Iesaki rakstu:

Jaunās (nu, nosauksim to tā) valdÄ«bas veidošanas process tiek karsti apspriests visos iespÄ“jamos veidos. Ir amizanti vÄ“rot, kā sabiedrÄ«bai izmestie mānekļi (kā savulaik, veidojot ažiotāžu ap “Sukhoi” lidmašÄ«nu iegādi “airBaltic” sāgā) kāri tiek pakampti un aizrautÄ«gi plosÄ«ti, cenšoties katrā no tiem atrast kādu dziļāku jÄ“gu vai vismaz kādu zÄ«mi saistÄ«bā ar galveno gadumijas politisko intrigu – kas tad veidos “jauno” valdÄ«bu un kāda tā bÅ«s?

Var jau skatÄ«ties uz notiekošo šauri un emocionāli – tādÄ“jādi uzkurinot sevi no katra kārtÄ“jā sabiedrÄ«bai pamestā intrigas kumosa un reibināt sevi ar asām sajÅ«tām un cerÄ«bām. Bet, ja palÅ«kojas uz notiekošo racionāli un pietiekami plaši, lai bÅ«tu redzami šÄ«s politiskās intrigas veidojošie faktori (ne tikai to radÄ«tie viļņi), tad viss šis process kļūst gauži garlaicÄ«gs un paredzams, jo, lai arÄ« kādā mÄ“rcÄ“ to censtos pasniegt šÄ«s intrigas režisori, tas viss jau lÄ«dz apnikumam ir daudzkārt pieredzÄ“ts - tam visam pamatā ir politiskā loÄ£ika, kas ir elementāra, bet tik derdzÄ«ga, ka “normāla cilvÄ“ka” smadzenÄ“m to grÅ«ti ir pieņemt, tāpÄ“c tās tiek izmežģītas, cenšoties saprast notiekošo, un tik un tā lÄ«dz sapratnei netiek.

Kādēļ “krita” valdÄ«ba?

Lai labāk saprastu notiekošo, vispirms ir jāsaprot - kāpÄ“c “krita” esošÄ valdÄ«ba un kāpÄ“c tieši “VienotÄ«ba” pati pielika plecu, lai gāztu “savu” valdÄ«bu?

Jā, tas ir elementāri – valdÄ«bas ilgstošÄ mazspÄ“ja un “dÄ«vainie lÄ“mumi”, kas acÄ«mredzami liecina par valdÄ«bas nekompetenci vai pat iespÄ“jamo angažētÄ«bu, pamazām tomÄ“r pat Latvijas sabiedrÄ«bai ir radÄ«juši zināmu neapmierinātÄ«bu, notiekošo pamatoti saistot ar “VienotÄ«bu”, kas formāli (bet ne reāli) ir šÄ«s valdÄ«bas vadošais politiskais spÄ“ks, kurš lÄ«dz ar to ir spiests uzņemties uz sevi atbildÄ«bu par notiekošajām nejÄ“dzÄ«bām valstÄ«, pat ja pati “VienotÄ«ba” tās nav “savārÄ«jusi”.

Tas savukārt ir ļoti izdevÄ«gi pārÄ“jiem valdÄ«bas koalÄ«cijas partneriem – jo dod tiem iespÄ“ju Ä“rti darÄ«t “savas” lietas šÄdas valdÄ«bas paspārnÄ“, atbildÄ«bu par tām neuzņemoties. TāpÄ“c ir saprotams, ka vislielākie esošÄs kārtÄ«bas pārmaiņu pretinieki ir tieši “VienotÄ«bas” koalÄ«cijas “partneri”, kuri visiem spÄ“kiem centās un centÄ«sies noturÄ“t “VienotÄ«bu” tiem Ä“rtā partnerattiecÄ«bu pozā - tāpÄ“c tie tā centās noturÄ“t Laimdotas Straujumas valdÄ«bu un bÅ«tu to balstÄ«juši lÄ«dz pat “VienotÄ«bas” politiskajai pašnāvÄ«bai, ko “VienotÄ«ba” noteikti arÄ« piedzÄ«votu, ļaujot turpināties šÄdai lietu kārtÄ«bai, tādejādi kļūstot par barÄ«bu pārÄ“jiem labÄ“jiem politiskajiem spÄ“kiem.

TomÄ“r nostrādāja “VienotÄ«bas” politiskās pašsaglabāšanās instinkts, kas beidzot kļuva spÄ“cÄ«gāks par baudu (labumiem), ko tā spÄ“j gÅ«t no šÄ«m partnerattiecÄ«bām. “VienotÄ«ba” pretÄ“ji savu “partneru” centieniem tomÄ“r spÄ“ja veikt nepieciešamās kustÄ«bas – “gāzt” esošo valdÄ«bu, tādejādi dodot sev iespÄ“ju, ko pamainÄ«t šajās attiecÄ«bās.

“VienotÄ«bas” Golgātas ceļš uz atdzimšanu

IespÄ“ja ir radÄ«ta, bet, lai “VienotÄ«ba” spÄ“tu to izmantot, tai bÅ«s ejams vÄ“l Ä«sts politiskās Golgātas ceļš. KāpÄ“c?

Vispirms jau par to parÅ«pÄ“sies tās “partneri”. Tie jau ir parādÄ«juši lielisku saskaņotu sniegumu (varbÅ«t tāpÄ“c, ka kādam ir ietekme uz abiem šiem partneriem?), lai izsistu atspÄ“riena latiņu “VienotÄ«bas restartam”. Sniegums bija tik veiksmÄ«gs, ka pat daļa pašas “VienotÄ«bas” ir iesaistÄ«jusies šajā politiskajā izspÄ“lÄ“. Un, kas ir amizanti – tieši tā “VienotÄ«bas” daļa, kura lÄ«dz šim ar lietussargiem rokā bija pozicionÄ“jusi sevi kā nesamierināmu pretinieci pret pašas piesauktajiem oligarhiem, bet nu ar “piektās kolonnas” cienÄ«gu degsmi piedalās to veidotajā izspÄ“lÄ“.

IzspÄ“les mÄ“rÄ·is ir vienkāršs – panākt, lai “VienotÄ«ba” nominÄ“tu tiem Ä“rtu premjera kandidātu. Tas ir – saglabāt starp “partneriem” esošÄs varas “partnerattiecÄ«bas”, turpināt turÄ“t “VienotÄ«bu” tiem Ä“rtajā pozā ar visām no tā izrietošajām sekām.

“VienotÄ«bas” situācija nav apskaužama. Pat, ja tai pietiks spÄ“ka un sapratnes saliedÄ“ties, lai izrautos no šÄ«s pozÄ«cijas, tai ir visai mazas tālākā manevra iespÄ“jas, jo tā pati savulaik dedzÄ«gi ir izveidojusi un nostiprinājusi esošo varas monopolu – caur bailÄ“m un apmānu iekaļot sabiedrÄ«bas apziņā, ka vara šajā valstÄ« var piederÄ“t tikai atsevišÄ·iem politiskajiem spÄ“kiem. Tagad tā pati varÄ“s izbaudÄ«t to arÄ« uz savas ādas - kurp tas noved, kad lÄ“mumi tiek pieņemti, nevis vadoties no sabiedrÄ«bas interesÄ“m, ko nodrošina pilnasinÄ«ga politiskā konkurence (jo citādāk tiek zaudÄ“ta iespÄ“ja bÅ«t pie varas), bet gan atsevišÄ·u šauru politisko grupÄ“jumu interesÄ“s, un tie tiek ciniski Ä«stenoti, neskatoties ne uz kādiem pamatotiem argumentiem, kā vien vadoties no šÄ«m šaurajām, savtÄ«gajām politiskā monopola interesÄ“m.

Un šÄ«s intereses jau ir skaidri iezÄ«mÄ“jušÄs – maksimāli pazemot un diskreditÄ“t “VienotÄ«bu” kā sabiedrÄ«bas interesÄ“m neatbilstošu un rÄ«cÄ«bnespÄ“jÄ«gu politisko spÄ“ku, liekot tam mirt, bet palÄ“nām – lai varÄ“tu pārdalÄ«t tās politisko kapitālu un zem tās gruvešiem paslÄ“ptu visu to, ko vÄ“l jāpagÅ«st sastrādāt (par to vÄ“lāk).

Politiskais pokers gadu mijā

Taču viss nav tik viennozÄ«mÄ«gi un nolemti “VienotÄ«bai”. Jo, raugi, vienalga, kāda bÅ«s “VienotÄ«ba” - tā vÄ“l ir vajadzÄ«ga tās “partneriem”, jo bez tās šis izveidotais varas monopols sabruks. To nevar pieļaut, jo ir tik daudz vÄ“l nepabeigtu lietu, kas “jāpaveic” tuvākā nākotnÄ“ - "Lattelecom" un LMT darÄ«jums, pasažieru vilcienu iepirkumi, "Rail Baltica", gāzes tirgus liberalizācija, kas paredz “Latvijas Gāzes" aktÄ«vu pārdošanu, jaunais Eiropas struktÅ«rfondu sadales plāns, utt. Tie ir simti miljoni, pat miljardi, ko dalÄ«t un pārdalÄ«t.

TāpÄ“c neviens no koalÄ«cijas partneriem nav ieinteresÄ“ts apdraudÄ“t esošo varas monopolu, lai arÄ« ar kādiem publiskiem paziņojumiem tie apelÄ“tu pie sabiedrÄ«bas par savstarpÄ“ju nepiemÄ“rotÄ«bu. Šie paziņojumi ir domāti ne jau sabiedrÄ«bai, bet gan vienam priekš otra - lÄ«dzÄ«gi kā sasaucas brieži riesta laikā, lai piesauktu sev vÄ“lamo partneri un atbaidÄ«tu konkurentus, tas ir - lai iegÅ«tu sev izdevÄ«gāku pozÄ«ciju pie jaunās labumu sadales. LÅ«k, tam gan tiks veltÄ«ti visi spÄ“ki, un tieši ap to arÄ« notiekas esošÄs politiskās kaislÄ«bas, kas sabiedrÄ«bai tiek pasniegtas kā Latvijai vÄ“lamās valdÄ«bas veidošana.

Ja vien kāds no koalÄ«cijas partneriem nesāks rÄ«koties “politiski neadekvāti” (kas ir maz ticams, ņemot vÄ“rā šo partneru “politisko briedumu”), ir skaidrs, ka jauno valdÄ«bu veidos tie paši partneri, tajā pašÄ konfigurācijā – jo viņi pārāk daudz viens par otru zina, lai uzdrÄ«kstÄ“tos kādu no partneriem “abižot” un atstumt no siles. Un viņi paši to labi saprot, neskatoties uz skaļajiem paziņojumiem, ar kuriem tie apmainās, lai demonstrÄ“tu savu pozÄ«ciju – aizvien apņēmÄ«gāk uzstādot savstarpÄ“ji izslÄ“dzošus nosacÄ«jumus lÄ«dz pat tālākai kopā esÄ«bas neiespÄ“jamÄ«bai. Taču patiesÄ«bā tas norāda tieši uz pretÄ“jo – ka viņi ir nolÄ“muši palikt kopā un pašlaik vienkārši notiek politiskais tirgus par Ä“rtākām jaunajām pozÄ«cijām. Tā kā katrs no viņiem ir bezmaz vai neaizvietojams, tad var atļauties izpildÄ«ties viens pret otru “pÄ“c pilnas programmas” - demonstrÄ“jot sabiedrÄ«bai savu politisko apņēmÄ«bu un izceļot “partneru” trÅ«kums.

Protams, savu pozÄ«ciju stiprināšanai kāds no “partneriem” var pacensties iesaistÄ«t spÄ“lÄ“ kā papildu argumentu citus politiskos spÄ“kus (“mazās” Saeimas partijas), taču šo politisko spÄ“ku nonākšana pie varas galda ir iespÄ“jama tikai, lai kļūtu par barÄ«bu esošajiem “partneriem” – topot kāda apÄ“stiem vai saplosÄ«tiem starp tiem. Nevienam nav vajadzÄ«ga vÄ“l viena “sveša mute” pie varas galda.

Ironiski, bet deputāta Artusa Kaimiņa demaršs no LRA, protestÄ“jot pret šÄ«s partijas gatavÄ«bu piespÄ“lÄ“t kādai no varas partijām, tieši ir padarÄ«jis to daudz iespÄ“jamāku.

Taču, lai cik sirsnÄ«gi negrÅ«stÄ«tos koalÄ«cijas partneri pie varas galda, pagaidām nekas neliecina, ka vÄ“l kādam tajā varÄ“tu atrasties vieta – vienkārši, tā kā valdÄ«bu tāpat nevar izveidot lÄ«dz garajām svÄ“tku brÄ«vdienām, kas iesniegsies jau nākamajā gadā, tad nav vÄ“rts steigt par kaut ko vienoties (jo katra vienošanās ir kā atskaites punkts, no kura atkal visu var pārspÄ“lÄ“t). TāpÄ“c šis laiks tiek aizpildÄ«ts politiski lietderÄ«gi – “partneriem” cenšoties vienam otru izspÄ“lÄ“t, ceļot likmes lÄ«dzÄ«gi kā pokera spÄ“lÄ“ un cerot, ka kādam var uzdot nervi un tas var piekāpties pārÄ“jo prasÄ«bām. Tas visvairāk attiecas uz “VienotÄ«bu”.

Kāršu sadalÄ«jums ir skaidrs

Galvenā intriga tiek vÄ“rpta ap to, kurš bÅ«s jaunais valdÄ«bas vadÄ«tājs. Taču patiesÄ«bā viss ir banāli vienkārši. Vispirms par savÄ“rpto intrigu - kura politiskā spÄ“ka premjera kandidāts sastādÄ«s valdÄ«bu: “VienotÄ«bas” vai ZZS?

Katrs pats var pacensties pareizi atbildÄ“t uz šo jautājumu, vienkārši racionāli izliekot iespÄ“jamo politisko situāciju katrā no šiem scenārijiem.

Nav jābÅ«t Ä«paši zinošam Latvijas politikā, lai pamanÄ«tu, ka patiesÄ«bā vislielākā politiskā ietekme valstÄ« pašreiz ir nevis “VienotÄ«bai”, bet gan tam, kurš spÄ“j kontrolÄ“t un ietekmÄ“t tās “partneru” rÄ«cÄ«bu un lÄ“mumus, pirmkārt, jau ZZS.

Loģiski, ka tam, kuram ir vislielākā ietekme, ir vislielākās iespējas izvēlēties sev vēlamo kumosu politiskajā pīrāgā.

Pieņemsim, ka valdÄ«bu veidos ZZS premjera kandidāts. Tādā gadÄ«jumā ZZS nāksies ņemt arÄ« finanšu ministra portfeli. Vai tas ir tas, kas vajadzÄ«gs ZZS?

Pietiek tikai palÅ«koties uz jaunās valdÄ«bas sagaidāmajiem “darbiem” ("Lattelecom" un LMT darÄ«jums, pasažieru vilcienu iepirkumi, "Rail Baltica", LG aktÄ«vu atsavināšana, utt.), lai saprastu, ka galvenās “politiskās atbildÄ«bas jomas”, kuras vÄ“lÄ“sies uzņemties ZZS, bÅ«s Ekonomikas ministrija un Satiksmes ministrija. Taču, ņemot vÄ“rā, ka politiskais pÄ«rāgs bÅ«s jāsadala vismaz uz trijiem politiskajiem spÄ“kiem, ir neiespÄ“jami, ka ZZS papildus premjera un FM portfeļiem varÄ“tu iegÅ«t vÄ“l gan SM, gan EM. Taču vÄ“l neiespÄ“jamāk ir iedomāties, ka ZZS bÅ«tu gatava atteikties no kādas no šÄ«m galvenajām “politiskās atbildÄ«bas jomām”, lai uzņemtos atbildÄ«bu par visu valdÄ«bas darbu. (Nu, kurš šajā vietā nepasmaidÄ«ja?)

TāpÄ“c ir skaidrs, ka visa šÄ« ZZS premjera kandidāta izvirzÄ«šana ir tikai politiskā pokera sastāvdaļa, lai paspÄ“lÄ“tos ar “VienotÄ«bas” nerviem un demonstrÄ“tu sabiedrÄ«bai savu politisko apņēmÄ«bu un rÄ«cÄ«bspÄ“ju - iepretim “VienotÄ«bai”, kura nespÄ“j vienoties pat par savu premjeru, kur nu vÄ“l vadÄ«t valsti.

“ZiemsvÄ“tku brÄ«numa” gaidās

Jo ilgāk “VienotÄ«ba” nespÄ“s vienoties par savu premjera kandidātu, jo vairāk tā tiks pazemota un jo grÅ«tāk tai bÅ«s virzÄ«t savu vienÄ«go iespÄ“jamo kandidātu – jo, ja “VienotÄ«ba” tik tiešÄm vÄ“lAs “restartÄ“ties” un pierādÄ«t sevi kā rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gs politiskais spÄ“ks, kuram vÄ“l ir vieta uz Latvijas politiskās skatuves (nevis kļūt par leknu mÄ“slojumu citiem politiskajiem spÄ“kiem), tad tai bÅ«s jāizvirza tāds premjera kandidāts, kurš ir spÄ“jÄ«gs bÅ«t cienÄ«jams saspÄ“les partneris saviem koalÄ«cijas “partneriem” - tāds, kuram ir atbilstošas spÄ“jas, ambÄ«cijas un galvenais - gatavÄ«ba to uzņemties. Nu, kādi ir iespÄ“jamie varianti?

Piedodiet, bet šajā gadÄ«jumā “VienotÄ«bai” atliek tikai plāns “A”, un, lai kā censtos tās “partneri”, lai cik lielu nepatiku sabiedrÄ«bā tiem izdotos pret to radÄ«t, ja “VienotÄ«bai” vÄ“l ir palicis intelektuālais un gribas potenciāls “restartam”, nevis tikai pÄ“dÄ“jam kampienam – plānu “B” no “VienotÄ«bas” neizdosies izspiest, jo tas bÅ«s lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs tās politiskajai gulbja dziesmai. Bet tai vÄ“l nav pienācis laiks.

IedomājIEties, kā šajā situācijā jÅ«tAs Valsts prezidents, kurš tā rÅ«pÄ“jas par savu sabiedrisko tÄ“lu, kuru tam ir izdevies tik veiksmÄ«gi veidot lÄ«dz šim, un kuram tagad bÅ«s jānominÄ“ šis “jaunās” valdÄ«bas veidotājs. TāpÄ“c (iespÄ“jams – ne tikai tāpÄ“c) viņš ir izvirzÄ«jis virkni nosacÄ«jumu premjera “nominācijai” – kandidātam ir jābauda sabiedrÄ«bas atzinÄ«ba un pilnÄ«gs savas frakcijas atbalsts, utt. - tas “VienotÄ«bas” situāciju padara vÄ“l smagāku un var sajaukt kārtis arÄ« pārÄ“jiem. ŠÄ·iet, ka ar to rÄ“Ä·inās arÄ« izspÄ“les veidotāji, tāpÄ“c par ZZS premjera kandidātu tiek virzÄ«ts nevis “kauls no kaula”, bet kāds, kuru, ja nu kas, nebÅ«s žēl palaist “zem riteņiem”.

Taču, ja Valsts prezidents vadÄ«sies nevis pÄ“c skaistumkonkursa, bet gan reālpolitikas principiem (un tomÄ“r nespÄ“jot pretoties esošajam varas monopolam), tad valsts un sabiedrÄ«bas interesÄ“s bÅ«tu izvÄ“lÄ“ties nevis pašu “skaistāko”, bet gan tādu premjeru, kas spÄ“tu ko paveikt esošajā “zvÄ“ru dārzā” – tāpÄ“c tam ir vajadzÄ«gs vismaz riktÄ«gs plÄ“sonis, ja ne mesija.

Tādēļ vÄ“l jo amizantāka pÄ“c visas šÄ«s politiskās izrādes bÅ«s visu triju “partneru” tikšanās “pie Elbas” – jaunās valdÄ«bas kopÄ«ga apstiprināšana. Tas jau ir pieredzÄ“ts - “partneri“ atkal pašaizliedzÄ«gi pārvarÄ“s radušÄs domstarpÄ«bas un aizvainojumus, jo tas taču tiks darÄ«ts cÄ“lu mÄ“rÄ·u labad - visdrÄ«zāk drošÄ«bas un stabilitātes vārdā (nekas cits jau vairāk nesanāk).

Nenoliedzami, “Nacionālā apvienÄ«ba” iepriecÄ“s visus tos, kuri joprojām tic ZiemsvÄ“tku brÄ«numam. Un viņiem to nepavisam nebÅ«s grÅ«ti izdarÄ«t. VisdrÄ«zāk tas notiks pÄ“c jau tik ierastās “barona Minhauzena ultimāta” shÄ“mas (kad viņš kinofilmā braši pieteica karu Anglijai, ja tā neatzÄ«s Amerikas koloniju neatkarÄ«bu, bet pÄ“c tam Amerikas neatkarÄ«bas atzÄ«šanu pasniedza kā savu panākumu - un karot ar Angliju, protams, vairs nebija jādodas) - kārtÄ“jo reizi tiks izvirzÄ«ti nosacÄ«jumi, kas skan cÄ“li un ļoti tÄ«kami vÄ“lÄ“tājam, bet kuru izpilde patiesÄ«bā tiktu Ä«stenota arÄ« bez šÄ« ultimāta, ja vispār to darÄ«t bÅ«s kāda vajadzÄ«ba.

Protams, pastāv vÄ“l iespÄ“ja – pirms visiem “partneriem” kopÄ«gi nonākt lÄ«dz tam pašam finišam, tomÄ“r vÄ“l izskriet kādus pāris intrigu aplÄ«šus – izgāzt vienam otra premjera kandidātu, bet tāds scenārijs bÅ«tu iespÄ“jams tikai tad, ja “partneriem” neizdosies vienoties par galvenajiem “darāmajiem darbiem”, kas, ņemot vÄ“rā to “politisko briedumu” un jau kopÄ«gi paveikto ("Liepājas metalurgs", "Citadele", "airBaltic", u.c.), ir mazāk ticams kā ZiemsvÄ“tku brÄ«nums.

Raksta virsrakstā izmantota politiskā retorika saistÄ«bā ar valdÄ«bas veidošanu, - “varbÅ«tÄ«ba, ka NA varÄ“tu atbalstÄ«t Ä€boltiņas valdÄ«bu, lÄ«dzinās ZiemassvÄ“tku brÄ«numam”, “"VienotÄ«bai" ir vajadzÄ«gs plāns “B”".