Iesaki rakstu:

NegaidÄ«tās ziņas par Luminor bank kontrolpaketes pārdošanu ASV investÄ«ciju fondam Blackstone Group L.P Ä¼auj vilkt pārsteidzošas paralÄ“les ar jaunajā romānā Vara (Bailes – 2) aprakstÄ«to finanšu tirgus konkurentu iznÄ«cināšanas „valstisko” plānu, - saistÄ«bā ar to romānā vairākkārt pieminÄ“ta kāda Dumidor banka. Pietiekšodien publicÄ“ atsevišÄ·us nelielus jaunās grāmatas fragmentus, kas ļauj jaunā gaismā skatÄ«t arÄ« šogad notikušos dramatiskos notikumus ar vietÄ“jā kapitāla bankām un „Dumidor bankas” lomu tajos.

No nodaļas par Ingu Vērziņu

Jo tālāk Ingus VÄ“rziņš lasÄ«ja nezināmo šantažētāju atsÅ«tÄ«to tekstu, jo vairāk viņš brÄ«nÄ«jās. Daudz ko pasaulÄ“ viņš bija redzÄ“jis un piedzÄ«vojis, bet – lai kāds šautu pa zvirbuļiem ar lielgabaliem un ar šÄdiem lÄ«dzekļiem mÄ“Ä£inātu panākt caurmÄ“rā dziļi nekaitÄ«ga tekstiņa publicÄ“šanu… NÄ“, to viņš nevarÄ“ja saprast. Bet varbÅ«t vajadzÄ“ja lasÄ«t uzmanÄ«gāk? VarbÅ«t tur bija kaut kādi sākotnÄ“ji nepamanāmi, bet bezgala bÅ«tiski zemteksti?

„Nav nekādu šaubu par to, ka jau vistuvākajā laikā ASV spiedienam vajadzÄ“tu likt mÅ«su valstij nopietni ierobežot, ja ne pilnÄ«bā likvidÄ“t bijušÄs PSRS republiku personu netÄ«rās naudas atmazgāšanu caur Latvijas tā sauktajām nerezidentu bankām.

Latvijas politiÄ·i, amatpersonas un finanšu tirgus uzraugi gadiem ilgi ir pasÄ«vi noskatÄ«jušies, kā caur valstÄ« strādājošÄm un oficiāli licencÄ“tām bankām faktiski atmazgā bijušÄs PSRS republikās nozagtus miljonus un pat miljardus.

LÄ«dz pat 2014. gadam Finanšu tirgus komisijā no milzÄ«gā darbinieku skaita – apmÄ“ram simt piecdesmit cilvÄ“kiem – ar naudas atmazgāšanas apkarošanu nodarbojās tikai uz vienas rokas pirkstiem skaitāmi speciālisti.

Lielākais sods, ko varÄ“ja piespriest par naudas atmazgāšanas atbalstÄ«šanu, lÄ«dz tam nesasniedza pat simt piecdesmit tÅ«kstošus eiro. Ja jaunu normatÄ«vu nepieņemtu Eiropas SavienÄ«ba, tas tā arÄ« bÅ«tu palicis, turklāt Finanšu tirgus komisija joprojām bÅ«tu tiesÄ«ga neatklāt sodÄ«tās bankas.

Bet tad viss mainÄ«jās. Ir zināms, ka 2015. gadā divu ietekmÄ«gu Latvijas Saeimas komisiju vadÄ«bai ASV galvaspilsÄ“tā Vašingtonā notika nepatÄ«kama saruna ar cilvÄ“ku, kas ieņem ASV finanšu ministra vietnieka amatu terorisma finansÄ“šanas apkarošanas jomā.

Viens no šiem Latvijas deputātiem bija “VienÄ«bas” pārstāvis, tagad jaunu “piestātni” meklÄ“jošais Saeimas AizsardzÄ«bas un pretkorupcijas komisijas vadÄ«tājs Ainārs Kaltovskis.

Viņš stāsta, ka ASV amatpersonas signāls ir bijis skaidrs un nepārprotams – caur Latvijas finanšu sistÄ“mu gada laikā iziet procents no visiem ASV dolāru darÄ«jumiem pasaulÄ“, tātad simti miljonu dolāru, un Latvijas varas iestādÄ“m ir jāspÄ“j šo procesu kontrolÄ“t.

ArÄ« ASV Valsts departamentā A. Kaltovskim un toreizÄ“jai Saeimas DrošÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tājai Sanitai Ä€boliņai bija izteikts tas pats signāls – ir jāsāk nopietni apkarot netÄ«rās naudas straumi, kas plÅ«st cauri Latvijai. Tādus pašus vÄ“stÄ«jumus saņēma arÄ« ārlietu ministrs Edgars PinkÄ“vičs.

2016. gada sākumā process turpinājās jau jaunā mÄ“rogā. ASV Kongresā, runājot par miljardu, kas sadarbÄ«bā ar trim Latvijas bankām nozagts Moldovai, kāda kongresmene par šÄ«m bankām skaidri paziņoja – tās, iespÄ“jams, kontrolÄ“ Krievijas prezidenta Vladimira Tutina draugi un lÄ«dzgaitnieki. Jau pavisam skaidri tika pieminÄ“ta arÄ« iespÄ“jama terorisma finansÄ“šana, kas mÅ«sdienās ir Ä«paši nopietns signāls.

Šajā brÄ«dÄ« Latvijas politiskajai elitei un Finanšu tirgus komisijai beidzot nācās pamosties no snaudas, jo bija reāla iespÄ“ja netikt uzņemtiem Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijā un palikt bez pÄ“dÄ“jā dolāru korespondentkonta Rietumu finanšu iestādÄ“s. PÄ“c desmit gadus ilga letarÄ£iska miega beidzot bija jāsāk kaut ko darÄ«t.

Viena nerezidentu banka saņēma iespaidÄ«gu sodu par lÄ«dzdalÄ«bu Moldovas miljarda nozagšanā un aizplÅ«dināšanā. Tad ierobežojumi tika noteikti citai bankai, un vienlaikus sāka šÄ·ist, ka naudas atmazgāšanas apkarošanas tÄ“ma kļuvusi par nacionālās drošÄ«bas jautājumu.

Tika skaidri paziņota ASV nostāja, ka katram finanšu centram, kas veic starptautiskos naudas pārskaitÄ«jumus dolāros, ir jāiegulda adekvāti lÄ«dzekļi banku un netÄ«rās naudas darÄ«jumu un atmazgāšanas kontroles pasākumiem.

Veselas divas reizes ar ļoti nelielu atstarpi – 2015. gada septembrÄ« un decembrÄ« – uz Nacionālās drošÄ«bas padomes sÄ“dÄ“m prezidenta Raimonda Vājoņa vadÄ«bā bija izsaukts Finanšu tirgus komisijas vadÄ«tājs Kristaps Knakulis. Nekad iepriekš tā nebija gadÄ«jies.

PÄ“c tam jau stafeti pārņēma Saeima, kur atbildÄ«gajā komisijā tāpat nācās ierasties K. Knakulim. Tas dažādos veidos taisnojās, cita starpā kā savu un komisijas pÄ“dÄ“jā laika bÅ«tisko veikumu uzraudzÄ«bas stiprināšanā minot pastāvÄ«ga padomnieka nosÅ«tÄ«šanu uz ASV un stāstot, ka šÄ«s amatpersonas uzdevums bÅ«s uzturÄ“t izcilā lÄ«menÄ« komunikāciju starp abu valstu iestādÄ“m.

Neilgi pÄ“c tam, gan bez tieša sakara ar notiekošo, krita valdÄ«ba, taču sākto procesu tas apturÄ“t vairs nespÄ“ja – sekoja Finanšu tirgus komisijas vadÄ«tāja Kristapa Knakuļa piespiedu atkāpšanās. Pateicoties par viņa “izpratni”, K. Knakulis pÄ“c tam tika iekārtots jaunās “Dumidor” bankas valdÄ“, bet naudas atmazgāšanas apkarošanas kampaņa it kā nerimās.

Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijas eksperti Latviju vÄ“l pamudināja ar ziņojumu par Latvijas padarÄ«to naudas atmazgāšanas apkarošanā. Tajā bija norādÄ«ts, ka “Latvijai ir ievÄ“rojama loma korupcijā un ārzemÄ“s iegÅ«tas kukuļu naudas atmazgāšanā lielā nerezidentu klientu skaita dēļ bankās”.

VÄ“l vairāk, Latvijas tik kārotās organizācijas eksperti savā ziņojumā secināja, ka valsts šÄ tā izveidotā un slikti strādājošÄ uzraudzÄ«bas sistÄ“ma nav spÄ“jusi pamanÄ«t vairākus liela mÄ“roga atmazgāšanas darÄ«jumus un par tiem uzzinājusi no medijiem. Turklāt sodi atmazgātājiem bijuši ļoti zemi, likumā noteiktās prasÄ«bas bankām – tāpat, bet pārbaudes – pārāk retas.

VarÄ“ja šÄ·ist, ka nu beidzot Latvijas valsts šajā jomā ieviesÄ«s kārtÄ«bu. Bet nÄ“ –valsts nebija un joprojām nav gatava nogalināt vistas, kas tai dÄ“ja un dÄ“j zelta olas. PrecÄ«zāk – nevis valstij, bet noteiktu grupu pārstāvjiem, kuri savukārt cieši saistÄ«ti ar valdošajām partijām un to amatpersonām.

Latviju uzņēma Ekonomiskās sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizācijā, un jautājums pieklusa. Bet nekas bÅ«tisks nav mainÄ«jies arÄ« tagad – atmazgāšana joprojām notiek milzÄ«gā apmÄ“rā, faktiski saindÄ“jot ekonomisko un tiesisko vidi valstÄ«.

Ir jāsaprot, ka no pašlaik vÄ“l palikušajām septiņpadsmit Latvijā reÄ£istrÄ“tajām bankām tikai četras nestrādā pamatā ar nerezidentiem, kuriem kopā pieder vairāk nekā puse no visiem Latvijas bankās noguldÄ«tajiem finanšu lÄ«dzekļiem. Tās ir milzÄ«gas summas un prātam neaptverama ietekme.

Turklāt par Ä«paši riskantu ir uzskatāms fakts, ka par divām no trim lielākajām Latvijas bankām pÄ“dÄ“jos gados kļuvušas tieši nerezidentu apkalpotājas, kuru vidÅ« Ä«paši izceļas “CBLV” banka. Turklāt tā ne tikai aizstāvas, bet tieši otrādi – dodas pretuzbrukumā.

Ir aktivizÄ“jies arÄ« nerezidentu banku lobijs, kura idejas dažādos simpātiskos iepakojumos izplata jauna domnÄ«ca “Pertus” ar kādreiz daudzsološo akadÄ“miÄ·i un politiÄ·i Vjačeslavu Bobovski (pagaidām “VienÄ«ba”) vadÄ«bā. Faktiski šis cilvÄ“ks – Ä«stajā uzvārdā GolušÄenko – ir gan tieši, gan caur trešajām personām pilnÄ«bā “CBLV” finansÄ“ts un uzturÄ“ts, lÄ«dz ar to pildot šÄ«s bankas norādÄ«jumus.

Šis lobijs atklāti virza atbalstu Latvijas ofšorizācijas priekšlikumam, nopietni ir iebildis pret likuma izmaiņām, kas paplašina banku pienākumu novÄ“rtÄ“t politiski ietekmÄ«gu personu Ä£imenes locekļus un draugus, arÄ« pret jauniem sodiem bankām par naudas atmazgāšanu, kuri varÄ“tu sasniegt pat desmito daļu no bankas apgrozÄ«juma.

ViennozÄ«mÄ«gi var teikt, ka šo kampaņu slÄ“pti vada un finansÄ“ “CBLV” banka, kas 1993. gadā sāka darbu kā privatizÄ“ta bijusÄ« Latvijas Bankas filiāle vienā no Latvijas mazpilsÄ“tām, CesvainÄ“. TāpÄ“c arÄ« tās sākotnÄ“jais nosaukums – “Cesvaines banka”.

Šai kredÄ«tiestādei tās “zvaigžņu stunda” pienāca 2008. gadā, kad sabruka nerezidentu tirgus lielākā spÄ“lÄ“tāja – “Marex banka”. Bija pat eksperti, kas apgalvoja, ka ar Ä«pašnieku piekrišanu daļa darbinieku un klientu pārcelta uz “CBLV” banku, taču oficiāli tas tika noliegts.

Tagad “CBLV” no mazas bankas izaugusi par Ä«stu zirnekli vai astoņkāji ar vairāk nekā tÅ«kstoš darbiniekiem. Turklāt šis atmazgāšanas zirneklis ir kļuvis aizvien bÄ«stamāks, tā taustekļi iestiepušies nekustamā Ä«pašuma biznesā, solot uzbÅ«vÄ“t galvaspilsÄ“tā veselu kvartālu.

Jānorāda, ka “CBLV” ir arÄ« sekmÄ«gi uzpirkusi “kultÅ«ras cilvÄ“kus”, daudz lÄ«dzekļu veltot labdarÄ«bai un solot ieguldÄ«t trÄ«sdesmit miljonus eiro MÅ«sdienu mākslas muzeja tapšanā. Uzpirkti ir tikuši arÄ« politiÄ·i. Kā labi zināms, pÄ“dÄ“jos desmit gados abi “CBLV” bankas Ä«pašnieki un citi darbinieki kopā ir ziedojuši politiÄ·iem gandrÄ«z ceturtdaļmiljonu eiro, turklāt šÄ« vÄ“l ir tikai oficiāli deklarÄ“tā summa.

LÄ«dz ar to jautājums ir viens – cik ilgi vÄ“l Latvija paliks nevis zeme, kas dzied, bet zeme, kas mazgā – un mazgā pat pasaules mÄ“rogiem grandiozos apjomos? Cik ilgi vÄ“l šÄ« mafija valdÄ«s Latvijā?”

No nodaļas par Baibu Bubesu

No veciem laikiem viņai bija ieradums – fiksÄ“t atmiņā zÄ«mÄ«gus automašÄ«nu numurus. Advokāts Ziepe pie viņas biroja bija piebraucis ar diezgan impozantu auto, kas bija jo Ä«paši dÄ«vaini, lasot par viņa nodokļu parādiem valstij. Protams, ka numurs palika galvā.

Kā katram noteiktu lÄ«meni sasniegušam Latvijas uzņēmÄ“jam viņai, protams, bija cilvÄ“ks, pie kura varÄ“ja painteresÄ“ties par konkrÄ“ta auto Ä«pašnieku un citiem likumÄ«gi nepieejamiem sÄ«kumiem.

Ne mazums valsts ierÄ“dņu pÄ“dÄ“jā laikā ar šÄdu rakņāšanos pa datu bāzÄ“m bija iebiruši, bet viņas metode bija nevainojama: parasts, čakls ceļu policists ziņas par konkrÄ“to auto ieguva, sēžot dienesta auto, un vienmÄ“r varÄ“ja attaisnoties – brauca garām, izskatÄ«jās aizdomÄ«gi, vajadzÄ“ja pārbaudÄ«t.

Nu, lÅ«k, un dažas dienas vÄ“lāk pagadÄ«jās izdevÄ«gs brÄ«dis, lai palÅ«gtu pārbaudÄ«t – kuram dienestam tad pieder automašÄ«na, ar kuru pie viņas bija atbraucis advokāts, lai izteiktu piedāvājumu, no kura nav iespÄ“jams atteikties. Un – tavu brÄ«numu! – tas nebija nekāds dienests. Tā bija pavisam nesen izveidotā “Dumidor” banka – pavisam noteikti un droši.

Tas bija savādi. Pat ļoti. Latvijas dienesti darÄ«ja visādas dÄ«vainas lietas, bet sÅ«tÄ«t pa pasauli savus cilvÄ“kus, sasÄ“dinot tos banku limuzÄ«nos… nÄ“, tas bija kaut kas pārāk eksotisks. Savukārt, kad vÄ“l dažas dienas vÄ“lāk izdevās nedaudz pačalot ar Satversmes apsardzÄ«bas biroja direktoru MÄ«zÄ«ša kungu, sievišÄ·Ä un administratÄ«vā intuÄ«cija kliegtin kliedza – par viņas mazajiem grÄ“ciņiem un noslÄ“gto sadarbÄ«bas vienošanos šis kungs nezina ne bÅ«, ne mÄ“.

Bija tāda nekrietna anekdote par vieglas uzvedÄ«bas sievieti, kas vÄ“las veikalā norÄ“Ä·ināties ar tikko nopelnÄ«to banknoti, tad uzzina, ka tā ir viltota, un patiesā sašutumā izsaucas – kādas šausmas, es esmu izvarota! Ja atmestu sociālos aizspriedumus, tad tieši tā sajutās Bubesa. Viņa bija iznesta cauri – nekaunÄ«gi un primitÄ«vi!

VÄ“l trakāk – nebija skaidrs ne tas, kurš Ä«sti šo joku izstrādājis, ne tas, kāds ir bijis ļauno jokdaru mÄ“rÄ·is. Nu labi, pārbiedÄ“t viņu lÄ«dz pusnāvei – tas bija izdevies, nevarÄ“ja noliegt. Bet neko jau biedÄ“tāji nebija ieguvuši. Viņus nebija interesÄ“juši ne “Way Baltica” iepirkumi, ne kas cits konkrÄ“ts. Vismaz pagaidām ne.

VienÄ«gais, kas viņai bija “palÅ«gts”, bija prezidenta – niecÄ«bas Vājoņa apmeklÄ“šana. Jā, tā, protams, bija nepatÄ«kama, bet… nu, padomā, liela muiža, vai mazums reižu viņai dzÄ«vÄ“ bija gadÄ«jies klanÄ«ties necienÄ«giem cilvÄ“kiem un stāstÄ«t viņiem… nu, teiksim tā, alternatÄ«vu patiesÄ«bu.

Naudas atmazgāšana – tas taču bija tik abstrakti, tik vispārzināmi. Turklāt, lai ko viņa Vājonim bÅ«tu stāstÄ«jusi, šis radÄ«jums taču bija tik tukšs, tik nesaprātÄ«gs. Viņai nebija ne mazāko šaubu, ka visas viņas gudrās domas, ieskrÄ“jušas viņa tukšajā galvā pa vienu ausi, tur neuzkavÄ“jās un pa otru ausi devās tālāk Visumā.

SkumÄ«gāk bija tas, ka acÄ«mredzot arÄ« visas gaišÄs perspektÄ«vas, ko viņai bija iezÄ«mÄ“jis “viltotais zaÄ·is”, bija tikpat vÄ“rtas. Un, ja tā, tad – un te izcilā menedžere beidzot sarāvās… Viņai pÄ“kšÅ†i pielÄ“ca – kā tad nu bÅ«s ar viņas darba lÄ«guma pagarināšanu rudenÄ«? Par tālākajiem valstiskajiem plāniem nemaz nerunājot…

Un vÄ“l – viss pārÄ“jais varbÅ«t arÄ« bija ļauns joks, bet… viņas sarunas ieraksts ar “VienÄ«bas” Pamparu bija pilnÄ«gi reāls un Ä«sts. Kaut kur pasaulÄ“ bija rokas, kurās šis ieraksts atradās, un prāti, no kuriem bija atkarÄ«gs, kas ar šo ierakstu notiks tālāk. Jā, atšÄ·irÄ«bā no prostituÄ“tās sievietes vecajā anekdotÄ“ viņa bija ne tikai izvarota vien.

Bet varbÅ«t tomÄ“r ne? Ja tā tiešÄm bija “Dumidor” banka – vai tas bija tik ļoti, ļoti slikti? SolÄ«da skandināvu banka ar labiem un solÄ«diem… nu labi, ja arÄ« ne vienmÄ“r labiem un solÄ«diem, tad vismaz lielākoties saprotamiem mÄ“rÄ·iem. Protams, tie varÄ“ja mainÄ«ties, kā pasaulÄ“ mainÄ«jās viss – sabiedrotie, idejas, simpātijas, valstu robežas.

Jā, “Dumidoru” vadÄ«bā viņai noteikti atradÄ«sies dažs labs kontakts, un šiem ļaudÄ«m noteikti bÅ«s interesanti gan tas, ko viņa varÄ“s piedāvāt, paliekot “Way Baltica” izpilddirektores amatā, gan… Nudien, viss vÄ“l nebija zaudÄ“ts. VarbÅ«t tieši otrādi – varbÅ«t lieliska sadarbÄ«ba spožas nākotnes vārdā vÄ“l tikai sākās. Baiba Bubesa dziļāk ievilka elpu. VÄ“l tālu jāiet!

No nodaļas par Jutu Sviķi

Tas bija ļoti, ļoti dÄ«vaini – saņemt vÄ“stuli no miroņa. CilvÄ“ka, kurš, kā internetā varÄ“ja izlasÄ«t, pirms dažām dienām bija miris it kā dabiskā nāvÄ“.

Aleksandru Miklasu viņa zināja, precÄ«zāk, zināja par viņa eksistenci, bet vienmÄ“r bija uzskatÄ«jusi par tādu kā piesÅ«cekņzivtiņu. Peld pa jÅ«ru lielais tuncis, un viņam klāt piesÅ«kusies mazā zivtiņa. Tai gan drošÄk – vismaz lÄ«dz brÄ«dim, kad lielais tuncis nesaÄ·eras ar kādu citu plÄ“soņu –, gan arÄ« pa kādai garšÄ«gai kripatiņai atlec no tunča Ä“dienreizÄ“m. Tuncim tā ir kripatiņa, bet zivtiņai maltÄ«te uz nedēļu.

IzrādÄ«jās, viņa bija kļūdÄ«jusies. Vismaz daļēji noteikti. IzrādÄ«jās, ka Miklass ir – nÄ“, nu jau bija – gudrs, analÄ«tisks, par valsti pa Ä«stam norÅ«pÄ“jies cilvÄ“ks. NozÄ«mÄ«gas valsts daļas sagraušanas plāns – tā viņa varÄ“ja raksturot vÄ“stulÄ“ iekļauto izklāstu, tam pārskrienot pāri pa diagonāli.

“Ja nu gadÄ«jumā ar mani kas notiek…” – vÄ“stule sākās gluži kā sliktā kriminālromānā un tieši tā arÄ« turpinājās. Miklass SviÄ·ei adresÄ“tajā vÄ“stulÄ“ bija detalizÄ“ti aprakstÄ«jis, kā pilnÄ«gi konkrÄ“tas personas viņu ir maldinājušas un izmantojušas, lai sagatavotu plānu ne tikai Latvijas finanšu nozares, bet lielā mÄ“rā arÄ« valsts starptautiskā tÄ“la sagraušanai.

Un ne tikai izmantojušas vien – arÄ« Ä·Ä“rušÄs pie plāna Ä«stenošanas, kas varÄ“tu bÅ«t jau tuvāko nedēļu jautājums. RimÄ“vičs no Centrālās bankas, parazÄ«tkonsultants Bungainis, krievu baņķieris Kuseļņikovs, Lezdiņš un Puntiņš no Finanšu tirgus komisijas, “Dumidor” banka, tad vÄ“l virkne personu un nosaukumu.

Katram no viņiem plānā bija sava loma. Izmantojot vienu personāžu alkatÄ«bu, otru stulbumu, trešo gļēvumu, ceturto bailÄ«gumu, piekto gatavÄ«bu klanÄ«ties jebkuras pārākas varas kungu priekšÄ, nezināmie šahisti plānoja sagraut Latvijas banku nozari kā kāršu namiņu. Un ne tikai to vien.

– Es droši nevaru pateikt, kas ir šie šahisti, taču visas pazÄ«mes norāda uz nedraudzÄ«gu lielu valsti, kura ir pārdomājusi savas neveiksmes, uzlabojusi savus hibrÄ«dkara paņēmienus un piesaistÄ«jusi sabiedrotos. JÅ«s, SviÄ·es kundze, esat viena no retajiem, kas, manuprāt, vÄ“l spÄ“j iesaistÄ«ties un nepieļaut viņiem sasniegt iecerÄ“to rezultātu. – Ar šÄdiem vārdiem vÄ“stule beidzās.

Bet SviÄ·e vairs nebija vakarÄ“jā. Jā, pirms gada viņa paÄ·ertu vÄ“stuli, meklÄ“tu pierādÄ«jumus un skrietu vai ar galvu sienā. Taču tagad pārrunas ar Durašu un objektÄ«vāks skats uz dzÄ«vi bija padarÄ«jis viņu citādu. KrÄ«ze? Jā, acÄ«mredzot tāda bÅ«s. Bet Durašam bija taisnÄ«ba – mÄ“s esam tie, kuriem krÄ«ze nāks tikai par labu. Tad kāpÄ“c lai es mÄ“Ä£inātu to novÄ“rst? KāpÄ“c?

No nodaļas par Jāni Mīzīti

SAB direktors Jānis MÄ«zÄ«tis gan nevarÄ“ja teikt, ka pilnÄ«bā aptvertu sazvÄ“restÄ«bas apmÄ“rus, – jo pÄ“c bÅ«tÄ«bas tā, protams, bija sazvÄ“restÄ«ba, lai kādu politkorektu terminu arÄ« piemeklÄ“tu. Un kas to lai zina, kādu pozÄ«ciju galu galā ieņems viņa tagadÄ“jie saimnieki – jā, diemžēl citādi to nevarÄ“ja saukt.

Bet jebkurā gadÄ«jumā vÄ“tra, kaut nojaušama, vÄ“l bija tālu pie apvāršÅ†a. Toties pašlaik bija klusuma brÄ«dis – Ä«sti piemÄ“rots, lai izvilktu no seifa pagaru dokumentu, kas jau pirms vairākām nedēļām bija atlikts mierÄ«gai izlasÄ«šanai un apdomāšanai. Kad vÄ“l, ja ne tagad?...

“Slepenā palÄ«ga ziņojums. Slepeni.

Es, Satversmes apsardzÄ«bas biroja darbinieks …, RÄ«gā 2017. gada 22. martā tiekoties ar slepeno palÄ«gu, akciju sabiedrÄ«bas “Dumidor Bank” mārketinga un komunikāciju grupas vadÄ«tāju Signi Lorneti, ar kuru 2012. gada 8. februārÄ« ir noslÄ“gts operatÄ«vās darbÄ«bas subjekta un slepenā palÄ«ga sadarbÄ«bas lÄ«gums, no S. Lornetes saņēmu audio ierakstu, ko S. Lornete bija slÄ“pti veikusi, novietojot ierakstu ierÄ«ci minÄ“tās kredÄ«tiestādes valdes priekšsÄ“dÄ“tāja kabinetā.

Ierakstu ierÄ«ce slÄ“pti tika novietota minÄ“tajā telpā pÄ“c manis, Satversmes apsardzÄ«bas biroja darbinieka … ierosinājuma, pamatojoties uz slepenā palÄ«ga S. Lornetes iepriekš sniegto informāciju par ārpus darba laika gaidāmu tikšanos, kurā piedalÄ«sies minÄ“tās kredÄ«tiestādes valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Juri Peirike, kredÄ«tiestādes valdes locekle Keila Bagriloviča, kredÄ«tiestādes valdes loceklis, bijušais Finanšu tirgus komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Kristaps Knakulis, vÄ“l vairākas personas, kas pārstāvÄ“s kredÄ«tiestādes akcionārus, un persona, kas pārstāvÄ“s kredÄ«tiestādes netiešos akcionārus no Krievijas.

IepazÄ«stoties ar minÄ“tās tikšanās laikā slÄ“pti veikto ierakstu, esmu secinājis, ka šim ierakstam nav tiešas operatÄ«vas nozÄ«mes, jo tas nav saistÄ«ts ar iespÄ“jamiem tÅ«lÄ«tÄ“jiem noziedzÄ«giem nodarÄ«jumiem. Vienlaikus uzskatu, ka ieraksta bÅ«tiskākā daļa, kas raksturojama kā nenoskaidrotas un arÄ« slepenajam palÄ«gam S. Lornetei nezināmas personas uzstāšanās, ir nododama biroja analÄ«tiskajai nodaļai ieraksta satura analÄ«zei un secinājumu izdarÄ«šanai.

Ieraksta sākums: 2017. gada 20. martā, plkst. 16.40.

IerakstÄ«tās sarunas sākums: 2017. gada 20. martā, plkst. 21.50.

IerakstÄ«tās sarunas beigas: 2017. gada 21. martā, plkst. 01.20.

Ieraksta beigas: 2017. gada 21. martā, plkst. 11.10.

Ieraksta sākums.

“Dāmas un kungi, esmu šeit ieaicināts, lai sniegtu jums patiesu priekšstatu par to nāciju un valsti, kur jÅ«su vadÄ«tā un jÅ«su Ä«pašumā esošÄ kredÄ«tiestāde gatavojas paplašināt un attÄ«stÄ«t savu darbÄ«bu. Savu analÄ«zi es sadalÄ«šu vÄ“sturiskajā, kultÅ«ras un sociālajā segmentā, lai pÄ“c bÅ«tÄ«bas dotu jums sapratni par to, kas ir šÄ«s valsts pamatiedzÄ«votājs latvietis, kā attiecÄ«bā uz vidusmÄ“ra latvieti un uz vidusmÄ“ra vietÄ“jo politiÄ·i rÄ«koties jÅ«su kredÄ«tiestādei un kā modificÄ“t tās stratÄ“Ä£iskos un taktiskos plānus...

(Turpinājums lasāms jaunajā romānā.)