Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

2017. gada 18. aprÄ«lÄ« kļuva zināmi ZemkopÄ«bas ministrijas izstrādātie „Priekšlikumi normatÄ«vo aktu efektivitātes uzlabošanai” (turpmāk – „Priekšlikumi”), kas paredz mainÄ«t Latvijā meža apsaimniekošanu regulÄ“jošos normatÄ«vos aktus.

Jau „Priekšlikumu” ievaddaļa – preambula – izceļas ar grÅ«ti izprotamu vārdu apkopojumu, kura nozÄ«mi grÅ«ti izprast pat meža speciālistiem:

„Kā viens no Saeimas atbalstÄ«tajiem IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas komisijas lÄ“mumā ietvertajiem uzdevumiem ZemkopÄ«bas ministrijai ir izvÄ“rtÄ“t meža apsaimniekošanu regulÄ“jošo normatÄ«vo aktu efektivitāti un ietekmi uz mežsaimniecÄ«bas ekonomisko dzÄ«votspÄ“ju salÄ«dzinājumā ar citam valstÄ«m, kurās ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs vai lielāks meža audzÄ“šanai izmantotās zemes Ä«patsvars un kokrÅ«pniecÄ«bas potenciāls, lai samazinātu administratÄ«vo slogu un uzlabotu kopÄ“jo meža nozares konkurÄ“tspÄ“ju un ilgtspÄ“jÄ«gu attÄ«stÄ«bu, un sagatavot priekšlikumus normatÄ«vo aktu efektivitātes uzlabošanai.”

„Priekšlikumu” absurdais saturs izsauca dziļu neizpratni Latvijas vecākās paaudzes mežkopju vidÅ« un bija par pamatu pārrunām ar zemkopÄ«bas ministru, kuru rezultātā gan nekas nemainÄ«jās. ArÄ« laikraksts „Latvijas AvÄ«ze” 29. maijā publicÄ“ja replikas par ministrijas piedāvājuma absurdumu. Tās pašas dienas LTV „Panorāmā” tika ziņots, ka priekšlikumi nodoti tautas apspriešanai.

Savukārt 6. jÅ«nijā „Latvijas AvÄ«ze” publicÄ“ja rakstu „Ja cirtÄ«sim pÄ“c caurmÄ“ra, tad stādÄ«si pÄ“c reglamenta”, kas bija tapis sadarbÄ«bā ar Meža attÄ«stÄ«bas fondu. Tajā atbalstÄ«ti „Priekšlikumos” paredzÄ“tie grozÄ«jumi, ko sÄ«kāk aplÅ«košu turpmāk, bet šeit sākumā citÄ“šu rakstā iekļauto Dr.silv. JurÄ£a Jansona, LVMI „Silava” direktora kopš 2007. gada, atklāsmi:

“NormatÄ«vās bāzes regulācija Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas līča ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas zonā ir loÄ£iska un atbalstāma. PatiesÄ«bā mÄ“s jau ilgus gadus brÄ«nÄ«jāmies, kamdēļ valsts atļauj izcÅ«kot milzÄ«gas priežu mežu platÄ«bas, neļaujot nozarei tajās normāli strādāt un atjaunot priežu mežus.“

Te varÄ“tu jautāt – kāpÄ“c Jansona kungs visus amatā pavadÄ«tos desmit gadus ir brÄ«nÄ«jies, taču klusÄ“jis? Bet lai nu paliek. Kaut vai tādēļ, ka tālāk „Priekšlikumu” aizstāvÄ«bas rakstā viņš uzskata par nepieciešamu uzsvÄ“rt principu, kas mežsaimniecÄ«bā kā absolÅ«ta patiesÄ«ba pieņemts jau sen: „MežsaimniecÄ«bas pamatā ir divi komponenti – koku ciršana un mežu atjaunošana. IztrÅ«kstot mežu atjaunošanai, tā vairs nav mežsaimniecÄ«ba, bet koksnes resursu ieguve.”

Šeit var piebilst, ka 1917. gadā pÄ“c valsts apvÄ“rsuma Krievijā tieši šÄdas atziņas bija iekļautas V. Ä»eņina pirmajā dekrÄ“tā par visu mežu nacionalizāciju. Proti, meži ir apsaimniekojami: a) vispārÄ“ja labuma interesÄ“s (koksnes un citu meža produktu iegÅ«šana); b) pamatojoties uz meža plānveidÄ«gu atjaunošanu.

2017. gadā Latvijā ZemkopÄ«bas ministrijas „Priekšlikumos”, kas paredz grozÄ«t Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumus Nr. 935 „Noteikumi par koku ciršanu mežā”, rakstÄ«ts: „Saimniekojot ar izlases cirtÄ“m sausās minerālaugsnÄ“s augošÄs priežu mežaudzÄ“s, priedes atjaunošanās nenotiek sekmÄ«gi. ”

Kāda atklāsme! PÄ“kšÅ†i saskatÄ«ti sen zināmi fakti un atziņas! PiemÄ“ram, tepat Latvijā PierÄ«gas mežos pagājušÄ gadsimta piecdesmitajos gados parastā izlases cirte tika atzÄ«ta par nepieņemamu saimniekošanas metodi (par neefektÄ«vu tika atzÄ«ta arÄ« grupu izlases cirte audzÄ“s, kur sekmÄ«gi noris dabiskā atjaunošanās).

Jautājums: kas izstrādājis iepriekš minÄ“tos, patlaban spÄ“kā esošos Latvijas MK noteikumus, kuros iekļauta šÄda sen par nepieņemamu atzÄ«ta prakse.

Atbilde: šie “vecie” noteikumi (atgādinu to tapšanas laiku – 2011./12. g.), kas neņem vÄ“rā gandrÄ«z pirms gadsimta radušos pārbaudÄ«tu atziņu, ka priede zem vecās audzes klāja normāli neatjaunojas, tapuši turpat, kur jaunie „Priekšlikumi” – ZemkopÄ«bas ministrijas Mežu departamentā.

2017. gadā ZemkopÄ«bas ministrija nāk klajā arÄ« ar šÄdu priekšlikumu:

„IzslÄ“gt nosacÄ«jumu par kailcirtes aizliegumu Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas joslā sausās minerālaugsnÄ“s augošÄs priežu mežaudzÄ“s (priedes veido vairāk nekā 80 procentu no mežaudzes šÄ·Ä“rslaukuma).”

Pašreiz spÄ“kā esošie noteikumi Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča piekrastes ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas joslā esošajos mežos atļauj kailcirtes lÄ«dz 2 ha platÄ«bai; kailcirtes cirsmas izvieto, ievÄ“rojot tā dÄ“vÄ“to piesliešanos: „… kailcirtes cirsmas izvieto tā, lai plānotajai cirsmai piegulošajās mežaudzÄ“s pÄ“c kailcirtes bÅ«tu pagājuši vismaz 10 gadi ar skuju kokiem atjaunotās mežaudzÄ“s un vismaz pieci gadi ar lapu kokiem atjaunotās mežaudzÄ“s.

Jāteic, ka arÄ« šis 2012. gada noteikumu punkts ir aplams, jo cirsmas platÄ«ba nav galvenais parametrs, kas nepieciešams, lai sekmÄ«gi noritÄ“tu meža atjaunošanās. Galvenais ir cirsmas piesliešanās virziens, cirsmas virziens un cirsmas platums! Cirsmas piesliešanās virzienam jābÅ«t vÄ“rstam no A uz R, cirsmas virzienam – ZD virzienā, bet maksimālais cirsmas platums priežu audzÄ“s ir 80 m. Ja tiek ievÄ“rotas šÄ«s prasÄ«bas, cirsmas platÄ«ba nav noteicošais kritÄ“rijs.

Jautājums, protams, ir arÄ« –  vai kailcirtes piekrastes mežos vispār pieļaujamas?!

Å…emot vÄ“rā iepriekš rakstÄ«to, kļūst acÄ«mredzams, ka ZM piedāvātie „uzlabojumi” normatÄ«vajos aktos situāciju var tikai pasliktināt.

SECINÄ€JUMS. Ja tiks atcelts galvenās cirtes (kailcirtes) platÄ«bas ierobežojums un ciršana notiks, balstoties uz minimālo stumbra caurmÄ“ru 30 cm, priežu audzÄ“s Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča ierobežotas saimnieciskās darbÄ«bas zonā:

– tiks nocirstas visas I un II bonitātes priežu audzes, sākot no 60 gadu vecuma;

– veidosies masÄ«vi izcirtumu poligoni, neatgriezeniski tiks pārveidota ainava un dabiskā vide.

Cits ZemkopÄ«bas ministrijas „Priekšlikumos” ietvertais ierosinājums skar minÄ“to MK noteikumu III daļu „Galvenās cirtes caurmÄ“rs pÄ“c valdošÄs koku sugas un bonitātes”. Tiek ierosināts atļaut cirst priedes, kuru stumbra caurmÄ“rs ir sākot no 30 cm, egles – no 26 cm. Jauno normu paredzÄ“ts attiecināt uz visām audžu bonitātÄ“m (bonitāte ir kokaudzes ražības rādÄ«tājs; bonitāti nosaka, izvÄ“rtÄ“jot audzes vidÄ“jo augstumu un vecumu; kokaudzes iedala piecās bonitātÄ“s – no I lÄ«dz V, Ä«paši labas ir Ia un Ib bonitāte, vissliktākā – V bonitāte).

ŠÄdu priekšlikumu var izteikt tikai cilvÄ“ks (-i), kam nav bijusi iespÄ“ja iepazÄ«ties ar normālas mežaudzes koku augšanas gaitas tabulām! III, IV un V bonitātes audzÄ“s koki vispār šÄdas dimensijas – 30 un 26 cm – nesasniedz, un tas savukārt nozÄ«mÄ“, ka ierosinātie grozÄ«jumi MK noteikumos orientÄ“ti tikai uz labākajām – Ia, I un II bonitātes priežu un egļu audzÄ“m!

Raksta beigās pievienoju divas diagrammas, kas raksturo koka caurmēra, vecuma un bonitātes sakarības.

ZÄ«mÄ«gi, ka ZM „Priekšlikumu” autors (-i) atsaucas uz zinātniskiem pÄ“tÄ«jumiem, taču nenorāda ne pÄ“tÄ«jumu nosaukumus, ne arÄ« autorus. un, manuprāt, šÄda atsaukšanās nav korekta.

Bet pÄ“tÄ«jumi ir bijuši. Tiesa, to rezultāti nav tādi, kā „Priekšlikumu” autoram (-iem) varÄ“tu patikt. PiemÄ“ram, pagājušÄ gadsimta 50. gadu otrajā pusÄ“ ZA MežsaimniecÄ«bas problÄ“mu institÅ«ta zinātnieki (P.Sarma, A.Zviedris un citi) veica nopietnu darbu, ar stumbru analÄ«zes metodi noskaidrojot, ka valdošÄ koksnes sortimenta – zāģbaļķa – pieaugums Latvijas mežaudzÄ“s priedei kulminÄ“ 120 gadu vecumā, eglei – 100 gadu vecumā.

VÄ“lāk, pateicoties kabineta darboņu ierÄ“dņu pÅ«lÄ“m, minÄ“tie gadi tika pārsaukti par vecumklasÄ“m: priedes 120 gadi pārtapa par VI vecumklasi, egles 100 – par V vecumklasi. PÄ“c tam par ciršanas vecumu pieņēma vecumklases zemāko robežu: priedei 101, eglei 81 gads.

Tātad galvenās cirtes vecums Latvijā savulaik jau ticis pazemināts par veseliem 20 gadiem, neņemot vÄ“rā pÄ“tÄ«jumu rezultātus un uz šiem pÄ“tÄ«jumiem balstÄ«tus zinātnieku ieteikumus.

Tagad, meklÄ“jot skaidrojumus jaunajam priekšlikumam cirst priedes un egles, par pamatu ņemot minÄ“to stumbra caurmÄ“ru, nākas konstatÄ“t – tas ir kārtÄ“jais ciršanas vecuma samazinājums, kārtÄ“jā aplamÄ«ba! Kas tiek pasniegta pārveidotā formā, cenšoties apmuļķot tautu!

Ieskatoties augstāk pievienotajās diagrammās, kļūst acÄ«mredzams, ka priekšlikums cirst priedi no 30 cm un egli no 26 cm ir tas pats, kas cirst priedi un egli no 60 gadu vecuma Ia, I un II bonitātes audzÄ“s. PārÄ“jo bonitāšu normālās mežaudzÄ“s koki vispār šÄdas dimensijas nesasniedz (izņēmums visos augšanas apstākļu tipos, visās bonitātÄ“s, ir savrup – retainÄ“s, alejās, parkos utt. – augošas priedes un egles).

SECINÄ€JUMS. ZM priekšlikums atļaut cirst priedi, kuras stumbra caurmÄ“rs ir no 30 cm, egles – no 26 cm, nozÄ«mÄ“ vienu – tiek atļauts izcirst mÅ«su labākās, perspektÄ«vās Ia, I un II bonitātes mežaudzes!

VÄ“l viens ZemkopÄ«bas ministrijas „Priekšlikumos” ietvertais ierosinājums – noteikt, ka atjaunotajā meža platÄ«bā minimālais nepieciešamais kopÄ“jais ieaugušo koku skaits atkarÄ«bā no koku sugas ir:

– priedei – 2000 koku uz hektāru;

– pārÄ“jām sugām – 1500 koku uz hektāru.

Jāpiebilst, ka šis priekšlikums ierosina „uzlabot” Ministru kabineta 2012. gada noteikumus Nr. 308 „Meža atjaunošanas, meža ieaudzÄ“šanas un plantāciju meža noteikumi”.

Sena zināma un vispārpieņemta patiesība: lai izveidotos mežs, platības vienībā jāatrodas noteiktam koku skaitam, kas ļoti stipri mainās atkarībā no audzes vecuma.

Mežā, kas radies dabiski – koku pašsÄ“jas rezultātā, vienā platÄ«bas hektārā 1–2 gadu vecumā atrodas lÄ«dz 100 000 jauno kociņu. MākslÄ«gi ierÄ«kotās meža kultÅ«rās (priede, normāla meža kultÅ«ra) jauno kociņu skaits hektārā ir daudz mazāks – 4 lÄ«dz 5 tÅ«kstoši.

70–80 gadu vecā mežā abos gadÄ«jumos – kā dabiskā, tā mākslÄ«gi ierÄ«kotā – mežā vienā platÄ«bas hektārā ir apmÄ“ram 1000 koku, bet 100 gadu vecā mežā – vairs tikai 400–500 koku. Visi pārÄ“jie koki audzes attÄ«stÄ«bas gaitā koku savstarpÄ“jās ietekmes rezultātā atmirst, notiek meža pašizretināšanās process, bez kura saimnieciski vÄ“rtÄ«gs mežs nevar izveidoties. Pašizretināšanās ir koku dabiskā izlase jeb cīņa par eksistenci.

Kādas varÄ“tu bÅ«t ZM „Priekšlikumos” piedāvātās rÄ«cÄ«bas sekas? Tādas, ka, stādot meža kultÅ«rās priedi – 2000 kociņu ha – un audzÄ“jot lÄ«dz 70–80 gadiem, šis meža pašizretināšanās process nenotiks, jo labvÄ“lÄ«gos gaismas un barÄ«bas vielu pietiekamÄ«bas apstākļos zudÄ«s konkurences moments. Rezultātā veidosies nevis pilnvÄ“rtÄ«ga mežaudze, bet notiks process, kāds novÄ“rojams savrup augošu koku gadÄ«jumā – koki veidosies Ä«si, resni, ar rauktiem stumbriem, lieliem vainagiem. Un, lai arÄ« ko mÄ“s, mežsaimnieki, darÄ«tu ar šÄdiem savrup augošiem kokiem, lai kā mÄ“s tos koptu, slaidus stumbrus šÄdās audzÄ“s nekad nedabÅ«t.

Jāuzsver, ka jau pašreiz minÄ“tajos MK noteikumos paredzÄ“tais minimālais nepieciešamais kopÄ“jais ieaugušo jauno kociņu skaits – priedei 3000 gab. uz ha – nav pietiekams!

SECINÄ€JUMS. Centieni šo skaitli vÄ“l vairāk samazināt ir kārtÄ“jā aplamÄ«ba, kas veicinās mÅ«su priežu audžu degradāciju!

Viena no „Priekšlikumos” ietvertajām absurdākajām tÄ“zÄ“m ir apgalvojums, ka vecai mežaudzei, salÄ«dzinot ar jaunāku audzi, ir mazāk nozÄ«mÄ«ga loma vides aizsardzÄ«bas un rekreācijas ziņā.

PÄ“c ANO VispārÄ“jās konvencijas par klimata pārmaiņām materiāliem un Latvijas Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas datiem („Mājas Viesis” Nr.24 (606) 2017.) izriet pretÄ“jais – problÄ“mu cÄ“lonis Latvijā ir pieaugušo mežaudžu pārmÄ“rÄ«ga izciršana, nevis mežaudžu novecošana!

„Priekšlikumos” tiek arÄ« apgalvots, ka novecojusi mežaudze vairs neveic CO2 piesaisti vai pat kļūst par SEG (siltumnÄ«cas efekta gāzu) emisiju avotu.

KārtÄ“jā nepatiesÄ«ba! KamÄ“r koks nav sasniedzis savu bioloÄ£isko vecumu un nav nokaltis, tas lielāko daļu (ap 95%) savas masas veido no barÄ«bas vielām, ko ar lapu (skuju) palÄ«dzÄ«bu uzņem no gaisa un savā organismā pārstrādā organiskās vielās. Galvenā barÄ«bas viela ir ogļskābā gāze (CO2). No šÄ«s gāzes un Å«dens ar saules staru enerÄ£ijas palÄ«dzÄ«bu koks veido (sintezÄ“) organiskās vielas, kas nepieciešamas tā augšanai un attÄ«stÄ«bai. Šo procesu sauc par fotosintÄ“zi.

Caur lapu atvārsnÄ«tÄ“m notiek arÄ« koku elpošanas process, kas noris lapu šÅ«nās un kā rezultātā koks ar lapu (skuju) palÄ«dzÄ«bu uzņem no gaisa skābekli. Lapu atvārsnÄ«tes ir arÄ« „aparāts”, ar kura palÄ«dzÄ«bu koks iztvaiko sakņu piegādātā Å«dens pārpalikumu pÄ“c tam, kad izmantojis Å«denÄ« izšÄ·Ä«dušos minerālsāļus. AtkarÄ«bā no lapās (skujās) nokļuvušÄ Å«dens daudzuma lapu atvārsnÄ«tes vai nu atveras, vai aizveras. ŠÄdu regulÄ“tu Å«dens iztvaikošanu caur lapām sauc par transpirāciju, un tai ir ļoti svarÄ«ga nozÄ«me, jo šÄdi izpaužas meža ietekme uz gruntsÅ«dens lÄ«meni un klimatu.

Tātad dzÄ«va koka vecums neiespaido CO2 piesaisti, un dzÄ«vs koks arÄ« nevar bÅ«t SEG emisiju avots!

Šeit acÄ«mredzami vÄ“rts pievÄ“rsties vienam no trim mÄ«tiem par Latvijas klimata „zaļumu”. MĪTS ir šÄds – Latvija jau ir „zaļa”, un vÄ“l „zaļāka” tā nevar bÅ«t, visas CO2 emisijas kompensÄ“ mÅ«su zemes plašie meži. PATIESĪBA tomÄ“r ir nepatÄ«kama: dati liecina, ka mÅ«sdienās Latvijas mežu sektors jau vairāk saistāms ar emisijām, nevis ar CO2 piesaisti. Proti, ciršana samazina mÅ«su mežu spÄ“jas piesaistÄ«t CO2, un, absolÅ«tos skaitļos izteikts, ciršanas apjomu veidotais samazinājums ir lielāks nekā esošo un jauno iestādÄ«to koku radÄ«tais pieaugums.

Turpinot par koku vecumu, ir kāds vienkāršs loÄ£isks skaidrojums – mazākam kokam ir mazāka vainaga (lapu/skuju) masa (virsma), lielākam – liela, un vislielākā tā ir tad, kad koks sasniedzis brieduma gadus, konkrÄ“ti priedei 80–120 gadi.

Tātad, nocērtot kokus briestaudzes vecumā, mēs dabai nodarām vislielāko ļaunumu!

Šo noslÄ“dzot, vÄ“l var piebilst, ka Latvijas Vides un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas apkopotie dati liecina – vislielākās SEG emisijas Latvijā rada transports un lauksaimnieciskā ražošana. Tādēļ, manuprāt, ZemkopÄ«bas ministrijai vairāk bÅ«tu jādomā nevis par absurdiem priekšlikumiem mežu jomā, bet gan par idejām, kas ļautu samazināt slāpekļa mÄ“slojuma izmantošanu lauku apstrādÄ“ un piedāvātu veidot pareizi sabalansÄ“tu Ä“dienkarti liellopiem.

NOSLÄ’GUMA SECINÄ€JUMS – ZM „Priekšlikumus” nevar nosaukt citādi kā par nekompetentu izdomājumu, kam nav teorÄ“tiska pamatojuma. Manuprāt, tie dÄ“vÄ“jami par mežu laupÄ«tājizmantošanas direktÄ«vu, ko izstrādājuši cilvÄ“ki, kas vai nu nezina un arÄ« negrib zināt Latvijas mežsaimniecÄ«bas pamatlikumus, vai arÄ« apzināti tos ignorÄ“, lai par katru cenu iegÅ«tu sev vÄ“lamo rezultātu – pÄ“c iespÄ“jas vairāk nocirst.

Gribu cerÄ“t, ka Latvijas Republikas zemkopÄ«bas ministrs Jānis DÅ«klava kungs sapratÄ«s šo priekšlikumu absurdumu un šÄ«s problÄ“mas nozÄ«mÄ«guma apmÄ“ru mÅ«su zemes nākotnei un viņa vadÄ«tā ministrija nesagādās Latvijai nepatÄ«kamu pārsteigumu valsts simtās jubilejas gadā.

Pārpublicēts no www.pocs.lv

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0