ZemkopÄ«bas ministrijas jaunie priekÅ¡likumi mežu jomÄ â€“ mežu laupÄ«tÄjizmantoÅ¡anas direktÄ«va
JÄnis PoÄs, mežkopis · 16.08.2017. · Komentāri (38)2017. gada 18. aprÄ«lÄ« kļuva zinÄmi ZemkopÄ«bas ministrijas izstrÄdÄtie „Priekšlikumi normatÄ«vo aktu efektivitÄtes uzlabošanai” (turpmÄk – „Priekšlikumi”), kas paredz mainÄ«t LatvijÄ meža apsaimniekošanu regulÄ“jošos normatÄ«vos aktus.
Jau „Priekšlikumu” ievaddaļa – preambula – izceļas ar grÅ«ti izprotamu vÄrdu apkopojumu, kura nozÄ«mi grÅ«ti izprast pat meža speciÄlistiem:
„KÄ viens no Saeimas atbalstÄ«tajiem IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas komisijas lÄ“mumÄ ietvertajiem uzdevumiem ZemkopÄ«bas ministrijai ir izvÄ“rtÄ“t meža apsaimniekošanu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu efektivitÄti un ietekmi uz mežsaimniecÄ«bas ekonomisko dzÄ«votspÄ“ju salÄ«dzinÄjumÄ ar citam valstÄ«m, kurÄs ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs vai lielÄks meža audzÄ“šanai izmantotÄs zemes Ä«patsvars un kokrÅ«pniecÄ«bas potenciÄls, lai samazinÄtu administratÄ«vo slogu un uzlabotu kopÄ“jo meža nozares konkurÄ“tspÄ“ju un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu, un sagatavot priekšlikumus normatÄ«vo aktu efektivitÄtes uzlabošanai.”
„Priekšlikumu” absurdais saturs izsauca dziļu neizpratni Latvijas vecÄkÄs paaudzes mežkopju vidÅ« un bija par pamatu pÄrrunÄm ar zemkopÄ«bas ministru, kuru rezultÄtÄ gan nekas nemainÄ«jÄs. ArÄ« laikraksts „Latvijas AvÄ«ze” 29. maijÄ publicÄ“ja replikas par ministrijas piedÄvÄjuma absurdumu. TÄs pašas dienas LTV „PanorÄmÄ” tika ziņots, ka priekšlikumi nodoti tautas apspriešanai.
SavukÄrt 6. jÅ«nijÄ „Latvijas AvÄ«ze” publicÄ“ja rakstu „Ja cirtÄ«sim pÄ“c caurmÄ“ra, tad stÄdÄ«si pÄ“c reglamenta”, kas bija tapis sadarbÄ«bÄ ar Meža attÄ«stÄ«bas fondu. TajÄ atbalstÄ«ti „Priekšlikumos” paredzÄ“tie grozÄ«jumi, ko sÄ«kÄk aplÅ«košu turpmÄk, bet šeit sÄkumÄ citÄ“šu rakstÄ iekļauto Dr.silv. JurÄ£a Jansona, LVMI „Silava” direktora kopš 2007. gada, atklÄsmi:
“NormatÄ«vÄs bÄzes regulÄcija Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas lÄ«Äa ierobežotas saimnieciskÄs darbÄ«bas zonÄ ir loÄ£iska un atbalstÄma. PatiesÄ«bÄ mÄ“s jau ilgus gadus brÄ«nÄ«jÄmies, kamdēļ valsts atļauj izcÅ«kot milzÄ«gas priežu mežu platÄ«bas, neļaujot nozarei tajÄs normÄli strÄdÄt un atjaunot priežu mežus.“
Te varÄ“tu jautÄt – kÄpÄ“c Jansona kungs visus amatÄ pavadÄ«tos desmit gadus ir brÄ«nÄ«jies, taÄu klusÄ“jis? Bet lai nu paliek. Kaut vai tÄdēļ, ka tÄlÄk „Priekšlikumu” aizstÄvÄ«bas rakstÄ viņš uzskata par nepieciešamu uzsvÄ“rt principu, kas mežsaimniecÄ«bÄ kÄ absolÅ«ta patiesÄ«ba pieņemts jau sen: „MežsaimniecÄ«bas pamatÄ ir divi komponenti – koku ciršana un mežu atjaunošana. IztrÅ«kstot mežu atjaunošanai, tÄ vairs nav mežsaimniecÄ«ba, bet koksnes resursu ieguve.”
Šeit var piebilst, ka 1917. gadÄ pÄ“c valsts apvÄ“rsuma KrievijÄ tieši šÄdas atziņas bija iekļautas V. Ä»eņina pirmajÄ dekrÄ“tÄ par visu mežu nacionalizÄciju. Proti, meži ir apsaimniekojami: a) vispÄrÄ“ja labuma interesÄ“s (koksnes un citu meža produktu iegÅ«šana); b) pamatojoties uz meža plÄnveidÄ«gu atjaunošanu.
2017. gadÄ LatvijÄ ZemkopÄ«bas ministrijas „Priekšlikumos”, kas paredz grozÄ«t Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 935 „Noteikumi par koku ciršanu mežĔ, rakstÄ«ts: „Saimniekojot ar izlases cirtÄ“m sausÄs minerÄlaugsnÄ“s augošÄs priežu mežaudzÄ“s, priedes atjaunošanÄs nenotiek sekmÄ«gi. ”
KÄda atklÄsme! PÄ“kšÅ†i saskatÄ«ti sen zinÄmi fakti un atziņas! PiemÄ“ram, tepat LatvijÄ PierÄ«gas mežos pagÄjušÄ gadsimta piecdesmitajos gados parastÄ izlases cirte tika atzÄ«ta par nepieņemamu saimniekošanas metodi (par neefektÄ«vu tika atzÄ«ta arÄ« grupu izlases cirte audzÄ“s, kur sekmÄ«gi noris dabiskÄ atjaunošanÄs).
JautÄjums: kas izstrÄdÄjis iepriekš minÄ“tos, patlaban spÄ“kÄ esošos Latvijas MK noteikumus, kuros iekļauta šÄda sen par nepieņemamu atzÄ«ta prakse.
Atbilde: šie “vecie” noteikumi (atgÄdinu to tapšanas laiku – 2011./12. g.), kas neņem vÄ“rÄ gandrÄ«z pirms gadsimta radušos pÄrbaudÄ«tu atziņu, ka priede zem vecÄs audzes klÄja normÄli neatjaunojas, tapuši turpat, kur jaunie „Priekšlikumi” – ZemkopÄ«bas ministrijas Mežu departamentÄ.
2017. gadÄ ZemkopÄ«bas ministrija nÄk klajÄ arÄ« ar šÄdu priekšlikumu:
„IzslÄ“gt nosacÄ«jumu par kailcirtes aizliegumu Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras lÄ«Äa piekrastes ierobežotas saimnieciskÄs darbÄ«bas joslÄ sausÄs minerÄlaugsnÄ“s augošÄs priežu mežaudzÄ“s (priedes veido vairÄk nekÄ 80 procentu no mežaudzes šÄ·Ä“rslaukuma).”
Pašreiz spÄ“kÄ esošie noteikumi Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras lÄ«Äa piekrastes ierobežotas saimnieciskÄs darbÄ«bas joslÄ esošajos mežos atļauj kailcirtes lÄ«dz
JÄteic, ka arÄ« šis 2012. gada noteikumu punkts ir aplams, jo cirsmas platÄ«ba nav galvenais parametrs, kas nepieciešams, lai sekmÄ«gi noritÄ“tu meža atjaunošanÄs. Galvenais ir cirsmas piesliešanÄs virziens, cirsmas virziens un cirsmas platums! Cirsmas piesliešanÄs virzienam jÄbÅ«t vÄ“rstam no A uz R, cirsmas virzienam – ZD virzienÄ, bet maksimÄlais cirsmas platums priežu audzÄ“s ir
JautÄjums, protams, ir arÄ« – vai kailcirtes piekrastes mežos vispÄr pieļaujamas?!
Å…emot vÄ“rÄ iepriekš rakstÄ«to, kļūst acÄ«mredzams, ka ZM piedÄvÄtie „uzlabojumi” normatÄ«vajos aktos situÄciju var tikai pasliktinÄt.
SECINÄ€JUMS. Ja tiks atcelts galvenÄs cirtes (kailcirtes) platÄ«bas ierobežojums un ciršana notiks, balstoties uz minimÄlo stumbra caurmÄ“ru
– tiks nocirstas visas I un II bonitÄtes priežu audzes, sÄkot no 60 gadu vecuma;
– veidosies masÄ«vi izcirtumu poligoni, neatgriezeniski tiks pÄrveidota ainava un dabiskÄ vide.
Cits ZemkopÄ«bas ministrijas „Priekšlikumos” ietvertais ierosinÄjums skar minÄ“to MK noteikumu III daļu „GalvenÄs cirtes caurmÄ“rs pÄ“c valdošÄs koku sugas un bonitÄtes”. Tiek ierosinÄts atļaut cirst priedes, kuru stumbra caurmÄ“rs ir sÄkot no
ŠÄdu priekšlikumu var izteikt tikai cilvÄ“ks (-i), kam nav bijusi iespÄ“ja iepazÄ«ties ar normÄlas mežaudzes koku augšanas gaitas tabulÄm! III, IV un V bonitÄtes audzÄ“s koki vispÄr šÄdas dimensijas – 30 un
Raksta beigÄs pievienoju divas diagrammas, kas raksturo koka caurmÄ“ra, vecuma un bonitÄtes sakarÄ«bas.
ZÄ«mÄ«gi, ka ZM „Priekšlikumu” autors (-i) atsaucas uz zinÄtniskiem pÄ“tÄ«jumiem, taÄu nenorÄda ne pÄ“tÄ«jumu nosaukumus, ne arÄ« autorus. un, manuprÄt, šÄda atsaukšanÄs nav korekta.
Bet pÄ“tÄ«jumi ir bijuši. Tiesa, to rezultÄti nav tÄdi, kÄ „Priekšlikumu” autoram (-iem) varÄ“tu patikt. PiemÄ“ram, pagÄjušÄ gadsimta 50. gadu otrajÄ pusÄ“ ZA MežsaimniecÄ«bas problÄ“mu institÅ«ta zinÄtnieki (P.Sarma, A.Zviedris un citi) veica nopietnu darbu, ar stumbru analÄ«zes metodi noskaidrojot, ka valdošÄ koksnes sortimenta – zÄÄ£baļķa – pieaugums Latvijas mežaudzÄ“s priedei kulminÄ“ 120 gadu vecumÄ, eglei – 100 gadu vecumÄ.
VÄ“lÄk, pateicoties kabineta darboņu ierÄ“dņu pÅ«lÄ“m, minÄ“tie gadi tika pÄrsaukti par vecumklasÄ“m: priedes 120 gadi pÄrtapa par VI vecumklasi, egles 100 – par V vecumklasi. PÄ“c tam par ciršanas vecumu pieņēma vecumklases zemÄko robežu: priedei 101, eglei 81 gads.
TÄtad galvenÄs cirtes vecums LatvijÄ savulaik jau ticis pazeminÄts par veseliem 20 gadiem, neņemot vÄ“rÄ pÄ“tÄ«jumu rezultÄtus un uz šiem pÄ“tÄ«jumiem balstÄ«tus zinÄtnieku ieteikumus.
Tagad, meklÄ“jot skaidrojumus jaunajam priekšlikumam cirst priedes un egles, par pamatu ņemot minÄ“to stumbra caurmÄ“ru, nÄkas konstatÄ“t – tas ir kÄrtÄ“jais ciršanas vecuma samazinÄjums, kÄrtÄ“jÄ aplamÄ«ba! Kas tiek pasniegta pÄrveidotÄ formÄ, cenšoties apmuļķot tautu!
Ieskatoties augstÄk pievienotajÄs diagrammÄs, kļūst acÄ«mredzams, ka priekšlikums cirst priedi no
SECINÄ€JUMS. ZM priekšlikums atļaut cirst priedi, kuras stumbra caurmÄ“rs ir no
VÄ“l viens ZemkopÄ«bas ministrijas „Priekšlikumos” ietvertais ierosinÄjums – noteikt, ka atjaunotajÄ meža platÄ«bÄ minimÄlais nepieciešamais kopÄ“jais ieaugušo koku skaits atkarÄ«bÄ no koku sugas ir:
– priedei – 2000 koku uz hektÄru;
– pÄrÄ“jÄm sugÄm – 1500 koku uz hektÄru.
JÄpiebilst, ka šis priekšlikums ierosina „uzlabot” Ministru kabineta 2012. gada noteikumus Nr. 308 „Meža atjaunošanas, meža ieaudzÄ“šanas un plantÄciju meža noteikumi”.
Sena zinÄma un vispÄrpieņemta patiesÄ«ba: lai izveidotos mežs, platÄ«bas vienÄ«bÄ jÄatrodas noteiktam koku skaitam, kas ļoti stipri mainÄs atkarÄ«bÄ no audzes vecuma.
MežÄ, kas radies dabiski – koku pašsÄ“jas rezultÄtÄ, vienÄ platÄ«bas hektÄrÄ 1–2 gadu vecumÄ atrodas lÄ«dz 100 000 jauno kociņu. MÄkslÄ«gi ierÄ«kotÄs meža kultÅ«rÄs (priede, normÄla meža kultÅ«ra) jauno kociņu skaits hektÄrÄ ir daudz mazÄks – 4 lÄ«dz 5 tÅ«kstoši.
70–80 gadu vecÄ meÅ¾Ä abos gadÄ«jumos – kÄ dabiskÄ, tÄ mÄkslÄ«gi ierÄ«kotÄ – meÅ¾Ä vienÄ platÄ«bas hektÄrÄ ir apmÄ“ram 1000 koku, bet 100 gadu vecÄ meÅ¾Ä – vairs tikai 400–500 koku. Visi pÄrÄ“jie koki audzes attÄ«stÄ«bas gaitÄ koku savstarpÄ“jÄs ietekmes rezultÄtÄ atmirst, notiek meža pašizretinÄšanÄs process, bez kura saimnieciski vÄ“rtÄ«gs mežs nevar izveidoties. PašizretinÄšanÄs ir koku dabiskÄ izlase jeb cīņa par eksistenci.
KÄdas varÄ“tu bÅ«t ZM „Priekšlikumos” piedÄvÄtÄs rÄ«cÄ«bas sekas? TÄdas, ka, stÄdot meža kultÅ«rÄs priedi – 2000 kociņu ha – un audzÄ“jot lÄ«dz 70–80 gadiem, šis meža pašizretinÄšanÄs process nenotiks, jo labvÄ“lÄ«gos gaismas un barÄ«bas vielu pietiekamÄ«bas apstÄkļos zudÄ«s konkurences moments. RezultÄtÄ veidosies nevis pilnvÄ“rtÄ«ga mežaudze, bet notiks process, kÄds novÄ“rojams savrup augošu koku gadÄ«jumÄ – koki veidosies Ä«si, resni, ar rauktiem stumbriem, lieliem vainagiem. Un, lai arÄ« ko mÄ“s, mežsaimnieki, darÄ«tu ar šÄdiem savrup augošiem kokiem, lai kÄ mÄ“s tos koptu, slaidus stumbrus šÄdÄs audzÄ“s nekad nedabÅ«t.
JÄuzsver, ka jau pašreiz minÄ“tajos MK noteikumos paredzÄ“tais minimÄlais nepieciešamais kopÄ“jais ieaugušo jauno kociņu skaits – priedei 3000 gab. uz ha – nav pietiekams!
SECINÄ€JUMS. Centieni šo skaitli vÄ“l vairÄk samazinÄt ir kÄrtÄ“jÄ aplamÄ«ba, kas veicinÄs mÅ«su priežu audžu degradÄciju!
Viena no „Priekšlikumos” ietvertajÄm absurdÄkajÄm tÄ“zÄ“m ir apgalvojums, ka vecai mežaudzei, salÄ«dzinot ar jaunÄku audzi, ir mazÄk nozÄ«mÄ«ga loma vides aizsardzÄ«bas un rekreÄcijas ziņÄ.
PÄ“c ANO VispÄrÄ“jÄs konvencijas par klimata pÄrmaiņÄm materiÄliem un Latvijas Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas datiem („MÄjas Viesis” Nr.24 (606) 2017.) izriet pretÄ“jais – problÄ“mu cÄ“lonis LatvijÄ ir pieaugušo mežaudžu pÄrmÄ“rÄ«ga izciršana, nevis mežaudžu novecošana!
„Priekšlikumos” tiek arÄ« apgalvots, ka novecojusi mežaudze vairs neveic CO2 piesaisti vai pat kļūst par SEG (siltumnÄ«cas efekta gÄzu) emisiju avotu.
KÄrtÄ“jÄ nepatiesÄ«ba! KamÄ“r koks nav sasniedzis savu bioloÄ£isko vecumu un nav nokaltis, tas lielÄko daļu (ap 95%) savas masas veido no barÄ«bas vielÄm, ko ar lapu (skuju) palÄ«dzÄ«bu uzņem no gaisa un savÄ organismÄ pÄrstrÄdÄ organiskÄs vielÄs. GalvenÄ barÄ«bas viela ir ogļskÄbÄ gÄze (CO2). No šÄ«s gÄzes un Å«dens ar saules staru enerÄ£ijas palÄ«dzÄ«bu koks veido (sintezÄ“) organiskÄs vielas, kas nepieciešamas tÄ augšanai un attÄ«stÄ«bai. Šo procesu sauc par fotosintÄ“zi.
Caur lapu atvÄrsnÄ«tÄ“m notiek arÄ« koku elpošanas process, kas noris lapu šÅ«nÄs un kÄ rezultÄtÄ koks ar lapu (skuju) palÄ«dzÄ«bu uzņem no gaisa skÄbekli. Lapu atvÄrsnÄ«tes ir arÄ« „aparÄts”, ar kura palÄ«dzÄ«bu koks iztvaiko sakņu piegÄdÄtÄ Å«dens pÄrpalikumu pÄ“c tam, kad izmantojis Å«denÄ« izšÄ·Ä«dušos minerÄlsÄļus. AtkarÄ«bÄ no lapÄs (skujÄs) nokļuvušÄ Å«dens daudzuma lapu atvÄrsnÄ«tes vai nu atveras, vai aizveras. ŠÄdu regulÄ“tu Å«dens iztvaikošanu caur lapÄm sauc par transpirÄciju, un tai ir ļoti svarÄ«ga nozÄ«me, jo šÄdi izpaužas meža ietekme uz gruntsÅ«dens lÄ«meni un klimatu.
TÄtad dzÄ«va koka vecums neiespaido CO2 piesaisti, un dzÄ«vs koks arÄ« nevar bÅ«t SEG emisiju avots!
Šeit acÄ«mredzami vÄ“rts pievÄ“rsties vienam no trim mÄ«tiem par Latvijas klimata „zaļumu”. MĪTS ir šÄds – Latvija jau ir „zaļa”, un vÄ“l „zaļÄka” tÄ nevar bÅ«t, visas CO2 emisijas kompensÄ“ mÅ«su zemes plašie meži. PATIESĪBA tomÄ“r ir nepatÄ«kama: dati liecina, ka mÅ«sdienÄs Latvijas mežu sektors jau vairÄk saistÄms ar emisijÄm, nevis ar CO2 piesaisti. Proti, ciršana samazina mÅ«su mežu spÄ“jas piesaistÄ«t CO2, un, absolÅ«tos skaitļos izteikts, ciršanas apjomu veidotais samazinÄjums ir lielÄks nekÄ esošo un jauno iestÄdÄ«to koku radÄ«tais pieaugums.
Turpinot par koku vecumu, ir kÄds vienkÄršs loÄ£isks skaidrojums – mazÄkam kokam ir mazÄka vainaga (lapu/skuju) masa (virsma), lielÄkam – liela, un vislielÄkÄ tÄ ir tad, kad koks sasniedzis brieduma gadus, konkrÄ“ti priedei 80–120 gadi.
TÄtad, nocÄ“rtot kokus briestaudzes vecumÄ, mÄ“s dabai nodarÄm vislielÄko ļaunumu!
Šo noslÄ“dzot, vÄ“l var piebilst, ka Latvijas Vides un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijas apkopotie dati liecina – vislielÄkÄs SEG emisijas LatvijÄ rada transports un lauksaimnieciskÄ ražošana. TÄdēļ, manuprÄt, ZemkopÄ«bas ministrijai vairÄk bÅ«tu jÄdomÄ nevis par absurdiem priekšlikumiem mežu jomÄ, bet gan par idejÄm, kas ļautu samazinÄt slÄpekļa mÄ“slojuma izmantošanu lauku apstrÄdÄ“ un piedÄvÄtu veidot pareizi sabalansÄ“tu Ä“dienkarti liellopiem.
NOSLÄ’GUMA SECINÄ€JUMS – ZM „Priekšlikumus” nevar nosaukt citÄdi kÄ par nekompetentu izdomÄjumu, kam nav teorÄ“tiska pamatojuma. ManuprÄt, tie dÄ“vÄ“jami par mežu laupÄ«tÄjizmantošanas direktÄ«vu, ko izstrÄdÄjuši cilvÄ“ki, kas vai nu nezina un arÄ« negrib zinÄt Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamatlikumus, vai arÄ« apzinÄti tos ignorÄ“, lai par katru cenu iegÅ«tu sev vÄ“lamo rezultÄtu – pÄ“c iespÄ“jas vairÄk nocirst.
Gribu cerÄ“t, ka Latvijas Republikas zemkopÄ«bas ministrs JÄnis DÅ«klava kungs sapratÄ«s šo priekšlikumu absurdumu un šÄ«s problÄ“mas nozÄ«mÄ«guma apmÄ“ru mÅ«su zemes nÄkotnei un viņa vadÄ«tÄ ministrija nesagÄdÄs Latvijai nepatÄ«kamu pÄrsteigumu valsts simtÄs jubilejas gadÄ.
PÄrpublicÄ“ts no www.pocs.lv