežojumiem, bet pÄ“c tam ņēma un „pÄrdomÄja”. ApstÄklis, ka šajÄ laikÄ valsts nemaz nebija nolÄ“musi šÄ·irties no savÄm akcijÄm, ierÄ“dņus nemulsina, - ne jau viņi no savas kabatas apmaksÄs tiesas izdevumus.
LÄ«dzÄ«gu prasÄ«bu pirms PA jau iesniedza kÄds mazÄkuma akcionÄrs, un lieta ir izskatÄ«ta divas instancÄ“s, kas abas prasÄ«bu noraidÄ«ja. TaÄu tas nav apturÄ“jis PrivatizÄcijas aÄ£entÅ«ru uzturÄ“t tÄdu pašu nepamatotu prasÄ«bu. DrÄ«zumÄ bÅ«s redzams, vai Jupiteram (valdÄ«bai un PA) ir atļauts vairÄk, nekÄ vÄ“rsim (pieminÄ“tajam mazÄkuma akcionÄram) vai arÄ« mÅ«su valstÄ« visi likuma priekšÄ tomÄ“r ir vienÄdi.
JebkurÄ gadÄ«jumÄ skaidrs ir viens, - notikušais demonstrÄ“ augstu bezatbildÄ«bas lÄ«meni. TaÄu vÄ“l satraucošÄka ir ierÄ“dņu un politiÄ·u uzsÄktÄ prakse pašu sastrÄdÄtÄ sekas mÄ“Ä£inÄt kompensÄ“t, vÄ“ršoties pret privÄtajiem uzņēmÄ“jiem. PÄ“c visa notikušÄ to amatpersonu, kas pieņēma lÄ“mumu un Ä«stenoja akciju pÄrdošanu "pa lÄ“to," stÄsti, cik daudz viņi esot paveikuši uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides uzlabošanÄ, ir vienkÄrši nožēlojami.