Iesaki rakstu:

Kāds ir cilvÄ“ka materiālās vajadzÄ«bas? ĪstenÄ«bā nemaz tik daudz mums dzÄ«vÄ“ nevajag. Mums vajag Ä“rtu mājokli, kur varam labi justies, kādu personÄ«go transporta lÄ«dzekli, ar ko pārvietoties, un iespÄ“ju strādāt savā izvÄ“lÄ“tajā profesijā, par savu darbu saņemot pienācÄ«gu atalgojumu tā, lai varÄ“tu iegādāties sev nepieciešamas lietas. Jā, un vÄ“l mums vajag savu valsti, kas par mÅ«su nodokļos nomaksāto naudu mums organizÄ“tu kvalitatÄ«vu medicÄ«nisko aprÅ«pi, izglÄ«tÄ«bas iespÄ“jas mÅ«su bÄ“rniem un rÅ«pÄ“tos par drošÄ«bu, kārtÄ«bu un tiesiskumu sabiedrÄ«bā.

Vai tas ir kas neiespÄ“jams ar mÅ«sdienu augsto tehniskās attÄ«stÄ«bas lÄ«meni?  Protams, nÄ“! Tad kāpÄ“c lielākajai mÅ«su valsts iedzÄ«votāju daļai tā visa trÅ«kst? Un kāpÄ“c daudziem no mums nākas strādāt lÄ«dz spÄ“ku izsÄ«kumam, lai “dzÄ«vojot no rokas mutÄ“” kaut kā “savilktu galus kopā”?

Atbilde ir vienkārša. Daži šai pasaulÄ“ dzÄ«vojošie ir aizmirsuši, ka viņiem ir tikai viens Ä·ermenis, ko apģērbt, viens vÄ“ders, ko pabarot, un divas kājas, ko apaut, bet visu pārÄ“jo mantu, ko “rÅ«sa un kodes maitā”, tāpat kā tos cipariņus banku kontos neviens vÄ“l uz viņsauli lÄ«dzi paņemt nav spÄ“jis.

Šiem egoisma un alkatÄ«bas pārņemtajiem cilvÄ“kiem nekad nepietiek. Ja viņi ir sagrābuši miljonu, viņiem vajag simt miljonus. Bet, ja viņiem ir simt miljonu, viņiem vajag miljardu. VarbÅ«t tas arÄ« nebÅ«tu nekas slikts, taču ir viens liels “bet”. Ja kāds grib iegÅ«t kaut ko tādu, ko viņš nav nopelnÄ«jis ar savu darbu, šis “kaut kas” viņam ir jāatņem kādam vai kādiem citiem, kas to ir nopelnÄ«juši ar savu darbu.

Var to, protams, paveikt vardarbÄ«gā veidā (un tādu gadÄ«jumu ir bijis daudz), bet tad pastāv liela iespÄ“ja saņemt pretsparu un ciest neveiksmi. TāpÄ“c, kopš ir ieviesta nauda, egoisma un alkatÄ«bas pārņemtie ir izdomājuši neskaitāmus viltÄ«gus veidus, kā ar šÄ«s naudas palÄ«dzÄ«bu godÄ«giem darba darÄ«tājiem atņemt lielu daļu no viņu nopelnÄ«tā. ŠÄdam mÄ“rÄ·im ir izveidotas veselas krāpnieciskas sistÄ“mas ne tikai atsevišÄ·u valstu, bet arÄ« starpvalstu mÄ“rogā. Un attiecÄ«gajos mÄ“rogos ir izveidojušies arÄ« alkatÄ«go un varaskāro parazÄ«tu slāņi, kas no šÄ«m sistÄ“mām barojas.

Lai šÄdas krāpnieciskas sistÄ“mas varÄ“tu pastāvÄ“t ilgstoši, ir nepieciešams novÄ“rst un neitralizÄ“t tos faktorus, kas tās varÄ“tu apdraudÄ“t, atmaskot un sagraut. SvarÄ«gākie no šiem faktoriem ir alternatÄ«vu, parazÄ«tisko sistÄ“mu apdraudošu ideālu un sabiedrÄ«bas modeļu rašanās, cilvÄ“ku spÄ“ja apvienoties kolektÄ«vai savu tiesÄ«bu aizstāvÄ«bai, kā arÄ«  augsts prāta spÄ“ju un izglÄ«tÄ«bas lÄ«menis tautās.

Šo faktoru neitralizÄ“šanai un apkarošanai tiek izmantoti dažādi instrumenti. Taču šie rÄ«ki vai instrumenti nav tādi, kādus mÄ“s ņemam savās rokās, lai paveiktu kādu darbu. Tie ir garÄ«gas ietekmÄ“šanas instrumenti, kas iedarbojas uz mÅ«su psihi, prātu un domāšanas spÄ“jām.

Ja  fizisko instrumentu dabu un lomu darba procesā mÄ“s ļoti labi spÄ“jam nodalÄ«t no darba izpildÄ«tāja lomas un nozÄ«mes darba procesā, tad ar garÄ«ga rakstura rÄ«kiem un instrumentiem ir citādi. MÄ“s nekad nevainosim, piemÄ“ram, cirvi par to, ka tas ir nocirtis ziedošu ābeli. MÄ“s nekad necentÄ«simies pierādÄ«t, ka cirvis ir slikts tādēļ, ka spÄ“j nocirst ziedošas ābeles. MÄ“s notikušajā vainosim to, kas izmantoja šo cirvi, lai nocirstu ziedošo ābeli.

Spriežot par garÄ«ga rakstura rÄ«kiem jeb instrumentiem, mÄ“s bieži vien pazaudÄ“jam  robežu starp šiem instrumentiem un to izmantotājiem. MÄ“s dÅ«šÄ«gi vÄ“ršamies pret šiem  rÄ«kiem. MÄ“s tos kritizÄ“jam, uzskaitām to sliktās Ä«pašÄ«bas, ar skaitļiem, faktiem un argumentiem skaidri pierādām to kaitÄ«gumu un brÄ«nāmies, kādēļ visi tie mÅ«su skaitļi, fakti un argumenti netiek ņemti vÄ“rā, bet šie “garÄ«gie cirvji” turpina savus posta darbus. PatiesÄ«bā mÄ“s savu kritiku un nosodÄ«jumu vienkārši esam vÄ“rsuši nepareizajā virzienā.

Daudz ir runāts un rakstÄ«ts par tā sauktā neoliberālisma un neomarksisma negatÄ«vo iespaidu uz sabiedrÄ«bu. Ir rÄ«kotas gudras, sarežģītas diskusijas par šo tÄ“mu. TomÄ“r tas nav devis nekādus rezultātus, jo diskusijas notiek par rÄ«kiem jeb instrumentiem, nevis to pielietojumu.

Neoliberālisms vai neomarksisms ir tikai prāta konstrukcijas jeb ideoloÄ£isku uzstādÄ«jumu kopums, kas kā jebkurš rÄ«ks vai instruments pats par sevi nav ne labs, ne ļauns. Ä»aunums slÄ“pjas tā pielietojumā. Tādēļ svarÄ«gi ir neoliberālismu uzlÅ«kot un analizÄ“t nevis kā ideoloÄ£isku fenomenu, bet gan kā instrumentu, ar kura palÄ«dzÄ«bu alkatÄ«gās, parazÄ«tiskās aprindas cenšas sanaidot un atsvešināt cilvÄ“kus, graut nacionālo valstiskumu, degradÄ“t tikumus, morāli un iznÄ«cināt visas tās konservatÄ«vās vÄ“rtÄ«bas, kas tautām palÄ«dzÄ“jušas apvienoties un izdzÄ«vot cauri gadsimtiem.

AlkatÄ«bas pārņemto parazÄ«tu vÄ“lmÄ“ uzkundzÄ“ties, paverdzināt, izmantot, aplaupÄ«t nav nekā ideoloÄ£iska vai filosofiska. Tā ir visprimitÄ«vāko un zemiskāko vÄ“lmju izpausme, kuru nekādi gudri argumenti nespÄ“j ietekmÄ“t. Lai sekmÄ«gi cÄ«nÄ«tos pret šÄdu cilvÄ“ku nelietÄ«gajiem nodomiem, ne tik svarÄ«gi ir atmaskot viņu stāstÄ«tās pasaciņas, cik izprast un zināt viņu patiesos nolÅ«kus, kuru dēļ šÄ«s pasaciņas tiek stāstÄ«tas.

LÄ«dzÄ«gi ir arÄ« ar neoliberālisma paspārnÄ“ uzplaukušo genderisma ideoloÄ£iju un tā saukto LGBT kustÄ«bu. Visos laikos un sabiedrÄ«bās ir bijuši cilvÄ“ki ar seksuālajām novirzÄ“m, un sabiedrÄ«ba ar to ir sadzÄ«vojusi kā ar jebkuru citu fizisku vai garÄ«gu kroplÄ«bu un slimÄ«bu. Dažādos laikos attieksme pret šÄ«m novirzÄ“m ir bijusi dažāda – no atklāti nosodošas, lÄ«dz neitrālai un iecietÄ«gai.

MÅ«sdienās sabiedrÄ«ba nevajā un nesoda cilvÄ“kus ar seksuālajām novirzÄ“m, ja vien šie cilvÄ“ki ar tām neuzbāžas un nekaitÄ“  pārÄ“jai sabiedrÄ«bas daļai. Un tomÄ“r pÄ“dÄ“jā laikā kā sÄ“nes pÄ“c lietus pÄ“kšÅ†i gandrÄ«z visās pasaules valstÄ«s ir kupli savairojušÄs dažādas organizācijas, kas cÄ«nās par tā saukto seksuālo minoritāšu tiesÄ«bām, plaši izvÄ“rš savu uzskatu propagandu masu saziņas lÄ«dzekļos un izdara milzÄ«gu spiedienu uz valstu valdÄ«bām, lai seksuālās novirzes ar likuma spÄ“ku  valstÄ«s tiktu padarÄ«tas par normu.

Lai kaut ko tādu dabÅ«tu gatavu, ir nepieciešami milzÄ«gi naudas ieguldÄ«jumi. Vai tiešÄm kāds savā naivumā vÄ“l tic, ka tās alkatÄ«gās parazÄ«tu aprindas, kas ir tik ļoti kāras uz naudu, ziedotu šÄdas milzÄ«gas naudas summas rÅ«pÄ“s par tā saukto seksuālo minoritāšu labsajÅ«tu? Ir taču vÄ“l daudz briesmÄ«gākas un traÄ£iskākas fiziskas un garÄ«gas kaites, kam nepieciešama ārstÄ“šana, atbalsts un palÄ«dzÄ«ba, bet tam naudas nez kādēļ nepietiek.

 Izskaidrojums šeit vienkāršs. Tā saukto genderisma ideoloÄ£iju un cilvÄ“kus ar seksuālajām novirzÄ“m alkatÄ«go parazÄ«tu aprindas izmanto kā instrumentu, lai sašÄ·eltu, sanaidotu, degradÄ“tu sabiedrÄ«bu un sagrautu tradicionālo Ä£imeni, kas ir katras nacionālas valsts pamats. Ar genderisma ideoloÄ£ijas pseidozinātniskajām dogmām tiek apšaubÄ«ta tradicionālā morāle, tikumi un cilvÄ“kos radÄ«ts apjukums, jo viņam ir atņemti skaidri kritÄ“riji, pÄ“c kā vadÄ«ties savā dzÄ«vÄ“.

Dzimumneitrālā audzināšana, kas ar tādu neatlaidÄ«bu tiek uzspiesta bÄ“rnu vecākiem, pirmsskolas audzināšanas iestādÄ“m un skolām, rada konfliktu starp bÄ“rna psihi un viņa Ä·ermeni. Tiek bÅ«tiski traucÄ“tas iespÄ“jas zÄ“niem pilnvÄ“rtÄ«gi attÄ«stÄ«ties par nākamajiem vÄ«riešiem, bet meitenÄ“m iespÄ“jas pilnvÄ“rtÄ«gi attÄ«stÄ«ties par nākamajām sievietÄ“m. ŠÄdi tiek ne vien veicināta homoseksualitātes izplatÄ«ba sabiedrÄ«bā, bet arÄ« nopietni traucÄ“ta stipru, noturÄ«gu Ä£imeņu izveidošana heteroseksuālajiem pāriem. Ä¢imenei kā tādai pakāpeniski tiek atņemta pastāvÄ“šanas jÄ“ga un loma cilvÄ“ku sabiedrÄ«bā.

Neoliberālisma sludinātā bÄ“rnu audzināšanas un izglÄ«tošanas politika bÄ“rnu attÄ«stÄ«bai nodara visÄ«stāko kaitÄ“jumu. Saskaņā ar šo audzināšanu bÄ“rns lÄ«dz skolas gadiem ir unikāla, lolojama un saudzÄ“jama personÄ«ba. Vecāku uzdevums ir, respektÄ“jot bÄ“rna prasÄ«bas un vajadzÄ«bas, radÄ«t labvÄ“lÄ«gu vidi,  kurā viņš varÄ“tu brÄ«vi augt un attÄ«stÄ«ties.

Izklausās ļoti jauki, taču šeit netiek ņemta vÄ“rā viena bÅ«tiska lieta. BÄ“rns jau no mazotnes ir jāaudzina un viņa personÄ«ba jāveido. Izdabāšana bÄ“rna kaprÄ«zÄ“m, vÄ“lmju un  vajadzÄ«bu pārspÄ«lÄ“ta respektÄ“šana, pārliekas uzslavas ne par ko, pienācÄ«gas kritikas trÅ«kums un vecāku centieni bÄ“rna vietā atrisināt visas viņa mazās problÄ“miņas veido bÄ“rnu par egoistisku izlutinātu personÄ«bu, kas savas vajadzÄ«bas un iegribas nav iemācÄ«jusies vÄ“rtÄ“t Ä£imenes kontekstā, bet savu “es gribu” uzskata par kaut ko neapstrÄ«damu.

Kad šÄdas personÄ«bas sÄ“stas skolas solā, rodas lielas problÄ“mas ar pašdisciplÄ«nu,  spÄ“ju koncentrÄ“ties mācÄ«bu darbam un cieņu pret pedagogiem. Savukārt pedagogiem ir pilnÄ«bā atņemtas tiesÄ«bas pielietot piespiedu audzinošus lÄ«dzekļus, lai disciplinÄ“tu skolÄ“nus, pārvarÄ“tu viņu egoismu un panāktu respektu pret savu darbu. SkolÄ“ns, kas neciena pedagogus, ļoti maz ko spÄ“s iemācÄ«ties, un uz to tad arÄ« ir likts neoliberālisma pedagoÄ£ijas aprÄ“Ä·ins.

Taču tas nebÅ«t nav viss. Pat bez Ä«pašas iedziļināšanās var pamanÄ«t izmaiņas, kas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā tiek ieviestas saskaņā ar neoliberālisma nostādnÄ“m. Ja agrāk zināšanu apguvÄ“ uzsvars tika likts uz iedziļināšanos, izpratni un iegaumÄ“šanu, tad tagad pirmajā vietā izvirzās tieši informācijas iegaumÄ“šana. Lielais informācijas daudzums, kas jāapgÅ«st skolÄ“nam, ļoti apgrÅ«tina iespÄ“ju tajā iedziļināties, savukārt testi ar gatavu atbilžu variantiem padara šÄdu dziļāku izpratni arÄ« mazāk svarÄ«gu.

MācÄ«bu priekšmetu atlase un mācÄ«bu programmu saturs ir atsevišÄ·s temats. Viss tiek veidots tā, lai mācÄ«bu iestāžu beidzÄ“ji bÅ«tu ar lielām ambÄ«cijām, bet vājām zināšanām. Ar šauru profesionālu specializāciju, šablonisku domāšanu un visai aprobežotām spriešanas spÄ“jām. No bÄ“rniem tiek veidoti intelektuāli un garÄ«gi mazattÄ«stÄ«ti individuālisti, kas brÄ«vi no reliÄ£ijas, tautÄ«bas, dzimuma un pilsonÄ«bas, bet ne no vajadzÄ«bas pÄ“c naudas. Savukārt vecākiem nav tiesÄ«bu lemt par to, kas tiek mācÄ«ts viņu bÄ“rniem. Un, ja arÄ« kādiem jauniešiem izdodas savā izglÄ«tÄ«bā un attÄ«stÄ«bā sasniegt kaut ko vairāk, tad tas nav, pateicoties neoliberālajai izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mai, bet gan, spÄ«tÄ“jot tai un pārvarot tās pretestÄ«bu.

Vairākums jauniešu pÄ“c šÄdām apmācÄ«bām, nonākot skarbajā pieaugušo pasaulÄ“, kur nav nekādas pretimnākšanas, bet valda sÄ«va konkurence, salÅ«zt, zaudÄ“ savas ambÄ«cijas un kļūst par truliem, padevÄ«giem pavēļu pildÄ«tājiem, kas dara, ko tiem liek, un neuzdod jautājumus. Bet tie nedaudzie, kas piemÄ“rojas un izvirzās, kļūst par ambicioziem karjeristiem, kas pašlabuma dēļ gatavi uz visu. Tā veidojas sašÄ·elta cilvÄ“ku sabiedrÄ«ba, kur katrs ir par sevi, bet visi kopā - viegli vadāms, izmantojams un aplaupāms vergu bars parazÄ«tisko aprindu vajadzÄ«bām.

Zinot, kādām vajadzÄ«bām kā instrumenti tiek izmantoti neoliberālisms, neomarksisms un genderisms, kļūst saprotami, ka nav jāšaubās un jārÄ«ko teorÄ“tiskas siskusijas, bet asi un nelokāmi jāvÄ“ršas pret ikvienu mÄ“Ä£inājumu saskaņā ar šÄ«m ideoloÄ£iskajām nostādnÄ“m mainÄ«t likumus un pārkārtot sabiedrÄ«bu. Tas nebÅ«s tolerances vai politkorektuma trÅ«kums, par ko tā mÄ“dz uztraukties šo ideoloÄ£iju sludinātāji.  Tā nebÅ«s arÄ« vārda brÄ«vÄ«bas apkarošana. Tā bÅ«s mÄ“rÄ·tiecÄ«ga, efektÄ«ga pretošanās mÅ«su degradÄ“šanai, aplaupÄ«šanai un paverdzināšanai.

PavÄ“rojiet pašus šos “jaunās brÄ«vÄ«bas” sludinātājus, un jÅ«s redzÄ“siet, ka viņu tolerance un politkorektums pazÅ«d kā nebijis, tiklÄ«dz kāds argumentÄ“ti un pārliecinoši ceļ iebildumus viņu teiktajam. Viņu pašu agresÄ«vā uzstāšanās, nodomi un nospraustie mÄ“rÄ·i nav ne toleranti, ne politkorekti. ArÄ« pārmetumus tolerances un politkorektuma trÅ«kumā, tāpat kā atsaukšanos uz vārda brÄ«vÄ«bu viņi izmanto vienÄ«gi kā instrumentus, ar kuriem apklusināt oponentus un izplatÄ«t savu propagandu. Tur, kur ir izdevies ieviest viņu “jauno kārtÄ«bu”, sākas niknas represijas pret citādi domājošajiem, un tiek ieviesta stingra cenzÅ«ra.

Ko darÄ«t, lai izjauktu alkatÄ«go un varas kāro parazÄ«tu slāņa nodomus nākotnÄ“ visas pasaules mÄ“rogā izveidot globālu sistÄ“mu, kas ļautu netraucÄ“ti piesavināties un valdÄ«t pār visiem tautām piederošajiem resursiem un dabas bagātÄ«bām, bet pašas tautas pārvÄ“rst par beztiesÄ«gu, izmantojamu darba spÄ“ku?

Atbilde ir vienkārša. Mums jākoncentrÄ“jas uz to, ko šie parazÄ«ti ar saviem garÄ«gās ietekmÄ“šanas instrumentiem cenšas izskaust un iznÄ«dÄ“t. Vispirms jau tā ir nacionālā kopÄ«ba, nacionālās kopÄ«bas ideāli un nacionālais valstiskums. Otrkārt, tā ir tāda bÄ“rnu audzināšana, izglÄ«tÄ«bas un kultÅ«ras politika, kas novÄ“rš tautas degradāciju un veicina tautas garÄ«gā potenciāla uzplaukumu. Treškārt, tie esam mÄ“s paši.  MÅ«su nacionālā pašapziņa, lepnums un mÄ«lestÄ«ba uz savu TÄ“vzemi, tautu un nacionālo kultÅ«ru. Cita ceļa uz cilvÄ“ka cienÄ«gu dzÄ«vi nākotnÄ“ mums vienkārši nav.