Iesaki rakstu:

DzÄ«vokļu Ä«pašnieku un Ä«rnieku dzÄ«ve nekad nav bijusi garlaicÄ«ga vai bezbÄ“dÄ«ga. Ja neskaita pašu pÄ“dÄ“jo gadu, kad globālās krÄ«zes iespaidā kritušas energoresursu cenas, komunālie un apsaimniekošanas maksājumi nemitÄ«gi auguši un pakāpeniski tiek aplikti ar aizvien lielākiem nodokļiem. VairākkārtÄ«gi uzskrÅ«vÄ“ta nekustamo Ä«pašumu kadastrālā vÄ“rtÄ«ba, pÄ“c kuras tiek rÄ“Ä·ināti nodokļi. RÄ«gas denacionalizÄ“tajos namos aizvien augusi namu Ä«pašnieku vai viņu pilnvaroto pārvaldnieku apetÄ«te un nekaunÄ«ba. Kur nu vÄ“l ļaunprātÄ«gie nemaksātāji, siltuma, elektrÄ«bas un Å«dens atslÄ“gšana ziemas mÄ“nešos.

Visa dzÄ«vojamo namu sistÄ“ma pakļauta alkatÄ«gu starpnieku augošajām prasÄ«bām, strÄ«diem, tiesām, dažādām neizdarÄ«bām, krāpšanai un namu pārvalžu patvaļai. TomÄ“r sabrukusi tā vÄ“l nav: arvien lielākā dzÄ«vokļu daļa saņem siltumu, elektrÄ«bu, gāzi, Å«deni, tiek izvesti atkritumi, kaut ar novÄ“lošanos un ne labākajā kvalitātÄ“, bet tomÄ“r pakāpeniski tiek salaboti kliedzošÄkie bojājumi un novÄ“rstas avārijas. Daži nami pat renovÄ“ti.

Lai arÄ« ne bez strÄ«diem un ar apšaubāmām izmaksām, tomÄ“r RÄ«ga arvien dod pajumti gan saviem pastāvÄ«gajiem iedzÄ«votājiem, gan daudziem iebraucÄ“jiem. Lai arÄ« dārgi un neapmierinoši, dzÄ«vokļi par savu naudu saņem reālu labumu. Un jāatzÄ«st, ka daļēji nebÅ«šanās un dārdzÄ«bā vainojami paši namu iemÄ«tnieki, kuri pārāk paļaujas uz neskaitāmiem starpniekiem, bet nespÄ“j organizÄ“ties biedrÄ«bās, lai savus namus apsaimniekotu paši.

TomÄ“r ir viens maksājums, kas vairākkārtÄ«gi audzis, pretÄ« nesaņemot nekādu labumu. Gan dabā, gan sociālās sistÄ“mās šÄdu parādÄ«bu sauc par parazitÄ“šanu. Tā ir tā saucamā zemes piespiedu noma, kuru spiesti maksāt simti tÅ«kstoši rÄ«dzinieku. ŠÄda juridiska anomālija un sociālais parazÄ«tisms nepastāv citās valstÄ«s un pat ne visās Latvijas pilsÄ“tās, – tikai RÄ«gā un vÄ“l dažās Latvijas pilsÄ“tās.

Pamati šai anomālijai un parazÄ«tismam tika likti tālajā 1991. gadā, kad pÄ“c NeatkarÄ«bas deklarācijas izraisÄ«tās eiforijas, ar vieglu pārbÄ«li pavadÄ«tajām janvāra barikādÄ“m un augusta puča tika pieņemts Ä«pašs likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās”. Šo likumu papildināja un daļēji dublÄ“ja 1995. gadā pieņemtais likums “Par valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizāciju”. Jauno kārtÄ«bu vÄ“l stingrāk reglamentÄ“ja 2009. gadā pieņemtais “DzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas likums”.

TomÄ“r daudzi šajos likumos noteiktie pasākumi nav Ä«stenoti lÄ«dz pat šai dienai. PiemÄ“ram, ja neskaita dažus izņēmumus, arvien namiem nav noteikts “dzÄ«vojamai mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals”, tāpÄ“c daudzu namu iedzÄ«votāji arvien maksā arÄ« par to zemi, kas nama izmantošanai nemaz nav nepieciešama. Un bieži vien šÄ«s “liekās” teritorijas ir visai plašas.

Šajos un citos likumos ar “dzÄ«vojamai mājai piesaistÄ«tās zemes Ä«pašnieku” nepārprotami bija domātas fiziskās personas vai viņu mantinieki, kurām 1940. gadā piederÄ“jušo zemi bija nacionalizÄ“jusi padomju vara. Nevienā likumā nav nemazākā mājiena, ka mājām piesaistÄ«tā zeme varÄ“tu piederÄ“t komercstruktÅ«rām – akciju sabiedrÄ«bām, SIA vai citiem komersantiem.

KamÄ“r politiÄ·i vai ik gadu (vai vismaz pirms vÄ“lÄ“šanām) sola jau tuvākajā laikā novÄ“rst minÄ“to likumu radÄ«to “juridisko anomāliju”, tikmÄ“r lielākā denacionalizÄ“tās zemes daļa jau sen pieder nevis padomju varas apskādÄ“tajiem Ä«pašniekiem, bet gan privātiem komercuzņēmumiem, kuri sadarbÄ«bā ar Eiropas bankām zemi pārpirkuši, ar šo procesu uzpÅ«šot nekustamo Ä«pašumu burbuli un panākot kadastrālās vÄ“rtÄ«bas vairākkārtÄ«gu pieaugumu, “treknajos gados” izraisot lielu inflāciju, iegrūžot Latviju finanšu krÄ«zÄ“ un mÅ«s visus likumsakarÄ«gi novedot lÄ«dz Latvijas “veiksmes stāstam”, par kuru atklāti smejas visa pasaule, izņemot “veiksmes stāsta” propagandas iejÅ«sminātos fanus.

Tātad situācija dzÄ«vojamajos rajonos kopš Latvijas formālās uzņemšanas ES un Eiropas banku ienākšanas ir bÅ«tiski un kvalitatÄ«vi mainÄ«jusies, un ir radusies jauna “juridiska anomālija”, kad vesels privātu komercstruktÅ«ru tÄ«kls bez mazākās piepÅ«les iekasÄ“ peļņu, kuru nosaka un garantÄ“ likums!

Kā uz to skatās pārÄ“jās komercstruktÅ«ras, kurām peļņa jāgÅ«st varbÅ«t ne vienmÄ“r tÄ«riem paņēmieniem, bet tomÄ“r caur reālām pÅ«lÄ“m, organizatorisku darbu, darbinieku algošanu, risku un sniedzot reālu labumu saviem klientiem? KamÄ“r “zemes piespiedu nomā” iesaistÄ«tās komercfirmas savu peļņu rauš bez mazākās piepÅ«les, bez riska un ar garantiju! Tikai pavicinot likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās”, kura 12. panta otrā prim daļa garantÄ“: “Ja uz šÄ panta otrajā daļā minÄ“tās zemes atrodas daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties, zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vÄ“rtÄ«bas.”

Kā liecina prakse, rakstveida lÄ«gums pat nav jāslÄ“dz, pietiek jebkurā laikā iesniegt prasÄ«bu tiesā. Tiesas parasti šÄdu prasÄ«bu apmierina bez liekiem jautājumiem. Jo likums šos 6% (un vÄ“l dažus saistÄ«tos maksājumus) garantÄ“, nodrošinot reālu sociālismu privātām komercstruktÅ«rām!

Kā no paraugtipogrāfijas radīt astoņkāji?

KārtÄ“jo reizi bezpalÄ«dzÄ«gi pārspriežot zemes reformas likuma radÄ«tās samudžinātās un aizvien nejaukākās sekas, kuras var salÄ«dzināt ar progresÄ“jošÄm vēža metastāzÄ“m, no TV ekrāniem mÅ«s bieži uzrunā šÄ·ietami neitrāls eksperts Normunds Šlitke. Mainoties gadiem, viņa balss tonis kļūst aizvien pašpārliecinātāks un ironiskāks, arvien biežāk atļaujoties izaicinošas frāzes un tÄ“višÄ·as pamācÄ«bas, kas veltÄ«tas jaunajiem pilsÄ“tas dzimtcilvÄ“kiem: “Tas mums nācis no padomju laikiem, ka zeme pieder tautai, un budži jāsÅ«ta ļoti tālu projām … uz ļoti aukstiem apgabaliem. ŠobrÄ«d zeme tāds pats resurss kā elektrÄ«ba, kā autortiesÄ«bas…”.

Pavisam nesen šis “neitrālais eksperts” dzimtcilvÄ“kiem nebeidzamu šausmu vietā solÄ«ja šausmÄ«gas beigas (skat. manu rakstu “Nacionālo baronu runasvÄ«rs nebeidzamu šausmu vietā piedāvā šausmÄ«gas beigas”). Nekad šÄdu TV sižetu vadÄ«tājs nepaskaidro, ka Normunds Šlitke pats ir lielākais zemes Ä«pašnieks RÄ«gā, kurš savus ar likumu garantÄ“tās peļņas miljonus jau sācis investÄ“t offshore zonā.

Bet savu karjeru Normunds Šlitke sāka pieticÄ«gi, gandrÄ«z kā anekdotiskais amerikāņu miljonārs. 1990. gados viņu (vai viņa paziņas) ieinteresÄ“ja iespieddarbi, un tajā privatizācijas drudzÄ« katrs uzņēmÄ«gs vÄ«rs taču varÄ“ja noprivatizÄ“t kādu tipogrāfiju, pat tādus ekskluzÄ«vus objektus kā “Paraugtipogrāfija”, “Valsts papÄ«ru spiestuve”, “RÄ«gas zÄ«mogu fabrika”, “Tipogrāfija Liepāja” u.c. (lietoju pašreizÄ“jos nosaukumus).

Normunda panākumi tipogrāfiju nozarÄ“ auga, ap 2000. gada viņš tika ievÄ“lÄ“ts par “Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācijas” valdes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieku. Taču skaidrs, ka peļņas griesti tipogrāfiju nozarÄ“ ir visai zemi, konkurence liela, turklāt jāiegulda liels, reāls darbs.

TāpÄ“c jau 1990. gados Normundā modās interese par daudz perspektÄ«vāko nekustamo Ä«pašumu jomu. “Paraugtipogrāfija” pārtapa par AS “Latzemes nekustamie Ä«pašumi”, vÄ“lāk par – AS “Reversed”, radās māsas uzņēmumi, piemÄ“ram, SIA “Latzeme”, veidojās uzticamu cilvÄ“ku komanda, kas atbilstoši vajadzÄ«bai varÄ“ja dibināt citus māsas uzņēmumus, kuri darbojās tajā pašÄ jomā, bet varÄ“ja uzņemties atšÄ·irÄ«gas lomas, praktizÄ“t darba dalÄ«šanu.

Vieni ņēma kredÄ«tus zemes iepirkšanai, otri apsaimniekoja iegÅ«tos Ä«pašumus, citi sadarbojās ar ārvalstu klientiem, vÄ“l citi lobÄ“ja topošÄs zemes baronu impÄ“rijas intereses likumdošanas, tiesu un izpildvaras iestādÄ“s. Labi juristi nepieciešami visiem censoņiem, tāpÄ“c nebija grÅ«ti piesaistÄ«t arÄ« investorus. IzmanÄ«gs jurists bija ne vien pats Normunds, bet arÄ« viņa sieva Indra. Tika kooptÄ“ti arÄ« jauni spÄ“ki, kurus iesaistÄ«ja vienotā komandā.

Rezultātā veidojās vienots vairāku uzņēmumu tÄ«kls, interaktÄ«va sistÄ“ma, kurā ar savu materiālo, intelektuālo vai administratÄ«vo daļu iekļāvās neliela, bet saliedÄ“ta komanda. Bez paša Normunda un viņa sievas Indras var nosaukt Aigaru Breču, Rolandu Bulu (jau miris), Daci Timermani, UÄ£i Salnu, Alvi Krasovski, Artu Snipi, ElÄ«nu Dupati (Veidi), Solvitu Melngaili u.c. Dažādos periodos šie cilvÄ“ki parādÄ«jās dažādos bÅ«vÄ“jamās impÄ“rijas uzņēmumos un dažādās kvalitātÄ“s: kā valdes vai padomes locekļi, kā akcionāri, dalÄ«bnieki, prokÅ«risti.

Tiesa, visus dalÄ«bniekus precÄ«zi nosaukt nevar, jo mÅ«su atklātÄ«bu un caurspÄ«dÄ«gumu daudzinošie likumdevÄ“ji drÄ«z vien parÅ«pÄ“jās par to, lai akciju sabiedrÄ«bām vairs nebÅ«tu jāatklāj savi dalÄ«bnieki. Uzņēmuma reÄ£istrā tieši tā arÄ« rakstÄ«ts: “Akcionāru saraksta iesniegšana Uzņēmumu reÄ£istrā nav obligāta, tādēļ precÄ«zs akcionāru reÄ£istrs ir pieejams attiecÄ«gajā akciju sabiedrÄ«bā.” Tas Ä«stenajiem labuma guvÄ“jiem ļauj paslÄ“pties anonimitātÄ“ vai pat publiski tÄ“lot “neitrālus ekspertus”.

ArÄ« paši uzņēmumi varÄ“ja kļūt par akcionāriem tās pašas impÄ“rijas citos uzņēmumos, piemÄ“ram, Juridiskais birojs “Specialis” (vÄ“lāk pārdÄ“vÄ“ts par “PilsÄ“tas zemes dienestu”) un "Baltic Consulting Services" vairākas reizes bija AS “Reversed” akcionāri. Taču visu šo instalāciju centrā nemainÄ«gi bija un paliek pats Normunds Šlitke.

Lai nepaliktu tukšvārdÄ«gs, nosaukšu arÄ« galvenos Šlitkes impÄ“rijas uzņēmumus, kuri tā vai citādi darbojas nekustamo Ä«pašumu jomā un kurus kopumā esmu nosaucis par astoņkāji. Tie ir: AS “Reversed”, SIA “Latzeme”, AS “PilsÄ“tas zemes dienests”, AS “Zemes Ä«pašnieku Ä£ilde”, SIA “ReÄ£ionālā zemju pārvalde”, AS “Zemju pārvalde”, SIA “Šmerļa priedes”, AS “Baltic Consulting Services”, SIA “Industriālais parks Jugla”, SIA “Pavaland”(ar plašu IzraÄ“las pilsoņu lÄ«dzdalÄ«bu).

Zināma saistÄ«ba ar Šlitkes impÄ“riju konstatÄ“jama arÄ« SIA “Realto Medea”. Ar lobÄ“šanu nodarbojas un šÄ·Ä«rÄ“jtiesas funkcijas pilda biedrÄ«ba “Zemes reformas komiteja” un arodbiedrÄ«ba “Apvienotā brÄ«vā arodbiedrÄ«ba”. ArÄ« tās veido N. Šlitkes komanda. LobÄ“šana nepieciešama, lai likumus “sakārtotu” atbilstoši zemes baronu interesÄ“m. LÄ«dz šim Šlitkem tas lieliski izdevies.

Ä»oti interesantas funkcijas Normunds Šlitke iedalÄ«jis SIA “TimPart”. Uzņēmumu reÄ£istrā pieteikts šÄds firmas darbÄ«bas veids: “Citi informācijas tehnoloÄ£iju un datoru pakalpojumi”. Taču realitātÄ“ izskatās, ka SIA “Timpart” galvenā funkcija varÄ“tu bÅ«t Normunda Šlitkes naudas pārvietošana uz ārzonas kontu, lai “optimizÄ“tu” nodokļus un veiktu citas manipulācijas.

Firmu it kā dibinājusi Dace Timermane, 2012. gada 12. jÅ«nijā tajā ieguldot 2845,74 EUR, taču 2014. gada 15. augustā Normunds Šlitke SIA “TimPart” ieguldÄ«ja 2 849000,00 EUR (jā, jā, gandrÄ«z 3 miljonus EUR), kas sastādÄ«ja 99,90035% firmas kapitāla. Taču tajā pašÄ dienā Normunda ieguldÄ«tā summa parādās jaunam SIA dalÄ«bniekam – TINTAGEL S.A., kurš reÄ£istrÄ“ts 7 New Road Belizas pilsÄ“tas Beliza (neliela teritorija Ziemeļamerikā). Savukārt TINTAGEL S.A. vienÄ«gais akcionārs ir SIA “TimPart”. Jauka kombinācija, vai ne?

Kā Šlitkes astoņkāja juristi apiet neÄ“rtus likumus?

Ievadā jau netieši minÄ“ju, ka mÄ“dz bÅ«t krāpnieciskas namu pārvaldes, kuras burtiski apzog savu lÄ“tticÄ«gos klientus. Apzog tādā veidā, ka no dzÄ«vokļiem iekasÄ“ naudu par komunālajiem pakalpojumiem (siltumu, Å«deni u.c.), bet šo naudu nepārskaita komunālo pakalpojumu sniedzÄ“jiem, t.i. piesavinās sev, pÄ“c tam pieprasa tiesiskās aizsardzÄ«bas statusu, nomaina dalÄ«bniekus un amatpersonas, tiek pasludināta maksātnespÄ“ja, un piesavinātā naudiņa vairs nav atgÅ«stama. LÄ«dzÄ«gi pazÅ«d arÄ« ilgstoši krātie namu remontdarbu fondi.

PersonÄ«gi esmu izpÄ“tÄ«jis, ka tādā veidā vairākus desmitus daudzdzÄ«vokļu namu apzaga AS “Māju serviss KSA” un SIA “Jauna Vide.lv” (abām bija vairāki kopÄ“ji akcionāri un amatpersonas, piemÄ“ram, Normunds Apinis, Jānis StÄ“rninieks, Audits KAS u.c.). Turklāt vairākus namus tie paši personāži paguva apzagt vairākkārt.

Turpināšu no vietas, kad iztukšotā SIA “Jauna Vide.lv” veiksmÄ«gi nomainÄ«ja Ä«pašnieku un panāca maksātnespÄ“jas izsludināšanu. Nenodrošināto kreditoru prasÄ«jumu saraksts, kuriem šÄ« blēžu firma bija palikusi parādā, sastāda vairākas lappuses sÄ«kā drukā, prasÄ«jumu kopÄ“jā summa – 742 589.05 EUR, turklāt ne jau visi kreditori paguva pieteikties. Cik man zināms, neviens no blēžiem nav tiesāts un turpina vÄ“trainu uzņēmÄ“jdarbÄ«bu.

Vispirms uz pavisam Ä«su brÄ«di par SIA “Jauna Vide.lv” maksātnespÄ“jas administratoru tiesa apstiprināja Raivi Tauriņu. Nezinu, kāpÄ“c Tauriņš nederÄ“ja, bet drÄ«z par maksātnespÄ“jas administratoru tiesa apstiprināja mums jau pazÄ«stamo Normunda sievu Indru Kaniņu-Šlitki. Tas bija klajš MaksātnespÄ“jas likuma 20. un 21. panta pārkāpums, jo viens no SIA “Jauna Vide.lv” kreditoriem bija MAS “Reversed”, ar kuru Indra Šlitke cieši saistÄ«ta, pat bijusi akcionāre. Likuma  valodā runājot, viņa bija “ieinteresÄ“tā persona” un atradās “interešu konflikta situācijā attiecÄ«bā pret parādnieku”. Viņas pienākums bija par to informÄ“t tiesu un pārÄ“jos kreditorus, lai tiktu iecelts cits maksātnespÄ“jas administrators.

Taču tie vÄ“l tikai ziediņi. Vairāku apzagto namu apsaimniekošanu drÄ«z pārņēma cita namu pārvalde – SIA “RÄ«gas namu apsaimniekotājs”. Kad tās pārstāvji 2013. gadā ieradās SIA “Jauna Vide.lv” birojā, lai pārņemtu apsaimniekojamo namu dokumentus, tur sÄ“dÄ“ja pats Normunds Šlitke, kurš stādÄ«jās priekšÄ kā maksātnespÄ“jas administrators un apgalvoja, ka nekādu dokumentu vai datu nesÄ“ju neesot bijis, vien tukšs birojs. IeinteresÄ“tā namu pārvalde velti iztaujāja MaksātnespÄ“jas administrāciju, dokumentu meklÄ“šanā iesaistÄ«ja pat policiju un tiesu (lieta C27117814), taču nekādus māju lietas dokumentus atgÅ«t neizdevās.

Šis nožēlojamais fakts ļauni atspÄ“lÄ“jās, kad pÄ“c 2 gadiem pret SIA “Jauna Vide.lv” apzagto namu dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem prasÄ«bu tiesā iesniedza jau pati MAS “Reversed”. Ja nav dokumentu, kā tiesai pierādÄ«t, ka vispār esi maksājis vai parakstÄ«jis pilnvarojuma lÄ«gumu? Un dokumentu pazušana tika konstatÄ“ta periodā, kad SIA “Jauna Vide.lv” birojā nekontrolÄ“ti saimniekoja interešu konfliktā esošÄ MAS “Reversed” pārstāve Indra Kaniņa-Šlitke un pats Normunds Šlitke, kurš ir lielākais AS “Reversed” akcionārs. Vai sagadÄ«šanās?

Kā lasÄ«tāji jau bÅ«s nojautuši, maksātnespÄ“jas process apsviedÄ«giem darboņiem sniedz daudz priekšrocÄ«bu un izdevÄ«bu, it sevišÄ·i gadÄ«jumos, kad par maksātnespÄ“jas administratoru izdodas iekārtot “savu cilvÄ“ku”. Te jāpaskaidro, ka maksātnespÄ“jas administratoram ir milzÄ«gas, miglaini definÄ“tas un faktiski nekontrolÄ“tas pilnvaras, kas paver plašas iespÄ“jas šo pilnvaru savtÄ«gai, ļaunprātÄ«gai, nesodÄ«tai izmantošanai. To savā 2013. gada decembra ziņojumā “Par maksātnespÄ“jas procesa administratoru darbÄ«bas uzraudzÄ«bas sistÄ“mas pilnveidošanu” atzinusi pat pati Tieslietu ministrija, kuras pakļautÄ«bā darbojas MaksātnespÄ“jas administrācija.

MaksātnespÄ“jas administratora kandidātu katrā konkrÄ“tā gadÄ«jumā iesaka MaksātnespÄ“jas administrācija, bet apstiprina tiesa. Un tā nu atkal iznācis, ka par pašas MAS “Reversed” maksātnespÄ“jas administratori iecelta Šlitkes komandas ilggadÄ“ja locekle un bijusÄ« AS “Reversed” akcionāre (arÄ« N. Šlitkes kolÄ“Ä£e “Apvienotajā brÄ«vajā arodbiedrÄ«bā, arÄ« "Baltic Consulting Services" akcionāre utt.) ElÄ«na Dupate (bijusÄ« ElÄ«na Veide). Un jau atkal, spriežot pÄ“c ElÄ«nas Dupates prasÄ«bas teksta tiesā, šÄ·iet, pazuduši vai pazudināti dokumenti. Atkal sagadÄ«šanās?

Katrs var internetā atrast MaksātnespÄ“jas likumu un uzmanÄ«gi izlasÄ«t 20. un 21. pantu, lai saprastu, cik rupji un nekaunÄ«gi tiek sabradāts šis jau tā liberālais likums, un tas notiek ilgstoši un nesodÄ«ti! VÄ“los uzsvÄ“rt, ka abi minÄ“tie maksātnespÄ“jas procesi ir neglābjami kompromitÄ“ti un nav uzskatāmi par objektÄ«viem, un atbilstošÄ AS “Reversed” darbÄ«ba izskatās pÄ“c organizÄ“tas naudas izspiešanas shÄ“mas, kurā tiesai atvÄ“lÄ“ta akla instrumenta funkcija. Ja mÅ«su liberālajā un “balto apkaklÄ«šu” noziegumiem labvÄ“lÄ«gajā valstÄ« tas vispār iespÄ“jams, šai rakstā aprakstÄ«tie notikumi ir krimināli izmeklÄ“jami.

Šis raksts nav domāts Normunda Šlitkes noniecināšanai – arÄ« nepatÄ«kams pretinieks ir jāciena, un no viņa šis tas pat jāmācās. Pat žēl, ka tāds organizatora talants un enerÄ£ija tiek izšÄ·iesti parazitÄ“šanai uz citu cilvÄ“ku rÄ“Ä·ina. Raksts veltÄ«ts visiem RÄ«gas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem un Ä«rniekiem, kuri pacietÄ«gi maksā “piespiedu zemes nomas” meslus, lai viņi no Normunda Šlitkes pieredzes gÅ«tu mācÄ«bu un iedvesmu, kā organizÄ“ties savu interešu un tiesÄ«bu aizstāvÄ“šanai. Vai tiešÄm ar savu pasivitāti ļausim situācijai degradÄ“ties tik tālu, lai Latvijas sabiedrÄ«ba atkal saprastu, kāpÄ“c Šlitkes astoņkājim lÄ«dzÄ«gus sociopātiskus parazÄ«tus 1941. gadā izsÅ«tÄ«ja uz SibÄ«riju? 

Šai rakstā esmu aprakstÄ«jis gadÄ«jumus, kas man personÄ«gi zināmi, ar kuriem esmu tieši saskāries. Taču tas nenozÄ«mÄ“, ka tā ir tikai mana problÄ“ma. Cik man zināms, MAS “Reversed” iesniegusi tiesā prasÄ«bas pret daudzu namu iedzÄ«votājiem. Ja šie legalizÄ“tie parazÄ«ti un ciniskie likumpārkāpÄ“ji netiks apturÄ“ti un sodÄ«ti, nepatÄ«kami pārsteigumi gaida simtus, ja ne tÅ«kstošus cilvÄ“ku. Negaidiet tiesas dienu kā upurÄ“šanai nolemtas aitas – gatavojieties, pārņemiet iniciatÄ«vu, cÄ«nieties un uzvariet!

Informācija par N. Šlitkes NĪ impÄ“rijas uzņēmumiem gÅ«ta no Uzņēmumu reÄ£istra datu bāzes