Menu
Pilnā versija

Zemessargi stāv sardzē – īsi un kodolīgi. Bet ko tas nozīmē?

AlfrÄ“ds Buls, atvaļināts NBS pulkvedis · 23.08.2016. · Komentāri (15)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Šajās dienās aprit 25 gadi kopš Zemessardzes izveidošanas. Divdesmit piecus gadus Latvija ir formāli brÄ«va un neatkarÄ«ga valsts, kurā valsts pārvaldes degradācija straujāk un straujāk strauji uzņem apgriezienus.

Daudzu bijušo un pašreizÄ“jo Saeimas un pašvaldÄ«bu deputātu un izpildvaras amatpersonu darbu raksturo nebeidzamas intrigas, neiedomājama, drÄ«zāk ciniska augstprātÄ«ba pret Latvijas iedzÄ«votājiem, personÄ«go interešu risināšana uz nodokļu maksātāju rÄ“Ä·ina, nemitÄ«gie korupcijas skandāli, neremdināma alkatÄ«ba, morālā degradācija, politiskā prostitÅ«cija, visatļautÄ«ba un valsts (precÄ«zāk bÅ«tu teikt - tautas) apzagšana (mÅ«sdienās funkcionāri to gan sauc par neracionālu izlietošanu).

Šajos 25 gados tautas varas uzurpatori ir veiksmÄ«gi izveidojuši savu valsts pārvaldes modeli, kurā amatos tiek iecelti tikai „savÄ“jie”, kam piemÄ«t visas iepriekšminÄ“tās raksturiezÄ«mes, ka arÄ« egoisms un nespÄ“ja domāt valstiski.

ManÄ« pārdomas raisÄ«ja vienas „savÄ“jo” ieceltās amatpersonas teiktais. „Valsts prezidents: Zemessargi stāv mÅ«su vÄ“rtÄ«bu sardzÄ“.” Zemessargi stāv sardzÄ“ – Ä«si un kodolÄ«gi.

Skaidrojumam bÅ«tu jāizanalizÄ“ vārds „MÅ«su”. VisdrÄ«zāk ar vārdu „MÅ«su” ir domāta izlepušÄ un degradÄ“tā valsts pārvaldes (likumdošanas un izpildvaras) ierÄ“dņu un Latvijas izzadzÄ“ju/izsaimniekotāju armija.

CilvÄ“ki Latvijā vairs netic valsts varas pārstāvjiem, ir degradÄ“ta valsts apbalvojumu piešÄ·iršanas sistÄ“ma (režisors Alvis Hermanis atteicās saņemt apbalvojumu no „dažu cilvÄ“ku” rokām, cilvÄ“ktiesÄ«bu aizstāve un disidente Lidija Doroņina-Lasmane 1995. gadā atteicās no apbalvojuma, jo kopā ar viņu šo ordeni saņemšot arÄ« vairāki bijušie VDK aÄ£enti),

Un šÄ« valsts pārvalde plānveidÄ«gi veicina sabiedrÄ«bas demoralizāciju un neveicina personÄ«bu veidošanos, tā veiksmÄ«gi turpina PSRS laikos izveidotās cilvÄ“ku pelÄ“kās masas atražošanu - masas, kura nesaprot savas tiesÄ«bas un pienākumus valsts pārvaldes veidošanā un tās darbÄ«bas kontrolÄ“.

Zemessargi stāv sardzÄ“ – Ä«si un kodolÄ«gi. Un tagad stāv likumÄ«gas Latvijas valdÄ«bas (tas nekas ka to veido „savÄ“jie”, kuriem ir svešas tautas intereses un kuri pamatos aizstāv savas un zināmu aprindu intereses) sardzÄ“.

Visiem ir skaidrs, ka Zemessardze ir neatņemama tautas daļa un tai būtu jāaizstāv tautas intereses, nevis tautas kalpu iegribas.

Š.g. 20.augustā Kara muzejā notika svinÄ«gs pasākums, kas bija veltÄ«ts Zemessardzes 25.gadadienai kā goda un cieņas izrādÄ«šana zemessargiem. Par to pateicÄ«bas vārdi ir jāizsaka iesaistÄ«tajam Zemessardzes (ZS) štāba personālam un ZS komandierim, brigādes Ä£enerālim LeonÄ«ds Kalniņam.

Diemžēl šÄ«s gaišÄs sajÅ«tas aizÄ“noja Zemessardzes nÄ«dÄ“tāju un reorganizÄ“tāju NBS bijušo un esošo augsta ranga virsnieku (arÄ« bijušo Zemessardzes štāba) klātesamÄ«ba šajā svinÄ«gajā pasākumā. Viņi sekmÄ«gi realizÄ“ja daudzu Zemessardzes bataljonu likvidāciju (formāli viņi to devÄ“ja par reorganizāciju). ŠÄ« Zemessardzes bataljonu likvidācija no militāri politiskā redzÄ“juma sevišÄ·i smagi skāra Latgali, kura robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Vai tas vairoja Latvijas aizsardzÄ«bas spÄ“jas. NÄ“. Bet tas toties krietni vairoja Latgales iedzÄ«votāju nedrošÄ«bas sajÅ«tu.

VisdrÄ«zāk šos militāros karjeristfunkcionārus (Graube, Zeibots, Zemessardzes štāba funkcionāri – Kiukucāns, Bezzubovs, Hartmanis, sarakstu varÄ“tu turpināt, bet tam jÄ“gas nav, galvenie ir nosaukti) var saukt par Latvijas Zemessardzes (tātad arÄ« tautas, jo Zemessardze ir neatņemama tautas daļa) interešu nodevÄ“jiem, jo viņi ar savām darbÄ«bām vai bezdarbÄ«bu palÄ«dzÄ“ja Latvijas Zemessardzes nÄ«dÄ“jiem ietriekt dunci Zemessardzes mugurā.

Secinājums.

Pašos pamatos Latvijas valsts pārvaldi veido morāli degradÄ“to cilvÄ“ku kopums, kuru mÄ“rÄ·is ir savas un zināmu valsts izzadzÄ“ju labklājÄ«bas vairošana.

Vai tauta var kaut ko mainÄ«t? Var, ja to gribÄ“tu un aktÄ«vi iekļautos valsts pārvaldes veidošanā un tās darbÄ«bas kontrolÄ“.

Domāju, ka tautas lielākā daļa to grib, bet nezina, kā panākt izmaiņas. Tauta joprojām cer, ka politiÄ·i beigs nodarboties ar politisko prostitÅ«ciju un sāks risināt samilzušÄs valstiskās problÄ“mas. Var droši teikt, ka viņi to sāks darÄ«t tikai tad, kad tauta viņus piespiedÄ«s to darÄ«t.

Faktiski tautai ir jādod skaidri definÄ“tu uzdevumu saraksts politiÄ·iem un valsts pārvaldei, nosakot to izpildes termiņus. Un vienÄ«gais veids, kā tauta to var izdarÄ«t, ir pilsoņu vÄ“lÄ“tas pilsoņu pārstāvju sapulces (jaunas Satversmes sapulces vai Pilsoņu kongresa) sasaukšana, kuras dalÄ«bnieku (pilsoņu kopas vÄ“lÄ“tie pārstāvji) pieņemtie lÄ“mumi un definÄ“tie uzdevumi bÅ«tu juridiski saistoši gan Saeimas deputātiem, gan valsts pārvaldes amatpersonām.

VÄ“lu Latvijas ārrindas zemessargiem un pārÄ“jiem Latvijas patriotiem bÅ«t stipriem garā, bÅ«t veseliem, godÄ«giem, gudriem. MÄ«liet savu TÄ“vzemi un tautu, palÄ«dziet lÄ«dzcilvÄ“kiem pārvarÄ“t grÅ«tÄ«bas un atcerieties vienu – Cīņa nav galā un nebeigsies!

Sargāt savu TÄ“vzemi un tautu no ārÄ“jiem un iekšÄ“jiem ienaidniekiem ir katra latviešu tautas dÄ“la un meitas pienākums. Pildiet to, lai vienmÄ“r TÄ“vu zemÄ“ skan latviešu/latgaliešu valoda un mūžu mūžiem cilvÄ“ki lepni saka – Tev mūžam dzÄ«vot, Latvija!

Jaunas Satversmes sapulces/Pilsoņu kongresa sasaukšanai ir nepieciešams izveidot plānošanas un realizācijas koordinācijas sadarbÄ«bas padomi. Ja kādam ir konstruktÄ«vi priekšlikumi par tās sastāvu (cilvÄ“ku skaits, iespÄ“jamie kandidātu kontaktinformācija (nepieciešama lai veiktu pārrunas), utt.) vai ir drosme iekļauties tās darbā, lÅ«dzu sÅ«tÄ«t informāciju uz e-pasta adresi – [email protected].

Novērtē šo rakstu:

0
0