Iesaki rakstu:

Zem Muhameda bārdas ir grāmata par islamu un vairākām valstÄ«m, kuras šÄ« reliÄ£ija tieši ietekmÄ“. Grāmatas priekšvārds lasāms Pietiek, ar daļu grāmatas teksta var iepazÄ«ties islams.lv.

Grāmatu iegādājos, daļēji pateicoties Ivetas atsauksmei, daļēji atceroties autora lÄ«dzšinÄ“jās grāmatas, daļēji aiz vÄ“lmes palasÄ«t kaut ko tiešÄm mÅ«sdienÄ«gu un kvalitatÄ«vu. Ar pirkumu esmu pilnÄ«gi apmierināts. LasÄ«ju lÄ“ni un ar baudu, cik nu tas par tādu tematiku ir iespÄ“jams.

Lato Lapsas grāmatās par citām zemÄ“m parasti ir ļoti daudz vÄ“stures un salÄ«dzinoši maz bilžu. NeiztrÅ«kstošs ir vietÄ“jo iedzÄ«votāju raksturojums un interesantākais no viņu stāstÄ«tā. AprakstÄ«ti Ä«paši autora piedzÄ«vojumi.

ŠÄ« grāmata ir apmÄ“ram tāda pati, varbÅ«t vienÄ«gi autora piedzÄ«vojumu bija neierasti maz. Jādomā, tas tādēļ, ka grāmatas galvenais mÄ“rÄ·is acÄ«mredzot ir aprakstÄ«t islamu, nevis autora dÄ“kas.

Zem Muhameda bārdas teksts pamatā balstās uz svÄ“tajiem rakstiem, dažādu literatÅ«ru un vÄ“stures faktiem. Ja autoram tas šÄ·itis iederÄ«gi, tiek pieminÄ“ti arÄ« viņa personÄ«gie novÄ“rojumi, atstāstÄ«tas dažādas sarunas ar vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem.

Pirmajā nodaļā tiek aprakstÄ«ta Jeruzaleme. Uzzinām par tās sarežģīto vÄ“sturi un kādēļ SvÄ“tā Kapa baznÄ«cā nesaticÄ«gi mÄ«t gan grieÄ·i, gan franciskāņi, gan armēņi, gan kopti, gan sÄ«rieši, gan turpat blakus – etiopieši, bet atslÄ“gas glabā musulmanis.

Otrajā nodaļā lasītājs tiek iepazīstināts ar islamu kā tādu. Varam uzzināt, kas ir korāns, hadīsi, džihādisms, kāda izskatās musulmaņu paradīze un kā pareizi sist savu sievu.

Trešajā nodaļā, kura aizņem gandrÄ«z pusi grāmatas, plaši aprakstÄ«ti ebreji un IzraÄ“la, pastāstÄ«ta ebreju – palestÄ«niešu konflikta bÅ«tÄ«ba. Ir daudz ebreju anekdošu.

Ceturtā nodaļa ir par turkiem un viņu vēsturi. Uzzinām, kā turks var būt direktors un nestrādāt nevienā kompānijā.

Piektā nodaļa ir par Irānu jeb mÅ«sdienu Persiju. Par bezgala laipnajiem irāņiem, tur valdošo relatÄ«vi demokrātisko šiÄ«tu režīmu. Uzzinām, kādēļ Teherānā cilvÄ“ki mÄ“dz protestÄ“t, uzkāpuši uz māju jumtiem.

Sestajā nodaļā aprakstÄ«ta autora nelegālā nokļūšana Gazas sektorā un pavisam Ä«si mÅ«sdienu Ä’Ä£ipte.

SeptÄ«tajā nodaļā ir par Jordānijas Petru un tur dzÄ«vojošajiem cilvÄ“kiem. Autors apraksta, kā saskāries ar interesantu un senu naudas pārsÅ«tÄ«šanas veidu.

Pavisam Ä«sā astotā nodaļa ir par SÄ«riju. Vienota stāsta vietā varam lasÄ«t atsevišÄ·u iespaidu fragmentus.

Seko noderīgi padomi, prāvs papildu literatūras saraksts, dažādi vietējo izteicieni.

PÄ“c izlasÄ«šanas varu teikt, ka Zem Muhameda bārdas nav mÅ«sdienÄ«gi gļēva jeb, kā mÄ“dz teikt – politkorekta (tādā ziņā, ka par ebrejiem jāsaka vai nu labu, vai neko) grāmata, bet par antisemÄ«tisku to nosaukt nevar nekādi. Tā nav arÄ« antiislamiska grāmata. Jā, autors atklāj dažādas netÄ«kamas islama puses un nianses, tajā skaitā piemin arÄ«, kādēļ viņš personÄ«gi nevar pieņemt islamu, bet rakstÄ«ts ir ar cieņu pret citādi domājošajiem.

Lai arÄ« man ļoti patÄ«k iepazÄ«ties ar citu zemju vÄ“sturi, tomÄ“r proporcionāli pret pārÄ“jo grāmatas saturu man vÄ“stures šÄ·ita mazliet par daudz. Man mazliet pietrÅ«ka autora subjektÄ«vā skatÄ«juma un personÄ«go piedzÄ«vojumu. PiemÄ“ram, par nodaļā par turkiem tiek norādÄ«ts uz turku visnotaļ kareivÄ«go dabu un lielu konfliktu trÅ«kumu. Turku atbilde skan: “Tu neesi turks, tu nesapratÄ«si.” Man kā lasÄ«tājam, kurš Turcijā nav bijis, tiešÄm grÅ«ti saprast, kāpÄ“c tā varÄ“tu bÅ«t. Domāju, ka autoram ir sava ticama interpretācija vai vairākas, bet tās netiek pieminÄ“tas pat varbÅ«tÄ«bu formā.

FotoattÄ“li, lÄ«dzÄ«gi kā citās autora grāmatās, tiek salikti visi kopā grāmatai apmÄ“ram pa vidu. Tā kā, lasot grāmatu, nav zināms, ka tālāk jāmeklÄ“ atbilstošs attÄ“ls, tie tiek aplÅ«koti tad, kad jau ir mazliet aizmirsies konteksts, kādā tie ievietoti. Turklāt uzreiz jāaplÅ«ko arÄ« attÄ“li, kuri attiecas uz vÄ“l neizlasÄ«to grāmatas daļu. PÄ“c tam šÄ·irstÄ«t grāmatu atpakaļ un skatÄ«ties, vai tur nebija kāds attÄ“ls par šo vietu, ir diezgan neÄ“rti. Tiesa, ja grāmata bez tāda trÅ«kuma maksātu savus piecus eiro vairāk, tad labāk lai ir šÄdi.

VÄ“l man bÅ«tu vairāk paticis redzÄ“t biezākas Ä«sās nodaļas par Ä’Ä£ipti vai SÄ«riju. Bet tā jau laikam vienmÄ“r ir ar interesantām grāmatām – liekas par plānu.

No daudzajiem grāmatu blogeriem par šo grāmatu rakstÄ«jusi Iveta un pavisam Ä«si arÄ« Poseidons99.

VÄ“l tikai viena piezÄ«me. UztvÄ“ru, ka autora aprakstÄ«tajās zemÄ“s ļoti svarÄ«ga ir indivÄ«du piederÄ«bas sajÅ«ta pie tautas, nācijas un / vai reliÄ£ijas. Ideja par pasauli bez reliÄ£ijas vai nācijām tur, maigi izsakoties, netiktu saprasta. NÄ“, nācija / cilts / reliÄ£ija – tur tas ir ļoti svarÄ«gi. Šis princips ir jāciena. Jāmācās no vÄ“sturiskām kļūdām un nedrÄ«kst, nekādā gadÄ«jumā nedrÄ«kst mākslÄ«gi samaisÄ«t nācijas / ciltis / reliÄ£ijas. Integrācijas nav un nebÅ«s, varbÅ«t vienÄ«gi asimilācija. Toties asiņaini konflikti pÄ“c mākslÄ«gas sajaukšanas ir praktiski vienmÄ“r. Jo kādai nācijai neizbÄ“gami bÅ«s piešÄ·irts mazliet par daudz resursu vai privilÄ“Ä£iju, citai atkal par maz. Tā kā vajadzÄ«ba piederÄ“t pie kādas grupas ir ne tikai šim rajonam raksturÄ«ga, bet vispārcilvÄ“cÄ«ga (Maslova piramÄ«das 3. un 4. lÄ«menis), tas bÅ«tu jāņem vÄ“rā gan Latvijā, gan citās valstÄ«s.

Pārpublicēts no http://stacija.org