Iesaki rakstu:

Pie neliela lauku veikaliņa pienāca bārdains vÄ«rs, sev priekšÄ stumjot Ä·erru. No tās viņš izņēma vairākus audekla maisus un iegāja veikalā. PārdevÄ“ja viņu sagaidÄ«ja ar siltu smaidu, kas toreiz bija ļoti neparasti. Bārdainis uz letes nometa maisus un pateica, lai tajos saliekot visu, kas viņai ir. Svešiniekam, kas veikalā bija ienācis aiz neparastā pircÄ“ja, šÄ·ita, ka ir kļuvis par laupÄ«šanas liecinieku.

ĪstenÄ«ba izrādÄ«jās daudz ikdienišÄ·Äka. PircÄ“jam bija vajadzÄ«gi rupjmaizes kukulÄ«ši, tautā saukti par “Ä·ieÄ£eļiem”. Tie bija daudz lÄ“tāki par lopbarÄ«bu, tāpÄ“c tika izmantoti cÅ«ku nobarošanai. Maizi sasmalcinot ar kartupeļiem un to visu aplaistot ar pienu, iznāca sātÄ«ga un lÄ“ta barÄ«ba. No veikala plauktiem pazuda visa maize, jo daļa tika atdota pircÄ“jam, bet daļa nolikta uz veikala grÄ«das aiz letes.

Svešinieks arÄ« gribÄ“ja nopirkt maizi, bet tikai vienu kukuli. PārdevÄ“ja, norādot uz tukšajiem plauktiem, pateica, ka maize ir beigusies. Tā prece, kas nolikta aiz letes, paredzÄ“ta ciemata iedzÄ«votājiem. Viņa nav vainÄ«ga, ka valsts visus nevar apgādāt ar maizi. Ja svešiniekam kaut kas nepatÄ«kot, viņš varot droši iet uz attiecÄ«gām iestādÄ“m un sÅ«dzÄ“ties.

Likumi bija ievÄ“roti, jo vienam pircÄ“jam tika pārdoti ne vairāk kā 357 maizes kukuļi par 14 kapeikām gabalā. KriminālatbildÄ«ba iestātos tad, ja pirkuma summa bÅ«tu vismaz 50 rubļu. Maizes veikalā trÅ«kšot tik ilgi, kamÄ“r valsts visus ciemata cÅ«kaudzÄ“tājus nevarÄ“s nodrošināt ar pārtiku. No likuma viedokļa viss ir pareizi. Nobeigumā tika dots tÄ“višÄ·Ä«gs padoms, - ja vÄ“los kaut ko darÄ«t valsts labā, tad vairāk jāstrādā un mazāk jāskraida pa iestādÄ“m.

Pirms dažām dienām biju saņēmis lÄ«dzÄ«gu padomu – paņemt atvaļinājumu un aizbraukt atpÅ«sties lauku klusumā un mierā. PretÄ“jā gadÄ«jumā sarunāšu kaut ko tādu, ko vÄ“lāk visu mūžu varÄ“šu nožēlot. Toreiz konflikta cÄ“lonis bija vÄ“lÄ“šanās no darba atlaist cilvÄ“ku, kurš regulāri zaga, turklāt to pašu aicināja darÄ«t arÄ« citus. Tiku izsaukts uz “partijas māju”, lai šajā jautājumā saņemtu attiecÄ«go izglÄ«tÄ«bas devu.

Zagšanas problÄ“ma esot pārejoša, un tā izzudÄ«s pati no sevis, kad vairs nebÅ«s naudas. Jo lielāka ir naudas vara, jo lielāka zagšana. Tas nav aforisms, bet zinātniski dialektiska patiesÄ«ba, jo arÄ« pretÄ“js apgalvojums ir pareizs. Jo lielāka zagšana, jo lielāka naudas vara. Komunismā bÅ«s svarÄ«ga katra cilvÄ“ka vÄ“lÄ“šanās strādāt, tāpÄ“c vienmÄ“r un visur jāatbalsta ikviena sabiedrÄ«bas locekļa vÄ“lme strādāt. Atlaišana no darba var traumÄ“t cilvÄ“ku un atstāt ietekmi uz nākotnes cilvÄ“ka apziņu. Ar cilvÄ“ku ir jāstrādā, jāpaskaidro viņa darbÄ«bu sliktās puses, bet no darba atlaist nedrÄ«kst. TikmÄ“r valsts arvien vairāk samazinās preču cenas, lÄ«dz nauda izzudÄ«s vispār.

Atmodas laiku sagaidÄ«ju ar cerÄ«bu, ka sabiedrÄ«ba beidzot tiks nostādÄ«ta ar “galvu uz augšu un kājām uz leju”. Veikalu plaukti bija tukši, tāpÄ“c visu nepieciešamo bija jāpÄ“rk tirgÅ«. Cenas bija vairākas reizes dārgākas nekā veikalā, toties pirmās nepieciešamÄ«bas preces bija nopÄ“rkamas vienmÄ“r. Toreiz šÄ·ita, ka veikala plauktu piepildÄ«šanai pietiktu ar cenu paaugstināšanu un iespÄ“ju atlaist zaglÄ«gos darbiniekus.

NolÄ“mu iestāties partijā, jo loloju cerÄ«bas nevis turpināt sÅ«dzÄ“ties, bet gan piedalÄ«ties valsts tapšanas procesā. Lai partija iegÅ«tu pilntiesÄ«gu statusu, tai bija jākļūst par starptautiskās organizācijas biedri. Tas bija nepieciešams tādēļ, lai partijas nosaukums atbilstu starptautiskajiem standartiem un nenotiktu vÄ“lÄ“tāju krāpšana. Ja starptautiskais zÄ«mols atbalsta darba ņēmÄ“ju intereses, tad vietÄ“jās vÄ“lÄ“šanās partija nedrÄ«kst atbalstÄ«t darba devÄ“jus. Diemžēl jaundibinātajai organizācijai to neizdevās iegÅ«t. Partija atbalstot ekonomiski aktÄ«vos iedzÄ«votājus, lai vājinātu valsts varu, nevis to stiprinātu.

Ar tirgus ekonomikas jÄ“dzienu visā pasaulÄ“ saprotot pirkšanas un pārdošanas darÄ«jumus. PretÄ“ji tam, partija atbalstot uzskatus, ka valstij par brÄ«vu tirgotājiem jānodrošina preces, lai tās varÄ“tu pārdot tālāk. Tā bÅ«tu sociaālistiskās zagšanas legalizācija, kas vājinātu valsts varu. Tikpat dÄ«vaini tiekot traktÄ“tas cilvÄ“ktiesÄ«bu normas. Tās tiek interpretÄ“tas zagšanas attaisnošanai, nevis cilvÄ“ku dzÄ«ves kvalitātes uzlabošanai.

Demokrātijā zagšana netiek noliegta, bet gan izmantota visas tautas interesÄ“s. Zagļi gÅ«st prieku no iespÄ“jas nozagt, nevis no zināšanām vai cilvÄ“ku savstarpÄ“jām attiecÄ«bām. Visas viņu domas, sarunas un darbÄ«bas ir vÄ“rstas uz zagšanas slavināšanu. Ap sevi viņi pulcina cilvÄ“kus, no kuriem gaida apbrÄ«nu un savu uzskatu atbalstu. Valsts pienākums ir viņiem ļaut brÄ«vi darboties starp sev lÄ«dzÄ«gajiem, biznesa jomā neiejaucoties, bet iekasÄ“t nodokļus.

Ekonomika nav vienÄ«gā joma, kurā valstij ir iespÄ“ja gÅ«t labumu no zagšanas. Zemas kvalitātes darinājumus var nosaukt par mākslas darbiem un pārdot par milzÄ«gām summām, gÅ«stot ienākumus no nodokļiem. Ja zaglis gÅ«st prieku no tā, ka darinājums pieder tikai viņam vienam, tad valsts pienākums ir to nodrošināt, jo palielinās darinājuma vÄ“rtÄ«ba.

Kopā ar alkoholismu zagšana ir viena no lielākajām cilvÄ“ku vājÄ«bām, ar kuru cÄ«nÄ«ties ir bezcerÄ«gi. IespÄ“ja alkoholiÄ·iem vai zagļiem pārņemt varu ir niecÄ«ga, kaut gan teorÄ“tiski iespÄ“jamas. Ir iespÄ“jams iedomāties mākslas vÄ“stures skolotāju, kura liks skolniekiem lietot alkoholu, lai saprastu mākslas darbus. AlkoholiÄ·u un zagļu lielākais trÅ«kums ir tas, ka viņi vājina valsts varu, tāpÄ“c partiju pienākums ir to stiprināt.

Partijas dibinātāji nolÄ“ma iekļauties citu partiju apvienÄ«bā. IepriekšÄ“jā kļūda tika novÄ“rsta un jaunajam nosaukumam vairs nevajadzÄ“ja starptautisku akceptu. Pakāpeniski zuda cerÄ«bas valstÄ« atrast kaut vienu partiju, kura varÄ“tu saņemt starptautisku  atzinÄ«bu.

Vāja valsts vara pati sevi nevar nodrošināt, tā var pastāvÄ“t, tikai iztirgojot savus resursus. Ja tās resursi ir derÄ«gie izrakteņi, tad valsts pastāvÄ“šanas ilgums atkarÄ«gs no to daudzuma. Visātrāk izdziest valstis, kuras pārdod savus iedzÄ«votājus. Sākumā tiek samazināta cena, apmaiņā pret lielākām politiskām brÄ«vÄ«bām (pret ko kategoriski iebilst pastāvošÄ vara), bet vÄ“lāk tiek piešÄ·irta pilnÄ«ga neatkarÄ«ba. Tad izlaupÄ«tai, izsmietai un dubļos izvārtÄ«tai tautai atkal jāsāk veidot pašai savu valsti, šoreiz - patiesi neatkarÄ«gu.

Jaunais gads nāk ar jaunām cerÄ«bām. Joprojām pastāv ticÄ«ba, ka jaunie politiÄ·i valsti neuzskatÄ«s par lÄ«dzekli, bet gan par mÄ“rÄ·i. EvolÅ«cija ir praktiski neiespÄ“jama primitÄ«vajās vai, precÄ«zāk izsakoties, tradicionālajās kultÅ«rās, bet mÄ“s taču esam citādi… Pesimistiem gribÄ“tos novÄ“lÄ“t cÄ«tÄ«gi balsot par lÄ«dz šim pie varas esošajām partijām, jo tās valsti visātrāk novedÄ«s lÄ«dz paredzamajam rezultātam.