Iesaki rakstu:

PÄ“c tam, kad TV raidÄ«jums Bez Tabu ziņoja par Ukrainas pilsoni Ivanu, kurš jau divus gadus dzÄ«vo RÄ«gā un kura Ukrainas radinieku automašÄ«nai tika uzzÄ«mÄ“ts burts Z un nozagta numura zÄ«me, kāds Pietiek lasÄ«tājs norādÄ«ja uz neskaidrÄ«bām šajā sižetā. Ivans bija gatavs atbildÄ“t uz visiem Pietiek lasÄ«tāja uzdotajiem jautājumiem, lai viestu skaidrÄ«bu un uzdotie jautājumi nepaliktu neatbildÄ“ti.

Pietiek lasÄ«tājs: Daudziem skatÄ«tājiem varÄ“tu rasties jautājums kāpÄ“c Ivans, kurš, šÄ·iet, ir iesaucamā vecumā, cÄ«nās par savas zemes brÄ«vÄ«bu nevis Ukrainā un nevis ar okupantiem, bet gan ar latviešu policistiem RÄ«gas autostāvvietās? Lai gan šis jautājums var šÄ·ist cinisks, tā pamatojums kļūs nozÄ«mÄ«gāks, izlasot visus pārÄ“jos jautājumus.

Ivans: KāpÄ“c es nekaroju? Es neesmu reÄ£istrÄ“ts Ukrainā. Es esmu reÄ£istrÄ“ts Latvijā. Es oficiāli aizbraucu un oficiāli reÄ£istrÄ“jos Latvijā. Esmu Ukrainas pilsonis. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, es esmu daudzbÄ“rnu tÄ“vs, un daudzbÄ“rnu vecāki netiek mobilizÄ“ti. Un pat vairāk. Ir iespÄ“ja dienÄ“t, ja ir vÄ“lme, bet tikai tur, kur ir reÄ£istrÄ“ts. Tā kā es esmu reÄ£istrÄ“ts ārzemÄ“s, tas nozÄ«mÄ“, ka es vispār vienkārši nevaru. Tā ir mana atbilde uz jautājumu Nr.0.

LasÄ«tājs: KāpÄ“c reportāžā nav ne redzami, ne dzirdami patiesie noziedznieku upuri - Ivana radinieki? Jo no noziedzniekiem cieta viņi, nevis Ivans. Bojātā automašÄ«na, pÄ“c Ivana teiktā, pieder radiniekiem, par remontu bÅ«s jāmaksā radiniekiem, prokremliskie menti aizskar pirmām kārtām radiniekus. Bet ne tikai radinieki vien reportāžā nav parādÄ«ti pat fonā, - žurnālisti nemin ne viņu vārdus, ne to, cik cilvÄ“ku kopā atbraukuši, ne pilsÄ“tu, no kuras radinieki nākuši, ne to, kam konkrÄ“ti no viņiem pieder bojāta mašÄ«na. Tā vietā stāstÄ«jums notiek trešajā personā, un sanāk, ka par radiniekiem mums vajadzÄ“tu Ivanam ticÄ“t uz vārda.

Ivans: Tālāk jautājums – kāpÄ“c nav redzami radinieki. TāpÄ“c, ka tie ir cilvÄ“ki gados. Viņi nerunā latviski, vÄ“lmes piedalÄ«ties raidÄ«jumā viņiem nebija.

LasÄ«tājs: Reportāžā ir teikts, ka Ivans ar bÄ“rniem uz Latviju pārcÄ“lās pirms diviem gadiem un šajā laikā iemācÄ«jās latviešu valodu ļoti labā lÄ«menÄ«. Turklāt tādā lÄ«menÄ«, kas ļauj izprast policijas protokolus, dot padomus policistiem, kā šos protokolus aizpildÄ«t, un sniegt intervijas Latvijas televÄ«zijas kanāliem.

Ja skolas vecuma bÄ“rnu aizsÅ«tÄ«t uz nometni, piemÄ“ram, Spānijā, kur viņš spāņu valodu mācÄ«sies 5-6 stundas dienā, tad šÄdā laikā bÄ“rns pārvaldÄ«s alfabÄ“tu, iemācÄ«sies rakstÄ«t, lasÄ«t un pat runāt. Tiesa, ne pārāk labi.

Bet pieaugušais Ivans, kura smadzenes tik labi kā bÄ“rnam informāciju neuzsÅ«c un kuram laika 5-6 stundas dienā apgÅ«t valodu nav (reportāžā ir teikts, ka viņam ir trÄ«s bÄ“rni, sieva un darbs), divu gadu laikā iemācÄ«jās ne to vieglāko valodu pasaulÄ“ un Ä«paši augstā lÄ«menÄ«. Viņam pat izdevās savā vārdu krājumā absorbÄ“t “vārdus - parazÄ«tus”, ja uzmanÄ«gi klausÄ«sities viņa teiktajā. Lieliska spÄ“ja apgÅ«t svešvalodas, vai ne.

Ivans: Jā, es dzÄ«voju ar bÄ“rniem. PārcÄ“los pirms diviem gadiem. Ar maziem bÄ“rniem mÄ“s pārcÄ“lāmies uz Latviju. Tur ir rakstÄ«ts, ka man nav tiesÄ«bas prasÄ«t no policijas, šajā gadÄ«jumā nevaru piekrist, jo tas nav jautājums par vÄ“lÄ“šanām, es esmu RÄ«gas iedzÄ«votājs un maksāju nodokļus. Policijas darbs ir sargāt iedzÄ«votājus.

PÄ“c tam ir rakstÄ«ts par to, ka nevar runāt latviešu valodā. Nezinu, kāpÄ“c nevar, jo, ja ir motivācija, ja ir vÄ“lme, tad kādā laikā pilnÄ«gi iespÄ“jams iemācÄ«ties. Sāku iepriekšÄ“jā gada februārÄ«. Ja bÅ«s vÄ“lme, varu uzrādÄ«t valsts valodas apliecÄ«bu. Saņēmu un pÄ“c tam turpināju mācÄ«ties. Izruna nav pareiza dažreiz, bet gramatiku zinu ļoti labi.

LasÄ«tājs: Ivans izrādÄ«jās ļoti sagatavots jauns cilvÄ“ks. Viņš zināja, kā pareizi aizpildÄ«t Latvijas policijas protokolus, zināja, kurš pants tajā bija jāieraksta, un pats galvenais – zināja, kur zvanÄ«t, ja policija atsakās no protokola aizpildÄ«šanas, ņemot vÄ“rā viņa ieteikumus. Esmu pārliecināts, ka jebkurš tipisks Latvijā dzÄ«vojošs ukrainis zina, kā to visu darÄ«t ne sliktāk par Ivanu, - un jÅ«s?

Ivans: Jautājums Nr.3, nezinu, ko šeit atbildÄ“t. Tā ir pieejama informācija, valsts pārstāvji plaši informÄ“, kur ziņot, ja ir kādi gadÄ«jumi. Protams, ka ir saglabāts, kur zvanÄ«t un ko teikt.

LasÄ«tājs: NumurzÄ«mes noskrÅ«vÄ“šanas fakts Latvijā izskatās diezgan eksotiski. PÄ“dÄ“jo 10-15 gadu laikā es uz vienas rokas pirkstiem varu saskaitÄ«t gadÄ«jumus, kad esmu dzirdÄ“jis par numurzÄ«mes zādzÄ«bu. Un pat tad tie parasti ir bijuši gadÄ«jumi kad nozog „blata numurus”, lai tad piedāvātu Ä«pašniekam tos izpirkt. Latvijā tas noteikti ir nišas noziegumu veids, un policisti to ļoti labi zina.

Bet, ja ievadÄ«sim GooglÄ“ frāzi “украли номер Украина”, tad redzÄ“sim ļoti lielu sarakstu ar Ukrainas uzņēmumiem, kas ir gatavi sniegt gan administratÄ«vo, gan juridisko palÄ«dzÄ«bu numurzÄ«mes zādzÄ«bas gadÄ«jumā. Ukrainā tas ir vesels tirgus un auto zādzÄ«bu segments. Atkal dÄ«vaina sakritÄ«ba?

Ivans: Numura zÄ«mes noskrÅ«vÄ“šana. Es nezinu, kāda sakritÄ«ba, bet nozaga. Ir iespÄ“ja no Rietumukrainas dabÅ«t to numura zÄ«mi. Es jau dabÅ«ju. Ir sertificÄ“ti uzņēmumi, kuri to dara un sÅ«ta uz citām Eiropas valstÄ«m.

LasÄ«tājs: Turpinot slepenÄ«bas žanru, žurnālisti nepiemin ne dienu, kad noticis negadÄ«jums, ne laiku. Interesanti bÅ«tu noskaidrot šÄ«s detaļas autostāvvietas, ar kuru saistÄ«ts šis stāsts, atrašanās vietas dēļ. PÄ“c žurnālistu domām, tā atrodas RÄ«gas klusajā centrā. PatiesÄ«bā šÄ« autostāvvieta atrodas klusajā centrā tikai tehniski. ŠÄ« ir bÅ«vniecÄ«bas autostāvvieta, kas atrodas aiz Džoker kluba un RÄ«gas pilsÄ“tas Ziemeļu dzimtsarakstu nodaļas starp KatrÄ«nas un RÅ«pniecÄ«bas ielām. Tie lasÄ«tāji, kuriem šÄ«s rajons ir pazÄ«stams, zina, ka šÄ«s autostāvvietas tuvumā nav nevienas pabeigtas dzÄ«vojamās Ä“kas un no tuvākās mājas redzÄ“t, kas tur notiek, ir gandrÄ«z neiespÄ“jami. Esmu pārliecināts, ka arÄ« par to ļoti labi zināja policisti, kuri ieradās notikuma vietā.

Vai tas viss varÄ“tu bÅ«t iemesls, kāpÄ“c Bez Tabu “aizmirsa” pieminÄ“t precÄ«zu notikuma laiku?

Ivans: Par to, ka nepiemin vietu un laiku. Arī nav taisnība tāpēc, ka māju apkārt nav. Vispār nezinu, kur ir jautājums.

LasÄ«tājs: “Policisti bija naidÄ«gi, kad saku viņiem ieteikt, ko vajag rakstÄ«t protokolā," Ivans saka, dodot mājienu, ka policisti atteicās aizpildÄ«t protokolu, kā to gribÄ“ja Ivans, jo viņš ir ukrainis.

Ivanam, kurš Latvijā it kā nodzÄ«vojis gadu, bÅ«tu jāzina, ka, sākot skaidrot latviešu policistiem vai policistiem jebkurā citā ES valstÄ«, kā pareizi aizpildÄ«t protokolus, pretÄ« var saņemt ne tikai rupjÄ«bas, bet arÄ« kuponu bezmaksas nakšÅ†ošanai policijas izolatorā. 

VÄ“l dÄ«vaināk šÄ« retorika izskatās uz vietÄ“jo žurnālistu fona, kuri lieliski zina, ka par policijas dokumentu aizpildÄ«šanas padomiem likumsargi labākajā gadÄ«jumā sÅ«tÄ«s trÄ«s mājas tālāk, absolÅ«ti nerÄ“Ä·inoties ar to vai tu esi latvietis, zviedrs, amerikānis vai ebrejs.

Ivans: Pēc tam sākās. Policija atbrauca un teica, ka nevar noformēt naida noziegumu, un komunikācija bija rupja. Un viss. Tas bija tikai fakts. Nekāda noskaņojuma. Naida noziegumu nenoformēja. Un viss.