“Zemes baronu†astoņkÄjis vai Latvijas tiesas konsumÄcija?
NĪLA · 16.08.2018. · Komentāri (0)Par “zemes baronu impÄ“riju” Latvijas presÄ“, tajÄ skaitÄ portÄlÄ Pietiek[1], ir pietiekoši daudz rakstÄ«ts, un šoreiz pacelsim jautÄjumu par to, kam ir izdevÄ«gi “baronu” ierosinÄtie tiesvedÄ«bas procesi, kuru skaits jau skaitÄms simtos.
NekustamÄ Ä«pašuma lietotÄju apvienÄ«ba (turpmÄk – NĪLA), kuras dibinÄšanas pamatmÄ“rÄ·is ir visu Latvijas nekustamÄ Ä«pašuma (turpmÄk – NĪ) lietotÄju interešu aizstÄvÄ“šana, konstatÄ“ja šÄdu “baronu” un to pÄrstÄvju Normunda Šlitkes un Artas Snipes darbÄ«bas shÄ“mu, kuru uz doto brÄ«di ar saviem nekonsekventiem, iespÄ“jams, apzinÄti pretrunÄ likumam taisÄ«tiem lÄ“mumiem atbalsta dažas no Latvijas tiesÄm un to tiesnešiem. Tiesas prakse strÄ«dos par zemes lietošanu ir pretrunÄ«ga, un bieži vien dažÄdas tiesas pieņem diametrÄli pretÄ“jus lÄ“mumus par vienu un to pašu - Ä“kas, kas atrodas uz svešas, “jaunbaroniem” piederošÄs zemes, Ä«pašnieku tiesÄ«bÄm un pienÄkumiem.
“Jaunbaronu” darbÄ«bas shÄ“ma izpaužas šÄdi. SÄkumÄ - mÄ“Ä£inÄjumi noslÄ“gt ar mÄju (dzÄ«vokļu) Ä«pašniekiem viņiem neizdevÄ«gus lÄ«gumus ar zemes lietošanas maksu 2018.gadÄ 6% no zemes gabala kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas, plus vÄ“l papildus PVN 21%, neskatoties uz to, ka likums šogad noteic maksimÄlo zemes lietošanas maksas apmÄ“ru 5%, kurÄ atbilstoši tiesu praksei jau ir iekļauts PVN 21% apmÄ“rÄ.
Kad mÄjas (dzÄ«vokļu) Ä«pašnieki, atsaucoties un likumu, to darÄ«t atsakÄs un piedÄvÄ savus lÄ«gumu variantus, “jaunbaroni” to vienkÄrši ignorÄ“. DzÄ«vokļu Ä«pašnieki, kuri savÄ domÄšanÄ balstÄs uz elementÄri godÄ«giem demokrÄtiskÄ sabiedrÄ«bÄ nodibinÄtiem lietišÄ·o attiecÄ«bu principiem, nonÄkot piespiedu nomas attiecÄ«bÄs ar “jaunbaroniem”, nevar pat iedomÄties, ar ko viņi ir sastapušies.
Bez šaubÄm, ir grÅ«ti izprast, ka Padomju SavienÄ«bas laikÄ audzinÄto “jaunbaronu” morÄlÄs vÄ“rtÄ«bas kardinÄli atšÄ·iras no Ä«sto baronu-aristokrÄtu un citu labi izglÄ«toto un audzinÄto cilvÄ“ku tÄdÄm vispÄrpieņemtajÄm vÄ“rtÄ«bÄm kÄ gods, pašcieņa un uzvedÄ«bas kultÅ«ra, viņi objektÄ«vi neizprot Ä«sto baronu-aristokrÄtu vÄ“rtÄ«bas, nerakstÄ«tos likumus un vienkÄršu patiesÄ«bu, ka cilvÄ“ki ir radÄ«ti cilvÄ“ces visaugstÄko mÄ“rÄ·u un misiju izpildei šajÄ pasaulÄ“.
PieklÄjÄ«ba, proti, iekšÄ“ja nepieciešamÄ«ba ievÄ“rot sabiedrÄ«bÄ un likumÄ noteiktos lietišÄ·o attiecÄ«bu principus, piemÄ“ram – elementÄri un savlaicÄ«gi atbildÄ“t uz adresÄ“tajÄm lietišÄ·Äm vÄ“stulÄ“m, kas ir pats primitÄ«vÄkais jebkura homo sapiens labas audzinÄšanas un iekšÄ“jas kultÅ«ras izpausmes veids, Latvijas pašmÄju fiktÄ«vajiem “jaunbaroniem” objektÄ«vi nav izprotama.
Latvijas tiesu praksÄ“ ir nostiprinÄts, ka zemes piespiedu “nomas” lÄ«guma neesamÄ«bas gadÄ«jumÄ mÄjas (dzÄ«vokļu) Ä«pašniekiem ir jÄmaksÄ zemes Ä«pašniekam zemes lietošanas maksu atbilstoši likumam. NĪLA zemes piespiedu nomas attiecÄ«bÄs par kļūdainu uzskata termina “noma” pielietojumu, jo šÄ«m atticÄ«bÄm piemÄ«t Ä«res attiecÄ«bu un/vai servitÅ«ta juridisks konteksts un tÄdu NĪLA uzskatu atbalsta arÄ« Tieslietu ministrija, bet kas tomÄ“r neuzskata par iespÄ“jamu nomainÄ«t juridiski nekorekto terminu tÄ plašÄ pielietojuma dēļ jau spÄ“kÄ esošos likumdošanas aktos – skat. Tieslietu ministrijas atbildes vÄ“stuli šajÄ sakarÄ www.niila.lv.
“Jaunbaronu” izdomÄtÄs shÄ“mas apraksts. Atbilstoši likuma prasÄ«bÄm zemes Ä«pašnieka pienÄkums piestÄdÄ«t Ä“kas Ä«pašniekam rÄ“Ä·inus un mÄjas (dzÄ«vokļu) Ä«pašnieku pienÄkums piestÄdÄ«tos un likumam atbilstošos rÄ“Ä·inus apmaksÄt. Latvijas pašmÄjas “jaunbaroni” likumam atbilstošus rÄ“Ä·inus nepiestÄda un, apzinoties, ka zemes lietotÄji, nesaņemot rÄ“Ä·inu, nemaksÄs, uzreiz iesniedz pieteikumus tiesÄ pret mÄju (dzÄ«vokļu) Ä«pašniekiem, vienlaicÄ«gi lÅ«dzot tiesu piedzÄ«t no atbildÄ“tÄjiem zvÄ“rinÄto advokÄtu Šlitkes un Snipes atlÄ«dzÄ«bu.
Satraucoša ir shÄ“mai atbilstošo notikumu turpmÄkÄ gaita, proti, tiesas bieži vien pretrunÄ likumam (skat. Civilprocesa likuma 132. panta 7.punktu, kas noteic, ka Ärpustiesas izskatÄ«šanas kÄrtÄ«bas neievÄ“rošana un pasÄkumu, lai noregulÄ“tu strÄ«du lÄ«dz prasÄ«bas celšanai ir pamats prasÄ«bas pieteikumu nepieņemt) prasÄ«bu apmierina. Å…emot vÄ“rÄ ierosinÄto tiesvedÄ«bas procesu skaitu visÄ LatvijÄ, kas sasniedz vairÄkus simtus, nav grÅ«ti aprÄ“Ä·inÄt, ka “jaunbaronu” un shÄ“mas dalÄ«bnieku tÄ«rie ienÄkumi no tiesvedÄ«bas tikai ar vienas mÄjas (dzÄ«vokļu) Ä«pašniekiem sasniedz vairÄkus tÅ«kstošus euro.
Par tiesas un tiesnešu konsumantu lomu “jaunbaronu” un valsts labÄ. VÄrda konsumÄcija saknes ir jÄmeklÄ“ vÄrdÄ consumer – patÄ“rÄ“tÄjs – skat. https://en.wikipedia.org/wiki/Consumer. Par konsumantÄ“m pasaulÄ“ sauc bÄra meitenes, kuras izmanto, lai viņu skaistuma dēļ apmeklÄ“tÄji bÄrÄ pasÅ«tÄ«tu dÄrgus dzÄ“rienus – sev un meitenei. SkaidrÄ«bas labad par profesijas pÄrstÄvÄ“m skat. publikÄciju portÄlÄ delfi http://www.delfi.lv/vina/attiecibas/karjera/virietis-galas-gabals-ar-maku-ka-dzivo-un-iztiek-rigas-konsumantes.d?id=47978277&page=1.
Parasti konsumantes pienÄkumus bÄros pilda dejotÄjas, "go-go" vai oficiantes. MÅ«su gadÄ«jumÄ konsumantes, proti - “dejotÄju un go-go meiteņu” lomu pilda Latvijas (no likuma izpildes?) neatkarÄ«gÄs un “taisnÄ«gÄs” tiesas, bieži vien arÄ« jau sirmie tiesneši, kurus šÄ« loma nemaz nemulsina, jo tÄdÄ veidÄ viņi pelna naudu – gan sev, gan arÄ« Latvijas valstij.
Proti, pÄ“c nelabvÄ“lÄ«ga pirmÄs instances lÄ“muma pieņemšanas atbildÄ“tÄji, šokÄ“ti par tÄdu atklÄtu tiesas visdrÄ«zÄk apzinÄti veikto prettiesisko lÄ“mumu un spriedumu taisÄ«šanu, iesniedz blakus un apelÄcijas sÅ«dzÄ«bas, iemaksÄjot valsts budžetÄ drošÄ«bas naudu vai valsts nodevu vismaz 70 EUR apmÄ“rÄ. TÄdÄ“jÄdi ne tikai “jaunbaroni”, bet arÄ« tiesneši un valsts no minÄ“tÄs shÄ“mošanas iegÅ«st vairÄkus simtus tÅ«kstošus euro. TaisnÄ«gu lÄ“mumu un spriedumu pieņemšana jau pirmÄs instances tiesÄ tÄdus ienÄkumus valstij nedotu. Vai kÄdam ir šaubas, ka tÄ ir konsumÄcija? Vai šajÄ gadÄ«jumÄ tiesneši ir korumpÄ“ti? PamÄ“Ä£iniet to pierÄdÄ«t un droši vien JÅ«s saņemsiet Nobeļa prÄ“miju.
VÄ“l viens interesants fakts, kuru uzskatÄm par nepieciešamu pieminÄ“t šajÄ rakstÄ. PÄ“tot RÄ«gas apgabaltiesas (turpmÄk – RAT) tiesu sēžu kalendÄru 2018.gada septembrÄ« un oktobrÄ«, kas ir brÄ«vi pieejams Tiesu informÄcijas sistÄ“mÄ (turpmÄk - TIS) – skat. http://tis.ta.gov.lv/court.jm.gov.lv/stat/html/index_201808.html, NĪLA ievÄ“roja, ka “jaubaronu impÄ“rijas” civillietas, kas RAT tiek datorizÄ“ti sadalÄ«tas, “automÄtiski un nejaušÄ kÄrtÄ«bÄ” dÄ«vainÄ kÄrtÄ nonÄk pie vieniem un tiem pašiem RAT tiesnešiem, proti, Civillietu kolÄ“Ä£ijas tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄjai LÄ«gai BlÅ«miņai (3 lietas), Laumai Volbergai (3 lietas), Ilzei Ramanei (2 lietas), Olitai Blumfeldei (3 lietas).
LÄ«dz 2018.gada beigÄm “jaunbaronu impÄ“rijas” lietas RAT uzticÄ“ts izskatÄ«t arÄ« tiesnešiem Leldei un Inesei Graudai, Ligitai Gavarei, MÄrtiņam SviÄ·im, RAT priekšsÄ“dÄ“tÄjas p.i. viņas prombÅ«tnes laikÄ Dzintrai Baltai, Mildai Zelmenei, Lidijai PliÄai, Inesei StrelÄai, Ilzei Celmiņai un Svetlanai Beļajevai – pa vienai lietai katram no tiesnešiem. Citi tiesneši lÄ«dz šai ekskluzÄ«vai lietu kategorijai “automÄtiskÄs un nejaušÄs lietu datorizÄ“tas” sadalÄ«šanas rezultÄtÄ nav pielaisti.
AicinÄm pieprasÄ«t no RAT un Tiesu administrÄcijas, kas uztur TIS, informÄciju par civillietu sadalÄ«šanas kritÄ“rijiem, kurus par procedÅ«ru atbildÄ«gai RAT amatpersonai - kancelejas vadÄ«tÄjai Intai Simakovai - ir iespÄ“ja ar roku atzÄ«mÄ“t pirms lietu datorizÄ“tÄs sadalÄ«šanas, tÄdÄ“jÄdi padarot procedÅ«ru par precÄ«zi kontrolÄ“jamu, kad katra konkrÄ“tÄ lieta tiek sadalÄ«ta konkrÄ“tiem tiesnešiem.
KÄ redzams, aprakstÄ«tajÄ shÄ“ma “jaunbaroni” un tiesa rÄ«kojas kÄ personu grupa KriminÄllikuma izpratnÄ“, kad tiesa apzinÄti, ar tÄ«šu nodomu taisa pretlikumÄ«gus lÄ“mumus un spriedumus, tomÄ“r nedz KNAB, nedz Latvijas prokuratÅ«ru minÄ“tÄ kriminÄla rakstura darbÄ«ba acÄ«mredzot nemaz neinteresÄ“. Vai kÄds ir dzirdÄ“jis, ka kÄdu no Latvijas tiesnešiem notiesÄtu par apzinÄti nepatiesa sprieduma taisÄ«šanu?
TaisnÄ«bas labad teiksim, ka protams, ne visu tiesu tiesneši ir shÄ“motÄji, konsumanti un korumpÄ“ti, tomÄ“r, kÄ jau zinÄms, “darvas pile sabojÄ mucu medus”.
AicinÄm valsts tiesÄ«bsargÄjošas institÅ«cijas un plašu sabiedrÄ«bu konstruktÄ«vai diskusijai.
[1] Skat. JÄnis KuÄinskis, BiedrÄ«bas “Tauta pret zemes baroniem” pubikÄciju ”Zemes piespiedu noma: Ä«ss ceļvedis par Normunda Šlitkes darbÄ«bas mÄ“rogiem un Ä«patnÄ«bÄm http://pietiek.org/raksti/zemes_piespiedu_noma_iss_celvedis_par_normunda_slitkes_darbibas_merogiem_un_ipatnibam