Iesaki rakstu:

Tad, kad valdÄ«bas rupors atver muti, tas braši runā par medicÄ«niskajiem individuālajiem aizsardzÄ«bas lÄ«dezkļiem. Individuālie aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi ir ievÄ“rojami plašÄks jÄ“dziens par maskām, tie ir lÄ«dzekļi, kas paredzÄ“ti, lai medicÄ«nas personāls un pacienti nonāktu iespÄ“jami mazā saskarÄ“ ar bÄ«stamiem infekcioziem, Ä·Ä«miskiem, radioloÄ£iskiem, elektriskiem un fizikāliem faktoriem. AtcerÄ“simies smago priekšautu rentgena kabinetā – tas ir aizsardzÄ«bas lÄ«dzeklis, kas samazina staru slodzi. Tāpat kā šis svina priekšauts pilnÄ«bā nepasargā no rentgenstariem, arÄ« maska, respirators un pat gāzmaska pilnÄ«bā nepasargā no vÄ«rusiem, indÄ«gām gāzÄ“m vai azbesta putekļiem. 

Latvijas valdÄ«ba 2021. gadā un veselÄ«bas ministrs šajā valdÄ«bā zina tikai vienu vienÄ«gu baisuli, no kā sargāties, - tas ir SARS-CoV-2 vÄ«russ. Latvijas veselÄ«bas ministrs uzdod jautājumu slimniekam „kāpÄ“c klepo?” un, saņēmis atbildi „plaušu vÄ“zis”, nopriecājas „labi, ka nav Covid-19”. Pavļutam nav citu vÄ«rusu, mikrobu un slimÄ«bu izsaucÄ“ju kā kārtÄ“jais Covid-19 celms.

Pasaules VeselÄ«bas organizācija (PVO) ir reglamentÄ“jusi medicÄ«niskus individuālos aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļus Covid-19 ierobežošanai:

• medicÄ«niskas maskas;

• respiratori;

• cimdi, aizsargbrilles, sejas aizsargi, medicÄ«nas ietÄ“rps.

Šajā rakstā nekādus citus medicÄ«niskus aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļus vairs neminÄ“sim. Uzreiz vÄ“los norādÄ«t, ka PVO ir minÄ“jusi medicÄ«niskās maskas un respiratorus, nevis krāsainus auduma izstrādājumus sejas lejasdaļas aizklāšanai.

Uzdevums - kā bÄ“rnus septembrÄ« droši atvest atpakaļ klasÄ“ un bÄ“rnudārza grupiņā, bet bez maskas

Covid-19 ir reāla slimÄ«ba, ko izsauc reāls vÄ«russ, kurš ir nedaudz lipÄ«gāks un nedaudz bÄ«stamāks par gripas vÄ«rusu (kamÄ“r tas nav ļoti nopietns gripas vÄ«russ kā, piemÄ“ram, H1N1).

Covid-19 pārnÄ“sā iekštelpā, atrodoties kopā ar inficÄ“tu personu ilgāk par 15 minÅ«tÄ“m seju pret seju tuvāk par 2 metriem. PatiesÄ«bā nav lielas nozÄ«mes maskas esamÄ«bai vai 2 metriem, bet gan telpas kubatÅ«rai, ventilācijai un vÄ“dināšanai. Vienkāršoti - ja klase netiek vÄ“dināta un nav ventilācijas, bet viens bÄ“rns ir vÄ«rusa izplatÄ«tājs, nelÄ«dzÄ“s nekādas maskas un bÄ“rnu sÄ“dināšana katrā otrajā solā - vÄ«rusa gaisa pilienos telpā bÅ«s gana daudz.

Maskas šajā gadÄ«jumā ir tieši tāda pati atruna kā savulaik skolu siltināšanā piemirstās vÄ“dināšanas iespÄ“jas un gaisa cirkulācijas neesamÄ«ba - plastmasas logi un durvis labi saglabā skolā siltumu, bet nodrošina ļoti augstu ogļskābās gāzes lÄ«meni klasÄ“, kamdēļ bÄ“rni ir miegaini, slikti mācās un vairāk slimo. ŠÄdā bezgaisa klasÄ“, bÄ“rnam uzliekot masku, tas mācÄ«sies vÄ“l sliktāk, bÅ«s vÄ“l miegaināks un vÄ“l vairāk slimos.

Epidemiologi raksta, ka maska saglabā mitrumu, un tādēļ, iespÄ“jams, maskas nÄ“sātājs saslimst retāk un vieglākā formā. Vienkāršoti - tā vietā, lai telpā atrastos gaisa mitrinātājs, mitrumu mÄ“Ä£ina iegÅ«t, elpojot šurp turp caur maskā saspļautajām savām siekalām.

Kādi bÅ«tu bÅ«tiskie uzdevumi, gatavojoties mācÄ«bu gadam, šos pasākumus veicot atsevišÄ·i vai kombinācijā:

• nodrošināt 15 kubikmetrus gaisa vienam skolÄ“nam stundā. To var panākt, atjaunojot ventilāciju, regulāri vÄ“dinot klasi vai samazinot skolÄ“nu skaitu klasÄ“;

• nodrošināt ultravioleto staru dezinfekciju klasÄ“s nakts stundās. Skolai pilnÄ«gi pietiktu ar vienu „kalnu saulÄ«ti” vai vienu pārnÄ“sājamu ultravioleto staru lampu, lai naktÄ«, pārnesot to no klases uz klasi, pilnÄ«bā iznÄ«cinātu vÄ«rusus gaisā;

• nodrošināt recirkulatorus, kas piesaista ogļskābo gāzi un kuros esošais ultravioletais starojums iznÄ«cina vÄ«rusus. Šis pÄ“dÄ“jais ir Somijas risinājums, visai dārgs, bet Somijā ļoti veiksmÄ«gi atveda atpakaļ bÄ“rnus skolā un bez maskām. LÄ«dzÄ«gs princips ir lidmašÄ«nā, kur visu laiku notiek gaisa recirkulācija un nosacÄ«ta gaisa sterilizācija, tādēļ visai droši, ka lidmašÄ«nā ar masku vai bez maskas ar vÄ«rusu inficÄ“ties ir faktiski neiespājami. Labs recirkulators nodrošina arÄ« pietiekamu gaisa mitrumu.

Tātad - valsts uzdevums bÅ«tu atvest atpakaļ skolā bÄ“rnus bez maskām, bet drošÄ«bā. Ventilācija un recirkulācija nav lÄ“ta, bet daudzkārt lÄ“tāka par bÄ“rnu mājsÄ“di, vismaz nākotnes skatÄ«jumā.

Bet skolotājiem un skolniekiem, pirms doties 1. septembrÄ« uz skolu, es ieteiktu nelielu vingrinājumu. Uzlieciet masku un nostājieties netālu no smÄ“Ä·Ä“joša cilvÄ“ka. JÅ«s sajutÄ«siet tabakas dÅ«mus. Jebkurš, kas caur masku saož cigaretes vai tabakas izstrādājumu dÅ«mus, var bÅ«t 100% pārliecināts, ka saostais ir dÅ«mu daļiņas, kas nākušas no otra cilvÄ“ka elpošanas ceļiem.

DÅ«mu daļiņas izmÄ“rs ir 20 lÄ«dz 300 mikrometri (mikrometrs ir metra miljonā daļa. 1µm=1/1000mm=1/1000000m. Mikrometru parasti apzÄ«mÄ“ ar "µm", arÄ« "um", kas izskatās lÄ«dzÄ«gi).

Vīrusi ir daudz mazāki. Vīrusu lielums ir mērāms nanometros (nanometrs ir metra miljardā daļa). Koronavīrusi ir visai lieli vīrusi - 80 līdz 120 nanometru lieli.

Tātad jebkurš vÄ«russ ir 1000x mazāks par dÅ«mu daļiņas izmÄ“riem. SalÄ«dzinājums starp vÄ«rusu un dÅ«mu daļiņu bÅ«tu kā tenisa bumbiņai ar gaisa balonu.

Vislabākās maskas filtrÄ“jošÄ slāņa caurumiņi mÄ“rāmi milimetra desmitdaļās vai simtdaļās, kas savukārt ir 1000x lielāki par dÅ«mu cietajām daļām (šeit es vispār nerunāju par auduma maskām, dizaina maskām un šallÄ“m lÄ«dzÄ«giem sejas aizsegiem, kas pret vÄ«rusiem der tikpat kā drāšu žogs pret odiem).

Jāļauj maskas noņemt pret Covid-19 vakcinÄ“tiem un Covid-19 simptomātiski un asimptomātiski pārslimojušiem cilvÄ“kiem

Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka maska ir viens no kompleksa Covid-19 infekcijas profilakses un kontroles pasākumu kopuma, kurā ietilpst:

• vakcinÄ“šanās;

• fiziska distancÄ“šanās;

• ventilācija iekštelpās;

• roku higiÄ“na, izvairÄ«šanās no pieskaršanās sejai, elpošanas etiÄ·ete;

• testÄ“šana, kontaktu izsekošana, karantÄ«na, izolÄ“šana.

Tātad - vÄ«rusa izplatÄ«šanas ierobežošana ir kompleksa, bet maskas lietošana - neliela, iespÄ“jams, nenozÄ«mÄ«ga daļa šajā kompleksā. Pat pareizi lietojot, maska viena pati nenodrošina ne pietiekamu aizsardzÄ«bu, ne slimÄ«bas avota kontroli.

Maska aizsargā no saslimšanas - pieņemsim, ka par 1%. Vakcinācija aizsargā no saslimšanas - pieņemsim, ka par 92%. Es ceru, jÅ«s, godājamie lasÄ«tāji, redzat atšÄ·irÄ«bu. AtšÄ·irÄ«bu neredz Pavļuts un Juhņēviča, kuri:

• apzināti ievilka vakcinācijas sākumu par četriem mÄ“nešiem lÄ«dz maijam;

• vajāja ārstus, kas bija vakcinÄ“juši bez haotiskās manavakcina.lv rindas;

• veica tik haotisku loÄ£istiku, ka tā radÄ«ja šaubas par aukstumÄ·Ä“des ievÄ“rošanu un vakcinācijas kvalitāti;

• izdarÄ«ja spiedienu un draudÄ“ja nevakcinÄ“tajiem, šÄ·eļot sabiedrÄ«bu un vismaz 50% Latvijas iedzÄ«votāju radot neticÄ«bu vakcinācijas procesam.

Tam, ka Latvijā ļaudis nevakcinÄ“jas pret Covid-19 ir divi iemesli, un šiem iemesliem ir uzvārdi: Pavļuts un Juhņeviča. Nevienā citā Eiropas valstÄ« nav tik dāsni apmaksāts nespeciālistu Vakcinācijas birojs, proporcionāli tik baisas naudas summas izmestas muļķīgai reklāmai un sabiedrisko attiecÄ«bu kampaņām, bet Latvija pārliecinoši atrodas Eiropas vakcinācijas sacensÄ«bas beigās.

Uzdevums bÅ«tu atļaut visiem vakcinÄ“tajiem un pārslimojušajiem (arÄ« tiem, kam ir pietiekams antivielu titrs) noņemt maskas vispār. Tas piesaistÄ«tu cilvÄ“kus vakcinācijai, atgrieztu ticÄ«bu vakcinācijai, ļautu mums sasniegt pūļa imunitāti. Bet Pavļuts to nedara, vÄ“l vairāk - viņš bremzÄ“ šÄdu rÄ«cÄ«bu.

Pareizi lietotas maskas sargā no vÄ«rusa, nepareizi lietotas - vairo saslimšanu. IespÄ“jams, ka vairumam Latvijas iedzÄ«votāju maskas palielina iespÄ“ju saslimt

Maskām būtu jābloķē pilieni un daļiņas, bet vienlaikus jābūt gaisa caurlaidīgām un jāļauj elpot. Maskas parasti mēdz klasificēt divās kategorijās:

• medicÄ«niskās maskas. PVO definÄ“ medicÄ«nisko masku kā Ä·irurÄ£isko vai procedÅ«ru masku, kas ir plakana vai vertikāla ar papildu gaisa telpu, kas ir piestiprināta ap ausÄ«m vai ap galvu, vai abiem. MedicÄ«niskās maskas ir reglamentÄ“tas medicÄ«niskās ierÄ«ces. MedicÄ«niskās maskas itin efektÄ«vi kontrolÄ“ elpceļu vÄ«rusu pārnesi mājsaimniecÄ«bās un veselÄ«bas aprÅ«pes iestādÄ“s.

PÄ“tÄ«jumi sniedz pierādÄ«jumus, ka medicÄ«niskās maskas lietošana var samazināt vai pat novÄ“rst infekcijas pilienu izplatÄ«šanos no simptomātiska inficÄ“ta cilvÄ“ka uz kādu citu, kā arÄ« samazināt potenciālo vides piesārņojumu ar šiem pilieniem;

• nemedicÄ«niskās/auduma maskas. Auduma maskām PVO ir ieteikusi trÄ«s slāņu sastāvu: hidrofila materiāla iekšÄ“jais slānis, piemÄ“ram, kokvilna; polipropilÄ“na auduma materiāla vidÄ“jā kārta; hidrofobiska materiāla ārÄ“jais slānis, piemÄ“ram, sintÄ“tisks materiāls.

Auduma maskām jeb sejas segumiem vajadzētu būt:

• piegulošiem;

• Ä“rtiem;

• nostiprinātiem ar ausu cilpām;

• vismaz trÄ«s vai vairākus auduma slāņus iekļaujošiem;

• atļaujošiem elpot bez ierobežojumiem;

• iespÄ“jām mazgāt un žāvÄ“t veļasmašÄ«nā bez bojājumiem vai formas maiņas.

Masku ražošana un tirdzniecÄ«ba ir bizness. Masku cena no ražotāja vairumcenas lÄ«dz mazumtirgotājam šobrÄ«d pasaulÄ“ mÄ“dz pieaugt no 220% lÄ«dz 600%. Ķīna ir vadošÄ masku ražotāja pasaulÄ“, tā nodrošina aptuveni pusi no pasaules masku ražošanas apjoma.

Nepareiza masku lietošana ir bÄ«stama. BÄ«stamas un slimÄ«bas pārnesi veicinošas ir šÄdas maskas:

• auduma maska, ko izmanto veselÄ«bas aprÅ«pes vajadzÄ«bām;

• medicÄ«niskā maska, ko izmanto ilgākam laika posmam, nekā paredzÄ“ts;

• atkārtoti izmantota vienreizÄ“jās lietošanas maska.

PasaulÄ“ ir gana daudz pÄ“tÄ«jumu par to, ka nepareiza maskas lietošana palielina (nevis samazina!) Covid-19 transmisijas risku. Nepareizi lietota maska ir infekcijas avots. Maskas rada stigmas, piemÄ“ram - cilvÄ“ks, kas nepiemÄ“rotā vietā staigā ar masku (uz purva laipas vai pludmalÄ“), viennozÄ«mÄ«gi tiek uztverts kā slimnieks. Maskas mÄ“dz radÄ«t blaknes - piemÄ“ram ādas infekciju un dermas nospiedumus (pat izgulÄ“jumus). Maskas rada nepamatotu drošÄ«bas izjÅ«tu, cilvÄ“ki ar maskām jÅ«tas droši pārpildÄ«tā satiksmes lÄ«dzeklÄ«.

Maska nav bÄ«stama, maska bÄ“rnam netraucÄ“ elpot skābekli, bet nav nekāda pamatojuma lietot masku tur, kur tā nav jālieto. Tātad - ja ir iespÄ“jams bÄ“rnu (un arÄ« pieaugušo) atbrÄ«vot no šÄ« auduma gabala, tas ir jādara.

Mums nav pÄ“tÄ«jumu - cik un kā cilvÄ“ki lieto maskas. TomÄ“r ir viedoklis, ka vairums Latvijas iedzÄ«votāju vienreiz lietojamās maskas lieto vairākkārt. Bet šÄds maskas nÄ“sāšanas paradums ne tikai nesargā no Covid-19, bet tieši otrādi - palielina gan vÄ«rusu, gan baktÄ“riju pārneses risku. Savukārt auduma maskas netiek pareizi gatavotas, netiek pietiekami bieži mazgātas. Ir viedoklis, ka medicÄ«niskās maskas sadzÄ«vÄ“ tiek lietotas pārlieku ilgi.

Šie apsvÄ“rumi liek domāt, ka masku lietošana sabiedrÄ«bā ir nepamatota un nesamazina vÄ«rusa izplatÄ«bu.

Tie, kam noteikti nevajadzÄ“tu valkāt masku, ir bÄ“rni, cilvÄ“ki ar elpošanas traucÄ“jumiem, cilvÄ“ki bezsamaņā vai ikviens, kurš pats nespÄ“j noņemt masku.

Vasarā maska jānoņem visur, kur vien iespÄ“jams, jārÅ«pÄ“jas par savu veselÄ«bu un Ä«paši - imunitāti

Lai arÄ« kā tas nepatiktu valdÄ«bai, valdÄ«bas pārbarotiem mÄ“dijiem un re:čekistiem, kas turpina izkliegt mantru „maska, ziepes, divi metri, mājsÄ“de” un baidÄ«t ar katru jaunu vÄ«rusa celmu, tomÄ“r respiratorajiem vÄ«rusiem piemÄ«t dažas Ä«pašÄ«bas, un viena no tām ir - vasarā inficÄ“šanās samazinās (saule kā ultravioletais starojums vÄ«rusam ir nāvÄ“joša), bet otra - ārtelpās vÄ«rusu iegÅ«t praktiski nav iespÄ“jams.

Bet visu vasaru - vÄ“l 2 mÄ“nešus Pavļuts centÄ«sies neizkāpt no televizora un katru dienu baidÄ«s ļaudis ar drausmÄ«gu saslimstÄ«bu, kaut kumulatÄ«vie rādÄ«tāji bÅ«s gana zemi, lai vispār pievÄ“rstu vÄ«rusam uzmanÄ«bu.

Jebkurā gadÄ«jumā rudenÄ« Covid-19 infekcija atgriezÄ«sies plašÄk, bet vakcinÄ“to un pārslimojušo cilvÄ“ku vidÅ« atgriezÄ«sies citas elpceļu vÄ«rusu infekcijas, kuras bez laboratoriskiem izmeklÄ“jumiem bÅ«s grÅ«ti diferencÄ“t no Covid-19. Ar lielāko varbÅ«tÄ«bu var prognozÄ“t, ka rudenÄ« atgriezÄ«sies gripa, tikai ievÄ“rojami smagākā formā.

ŠobrÄ«d Latvijas iedzÄ«votājiem bÅ«tu jāveicina sava imunitāte un jāuzlabo veselÄ«ba, kas ir grauta, pateicoties valdÄ«bas nepamatotiem medicÄ«nas iestāžu darba ierobežojumiem, sporta un kustÄ«bu ierobežojumiem. Latvijas iedzÄ«votājiem bÅ«tu:

• iespÄ“jami daudz laika jāvelta ārtelpu fiziskām aktivitātÄ“m;

• jāpievÄ“ršas veselÄ«bu veicinošam uzturam ar pietiekamu minerālvielu, vitamÄ«nu (Ä«paši D vitamÄ«na), olbaltumvielu, augu tauku, šÄ·iedrvielu sastāvu;

• jāārstÄ“ savas hroniskās slimÄ«bas, jāsamazina svars, jārÅ«pÄ“jas par labu garastāvokli un naktsmieru. Ieteikums - neskatÄ«ties nevienu televÄ«zijas programmu vai nelasÄ«t nevienu portālu, kur tiek baidÄ«ts ar Covid-19 šausmām un jauniem celmiem.

Neliels ieskats medicÄ«nas masku vÄ“sturÄ“ un mÅ«sdienās, kur maskas pilda „riska kosmÄ“tikas” funkciju

Covid-19 pandÄ“mija daļai pasaules likusi domāt 21. gadsimta dimensijās - mani tiešÄm sajÅ«smina mesendžera liposomas izmantošana, ievadot šÅ«nā RNS vai DNS. Daļai likusi domāt 19. gadsimta kategorijās, un masku lietošana, grāmatu tirdzniecÄ«bas ierobežojumi, friziera darba aizliegums, cilvÄ“ku ieslÄ“gšana telpās mājsÄ“dÄ“ - tā ir 19. gadsimta domāšana. Pianists Pavļuts, iespÄ“jams, tiešÄm labprāt izpilda 19. gadsimta klaviermÅ«zikas šedevrus, bet dzÄ«ve bez 21. gadsimta mÅ«zikas bÅ«tu nedaudz vienveidÄ«ga. Toties medicÄ«nu un higiÄ“nu Pavļuts redz tikai appelÄ“jušÄs dimensijās.

ĶirurÄ£iskās maskas vÄ“sture sniedz mums dažas norādes par mÅ«su mÅ«sdienu riska profilu, kas atbilstoši riska veidam ir vÄ“rsts uz nākotni. Maskas pasaulÄ“ ienāca caur atziņu, ka Ä·irurÄ£iskām brÅ«cÄ“m nepieciešama aizsardzÄ«ba no pilieniem, kas izdalÄ«jušies no Ä·irurga izelpas.

19. gadsimta beigās sejas maskas sākotnÄ“ji tika izmantotas, lai kontrolÄ“tu Ä·irurÄ£isku sepsi. 1897. gadā Johans von Mikuličs Radeckis prezentÄ“ja Ä·irurÄ£isko masku, kas sastāvÄ“ja no vienas marles kārtas. Tajā pašÄ gadā FlÅ«ge pierādÄ«ja, ka parastā sarunā cilvÄ“ks var izplatÄ«t ar baktÄ“rijām (kā vÄ“lāk izrādÄ«jās - arÄ« ar vÄ«rusiem) piepildÄ«tus pilienus no deguna un mutes, un tādÄ“jādi pamatoja nepieciešamÄ«bu pÄ“c efektÄ«vas sejas maskas. Šis apzinātais cilvÄ“ka izelpas virusoloÄ£iskais un mikrobiālais apdraudÄ“jums tika atzÄ«ts par Ä·irurÄ£iskas brÅ«ces sepses cÄ“loni.

1898. gadā Hubners operāciju laikā ieteica lietot maskas no divām marles kārtām. Viņš pierādÄ«ja, ka masku efektivitāte samazinās, ja maska pieelpojas mikla.

Operācijās maskas dažādās valstÄ«s lieto kopš 1905.-1906. gada, un kopš tā laika maskas sāka sterilizÄ“t. 1916. gadā tika ziņots, ka bÄ“rnu triekas izplatÄ«bu ierobežo masku lietošana medicÄ«nas personāla vidÅ«. 1918. gadā VÄ«vers ziņoja, ka divu gadu laikā ievÄ“rojami samazināta saslimstÄ«ba ar difteriju inficÄ“to pacientu palÄ«gu vidÅ«, ja tie lietoja maskas. No 1918. gada (globālā Spāņu gripas pandÄ“mija) medicÄ«nas darbinieki sāka lietot dubulta biezuma maskas, kurām kā likums tika noteikta sterilizācija pÄ“c katras lietošanas reizes, maska bija jāmaina - tiklÄ«dz tā kļuva mikla. ParādÄ«jās noteikums - rokas nelikt uz maskas.

1918. gadā Kapss apstiprināja sterilu sejas masku efektivitāti militārajās slimnÄ«cās gan pacientu, gan personāla aizsardzÄ«bai pret lipÄ«gām slimÄ«bām, kā arÄ« pacientu aizsardzÄ«bai pret krustenisku infekciju. Visā šajā vÄ“stures pārskatā ir redzams uzsvars - maska var bÅ«t efektÄ«va, ja tiek sterilizÄ“ta, bieži mainÄ«ta, un - ja gar to negramstās ar rokām (mÅ«sdienās tieši šis aspekts ir svešs - cilvÄ“ks, ieejot veikalā, masku uzliek, iznākot no veikala noņem un iebāž bikšu kabatā).

1919. gada gripas pandÄ“mijas laikā bija pieejamas maskas, kas tika izdalÄ«tas cilvÄ“kiem, bet tās pilnÄ«gi nemaz neietekmÄ“ja epidÄ“mijas lÄ«kni. Nav pietiekami pārliecinošu pierādÄ«jumu, ka vispārÄ“ja masku lietošana mazinātu Covid-19 saslimšanu.

Manuprāt, masku balli pasaulÄ“ radÄ«ja nevis epidemioloÄ£iski apsvÄ“rumi, bet gan psihosociāls aprÄ“Ä·ins. Kino, televÄ«zijas un mÄ“diju dēļ cilvÄ“ki no maskām sagaida pārlieku daudz. Ä»audis un valdÄ«ba (bet Latvijas valdÄ«ba ir iedzÄ«votāju spogulis) uzskata, ka maskas novÄ“rš infekciju.

Jādomā, ka maldi nāk no medicÄ«nas vides. Pacienti skatās televizoru un redz, ka slimnÄ«cā vai poliklÄ«nikā ārsti un māsas strādā maskās, tātad - maskas aizsargā no infekcijas medicÄ«nas kopienas vidÄ“. MediÄ·i valkā maskas konkrÄ“tam mÄ“rÄ·im (slimnÄ«ca jau tādēļ ir slimnÄ«ca, lai tajā koncentrÄ“tos slimnieki un dažādu slimÄ«bu izraisÄ«tāju pārnesÄ“ji). IespÄ“jams, ka stāsts par slimnÄ«cu arÄ« veido daļu no maldināšanas un pastiprina masku balles apjomus.

Plašais maldÄ«gais priekšstats par Ä·irurÄ£isko masku izmantošanu, par to, ka maskas valkāšana pasargā no vÄ«rusa pārnešanas, rada risku. AttiecÄ«bā uz lielāko daļu no dzÄ«ves riskiem (tai skaitā, risku saslimt un zaudÄ“t veselÄ«bu vai dzÄ«vÄ«bu) tiek uzskatÄ«ts, ka pastāv iespÄ“ja zaudÄ“t kaut ko no pastāvÄ«gās vÄ“rtÄ«bas.

Sabiedriskās attiecÄ«bas ir vÄ“rstas uz riska sabiedrÄ«bas veidošanu. Riska sabiedrÄ«ba ir sistemātisks veids, kā risināt problÄ“mas, ko izraisa un ievieš dzÄ«ves temps, straujā zinātnes un digitālās informācijas pasaules attÄ«stÄ«ba un modernizācija. Risks rodas ne tikai draudu un iespÄ“jamo zaudÄ“jumu veidā, bet arÄ« sabiedrÄ«bas organizÄ“tajā pārvaldÄ«bā un reaģēšanā uz šiem riskiem, kas rada pašreizÄ“jo risku pārnešanu nākotnÄ“. Vienkāršoti - risks saslimt ar Covid-19 ir iegansts valdÄ«bai ņemt papildu ārÄ“jus aizņēmumus un visas valsts problÄ“mas uzkraut nākošajām valdÄ«bām un nākošajai paaudzei.

Riskam ir simptomi un simboli, bet valdībai ir tendence riska simptomus ārstēt ar riska kosmētiku. Maska ir riska kosmētika.

Atbilstoši Beka (U. Beck „Risk society: towards a new modernity”) teorijai pastāv tendence izmantot fiziskus lÄ«dzekļus, lai mazinātu risku, vienlaikus saglabājot riska (slimÄ«bas, netÄ«rumu, piesārņojuma, globālās sasilšanas) avotu. Beks uzskata, ka riska kosmÄ“tika ir pasākumi, kas nav preventÄ«vi, bet darbojas kā simboliska nozare un riska pieauguma novÄ“ršanas politika.

Tātad maska ir simbols, kas pasargā no riska uztveres, piedāvā kosmētisku līdzekli neaizsargātai sabiedrībai, vienlaikus radot uzvedību, kas projicē risku nākotnei.

VeselÄ«bas aprÅ«pes darbiniekiem jāvalkā maskas, lai novÄ“rstu infekcijas pārnesi citu iemeslu dēļ, nevis avota kontroles dēļ. Tādēļ ļoti apšaubāma ir vÄ“lme šo masku valkāšanas principu pārcelt uz sabiedrÄ«bu.

Maskai ir vairāk psihosociāla, nevis aizsargājoša nozÄ«me. Jau viduslaikos cilvÄ“ki mÄ“ra laikā nÄ“sāja peļu masku un knābja masku, kas citiem lika no viņiem izvairÄ«ties. Maskas valkāšana pastiprina bailes. Gan Latvijas, gan daudzu citu valstu valdÄ«bas Covid-19 pandÄ“miju izmanto baiļu radÄ«šanai. Ikdienā mÅ«s baida ar saslimušo un mirušo skaitu, Ä«paši krāšÅ†i tiek aprakstÄ«tas masu nāves citās valstÄ«s (piemÄ“ram, šausmu stāsti par Indiju, kurā dzÄ«vo vismaz 550x vairāk cilvÄ“ku nekā Latvijā, kur salimstÄ«ba uz miljonu iedzÄ«votāju ir lÄ«dzÄ«ga kā Latvijā, bet kopÄ“jais mirušo skaits šÄ·iet mums šÄ·iet baiss, jo netiek taču rÄ“Ä·ināts valsts iedzÄ«votāju skaits. No tā arÄ« šausmu stāsti par koronavÄ«rusa Indijas jeb delta celmu). Baiļu jeb nāves filozofija ļauj valdÄ«bām piespiest saviem pavalstniekiem uzlikt maskas un aizliegt protestus, bet maskas, savukārt, rada papildus bailes.

Maskas tagadnē nozīmē afektīvu riska uztveri par kaut kādā veidā draudīgu nākotni. Iespējams, ka pasaule 2020. gadā neuztvēra pandēmiju pietiekami satraukti - līdz visiem nebija uzvilktas maskas.

Beks uzskata, ka riska kosmÄ“tikas simboli paši par sevi ir riska izpausmes, kas nes lÄ«dzi jaunus riskus. Maska, kas tiek likta tagadnÄ“ lai izvairÄ«tos no saslimšanas ar elpceļu infekciju, ir daļa no kosmÄ“tikas sistÄ“mas nākotnes pandÄ“mijas riska pārvaldÄ«bai, kas itin droši nozÄ«mÄ“ - globāla mājsÄ“de. Esoša vai iluzora pandÄ“mija tiek uztverta tagadnÄ“, bet tās bÅ«tiskums nav tikai mÅ«su prātos, šo pandÄ“miju pamato maska. TādÄ“jādi cilvÄ“cei ir lÄ«dzeklis, kas it kā veido pašsaglabāšanās sistÄ“mu - maska simboliski aizsargā pret infekciju tieši tāpat kā kaut kādā mÄ“rā sargā bailes no šÄ«s infekcijas.

Piedāvājuma dimensija ir taktisks apliecinājums tam, ka cilvÄ“ki gaida, ka pandÄ“mijas situācijās bÅ«s pieejamas maskas (valsts, pašvaldÄ«ba sagādās uz lÄ«dzpilsoņu budžetā iemaksāto nodokļu rÄ“Ä·ina). Rietumu sabiedrÄ«ba jau ir nonākusi pašreizÄ“jajā realitātÄ“, kurā pilsoņiem ir gan pienākums, gan tiesÄ«bas uzlikt maskas, pamatojoties uz plašsaziņas lÄ«dzekļu sniegto informāciju par pandÄ“miju.

MÄ“s rÄ«kojam kolektÄ«vu psihozi par pandÄ“miju, valkājot maskas pat tad, ja nav pietiekami nopietnu kumulatÄ«vas saslimšanas skaitļu, bet, valkājot maskas, tiek nostiprināta ideja par iespÄ“jamu jaunu Covid-19 vilni vai citu pandÄ“miju nākotnÄ“.

Politiskās ietekmes problÄ“ma ir lipÄ«ga: bailes izplatās sabiedrÄ«bā, izraisot riska pārvaldÄ«bas pastiprināšanu, klasiskais piemÄ“rs bija 9/11 un karš pret terorismu. Interesanti, ko pÄ“c gadiem rakstÄ«s globālā filozofija par pandÄ“mijas bailÄ“m 2020. un 2021. gadā?

Secinājumi:

• maskas pareiza lietošana ir viens pasākums no Covid-19 infekcijas profilakses un kontroles pasākumu kopuma, kurā vakcinācijai, fiziskai distancÄ“šanai, ventilācijai un vÄ“dināšanai iekštelpās, kontaktu izsekošanai, karantÄ«nai un citiem pasākumiem ir daudz lielāka nozÄ«me. Maskas nepareiza lietošana, Ä«paši vairākkārtÄ“ja vienreizlietojamās maskas lietošana un pārmÄ“ru ilgstoša medicÄ«niskās maskas lietošana palielina, nevis samazina vÄ«rusa pārneses risku. Ir viedoklis, ka vairākums Latvijas iedzÄ«votāju maskas lieto nepareizi, tātad - masku lietošana veicina infekcijas izplatÄ«šanos;

• maska ir bÄ«stams risinājums centienos bÄ“rnus septembrÄ« atvest atpakaļ skolā. Lai nodrošinātu epidemioloÄ£isku drošÄ«bu, skolās bÅ«tu jānodrošina klašu vÄ“dināšana, ventilācija, gaisa mitrināšana, ja iespÄ“jams - recirkulācija ar ogļskābās gāzes absorbciju un vÄ«rusu iznÄ«cināšanu ar ultravioletajiem stariem, kā arÄ« klašu telpu apstrāde ar ultravioletajiem stariem naktÄ«;

• vasarā cilvÄ“kiem iespÄ“jami daudz laika jāvelta ārtelpu fiziskām aktivitātÄ“m, jāpievÄ“ršas veselÄ«bu veicinošam uzturam ar pietiekamu minerālvielu, vitamÄ«nu, olbaltumvielu, augu tauku, šÄ·iedrvielu sastāvu, jāārstÄ“ savas hroniskās slimÄ«bas, jāsamazina svars, jārÅ«pÄ“jas par labu garastāvokli un naktsmieru. Jāpārtrauc skatÄ«ties televÄ«zijas programmas un sociālos tÄ«klus, kur tiek baidÄ«ts ar Covid-19 šausmām un jauniem SARS-CoV-2 celmiem;

• maskai ir vairāk psihosociāla, nevis aizsargājoša nozÄ«me. Plašais maldÄ«gais priekšstats par Ä·irurÄ£isko masku izmantošanu, par to, ka maskas valkāšana pasargā no vÄ«rusa pārnešanas, rada risku. Sabiedriskās attiecÄ«bas ir vÄ“rstas uz riska sabiedrÄ«bas veidošanu. Risks rodas ne tikai draudu un iespÄ“jamo zaudÄ“jumu veidā, bet arÄ« sabiedrÄ«bas organizÄ“tajā pārvaldÄ«bā un reaģēšanā uz šiem riskiem, kas rada pašreizÄ“jo risku pārnešanu nākotnÄ“. Riskam ir simptomi un simboli, bet valdÄ«bai ir tendence riska simptomus ārstÄ“t ar riska kosmÄ“tiku. Maska ir riska kosmÄ“tika.