Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Bijušais Valda Zatlera politiskais kompanjons, tagadÄ“jais partijas Saskaņa premjerministra amata kandidāts Vjačeslavs Dombrovskis pÄ“dÄ“jos gados lielākoties pārticis no viena finanšu avota – ABLV bankas ziedojumiem. ŠÄ« banka Dombrovska vadÄ«tajai DomnÄ«cai Certus pÄ“dÄ“jos trÄ«s gados samaksājusi vairāk nekā pusmiljonu – 569 tÅ«kstošus eiro.

Kā rāda Lursoft datu bāzÄ“ atrodamie Certus gada pārskati, 2015. gadā šis nodibinājums no ABLV bankas „neierobežotai lietošanai” saņēmis 100 000 eiro, bet pÄ“rn – 140 000 eiro.

Taču Ä«paši trekns Dombrovskim un viņa vadÄ«tajam nodibinājumam ir bijis 2016. gads: tad Certus vairākos maksājumos „neierobežotai lietošanai” no ABLV bankas saņēmis 175 000 eiro, 50 000 eiro, 24 000 eiro un 80 000 eiro – kopā tātad 329 000 eiro.

Tieši ABLV ir bijusi galvenā Dombrovska vadÄ«tās „neatkarÄ«gās domnÄ«cas” barotāja, jo citu ziedotāju finansiālais pienesums bijis salÄ«dzinoši niecÄ«gs. PÄ“rn Dombrovski „piebarojušas” vÄ“l tikai divas citas „nerezidentu” bankas – Signet Bank ar 5000 eiro un BlueOrange Bank ar 10 000 eiro.

2015. gadā Dombrovska domnÄ«cai 10 000 eiro ziedojis Borisa un Ināras Teterevu fonds, bet 7500 eiro – AS LNK Industries. GandrÄ«z tie paši „barotāji” savu artavu ABLV megaziedojumiem piemetuši arÄ« 2016. gadā: LNK Industries – 3000 eiro, BlueOrange Bank – 10 000 eiro, Signet Bank – 5000 eiro. VienÄ«gais „nesistÄ“mas” ziedotājs bijis AS Digital Mind ar 2000 eiro.

Kāds Pietiek lasÄ«tājs ziņas par lÄ«dz šim ABLV piebarotā Dombrovska piesliešanos Saskaņai ir komentÄ“jis šÄdā portālam iesÅ«tÄ«tā vÄ“stulÄ“:

„Izskanot ziņām, ka viņš ir Saskaņas premjera kandidāts, kas ir visai reāls scenārijs, ja Saskaņu paņem koalÄ«cijā, viņa barošanās no ABLV lÄ«dzekļiem kļūst par diezgan zÄ«mÄ«gu ziņu. Reti kurš aizdomājas, ka, paņemot Saskaņu valdÄ«bas koalÄ«cijā, tā ir lielākais dalÄ«bnieks, kam pienākas premjera amats un citas „atslÄ“gas ministrijas”.

Pagājušajā gadā Certus diezgan plaši, balstoties uz saviem aprÄ“Ä·iniem, izplatÄ«ja ziņas, ka straujais iedzÄ«votāju skaita kritums drÄ«z mazināsies. VÄ“sts bija - ekonomika stabilizÄ“sies, un viss bÅ«s kārtÄ«bā arÄ« ar iedzÄ«votāju skaitu. PolitiÄ·iem un medijiem tika nodots skaidrs signāls - nav tik traki, nav jāiespringst.

Bet viņi, tÄ«ši vai netÄ«ši, bija ignorÄ“juši dažus konkrÄ“tus akadÄ“miskus faktus, kas šÄdam optimismam nedod pamatu. Lai iedzÄ«votāju skaits stabilizÄ“tos ir nepieciešams konkrÄ“ts jauno vecāku skaits, bet tieši šajā grupā ir vislielākie zaudÄ“jumi.

Vienvārdsakot - bāze pieaugumam, jaunie vecāki ir vislielākā izceļojošo grupa, un arÄ« 90. gados bÄ“rni dzima kritiski maz - bet tā ir jauno vecāku paaudze šodien. Pirmie bÄ“rni dzimst ap 27-28 gadiem. Tātad - šodien 2018. gadā tie ir tieši 1990.+ dzimušie jaunieši. Tieši tad sākās masÄ«vs dzimstÄ«bas kritums un viņu vienkārši fiziski nav.

Certus šos apstākļus nez kādēļ ignorÄ“ja. Es varu tikai spekulÄ“t - kāpÄ“c?”

Novērtē šo rakstu:

0
0