Iesaki rakstu:

Apstiprinot parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas izveidošanu par valsts nozagšanas pazÄ«mÄ“m un pirmstiesas izmeklÄ“šanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911, Saeima izvirzÄ«ja komisijai piecus darba uzdevumus. Šis ziņojums palÄ«dz atrast atbildes uz piekto no šiem uzdevumiem (izvÄ“rtÄ“t informāciju, kas norāda uz iespÄ“jamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespÄ“jams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas lÄ«dzekļus), kā arÄ« daļēji - uz pirmo uzdevumu (izvÄ“rtÄ“t šajā lietā esošo informāciju par iespÄ“jamu valsts nozagšanu).

Ziņojuma tapšanas pamati

Tā kā publiskajā telpā ir izskanÄ“juši dažādi neglaimojoši izteikumi par mediju vidi Latvijā un žurnālistikas kvalitāti, tajā skaitā pretrunÄ«gi mājieni par iespÄ“jamu politiÄ·u un lieluzņēmÄ“ju ietekmi uz masu informācijas lÄ«dzekļiem, tad Latvijas Žurnālistu savienÄ«bai kā nozares vecākajai un lielākajai arodbiedrÄ«bai, kas darbojas kopš 1926. gada, rodas pienākums iesaistÄ«ties patiesÄ«bas noskaidrošanā. Ziņojums ir sagatavots sabiedriskā kārtā, jo Žurnālistu savienÄ«bas statÅ«ti paredz, ka valde darbojas uz sabiedriskiem pamatiem.

Metodika

Lai iegÅ«tu skaidrÄ«bu par preses izstrādājuma IR publicÄ“tajiem materiāliem (drukātajā un interneta formā tie ir kopā 264 tÅ«kstoši rakstuzÄ«mju), par kuriem tiek apgalvots, ka tie nākuši no kriminālprocesa Nr. 16870000911, ir vispirms jānoskaidro, kuri no šiem tekstiem ir izrādÄ«jušies patiesi un kuri nav izrādÄ«jušies patiesi. Lai to izpildÄ«tu, ir jāpieturas pie tÄ«šuprāt vienkāršas metodikas.

Visa informācija ir sadalāma sÄ«kākos, pārbaudāmos elementos. Tad, verificÄ“jot atsevišÄ·us fragmentus citu pÄ“c cita, mÄ“s ātri noskaidrojam, kas ir patiesÄ«ba un kas nav. Pārbaudot atsevišÄ·us tekstu elementus, ikkatrā gadÄ«jumā iegÅ«stam vienu no četriem rezultātiem:

(A) Konkrētā informācija ir patiesa, tā atbilst faktiem.

(B) Attiecīgais izteikums ir nepatiess, tas neatbilst faktiem.

(C) Teksta fragments satur tik sÄ«ki specifiskus izteikumus, ka tie reāli nav pārbaudāmi, vai arÄ« tie skar tādus sÄ«kumus, ka nav konstatÄ“jama to faktiskā ietekme uz reāli valstÄ« notikušo un lÄ«dz ar to nemaz nav iespÄ“jams droši konstatÄ“t to patiesumu. (LÄ«dz ar to šie nieki nesniedzas lÄ«dz to uzdevumu lÄ«menim un svarÄ«gumam, kas ar Saeimas lÄ“mumu uzlikts parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijai.) Kā likums, šos sÄ«kumus var apstiprināt vai noliegt vienÄ«gi tās personas, kas pašas bija attiecÄ«go pārrunu dalÄ«bnieces un kur katra no šÄ«m personām pati lemj, ko un kā komentÄ“t.

(D) Izteikums satur viedokli, kas nav verificÄ“jams pÄ“c bÅ«tÄ«bas. («RÄ«dzenÄ“» pie šÄ«s kategorijas lielākoties pieder vienu fizisku personu viedokļi, izteikumi un raksturojumi par citām fiziskām vai juridiskām personām.) ŠÄdus viedokļus pārbaudÄ«t nav ne iespÄ“jams, ne vÄ“rts, jo tie nesatur informāciju (ziņas), turklāt likums «Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem», kā arÄ« tiesu judikatÅ«ra jau trÄ«s desmitgades nostiprina principu: viedokļi nav pakļaujami tādai pašai pārbaudei, kā fakti un ziņas.

Jāņem vÄ“rā arÄ« fakts, ka daļa no publicÄ“tajiem fragmentiem reizÄ“ satur gan patiesus, gan faktiem neatbilstošus elementus. Tādos gadÄ«jumos tie nodalāmi viens no otra.

Izdarot analÄ«zi, ņemts vÄ“rā, ka blakus pašiem RÄ«dzenes sarunu tekstiem IR publicÄ“ja arÄ« komentārus un viedokļus; tā kā tie pÄ“c bÅ«tÄ«bas nav verificÄ“jami, tad šÄ«s papildus publikācijas analizÄ“tas tikai tad, ja tajās bijuši ietverti tādi fakti, kas nav minÄ“ti pašos sarunu tekstos (t.i., dialogos un diskusijās.)

Fakts, ka kopš viesnÄ«cā ierakstÄ«tajām sarunām ir pagājuši jau septiņi lÄ«dz astoņi gadi, pārbaudes uzdevumu ievÄ“rojami atvieglo: skatoties uz publicÄ“to materiālu ar laika distanci, jo Ä«paši labi ir saskatāms, kuri fragmenti ir izrādÄ«jušies patiesi un kuri ir izrādÄ«jušies nepatiesi.

Ziņojumā atreferÄ“tais, «RÄ«dzenes sarunām» piedÄ“vÄ“tais materiāls tālāk saprotamÄ«bas dēļ sadalÄ«ts astoņos tematiskos blokos.

Mediji un RÄ«dzenes sarunas. Pirmais bloks

Izteikumi: Šlesers esot gribÄ“jis apvienot sabiedriskos medijus un tos pakļaut sev

Fragments no «RÄ«dzenes sarunu» publikācijas:

«Zini, kas ir sÅ«dÄ«gi, mÄ“s tā arÄ« neatrisinājām... Ko es uzreiz teicu — vajag apvienoties par sabiedriskajiem medijiem. To televÄ«ziju daudzmaz sakārtoja, valsts televÄ«ziju, bet valsts radio, kā bija, tā palika,» Lembergs pÄ“c 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanām oktobrÄ« sÅ«kstās Šleseram. Tas turpina: «Šajā variantā, kad apvienota radio un televÄ«zija, [vÄ“l arÄ«] privātos medijus uzfrišinām — ko viņi izdarÄ«s. MÄ“s varam izspÄ“lÄ“t izcili,» pārliecināts Šlesers. «Gribam konsolidÄ“t valsti, vajag konsolidÄ“t medijus,» Šlesers rezumÄ“.

Fakti. (1) Sabiedriskie mediji apvienoti nav. Nevienas personas interesēs.

JāatzÄ«mÄ“, ka šÄds plāns tiešÄm eksistÄ“ja, taču to virzÄ«ja nevis Šlesers vai kāds cits IR publikācijās minÄ“ts politiÄ·is — tieši pretÄ“ji: to virzÄ«ja viens no IR favorÄ«tiem, no Sorosa naudu daudzkārt saņēmušais Ainārs Dimants, kas tolaik bija NEPLP priekšnieks.

(2) Šo plānu, kurš paredzÄ“ja Latvijas Radio kolektÄ«va izlikšanu no tā telpām Doma laukumā, daudzu gadu desmitu garumā speciāli izbÅ«vÄ“tās studijas pārceļot uz LTV namu ZaÄ·usalā (kas pats ir ekspluatÄ“ts jau 30 gadus un kuram šobrÄ«d jau nepieciešams dārgs kapitālais remonts), viennozÄ«mÄ«gi noraidÄ«ja visas žurnālistu profesionālās organizācijas un arodbiedrÄ«bas.

(3) PÄ“c tam sabiedrisko mediju apvienošanas plānu visaugstākajā lÄ«menÄ« noraidÄ«ja koalÄ«cijas padome un Saeima, jo Ä«paši Nacionālās ApvienÄ«bas frakcija. Bet Dimants ar Saeimas lÄ“mumu tika atlaists no amata NEPLP, un administratÄ«vā apgabaltiesa šo lÄ“mumu atstāja spÄ“kā.

(4) No pārÄ“jiem (privātajiem) medijiem nekas konsolidÄ“ts nav. Tieši pretÄ“ji, A/S Diena ir koncerns sadalÄ«ts, izjaukts pa gabaliem. LNT un TV3 apvienoja vienā koncernā, pie kam tas notika, MTG nopÄ“rkot LNT un rÄ«kojoties Šlesera idejām par spÄ«ti.

(5) Lembergam nav izdevies ne vismazākajā mÄ“rā panākt Latvijas Radio nostājas maiņu. DrÄ«zāk abu saspÄ«lÄ“tās attiecÄ«bas kļuvušas vÄ“l saspÄ«lÄ“tākas — un turpina saasināties, turklāt tagad tas tadas ir ari ar LTV. AbpusÄ“ja polemika ar katru gadu pieņēmusies spÄ“kā.

(6) PÄ“c šÄ« plāna apturÄ“šanas LTV un Latvijas Radio paši, bez nekādu politiÄ·u vai uzņēmÄ“ju palÄ«dzÄ«bas, ir kopÄ«giem spÄ“kiem izveidojuši kopÄ“ju platformu internetā — LSM.lv.

Spriedums. Nevis t.s. «oligarhi» bija tie, kas plānoja sabiedrisko mediju apvienošanu un pakļaušanu, bet gan «sorosÄ«ts» Dimants. NešaubÄ«gi, ka plāns izgāzās — turklāt to neapstiprināja tieši valdÄ«ba un Saeima, kurā Šleseram un Lembergam it kā vajadzÄ“tu bÅ«t teorÄ“tiskai ietekmei caur savām pārstāvÄ“tajām partiju apvienÄ«bām.

SlÄ“dziens. Reālā notikumu gaita pilnÄ«bā apgāž tos izteikumus, kas publicÄ“ti «RÄ«dzenes sarunās».

Turklāt šai publikācijas epizodei ir viltus ziņu pazÄ«mes, jo savā komentārā IR apgalvo, ka plānu esot apturÄ“jusi «Dombrovska valdÄ«ba»; Dombrovskim kā valdÄ«bas vadÄ«tājam pie šÄ« kaitnieciskā plāna apstādināšanas nav nekādi nopelni. Ja kādam politiskajam spÄ“kam tādi ir, tie ir Nacionālajai ApvienÄ«bai, taču ne Dombrovskim.

Izteikumi par Rīgas domes un A/S Diena sadarbību

Premisa. Koziols esot izdomājis, kā eleganti apmierināt Šlesera vÄ“lmi, lai Diena slavina RÄ«gas domi. «Es pastāstÄ«šu, kā bÅ«s ar RÄ«gas domi. Dome pati bÅ«s vinnÄ“tāja — mÄ“s uztaisām ieliktni RÄ«gas ziņas. Ainār, uztaisām gaumÄ«gu, smuku... Reizi desmit dienās RÄ«gas ziņas, Ainār! Krāsains, foršs!»

Fakti. RÄ«gas pilsÄ“tas ziņas tiek liktas DELFI portālā un citur, ir tikušas drukātas atsevišÄ·Ä žurnālā un kā pielikums kopā ar VesÄ·i Sevodņa, taču tās netiek izplatÄ«tas kopā ar Dienu.

Spriedums. Izteiktās idejās ir Ä«stenojušÄs — bet, kā par spÄ«ti, tieši citos medijos, nevis Dienā!

SlÄ“dziens. Žurnālā IR publicÄ“to tekstu nav iespÄ“jams apstiprināt ar faktiem. Vienlaikus piezÄ«mÄ“jams, ka pašvaldÄ«bām, firmām, NVO un valsts institÅ«cijām šÄdas tiesÄ«bas (veidot dažādus pielikumus vai sadaļas sadarbÄ«bā ar medijiem) ir. Tās garantÄ“ Satversmes 100. pants, kurš ietver tiesÄ«bas brÄ«vi paust arÄ« komerciāla rakstura informāciju dažādās formās, turklāt šÄda informācija, saskaņā ar labāko praksi, tiek norādÄ«ta kā apmaksāta vai sponsorÄ“ta. Taču šeit nav piepildÄ«jušÄs IR publicÄ“tās «sarunas», ka RÄ«gas domei bÅ«tu jātaisa speciāls ielikums Dienā.

PiemÄ“rs no žurnālistu korumpÄ“šanas, kas tiešÄm notikusi reālajā dzÄ«vÄ“: par neÄ“tisku ir uzskatāma žurnāla IR autora un Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä’tikas komisijas locekļa Paula Raudsepa veiktā Latvijas Bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja Ilmāra RimšÄ“viča slavināšana žurnāla IR lappusÄ“s tajā nedēļā, kad RimšÄ“viču Saeima pārvÄ“lÄ“ja amatā. Raudseps iepriekšÄ“jā gada laikā bija saņēmis vairāk nekā 3800 latus no RimšÄ“viča vadÄ«tās iestādes. ŠÄda rÄ«cÄ«ba ir neÄ“tiska un koruptÄ«va, tā nav savienojama ar žurnālistu Ä“tiku.

LNT iespÄ“jama pārdošana Schibsted

Premisa. 2011. gada februārÄ« Koziols jautā, kas notiek ar LNT, vai to pÄ“rk norvÄ“Ä£u koncerns Schibsted, un Šlesers skaidro: «Es runāju ar Andri, un viņš piedāvāja vienu variantu. Bet viņi uztaisÄ«s risinājumu, ka palielinās kapitālu, un Andreja daļas kļūs šitās... Tas, ko Andris saka, ka apvienot — šito visu ar televÄ«ziju. Jo viņiem ir visi tie reÄ£ionālie [kanāli].»

Fakti. (1) Schibsted nopircis LNT kanālu nav, to nopirka Schibsted tiešie konkurenti — zviedru Modern Times Group (MTG), kas tagad savus aktÄ«vus Latvijā nupat jau pārdod tālāk.

(2) Kas domāts ar «šito visu» un «visiem tiem reÄ£ionālajiem [kanāliem]», skaidrs nav, jo LNT nepieder neviens reÄ£ionālais kanāls. Latvijā ir daudzas vietÄ“jās TV studijas (Talsu, Skrundas, Ogres, Kurzemes studijas, Dautkom, Dzintare utt.), kas visas šobrÄ«d apvienojušÄs zem Re:TV lietussarga un arÄ« gatavo reÄ£ionālos sižetus LTV. Nekad neviena no šÄ«m studijām nekādā veidā nav bijusi saistÄ«ta ar LNT. Pat Latgales reÄ£ionālā TV, kas gatavo LNT ziņām reÄ£ionālos sižetus, vienmÄ“r bijusi juridiski un finansiāli neatkarÄ«ga, patstāvÄ«ga, ar saviem Ä«pašniekiem un kolektÄ«vu, kas strādā RÄ“zeknÄ“.

Spriedums. ŠÄdi fakti ir vairāk nekā vienkārši pārbaudāmi.

Slēdziens. IR publicētā informācija izrādās nepatiesa.

Koziols, Staņevičs, Meļņiks un citi speciālisti A/S Diena vadībā

Premisa. Viesturs Koziols un viņa kolÄ“Ä£i netiekot galā ar Dienas koncerna vadÄ«šanu — tur sākuši strādāt bijušais ŠÄ·Ä“les preses sekretārs Romāns Meļņiks un A/S Ventspils Nafta koncerna iepriekšÄ“jais finansu direktors Normunds Staņevičs. «Nu, tā nevar darÄ«t! ArÄ« ieliekot tādu Romānu — nu, viņš ir sÅ«dÄ«gs... Ne jau tā ir mana kaprÄ«ze. Tas nedarbojas!» Koziols ir sašutis: «Staņevičs — super, turpretÄ« Meļņiks pizÄ£ec vienkārši. Viņš nesaprot neko. Neko! Jau ir sadirsis attiecÄ«bas ar finanšu departamentu, ar mārketinga departamentu, ar Ingu [Gorbunovu]... Dirsā, bļaÄ£. Nedēļu nošancÄ“jis, un visi jau no viņa mÅ«k.»

Fakti. Romāns Meļņiks ir kļuvis par vienu no stabilākajiem Dienas autoriem, turklāt taisÄ«jis karjeru — kļuvis par viedokļu un komentāru daļas vadÄ«tāju. Savukārt Staņēvičs, stabilizÄ“jis Dienas koncerna darbÄ«bu, tagad vada RÄ«gas Piensaimnieku. Toties no Dienas aizgājuši vÄ“l palikušie «sorosÄ«ti».

Spriedums. Fakti liecina pilnÄ«gi pretejo «IR» publicÄ“tajiem izteikumiem.

Slēdziens. Ja atskaita nost personu savstarpējos vērtējumus, fakti atkal apgāž izdomājumus.

Šlesers un Parādnieks pret Dienu

Premisa. Šlesers vienalga nevar rimties, ka Diena neuzbrÅ«k konkurentiem, piemÄ“ram, Imantam Parādniekam, kurš pirmsvÄ“lÄ“šanu debašu laikā izaicinājis ŠÄ·Ä“li uz melu detektoru. «Labā Diena, bļaÄ£, varÄ“ja pidari uzrakstÄ«t, ka viņam ir divas sievas! Å…ihuja neraksta! TāpÄ“c, ka Diena ir pidari visi... »

Fakti. (1) Parādniekam tiešam ir vairakas sievas un daudzi bÄ“rni. Tapec viņš ir ievÄ“lÄ“ts par Demogrāfijas apakškomisijas priekšsÄ“dÄ“tāju, jo nerunā, bet rÄ«kojas.

(2) AttiecÄ«bā uz iespÄ“jamu Šlesera ietekmi uz Dienas koncernā ietilpstošo mediju redakcijām jāpiezÄ«mÄ“ sekojošais: visā tajā laikā, kamÄ“r Šleseram (vai ŠÄ·Ä“lem) tikusi piedÄ“vÄ“ta ietekme uz Dienas koncernu, ne LŽS, ne RSF, ne citās žurnālistu profesionālajās organizācijās vai arodbiedrÄ«bās nav ienākusi neviena pati sÅ«dzÄ«ba ne no viena Dienas koncerna žurnālista par to, ka Ä«pašnieki veiktu kaut jel kādas darbÄ«bas, kas bÅ«tu pretrunā ar likumu vai žurnālistu darba lÄ«gumiem.

Spriedums. Šleseram nav izdevies panākt to, kas viņam šeit ticis piedÄ“vÄ“ts.

ŠÄ« epizode faktiski parāda pretÄ“jo: Šleseram, kuram tiek piedÄ“vÄ“ta pastarpināta ietekme uz Dienu, reāli neizdodas kontrolÄ“t Dienas saturu.

SlÄ“dziens. Parādnieks ir Saeimā, kaut ari viņam deklarācijā ir redzami tikai parādi, bet Šlesers (kam it kā piederot Diena) no politikas ir ārā.

Koziols aizmuguriski apruna savus tiešos konkurentus — Mediju Namu un tā izdevumus

Premisa. Koziols it kā esot sacÄ«jis: «Jo nevar tā, kā to dara NeatkarÄ«gā... Paņem NeatkarÄ«go rokās! Viņa ir lapele, nožēlojama lapele, viņa zaudÄ“ auditoriju ārprātÄ«gi.»

Fakti. (1) Sākoties krÄ«zei, NeatkarÄ«gā bija vienÄ«gais drukātais laikraksts, kurš — salÄ«dzinot 2008. gada decembri ar to brÄ«di, kad RÄ«dzenÄ“ it kā esot notikusi konkrÄ“tā saruna — bija palielinājis abonentu skaitu no 7200 pasÅ«tÄ«tājiem uz vairāk nekā 12,2 tÅ«kstošiem. ParalÄ“li tam bija vÄ“l 2600 abonenti, kas NeatkarÄ«go abonÄ“ja tām trim nedēļas dienām, kad nāca klāt lielie pielikumi un žurnāli. (Dati ņemti no Latvijas Pasta un Latvijas Preses IzdevÄ“ju Asociācijas oficiālās statistikas.) Pieskaitot klāt mazumtirdzniecÄ«bā pārdoto tirāžas daļu un uz airBaltic lidmašÄ«nām ik rÄ«tus nogādāto eksemplāru skaitu, NeatkarÄ«gā uz «RÄ«dzenes sarunu» brÄ«di katru nedēļu kopumā tika drukāta vidÄ“ji 143 tÅ«kstošu tirāžā jeb ap 570 tÅ«kstošiem vidÄ“ji mÄ“nesÄ«, un NeatkarÄ«gās tirgus daļa kopš tā laika ir svārstÄ«jusies apmÄ“ram tajā pašÄ lÄ«menÄ«.

(2) TikmÄ“r IR abonentu skaits lÄ«dz pat 2016. gada jÅ«nijam bija spÄ“jis sasniegt vienÄ«gi 8690 abonentus, kas kopā ar mazumtirdzniecÄ«bu dod ne vairāk par 17 tÅ«kstošiem lielu tirāžu nedēļā, kas dod ikmÄ“neša metiena maksimumu pie 68 tÅ«kstošiem.

Spriedums. Koziols ir privātā sarunā lietojis nepatiesu (viltus) informāciju. Tagad, pÄ“c septiņiem gadiem, preses izstrādājums IR izmanto šo viltus informāciju (neatkarÄ«gi no tā, kurš un kāpÄ“c to kādreiz bÅ«tu izteicis), lai izteiktu nomelnojumus saviem konkurentiem preses un reklāmas tirgÅ«. Saprotams, ka Koziols, vadÄ«dams Dienas koncernu, aizmuguriski aprunā savus konkurentus, taču tas šos izteikumus padara vÄ“l neuzticamākus.

SlÄ“dziens. Nomelnojumi neapstiprinās ar oficiālo statistiku no Latvijas Pasta un LPIA — šÄ« ir pilnā mÄ“rā viltus ziņa, kas ir diametrālā pretrunā cietiem faktiem.

Darbības reklāmas tirgū

Premisa. 2010. gada martā Lembergs runā par nacionalizÄ“tās Parex bankas pārvaldÄ«tāju Nilu Melngaili: «MÄ“s esam valdÄ«bā, joptvaimaÄ·, bet te kaut kādi pipeles ārzemnieki nopelnÄ«s baigo piÄ·i, johaidÄ«. Nu i d...st! Lai Melngailis taisa no vietÄ“jiem večiem blici, vismaz mÄ“s bÅ«tu iekšÄ! A viņš, b...Ä£... Es viņam palÅ«dzu, lai viņš ar Mediju Namu noslÄ“dz reklāmas lÄ«gumu — viņš pateica, ka viņam esot jāsaskaņo ar FKTK, b...Ä£. Lai viņš iet d...st, p...pis, b...Ä£. Saproti? Vot, tā.»

Fakti. Ja neskaita vienas amatpersonas visai kolorÄ«to viedokli par otru amatpersonu, tad šinÄ« gadÄ«jumā jānorāda: Mediju Nams vÄ“lāk tiešÄm sācis ievietot Citadeles un Revertas reklāmu!

Spriedums. Šoreiz informācija ir izrādÄ«jusies nepatiesa pretÄ“jā veidā:

Lembergam tiek piedÄ“vÄ“ti izteikumi, ka Mediju Namam neesot izdevies tikt pie reklāmas lÄ«guma — bet realitātÄ“ ir gan!

Slēdziens. Atkal dezinformācija, tikai pārmaiņas pēc pretējā virzienā.

Rigas BrÄ«vostas lÄ«gumi sabiedrÄ«bas informÄ“šanai

Premisa. RÄ«gas BrÄ«vostas valde var noslÄ“gt reklāmas lÄ«gumu, mārketinga lÄ«gumu ar Mediju Namu. Ameriks: «KopÄ“jais reklāmas budžets uz ostu ir apmÄ“ram pusmiljons, nu, 400 tÅ«kstoši. Tur ir reklāmas, tur arÄ« kaut kādas sponsorÄ“šanas.»

Fakti. (1) ŠÄds lÄ«gums starp Mediju Namu un RÄ«gas BrÄ«vostu pastāvÄ“ja jau kopš Mediju Nama atdalÄ«šanas no A/S Preses Nams (iespÄ“jams, pat pirms tam). Saskaņā ar šo lÄ«gumu, osta izmantoja preses izdevumus, lai informÄ“tu sabiedrÄ«bu par priekšÄ stāvošiem remontiem, bÅ«vdarbiem ostā, kā arÄ« ar tiem saistÄ«tām sabiedriskajām apspriešanām un citiem notikumiem. VidÄ“ji tas Mediju Namam ienesa ap 5000 latiem visa gada gaitā.

(2) Taču šÄdas informācijas apspriešana amatpersonu starpā kalpoja par ieganstu sarÄ«kot (kā publiskos avotos ticis minÄ“ts) kopsummā 39 kratÄ«šanas.

(3) Mediju Nama lÄ«dzÄ«pašnieks, godalgotais žurnālists Uldis Dreiblats, bija uzzinājis par šÄdu masveida kratÄ«šanu plāniem un 2011. gada 25. maijā publicÄ“ja lielu rakstu par tām NeatkarÄ«gajā. Nākamajā dienā viņa paša darbavieta bija viena no tām, kas tika izkratÄ«ta!

(4) ToreizÄ“jais valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Armands Puče bija sagatavojis visus lÄ«gumus un maksājumu dokumentus starp Mediju Namu un RÄ«gas BrÄ«vostas Pārvaldi, lai nodotu tos KNAB. Taču, ierodoties redakcijā, KNAB neinteresÄ“jās par šiem dokumentiem, kam varÄ“tu bÅ«t jelkāda nozÄ«me kriminālprocesā — viņu mÄ“rÄ·is bija izkratÄ«t valdes priekšsÄ“dÄ“tāja, lÄ«dzÄ«pašnieka un sporta komentÄ“tāja Armanda Pučes kabinetu. KratÄ«šana šajā piecus kvadrātmetrus sÄ«kajā kabinetiņā vilkās sešas stundas, jo politisko komentāru autors Māris Krautmanis, uzzinot par neizbÄ“gamo kratÄ«šanu, bija no kabineta izsviedis visus nozÄ«mÄ«gos dokumentus un vietā iekrāvis pusotru kubikmetru ar vecām avÄ«zÄ“m un citu makulatÅ«ru.

(5) Pastāv aizdomas, ka Ä«stais kratÄ«šanu mÄ“rÄ·is bija meklÄ“t oriÄ£inālus dokumentiem, kuri pierāda, ka toreizÄ“jās KNAB augsta ranga darbinieces un tagadÄ“jās politiÄ·es, RÄ«gas domes deputātes Jutas StrÄ«Ä·es Ä«stais vārds ir Anna Potapova un ka viņa, iespÄ“jams, ir Krievijas GRU aÄ£ente kopš sava mācÄ«bu laika Maskavā. ŠÄdu dokumentu kopijas jau vienreiz tika nozagtas no NeatkarÄ«gās redakcijas, kad Jaungada brÄ«vdienu laikā notika ielaušanās, kuras laikā tika atlauzti seifi, izvandÄ«ti dokumenti un aiznestas tieši Jutas StrÄ«Ä·es sākotnÄ“jo identitāti apliecinošo dokumentu kopijas (taču ne oriÄ£ināli). Skata pÄ“c laupÄ«tāji aiznesa sev lÄ«dzi dažus mazvÄ“rtÄ«gus monitorus, ignorÄ“jot desmitiem tÅ«kstošus vÄ“rtu foto un videotehniku. VÄ“lāk policija it kā par šo ielaušanos aizturÄ“ja kādu ielas lÄ«meņa narkomānu, kurš esot bijis viens no ielaušanās izpildÄ«tājiem.

Spriedums. Andra Amerika teiktais «RÄ«dzenes sarunās», kas neko nemainÄ«ja sen strādājošos reklāmas lÄ«gumos, acÄ«mredzami kalpoja KNAB par formālu ieganstu ielauzties sev nevÄ“lamā redakcijā un kratÄ«t to, meklÄ“jot dokumentus.

SlÄ“dziens. Preses izstrādājuma IR versijā tagad, pÄ“c daudziem gadiem, savukārt publicÄ“ta puspatiesÄ«ba — tas ir fakts, ka šÄds lÄ«gums pastāvÄ“ja, taču nav fakts tas, ka šÄds lÄ«gums bÅ«tu noslÄ“gts vienÄ«gi pÄ“c Šlesera un Amerika iejaukšanās.

Latvijas Pasta nākotne: kādu to zÄ«mÄ“juši politiÄ·i, un kāda tā izrādÄ«jusies realitātÄ“

Premisa. Šlesers analizÄ“ situāciju: «Dažas organizācijas, kā Dienas grupa, [citi] mediji, avÄ«zes, izmanto pasta pakalpojumus. Es, bÅ«dams vÄ“l [satiksmes] ministrs, panācu, ka pasta liberalizācija notiks tikai 2013. gadā. Tas nozÄ«mÄ“, ka nebÅ«s vairs pasta monopola. Viss — «game is over». Kā saka, ienāks somi un izkonkurÄ“s vietÄ“jos, tas noticis jau Igaunijā. Tas nozÄ«mÄ“, ka jautājums — vai pasts ir konkurÄ“tspÄ“jÄ«gs? Ja varÄ“tu, piemÄ“ram, vairāki preses izdevÄ“ji apvienoties, lai laicÄ«gi sagatavotos tam, ka nepadirstu tirgu, kad tur ienāks ārzemnieki... Protams, pastā rastos problÄ“ma — a ko tad darÄ«t? TÅ«lÄ«t bÅ«s caurums milzÄ«gs, kā viņu segt? Tas varÄ“tu bÅ«t ļoti labs fons diskusijām, ko darÄ«t tālāk ar pastu. Savā laikā, kad es ar Mono grupu sÄ“dÄ“ju un runāju, bija izstrādāts plāns, kādā veidā uz pasta bāzes izveidot «Latvijas pasta nodaļu tÄ«klu», kurā principā tajās nodaļās varÄ“tu bÅ«t arÄ« cits bizness, plus Pasta Banka. Es domāju, ja mÄ“s radÄ«tu labu fonu, tad pie šÄ« projekta bÅ«tu iespÄ“jams atgriezties viena iemesla pÄ“c — ļoti grÅ«ti bÅ«tu savilkt tos galus.

Fakti. (1) Nekāds pasta nodaļu tīkls privatizēts nav.

(2) Pasta Banka turpina funkcionēt kā privāta banka.

(3) PÄ“c tirgus potenciālās liberalizācijas nekādi somi, igauņi vai Ä·Ä«nieši pasta biznesā Latvijā ienākuši nav.

(4) Latvijas Pasts nevis strādā ar zaudÄ“jumiem, bet — tieši pretÄ“ji — kopš 2014. gada ir sācis strādāt ar peļņu!

Spriedums. Šlesers ir zÄ«mÄ“jis sliktāko iespÄ“jamo scenāriju. Taču realitātÄ“, par laimi, tas nav piepildÄ«jies, tieši otrādi — ir piepildÄ«jies pozitÄ«vais scenārijs.

SlÄ“dziens. Atkal jau publicÄ“tais neatbilst faktiem. Pie kam neatbilst faktiem diametrāli pretÄ“ji. Turklāt šoreiz IR kolektÄ«vam nav iespÄ“jamas nekādas atrunas: arÄ« pats IR tiek piegādāts abonentiem ar šÄ« paša Latvijas Pasta starpniecÄ«bu!

Izteikumi airBaltic sakarā. Otrā sadaļa

Krājbanka, Bertolts Fliks un airBaltic partaisišana par aivarBaltic

Premisa. Saucot daļu procentus, Šlesers soli pa solim izklāsta versiju, kurā tiktu pārņemti arÄ« valstij piederošie 52% «airBaltic» akciju, sadalot tos četrās vienādās daļās un tad apvienojot ar «Baltijas Aviācijas SistÄ“mām» piederošajām airBaltic akcijām, no kurām pusi jau kontrolÄ“ Antonovs. Lembergs piekrÄ«t, «bet kā pie tā nonākt? Jo tas ir jāpÄ“rk, tur jau nevar tā par skaistām acÄ«m. Lai tu mani saprastu: viss tas ir labi, bet man vienā jaukā brÄ«dÄ« atkal kāds atnāks un teiks — a kā tu te nokļuvi? Kā tu te nokļuvi kaut kādā kompānijā X? Man viņam vajag pretÄ«: rekur, redzi, es samaksāju tik un tik. A savādāk teiks — vot, bļaÄ£, viņš tur izkārtoja šito te, un viņam iedeva pret kukuli. Nahuj, man tas neder!» saka Lembergs, kuram principiāli svarÄ«gi esot samaksāt kaut ko. «Tie nevar bÅ«t 5 lati, bet tie nevar bÅ«t 10 miljoni.» Turklāt visu vÄ“loties darÄ«t oficiāli, ar pārskaitÄ«jumu, argumentÄ“ Lembergs: «Tas nav «RÄ«gas Centrālais Termināls», kas nahuj neinteresÄ“ Ä«paši nevienu, i to kāds var paskatÄ«ties. A šitas te, kas lidinās pa gaisu, kur visas terorisma kontroles...»

Fakti. (1) Reālajā dzÄ«vÄ“ ir notikusi nevis airBaltic privatizācija, bet gan nacionalizācija. Diametrāli pretÄ“jais: nevis oligarhi privatizÄ“juši airBaltic, bet gan valsts kopā ar maksātnespÄ“jas administratoru baru, kas parazitÄ“ja Krājbankas drupās, atņēma Flikam viņa ieguldÄ«jumus, viltojot dokumentus un slÄ“dzot fiktÄ«vus lÄ«gumus. Par to tika ierosināti vairāki kriminālprocesi, un kāds Edijs Ziediņš pilnÄ«bā atzinās par piederÄ«bu pie organizÄ“ta noziedzÄ«ga grupÄ“juma, uzrādot arÄ« lÄ«dzdalÄ«bniekus un lÄ«dzzinātājus.

 (2)      Pec tam, kad Fliks draudÄ“ja piedzÄ«t kompensāciju caur Vašingtonas šÄ·Ä«rÄ“jtiesu, valsts izmaksāja viņam daudzus miljonus mierizlÄ«guma veidā.

Spriedums. Realitāte ir pilnÄ«gi otrāda nekā preses izstrādājuma «IR» minÄ“tais. Ir notikusi nevis privatizācija, bet diametrāli pretÄ“jais: nelikumÄ«ga nacionalizācija, izmantojot kriminālus paņēmienus.

SlÄ“dziens. NekaunÄ«gu viltus ziņu un pilnÄ«gas nepatiesÄ«bas tiražēšana.

Tā sauktā «Lattelecom sakārtošana». Trešais bloks

VirzÄ«ba uz monopolu atsākusies tieši šobrÄ«d

Premisa. 2009. gada decembrÄ« Šlesers tiekas ar Lattelecom šefu Juri Gulbi, pārrunā publiskos iepirkumus un biznesa attÄ«stÄ«bu. Šleseram ir tālāka vÄ«zija attiecÄ«bā uz telekomunikāciju nozari, kur pÄ“c 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanām viņš gribÄ“tu panākt vienošanos ar skandināvu Ä«pašniekiem. « Variants tāds. Nu, atdodam viņiem to LMT, uztaisām dÄ«lu, kā mÄ“s savācam Lattelecom, izdomājam, kā mÄ“s varam sakārtot to visu. Un tas ir jāizdara uzreiz pirmajā gadā pÄ“c vÄ“lÄ“šanām — izdzÄ«t cauri, ja,» saka Šlesers, jo Lattelecom viņš redz kā uzņēmumu, kas konsolidÄ“tu biznesu visā reÄ£ionā.

Fakti. (1) Pirmoreiz Lattelecom koncernu privatizÄ“t gribÄ“ja spekulatÄ«vais investors no ASV — Blackstone Group. Rezultāts, par laimi, bija nesekmÄ«gs.

(2) Kopš tā laika nerimst diletantiski mÄ“Ä£inājumi runāt par Lattelecom un LMT pilnÄ«gu privatizāciju, bet šÄ«s runas ir palikušas vienÄ«gi runas. Un tieši šobrÄ«d, 2017. gada otrajā pusÄ“, atkal ir parādÄ«jies ārkārtÄ«gi bÄ«stams mÄ“Ä£inājums apvienot Lattelecom un LMT, lai paceltu tarifus un peļņu izvestu uz ārzemÄ“m. Izskatās, ka vecais Šlesera plāns tagad tiek darbināts atkal.

Spriedums. Nekas preses izstrādājumā «IR» aprakstÄ«tajam lÄ«dzÄ«gs reālajā dzÄ«vÄ“ nav Ä«stenojies — lÄ«dz šim, kaut gan ir mÄ“Ä£inājumi bijuši, un tieši patlaban ir novÄ“rojams kārtÄ“jais mÄ“Ä£inājums, kas uzskatāms par ļoti bÄ«stamu.

SlÄ“dziens. PublicÄ“tie teksti lÄ«dz šim nav piepildÄ«jušies, taču pastāv reāli draudi, ka šis bÅ«s viens no tiem retajiem gadÄ«jumiem, kad draudi var piepildÄ«ties pÄ“c ilgāka laika.

Rekomendācija Komisijai: pieprasÄ«t dokumentus no Privatizācijas AÄ£entÅ«ras, Ekonomikas ministrijas, Lattelecom un LMT, lai izvÄ“rtÄ“tu Latvijas interesÄ“m kaitÄ«go procesu, kurš tikai tagad uzņēmis apgriezienus!

ĪpašumtiesÄ«bu it kā «legalizācija». Ceturtais bloks

Jaunrīas Attīstības Uzņēmums un citas firmas

Premisa. 2011. gada janvārÄ« Šlesers ar Koziolu un Kļaviņu apspriež, kā mainÄ«t un «legalizÄ“t» Ä«pašumtiesÄ«bas firmās «PiejÅ«ras InvestÄ«cijas» un «JaunrÄ«gas AttÄ«stÄ«bas Uzņēmums».

Fakti. (1) SIA JaunrÄ«gas AttÄ«stÄ«bas Uzņēmums pastāvÄ“ja kopš 2001. gada un «sarunās» it kā minÄ“tajā laikā patiesÄ«bā nodarbojās ar radošajām profesijām paredzÄ“ta biznesa inkubatora uzturÄ“šanu. Tajā savu darbÄ«bu uzsāka, piemÄ“ram, grupas «Instrumenti» koncertu menedžmenta aÄ£entÅ«ra, izcilā režisora Andra Gaujas («Izlaiduma gads», «Ä¢imenes lietas», «Viktors» u.c.) dibinātā filmu studija SIA Riverbed, dažādi dizaineru biroji, digitālās drukas kompānija u.c. Inkubatorā notika arÄ« mākslas pasākumi, piemÄ“ram, Kaspara Rolšteina avangarda rokoperas «Stokholmas Sindroms» izrādes. Šim nolÅ«kam JaunrÄ«gas AttÄ«stÄ«bas Uzņēmums bija savulaik atpircis no A/S Latvijas KuÄ£niecÄ«ba nevajadzÄ«gu Ä“ku Andrejostas ielā 29, lai tajā ierÄ«kotu radošajām profesijām nepieciešamu vidi.

(2) Firma PiejÅ«ras InvestÄ«cijas, kas tagad saucas RÄ«gas TirdzniecÄ«bas Osta, nekad nav bijusi valsts kompānija un nekad nav tikusi privatizÄ“ta. Likums neaizliedz Šleseram vai jebkuram citam bÅ«t par šÄdas firmas lÄ«dzÄ«pašnieku, likums tikai aizliedz pieņemt lÄ“mumus attiecÄ«bā uz šÄdu firmu, un nav izskanÄ“juši nekādi krimināltiesiski pierādÄ«jumi, ka Šlesers tādus bÅ«tu pieņēmis.

Spriedums. Žurnālā rakstītajam nav nekāda saskare ar reālo dzīvi.

Prettiesisku saistÄ«bu starp Šleseru, Koziolu, Kļaviņu un iespÄ“jamu «Ä«pašumtiesÄ«bu legalizāciju» neatrada ne KNAB, ne prokuratÅ«ra, un to nevar atrast šobrÄ«d.

Slēdziens. Viltus informācija, kas realitāte neapstiprinās.

Rīas Tirdzniecības Osta

Premisa. Tas esot Šlesers, kurš saimniekojot RÄ«gas TirdzniecÄ«bas Ostā, un cenšas to attÄ«stÄ«t. Savukārt Lembergs, lai gan arÄ« esot ieinteresÄ“ts, bremzÄ“jot minerālmÄ“slu termināla celtniecÄ«bu, kas notiek sadarbÄ«bā ar Uralhim.

Fakti. (1) Pretstatā savam apjomÄ«gajam nosaukumam, RTO jau kopš dibināšanas ir bijusi privātkompānija, kas nekad nav tikusi privatizÄ“ta (identiski Ventspils TirdzniecÄ«bas Ostai).

(2) Privātfirmas var dibināt ikviens, tajā skaitā politiÄ·i un valsts amatpersonas. Tikai amatpersonas nedrÄ«kst pieņemt lÄ“mumus attiecÄ«bā uz šÄ«m firmām, un Šlesers to nav darÄ«jis, jo KNAB vairāku gadu izmeklÄ“šanā nav atradis faktus, ka tas jebkad bÅ«tu noticis.

(3) Kas attiecas uz VentspilÄ« bāzÄ“tajam Kālija Parkam konkurÄ“joša termināla bÅ«vniecÄ«bu RÄ«gā, tad jāpiezÄ«mÄ“ elementārs fakts: bijušajā PSRS ir tikai trÄ«s kālija minerālmÄ“slu ražotāji — Belaruskaļij, Uralhim un Siļvinit. Laikā, kamÄ“r VentspilÄ« arestÄ“tās mantas glabāšana vÄ“l nebija uzticÄ“ta Šveices mahinatoram RÅ«dolfam Meroni, tikmÄ“r Kālija Parks pārkrāva lÄ«dz 5 miljoniem tonnu gadā ar Belaruskaļij kravām, plus vÄ“l pusmiljonu tonnu gadā no Siļvinit. Taču Kālija Parks nekad nav pārkrāvis nekādas kravas no Uralkaļij vai Uralhim. Turklāt kopš 2011. gada Kālija Parks nav pārkrāvis tikpat kā neko — šÄ« termināla kravu apjomi, pateicoties RÅ«dolfa Meroni ielikteņu saimniekošanai terminālā, no 5,5 miljoniem tonnu nokritušies lÄ«dz 140 — 240 tÅ«kstošiem tonnu gadā. Darbinieku skaits no 140 krities uz 17 (!!!) strādājošajiem.

(4) KamÄ“r kālija termināls VentspilÄ« stāvÄ“ja, tikmÄ“r RTO izgāja nepieciešamo IVN procedÅ«ru. JāpiezÄ«mÄ“, ka IVN taisa nevis kāda no pašvaldÄ«bas institÅ«cijām, bet gan pilnÄ«gi neatkarÄ«gs valsts birojs.

(5) Termināls tika uzbÅ«vÄ“ts un sāka strādāt, radot jaunas, salÄ«dzinoši labi apmaksātas darbavietas RÄ«gā.

(6) Termināla bÅ«vi RÄ«gā centās izgāzt kāds izbijis žurnālists Grigorijs Zubarevs, kurš DaugavpilÄ« un RÄ«gā vāca parakstus pret to. PÄ“c tuvākas apskates izrādÄ«jās, ka šis Zubarevs pirms tam VentspilÄ« ir vadÄ«jis krievvalodÄ«gu nedēļas izdevumu Pričal, kuru bez maksas izplatÄ«ja pa Ventspili. ŠÄ« laikrakstiņa pastāvÄ“šanas mÄ“rÄ·is bija kritizÄ“t pilsÄ“tā ievÄ“lÄ“tos deputātus un slavÄ“t arvien sliktāk strādājošos terminālus, kurus kontrolÄ“ja (un turpina kontrolÄ“t) RÅ«dolfa Meroni pakļautais menedžments. Pričal sponsorÄ“ja šo uzņēmumu dibināta asociācija. PÄ“c Pričal likvidÄ“šanas (tas neizturÄ“ja konkurences cīņu ar Ventas alsi, kaut gan Ventas Balss ir abonÄ“jama vai nopÄ“rkama tikai par maksu) Zubarevs sāka cÄ«nÄ«ties pret termināla celtniecÄ«bu RÄ«gā, taču arÄ« to darÄ«ja neveiksmÄ«gi.

Spriedums: minerālmēslu termināls ir uzbuvets, darbavietas radītas, kravas nāk, nodokļi tiek maksāti.

SlÄ“dziens: patiesiem faktiem atbilst preses izstrādājuma IR aprakstÄ«tā notikumu gaita (tiesa gan, IR izklāstā izlaistas epizodes ar Zubareva aktivitātÄ“m, tomÄ“r jāatzÄ«st, ka tās bija visai maz pamanāmas un redzamas ne katram), taču par viltus informāciju uzskatāmas insinuācijas, ka šis investÄ«ciju projekts jelkādā no tā etapiem bÅ«tu virzÄ«ts ar neatbilstošiem paņēmieniem jebkādu valsts amatpersonu privātajās interesÄ“s.

Dūlavam piedēvētais zemesgabals

Premisa. «Man arÄ« tanÄ« skaitā ostā viens zemes gabals pieder tÄ«ri privāti,» stāsta DÅ«klavs. Īpašums esot Daugavas kreisajā krastā, vairāki hektāri. «Tur zem vienas firmiņas jeb zem divām viņš tagad ir piereÄ£istrÄ“ts.» Īpašnieki gan esot vairāki, turklāt «visi zem svešÄm famÄ«lijām». Pašam DÅ«klavam piederot 10% zemes, bet tagad kompanjoni vÄ“loties Ä«pašumu ostā pārdot un saņemt «15 ļimončikus». Šlesers skaidro, ka par tādām summām nav ko sapņot, jo zemi ostā neviens nepÄ“rk — to var lÄ“ti iznomāt. PolitiÄ·im Ventam Armandam Krauklim esot bijusi lÄ«dzÄ«ga problÄ“ma, ka savulaik nopircis zemi pie lidostas un tad centies pārdot, stāsta Šlesers.

Fakti. BrÄ«vostas teritorijā visa zeme pÄ“c definÄ«cijas pieder valstij, to nevar nopirkt, tikai iznomāt. Savukārt, ja zeme ir privāta, tad tas nozÄ«mÄ“, ka tā ir ārpus valstij piederošo zemesgabalu robežām un neietilpst ostas teritorijā. Kas attiecas uz DÅ«klava it kā nedeklarÄ“tajām Ä«pašumtiesÄ«bām, tad patlaban nav izskanÄ“jis pilnÄ«gi neviens taustāms pierādÄ«jums, ka šÄ« informācija varÄ“tu atbilst realitātei. PierādÄ«jumus nav atradis ne KNAB, ne žurnālisti, ne sabiedriskie aktÄ«visti, ne politiskie konkurenti — vispār neviens.

Spriedums. Apstiprinās tā teksta daļa, kurā Šlesers skaidro par teritoriju statusa Ä«patnÄ«bām brÄ«vostās, taču ne tā, kur DÅ«klavam piederot slÄ“ptās Ä«pašumtiesÄ«bas.

SlÄ“dziens. PuspatiesÄ«ba, kur patiesa daļa, salikta ar faktu neatbalstÄ«to pusi, kopā veido kārtÄ“jo «fake news» elementu.

Aizdomas par korupciju RÄ«gas osta

Premisa. Lembergs ir nikns uz ostas pārvaldnieku LeonÄ«du Loginovu un paziņo, ka varÄ“tu runāt ar Dombrovski par viņa nomaiņu. Konflikts izvÄ“rties par kompāniju LSF, kur esot bijusi vienošanās par velkoņu iznomāšanu un darbu ostā, pat «paņēma kukuli, tur kaut kādus 300 tÅ«kstošus dolāru», bet beigu galā norunātais nav pildÄ«ts, un uzņēmums vÄ“l skaitoties ostai parādā 500 tÅ«kstošus dolāru. «Vārdu sakot, samaksāja Loginovam un kompānijai naudu, tie paņēma, to, ko apsolÄ«ja, neko neizdarÄ«ja, un kompānija vÄ“l palika parādā!» Lembergs ir galÄ«gi sašutis un prasa, lai ostas vadÄ«ba atrod izeju no konflikta.

Fakti. (1) LSF Holdingu tolaik vadÄ«jušais Ä£enerālmenedžeris Edgars Jansons (tagad — Mārupes novada domes deputāts jau trešo sasaukumu) ir bijis cietušais neskaitāmās krimināllietās: par telefonu nelikumÄ«gu noklausÄ«šanos, par dokumentu viltošanu, par mÄ“Ä£inājumu viņu nepatiesi arestÄ“t it kā par mÄ“beļu zādzÄ«bu, utt., utt. Savukārt LSF (Jansona vadÄ«bā) bija lielākais nodokļu maksātājs valstÄ« 2004. un 2005. gadā. No LSF vadÄ«tāja amata Jansons aizgāja pÄ“c tam, kad 2012. gada 27. februārÄ« slepkava ar melnu mersedesu mÄ“Ä£ināja nobraukt divas viņa meitiņas. UzbrucÄ“js pÄ“c slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājuma nekavÄ“joties aizbÄ“ga no valsts, savukārt meitas izdzÄ«voja, lai gan ar vaļējiem kaulu lÅ«zumiem pusgadu nogulÄ“ja BÄ“rnu slimnÄ«cā. Jansons jau vairāk nekā desmit gadus ir viens no redzamākajiem biznesmeņiem un pašvaldÄ«bu deputātiem, kas ne tikai vārdos, bet konsekventos darbos iestājas pret korupciju, ekonomiskajiem noziegumiem un zagšanu, vienlaikus rādot citiem paraugu, kā vajag maksāt rekordnodokļus.

(2) Kā Jansons pats paskaidroja Komisijas sÄ“dÄ“, viņa pakļautÄ«bā strādājošais meitasuzņēmums SIA Amberholdings Liepāja piedalÄ«jies un uzvarÄ“jis konkursā par velkoņu pakalpojumu sniegšanu RÄ«gas brÄ«vostā. TomÄ“r lÄ«gums ticis lauzts, jo Jansons nav atsaucies kukuļa izspiešanas mÄ“Ä£inājumam un nav sapratis mājienus, ka jādod 300 tÅ«kstošu dolāru kukulis.

Spriedums. Jebkura žurnālista pirmais pamatpienākums, saņemot ziņas par iepriekš nezināmiem notikumiem, ir — pārbaudÄ«t faktus. Šeit tas nav darÄ«ts tÄ«šuprāt, jo IR pat nemÄ“Ä£ināja satikt Jansonu vai kādu citu no LSF grupas uzņēmumiem, kur nu vÄ“l jautāt pÄ“c kāda dokumenta. Tiesa gan, nevar apgalvot, ka tieši šeit žurnālistikas elementārākie profesionālie standarti nav tikuši ievÄ“roti ļaunprātÄ«ga nolÅ«ka dēļ: kā mÄ“s redzam, tie nav pildÄ«ti arÄ« citās «RÄ«dzenes sarunu» publikācijas epizodÄ“s, ne tikai šajā.

Ja žurnāla autori bÅ«tu izpildÄ«juši savu profesionālo pienākumu, viņi bÅ«tu spÄ“juši atrast, ko šÄ« epizode patiesÄ«bā nozÄ«mÄ“jusi: ir aizdomas par kukuļa izspiešanas mÄ“Ä£inājumu, par laimi — neveiksmÄ«gu. Taču viņiem nav bijusi interese to darÄ«t (Jansons ir vairāk nekā viegli sastopams un pieejams), tā kā publikācijas mÄ“rÄ·is nav bijis noskaidrot faktus, bet gan radÄ«t melÄ«gas insinuācijas, melÄ«gi noklusÄ“jot informācijas bÅ«tiskāko daļu: to, ka kukuļa izspiešanas mÄ“Ä£inājums bijis neveiksmÄ«gs.

JāpiezÄ«mÄ“, ka šis ir «RÄ«dzenes sarunu» publikāciju sÄ“riju kroplÄ«bu Ä«paši labi izgaismojošs fragments: noklusÄ“jot, kurš ir šajā epizodÄ“ bijis cietušais, korupcijas Ä“nu tiek mÄ“Ä£ināts piedÄ“vÄ“t uzņēmumam, kura vadÄ«tājs ir plaši pazÄ«stams kā sistemātisks antikorupcijas cÄ«nÄ«tājs un kurš par to ir cietis ne tikai pats, bet kura Ä£imeni ir centušies fiziski iznÄ«cināt.

Nojaušot, ka šÄdi apgalvojumi jau ir par traku, sarunu publicÄ“tāji it kā «ieslÄ“dz atpakaļgaitu», tālāk publicÄ“jot tekstu, kurā Ameriks it kā apgalvojot: «Nu, tur nekādu naudu nesamaksāja, beigās viņiem viss bija par solÄ«jumiem...» un pats Ameriks «točna neesot» saņēmis nekādu atlÄ«dzÄ«bu.

SlÄ“dziens: kopumā šis viss atkal jau ir «fake news».

AiziepriekšÄ“jā sasaukuma RÄ«gas domes politiÄ·u darbÄ«bas epizodi pa epizodei. Piektā sadaļa

PašvaldÄ«bas uzņēmumu privatizācija RÄ«gas domÄ“

Premisa. 2010. gada martā Šlesers dod uzdevumu jaunajai RÄ«gas Ūdens valdes priekšsÄ“dÄ“tājai Dagnijai Kalniņai: atteikšanās no RÄ«gas Ūdens lÄ«dzÄ«pašuma tiesÄ«bām Siemens uzstādÄ«tajā TEC, kas no kanalizācijas biogāzÄ“m ražo siltumu un enerÄ£iju, jo projekta privātie Ä«pašnieki tagad mainoties un vÄ“las pārņemt pilnu kontroli. VÄ“l Šlesers tiekas ar Dalkia pārstāvi Latvijā Guntaru Kokoreviču un spriež par kopuzņēmuma veidošanu, lai pārņemtu RÄ«gas Siltumu. Šlesers skaidro, ka proporcijai jābÅ«t 51% pret 49% domes labā, taču šis jāuztver kā pilotprojekts. «MÄ“s pÄ“c vÄ“lÄ“šanām jebkurā gadÄ«jumā runāsim par nākamajām tÄ“mām — Å«dens, satiksme,» saka Šlesers. Ja ar RÄ«gas Siltumu izdodas «veiksmes stāsts un domei ir 51, tad tikpat labi šitas uzņēmums var iegādāties 49% arÄ« RÄ«gas Satiksmes, RÄ«gas Ūdens, jo, pÄ“c definÄ«cijas, tas ir domes uzņēmums, un pÄ“c tam mÄ“s varam — čuh! — vienā brÄ«dÄ«...» skaidro Šlesers. Kokorevičs rosina Šleseram pašam Francijā izrunāties ar māteskompānijas bosiem. «Es varu aizbraukt uz vÄ«kendu, vienkārši, netÄ«šÄm tur kādā restorānā satikties,»piekrÄ«t Šlesers.

Iznākums. Nekas tamlÄ«dzÄ«gs nav noticis. PilnÄ«gi neviena no apspriestajām idejām. RÄ«gas Satiksme privatizÄ“ta nav, RÄ«gas Ūdens arÄ« ne. No visa minÄ“tā ir piepildÄ«jies viens vienÄ«gs Šlesera teiktais vārds: «ÄŒuh!»

SlÄ“dziens. Tukšu runāšanu mÄ“Ä£ina pasniegt kā faktu — tātad kārtÄ“jā viltus informācija. Diametrālās nepatiesÄ«bas sajÅ«tu pastiprina fakts, ka IR publikācijā tÄ«šuprāt nav pieminÄ“ts vienÄ«gais RÄ«gas pašvaldÄ«bas uzņēmums, kas reāli tiešÄm ir ticis privatizÄ“ts: tā ir A/S Ceļu Pārvalde.

Kaut ko lÄ«dzÄ«gu nesaistošai atrunai izdara pats «IR», nopublicÄ“jot prokurora Lejas citātus: «Nopratinot tik, cik mÄ“s nopratinājām, neviens, neviens šÄdu faktu neapliecināja,» saka Leja. PÄ“c viņa teiktā, ŠveicÄ“ pÄ“das neizdevās uziet, taču kaut kas varÄ“tu bÅ«t atrasts kratÄ«šanās NorvÄ“Ä£ijā. TomÄ“r Lejas ieskatā tie esot netieši pierādÄ«jumi, ar kuriem uz tiesu iet nevarot.

Tramps un Lužkovs Zaķusalā

Premisa. Koziols, Šlesers, Ameriks, Zonne un citas ieinteresÄ“tās personas mÄ“Ä£inājušas apbÅ«vÄ“t ar dzÄ«vokļiem un komercapbÅ«vi ZaÄ·usalu, Lucavsalu un Andrejsalu, šim nolÅ«kam mÄ“Ä£inot piesaistÄ«t visvisādus investorus — sākot ar Maskavas eksmÄ“ru Lužkovu (vai viņa sievu Baturinu) un beidzot ar nekustamo Ä«pašumu magnātu, tagadÄ“jo ASV prezidentu Donaldu J. Trampu.

Fakti. (1) Vispārzināma informācija — Tramps reiz esot bijis iebraucis ZaÄ·usalā, lai novÄ“rtÄ“tu apbÅ«ves perspektÄ«vas, un atzinis tās par labām.

(2) Ne Tramps, ne Baturina, ne Lužkovs, ne Šlesers nav ZaÄ·usalā neko uzbÅ«vÄ“juši, un Lucavsalā ar Andrejsalu arÄ« ne. Baturina un Lužkovs toties mÄ“Ä£ināja ienākt JÅ«rmalā, taču (par laimi) nesekmÄ«gi.

Spriedums. Ikviens var paskatīties pa logu lauka un ieraudzīt, ka pilnīgi nekas no IR publicētā reālajā dzīvē nav piepildījies.

SlÄ“dziens. Viltus ziņas visā to krāšÅ†umā.

RÄ«gas BrÄ«vostas vadÄ«bas vÄ“lÄ“šanas

Premisa. «MÄ“s esam izrunājušies, tu esi tad ceturtdien gatavs atbalstÄ«t Andri [Ameriku]?» Silenieks piekrÄ«t: «Jā. Bet tad tu padomā par šitām lietām,» atgādinot iepriekš izklāstÄ«to Lemberga piedāvājumu — par Amerika ielikšanu Šleseram jāpalÄ«dz noņemt ostas pārvaldnieku Loginovu.

Fakti. Loginovs nostrādāja brÄ«vostas pārvaldnieka amatā lÄ«dz pat savai pensijai un vÄ“l nedaudz pÄ“c tam. Viņš mierÄ«gi devās atpÅ«tā 2017. gada 10. martā.

Spriedums. PilnÄ«ga nepatiesÄ«ba. No elementāra balsojuma par Amerika apstiprināšanu amatā, kurš viņam kā pašvaldÄ«bas pārstāvim jāieņem jebkurā gadÄ«jumā, tiek mÄ“Ä£ināts taisÄ«t kārtÄ“jo konspirācijas teoriju, taču tā atkal atduras pret faktiem: Loginovs atlaists ticis nav!

Slēdziens. Kārtējā viltus ziņa.

Dažādas debates un politiski plāni ne vairs Rīgas domes, bet gan jau valsts līmenī. Sestais bloks

Premisa. Šlesers esot izdomājis, ka par premjeru esot jāvirza Mārtiņu Bondaru.

Fakti: Bondars par premjeru izvirzÄ«ts nav bijis, kabinetu stādÄ«jis nav, koalÄ«ciju formÄ“jis nav, uz balsošanu Saeimā nav likts. Ne tajā reizÄ“, ne vÄ“lāk. Par politiÄ·i Bondars kļuva tikai 2014. gada vÄ“lÄ“šanās, kad vadÄ«ja LRA startu Saeimas vÄ“lÄ“šanās. Kopš tā laika sÄ“dÄ“jis opozÄ«cijā un nav pat par ministru vai Saeimas komisijas sekretāru kļuvis. Jau pirms «RÄ«dzenes sarunu» publiskošanas ievÄ“lÄ“ts RÄ«gas domÄ“, kur arÄ« sēž opozÄ«cijā.

Spriedums: kārtējā viltus ziņa.

Slēdziens: publikācija nezināmu iemeslu dēļ norisinās kaut kādā paralēlajā Visumā.

Šlesers padarÄ«šot Latviju atkal varenu

Premisa. «Varenā Latvija» — tāda ir Šlesera ideja jaunas apvienÄ«bas nosaukumam, kad viņš vÄ“l tikai gatavojas to veidot kopā ar ŠÄ·Ä“li.

Fakti. ŠÄda apvienÄ«ba tapusi nav, un tāda pat nekad nav tikusi proponÄ“ta.

Spriedums. Kā reÄ£ionāla partija ir figurÄ“jusi «Vienoti Latvijai», taču tā radās kā reÄ£ionāla latgaļu partija («Vienoti Latvijai» — tas ir uzraksts uz Latgales Māras statujas RÄ“zeknÄ“, kas godina 1917. gada Latgales Kongresu). Partija ar zināmiem panākumiem piedalÄ«jās 2013. gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās, taču pÄ“c nesekmÄ«gā starta 2014. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanās kļuva neaktÄ«va.

SlÄ“dziens. Viltus informācija par netapušu partiju «Varenā Latvija».

Saskaņas «Å†emšana»

Premisa. ZZS esot gribÄ“jusi veidot valdÄ«bu kopā ar Saskaņu: «Tajā sapulcÄ«tÄ“, kur es piedalos, skaidri un gaiši pateica, ka par [ZZS] kandidātiem var virzÄ«t tikai tādus cilvÄ“kus, kas reāli ir gatavi strādāt kopā ar PLL un Saskaņas Centru,» atstāsta DÅ«klavs. TomÄ“r Šlesers ir nobažījies, ka ZZS tiks savÄ“lÄ“ti pārāk daudzi «nekontrolÄ“jami lumpeņi». Viņš uzsver, ka lÄ«dz vÄ“lÄ“šanām kopÄ«gi jāstrādā, lai rudenÄ« var veidot valdÄ«bu ar SC.

Fakti. (1) ZZS un Šlesera daudzās partijas nekad, ne reizi, nekādos apstākļos reālajā dzÄ«vÄ“ nav bijušas kopā vienā valdÄ«bā ar Saskaņu. Tieši pretÄ“ji, ZZS vienmÄ“r ir bijusi labÄ“ju valdÄ«bu sastāvā!

(2) PÄ“c 2010. gada, kad it kā esot izskanÄ“jušas šÄ«s DÅ«klava un Šlesera sarunas par Saskaņas ņemšanu valdÄ«bā, ir noticis diametrāli pretÄ“jais: ZZS veidoja valdÄ«bu kopā ar VienotÄ«bu (Dombrovska pÄ“dÄ“jais kabinets, Straujumas abas valdÄ«bas, un kur nu vÄ“l pašreizÄ“jā Kučinska valdÄ«ba.) VÄ“l trakāk: ZZS darbojas vienā valdÄ«bā ar Saskaņas lielākajiem oponentiem — Nacionālo ApvienÄ«bu!

(3) Toties bija gan viena partija, kas iestājās par Saskaņas ņemšanu valdÄ«bā. Tā bija «oligarhkāvju» partija — Zatlera Reformu Partija, kas paziņoja: «Saskaņa jāņem valdÄ«bā, un šo mÅ«su pārliecÄ«bu varÄ“s mainÄ«t tikai ar tankiem!» Kāds nacionālists, to izdzirdot, apgādājās ar rotaļu tanku un devās uz ZRP štābu, lai to publiski uzdāvinātu partijai. Gājiens nostrādāja — Zatlers nobijās un mainÄ«ja viedokli.

Spriedums. Tātad Saskaņu ņemt valdÄ«bā gribÄ“ja nevis «briesmÄ«gie oligarhi», bet gan pašpasludinātie «gaišie spÄ“ki» — tie, kas par katru cenu gribÄ“ja oligarhus iznÄ«cināt. TikmÄ“r ZZS ir tas politiskais spÄ“ks, kurš realitātÄ“ ir panācis stabilu valdÄ«bu darbu, lai ar JeÄ£innaja Rossija lÄ«gumu noslÄ“gusÄ« Saskaņa netiktu pie izpildvaras mÅ«su valstÄ«.

SlÄ“dziens. PublicÄ“tā informācija šajā epizodÄ“ izrādÄ«jusies nevis kļūdaina, bet gan diametrāli nepatiesa un melÄ«ga. Ar Kremļa satelÄ«tpartiju gribÄ“juši sastrādāties nevis «oligarhi», bet gan viņu politiskie «kāvÄ“ji»! TikmÄ“r ZZS ir stāvÄ“jusi valsts interešu sardzÄ“.

Kargins apspriežas ar Šleseru un panāk precÄ«zi neko

Premisa. Kargins domā, ka finanšu vadÄ«ba valstÄ« jāmaina. «Es neslÄ“pju savu viedokli šaurā lokā, ka vajag vākt nost visu finanšu galvu — RimšÄ“viču, KrÅ«mani, Bičevski, Repši, tie ir ienaidnieki,» saka Kargins. KrÅ«mane un citi tagad gribot tieši bijušos Ä«pašniekus pataisÄ«t par vainÄ«gajiem Parex problÄ“mās: «KrÅ«mam un RimšÄ“viču vajag ar vienu rāvienu... To pārÄ«ti vajag novākt jebkādā veidā. Viņi ir vainÄ«gi pie tā, kas notika!» Šlesers: A to var izdarÄ«t elementāri — apvienot organizācijas. Jo noņemt tik vienkārši nevar, bet, ja apvieno, tad var ielikt jaunu vadÄ«bu.»

Fakti. RimšÄ“vičs ieņem Latvijas Bankas padomes priekšsÄ“dÄ“tāja posteni lÄ«dz pat šim laikam. Savukārt IrÄ“na KrÅ«mane FKTK priekšnieces amatu pameta pÄ“c pašas vÄ“lÄ“šanās, tagad strādā Latvijas Bankā. Repše nepilda finansu ministra amatu nevis Kargina dusmu dēļ, bet gan tāpÄ“c, ka vÄ“lÄ“tāji sodÄ«ja viņu par mahinācijām ar Liepājas Metalurga galvojumu. Savukārt visa valsts zina, ka Parex Ä«pašnieki arÄ« reāli bija vainÄ«gi pie Parex problÄ“mām, jo viņi kā nekā šo biznesu paši uzbÅ«vÄ“ja un novadÄ«ja lÄ«dz pat kraham. Savukārt ikvienam zināms, ka Latvijas Banka ar FKTK apvienota nav. PatiesÄ«bā šÄdu ideju neviens pat izteicis nav!

Spriedums. Karginam nav izdevies panākt savu. Nav bijuši pat mÄ“Ä£inājumi kaut ko tādu izdarÄ«t.

SlÄ“dziens. Informācija nav apstiprinājusies nekādā mÄ“rā, tāpÄ“c publicÄ“tais ir klasificÄ“jams kā «fake news». Noticis ir tieši pretÄ“jais: Saeima grozÄ«jusi likumus par sliktu Karginiem un Krasovickiem. ArÄ« tiesa nolÄ“ma par labu Kargina dÄ“lam no Revertas piedzÄ«t 15 miljonus eiro, bet citā — no Kargina un Krasovicka par labu Revertai vairāk nekā trÄ«s miljonus. GalÄ«gie spriedumi vÄ“l jāgaida.

Jokošana par «Äekistiem»

Premisa. ValdÄ«bas veidošanas gaita — Šleseram un Urbanovičam viesnÄ«cas numuriņā pievienojas Lembergs. «Šodien Jānis esot — jau ziņoju — piekritis bÅ«t valdÄ«bā. Ä€rlietas, AizsardzÄ«bas ministriju un čeku!» smejas Lembergs. «ÄŒeku es pats,» atsaucas Urbanovičs.

Fakti. ŠÄda valdÄ«ba tapusi nav, un to pat neviens nav mÄ“Ä£inājis likt priekšÄ Saeimai. Prezidents nav šÄdu valdÄ«bas veidošanu rosinājis.

Spriedums. Karātavu joku plÄ“šana veču starpā par «Äekistiem».

SlÄ“dziens. KārtÄ“jā epizode, kur «RÄ«dzenes sarunas» ir pilnÄ«gā pretrunā ar dabā novÄ“rojamo realitāti.

Politika: kurš kuru «apÄ·Ä“zÄ«jis» un «pazemojis»?

Premisa. Lembergs ir nobažījies, ka palikšana mazākumvaldÄ«bā ar Dombrovski iedzen ZZS stÅ«rÄ«, jo valsts budžeta tÄ“riņi bÅ«s krietni jācÄ“rp un, piemÄ“ram, labklājÄ«bas ministram Uldim Augulim pirms vÄ“lÄ“šanām jānākpie sabiedrÄ«bas ar sliktām ziņām. Lembergs nav skops un dod padomu arÄ« Šleseram — izmantot to, ka Dombrovska valdÄ«bai tagad jāmeklÄ“ atbalsts pie viņa, pret kuru paši tā cÄ«nÄ«jušies. «Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha — lai nāk lÅ«gties pie tā, ko apdirsa,» saka Lembergs.

Fakti. Nekāda ZZS nekur stÅ«rÄ« iedzÄ«ta nav bijusi, jo tā visu laiku ir tikusi plaši pārstāvÄ“ta gan Saeimā, gan pašvaldÄ«bās. Konsolidācijas politika nav kaitÄ“jusi ne ZZS, ne VienotÄ«bas reitingiem. VÄ“l vairāk: ZZS ieguva arÄ« Valsts prezidenta posteni, kamÄ“r VienotÄ«bas «konsolidators» Dombrovskis, par spÄ«ti savai drastiskajai politikai, tika pārvÄ“lÄ“ts premjera amatā. Savukārt Lemberga izteikumi ir vÄ“rtÄ“jami tikai un vienÄ«gi kā izteikumi. Dombrovskis no amata atkāpās tikai pÄ“c ZolitÅ«des katastrofas, pie kuras netiešÄ ceļā noveda viņa konsolidatora politika.

Spriedums: izteikumi nav piepildÄ«jušies.

SlÄ“dziens: neatkarÄ«gi no tā, vai šÄ« sarunu epizode ir kādreiz notikusi vai nav notikusi, gadu gaitā izrādÄ«jies, ka šÄ«s epizodes saturs ir — dezinformācija.

Auguli par tieslietu ministru?

Premisa. PolitiÄ·i pārrunā vÄ“lmes pÄ“c ministru amatiem, un Lembergs uzsver, ka viņam ļoti svarÄ«gas tieslietas — varÄ“tu virzÄ«t Auguli.

Nākamā premisa (citviet): Lembergs: Bija domāts savādāk. Augusts aizgāja, es viņam pateicu — tu aizej un viņam pasaki, bļaÄ£: tieslietu ministrija Augulim! Viņš paklausÄ«ja un izdarÄ«ja! (smejas). Gan izdarÄ«ja šitas Brigmanis, bļaÄ£, gan arÄ« tas paklausÄ«ja. LÅ«k, es domāju, ka tad to var noteikti atbalstÄ«t, pÄ“c manām domām.

Fakts. Augulis par tieslietu ministru kļuvis nav. Viņš nav pat ticis izvirzÄ«ts!

Spriedums. Augulis ir sekmīgi strādājis satiksmes un labklājības ministru amatos, ieņēmis Saeimas deputāta amatu, taču par tieslietu ministru nav bijis pat virzīts.

SlÄ“dziens. KartÄ“ja dezinformācija, kas nezināmu iemeslu dēļ cenšas pretoties dabā novÄ“rojamajai realitātei.

Augulis, Duklavs vai Daudze: kuru liksim par prezidentu? Un kuru — par premjeru?

Premisa. Kas varÄ“tu derÄ“t Valsts prezidenta amatam? Nonāk pie vienprātÄ«bas, ka derÄ“tu ministrs Uldis Augulis (ja vien ir sasniedzis obligāto 40 gadu slieksni), Saeimas priekšsÄ“dÄ“tājs Gundars Daudze (ja apņemas nedzert) vai ministrs Jānis DÅ«klavs, kurš Lembergam liekas vislabākais, bet Šlesers domā, ka pretendents bez angļu valodas zināšanām tomÄ“r izsauks pārmetumus. Lembergam ir risinājums — DÅ«klavs jāliek par premjeru, jo tas angļu valodu var arÄ« nezināt.

Fakti. (1) Augulis NEKAD nav ticis virzīts par Valsts prezidentu.

(2) Gundars Daudze nav ticis virzīts un nav kļuvis par prezidentu.

(3) DÅ«klavs pirms vai pÄ“c vÄ“lÄ“šanām vispār nekad nav pieminÄ“ts kā kandidāts uz Valsts prezidenta posteni. Nekādā kontekstā un situācijā. Savukārt uz Ministru prezidenta amatu viņš netika virzÄ«ts pat paša partiju apvienÄ«bas iekšienÄ“.

Spriedums. Izteikumi nekādi nesaskan ar reālo dzīvi.

Slēdziens. Klaja dezinformācija.

Šlesera «vienotais bloks» (lai kas tas arÄ« nebÅ«tu)

Premisa: Šlesers nosauc recepti — «Vienotu bloku taisām, tas nozÄ«mÄ“, ka RÄ«ga ir mÅ«sÄ“jā forever. 40% krievu, 10 — 15% latviešu, kurus pievilksim

klāt. RÄ«gu paņemam uz visiem laikiem,» Šlesers zÄ«mÄ“ vÄ«ziju tālāk. «RÄ«ga ir bāze. Saliekot kopā latviešus un krievus vienā veselā, tā ir jauna ideoloÄ£ija! MÄ“s varam pÄ“c četriem gadiem pārņemt varu Latvijā.»

Fakti. Nekādu varu Latvijā Šlesera, Ušakova un Amerika kombinācija nav pārņēmusi. Pat RÄ«gā viņiem to izdodas noturÄ“t tikai ar grÅ«tÄ«bām, kā to parādÄ«ja 2017. gada pavasara vÄ“lÄ“šanas.

Spriedums. Izteikumi, kas nav piepildÄ«jušies.

SlÄ“dziens: spriediet paši.

Kurš ir un kurš nav «hozjaistveņņiks»

Premisa. Ä’riks Stendzenieks norāda, ka Ameriks nav spilgta figÅ«ra un paliks Nila Ä“na: viena lieta esot iztÄ“rÄ“t iepriekšÄ“jās domes uzkrāto naudu un tā «pirkt vÄ“lÄ“šanu rezultātus», bet budžetu taču nāksies griezt un strādāt grÅ«tos apstākļos. Ameriks savu lomu izprot un bloku atbalsta, kaut arÄ« šÄ« neesot mÄ«lestÄ«bas laulÄ«ba. Ameriks skaidro Šleseram savu taktiku domÄ“ tā: «Ko es daru? To ko Lembergs darÄ«ja 6 — 10 gadus atpakaļ. «Hozjaistveņņiks»! Ar ko šis bloks var iziet, b...Ä£ — izremontÄ“jām visas skolas, penčuki brauc pa brÄ«vu, Mākslas muzejs, kultÅ«ras nami.»

Fakti. (1) Tik tiešÄm, Saskaņai pārņemot varu RÄ«gas domÄ“, iepriekšÄ“jais RÄ«gas mÄ“rs, nacionālists Jānis Birks, atstāja 170 miljonu latu uzkrājumu. Sava pirmā termiņa laikā Ušakovs un Ameriks notÄ“rÄ“ja šos iekrājumus, bet pÄ“c pārvÄ“lÄ“šanas sāka strauji audzÄ“t parādus.

(2) Taču, kad sākam pārbaudÄ«t, kas RÄ«gā par šo naudu izdarÄ«ts, neiet tik labi: visas skolas izremontÄ“tas nav (tieši pretÄ“ji, tiek bÄ«dÄ«ti to slÄ“gšanas plāni), arÄ« visi kultÅ«ras nami renovÄ“ti nav (vien kosmÄ“tiskais remonts veikts dažos), savukārt Valsts mākslas muzejs, kā jau rāda nosaukums, ir Valsts mākslas muzejs (nevis PašvaldÄ«bas mākslas muzejs).

(3) Tātad «Lemberga» stila «saimnieciskums», kādu it kā esot proponÄ“jis Ameriks, ne tikai netiek veicināts — tieši pretÄ“ji: ja Ventspils uzkrāj lÄ«dzekļus pilsÄ“tas budžetā rezervÄ“m, tad RÄ«gā rezerves tikušas izšÄ·Ä“rdÄ“tas. ArÄ« detaļās viss izrādās otrādi: VentspilÄ«, pretstatā RÄ«gai, pensionāri nebrauc par brÄ«vu, toties visas skolas, pansionāts, kultÅ«ras iestādes un sporta celtnes ir izremontÄ“tas, turklāt četras milzu bibliotÄ“kas vispār uzceltas no jauna.

Spriedums. Fakti runā ko pilnÄ«gi citu nekā Stendzeniekam, Šleseram un/vai Amerikam piedÄ“vÄ“tais teksts.

Slēdziens. Publicētais saturs neatbilst īstenībai.

Urbanoviča kandidatÅ«ra uz Saeimas priekšsÄ“dÄ“taja amatu

Premisa. Lembergs: «Es jau nezinu, ko doma Jānis [Urbanovičs]. Jānis jau arÄ« gribÄ“s par 29 balsÄ«m, viņš teiks — paga, paga... spÄ«kers.»

Fakti. Urbanovičs par Saeimas priekšsÄ“dÄ“tāju kļuvis nav. Ne tobrÄ«d, ne vÄ“lāk.

Spriedums. Publicētais neapstiprinās ar faktiem reālajā dzīvē.

SlÄ“dziens — komentāri lieki.

Kargins un Šlesers plāno PilsonÄ«bas likuma grozÄ«jumus

Premisa. Šlesers attÄ«stÄ«s ne tikai uzturÄ“šanās atļauju piešÄ·iršanu par ieguldÄ«jumiem nekustamajā Ä«pašumā, bet jāgroza arÄ« PilsonÄ«bas likums.

«Ideja tāda — vajag pārdot pases. To var izdarÄ«t tikai variantā, ja mums ar SC ir 51 balss — vai ar Andri, vai ar Aivaru, bet ne ar citiem. Citi uz to neies,» skaidro Šlesers.

Fakti. (1) Pilsonības likums grozīts nav. Pases nopirkt kā nevarēja, tā nevar.

Tik tiešÄm, šÄdas programmas eksistÄ“ atsevišÄ·Äs mazāk attÄ«stÄ«tās valstÄ«s (Dominika, Malta, Senkitsa un Nevisa utt.), taču pie mums pasu dāļāšana pret investÄ«cijām nav tikusi pat virzÄ«ta uz Saeimu.

(2) No minÄ“tajām personām ne «Andris», ne «Aivars» (pieņemot, ka runa ir par ŠÄ·Ä“li un Lembergu) Ministru Kabinetā amatus ieņēmuši nav un šÄdus priekšlikumus vispār izteikuši vai virzÄ«juši nekad nav. Tieši pretÄ“ji: Lembergs, pÄ“c izglÄ«tÄ«bas bÅ«dams ekonomists, ir nepārtraukti ieteicis (un parasti arÄ« Ä«stenojis) dažādus ekonomiskās attÄ«stÄ«bas projektus un plānus, no kuriem pilnÄ«gi visi ir bijuši saistÄ«ti ar ražošanas objektu radÄ«šanu reÄ£ionos (Ventspils masÄ«vā industrializācijas programma), ostas terminālu bÅ«vi un paplašināšanu (jaunais Ä£enerālkravu termināls, divi kokmateriālu termināli, topošais Ziemeļu ostas plāns utt.), lielākas pievienotās vÄ“rtÄ«bas radÄ«šanu uzņēmÄ“jdarbÄ«bā novados un lielāku nodokļu nomaksāšanu.

(3) ArÄ« ŠÄ·Ä“les un partneru bizness, lai arÄ« ŠÄ·Ä“le sen vairs nav publiska amatpersona, ir izvÄ“rsts pilnÄ«gi citās nozarÄ“s (pārtikas ražošana, vÄ“ja Ä£eneratori, autobusu pārvadājumi un taksometri utt.) nekā pilsonÄ«bas vai uzturÄ“šanās atļauju tirgošana. «PilsonÄ«bas tirgošana» ir diametrāli pretÄ“ja ideja tam, kas noticis reālajā dzÄ«vÄ“.

Spriedums. IR sarakstÄ«tas pilnÄ«gas muļķības ari šajā jautājumā. Nekas no rakstÄ«tā nav piepildÄ«jies realitātÄ“.

SlÄ“dziens. SimtprocentÄ«ga dezinformācija arÄ« šajā epizodÄ“.

SPRK darbÄ«bas apspriešana

Premisa. Tiek apspriesti iespÄ“jamie notikumi SPRK darbā: «Pašlaik tur strādā viens puisis, vārdā Ivars Zariņš. Viņš ir jauns, ļoti labs. Nostrādājis jau divus termiņus. Viņš apzinās, ka Kampars viņu vairāk nevirzÄ«s. Es ar viņu satikos un viņš saka: paklausies, Kamparam ir tik daudz s...i... Ar to BerÄ·i un Stepanovu par tiem vÄ“ja elektrÄ«bas tarifiem... Viņš saka, esmu gatavs maukt pa Kamparu [...]pÄ“c pilnas programmas — par visiem šitiem tarifiem, un ko viņš tur neizdara.»

Fakti. (1) Tik tiešÄm, Ventspils uzņēmÄ“js Olafs BerÄ·is, kādreizÄ“jais Ventbunkera vadÄ«tājs un lÄ«dzÄ«pašnieks, bija sagatavojies iet iekšÄ vÄ“ja Ä£eneratoru biznesā, taču viņš to gatavojās darÄ«t, dÄ«rājot dubulto tarifu no lietotājiem. Tālab lÄ«dz šim mÄ“Ä£inājumi bijuši neveiksmÄ«gi.

(2) Ventspils «melnā oligarha» Oļega Stepanova saistÄ«ba ar vÄ“ja biznesu konstatÄ“ta nav.

(3) Bijušais ekonomikas ministrs un Saeimas deputāts, VienotÄ«bas Ä£enerālsekretārs Kampars no politikas izlidoja nevis ekonomista Zariņa dēļ, bet gan tāpÄ“c, ka smÄ“la naudu no «sievas tumbočkas».

Spriedums. Kampars zaudējis politisko ciņu ne jau Zariņa dēļ, bet savu korupcijas pazīmju dēļ.

Slēdziens. Labs rezultāts, taču tas neradās IR publiskoto iemeslu dēļ.

Taisni pretÄ“ji: IR turpina klusÄ“t par «Kampara sievas tumbočku»!

Kāpēc vagoni Pasažieru Vilcienam netiek ražoti Latvija?!

Premisa. Šlesers — Lembergam: «Paklau, es tev prasÄ«ju par tiem RVR. Es ar viņiem satikos. Man nav nekāds sakars ar to pasākumu.» (Domāts vilcienu bÅ«ves iepirkums.) Lembergs: «Es tev pateikšu, kāda ir problÄ“ma. Projekts ir ārkārtÄ«gi liels priekš Latvijas. Ja tev jābÅ«vÄ“ māja, tev jāizdara zināmas procedÅ«ras, bet to var izdarÄ«t daudzi. Ja tu gribi iestādÄ«t kartupeļus, tev vajag mehanizatoru un tā tālāk. Nevar paņemt cilvÄ“ku no ielas, nekas tev tur nesanāks, kaut gan it kā vienkārša lieta. Te ir runa par biznesa augstāko pilotāžu — ražošana brÄ«vā tirgÅ«. Moderns ātrgaitas elektrovilciens... Tev var bÅ«t miljards nauda, tev var bÅ«t 10 000 strādnieku, tev var bÅ«t telpas, tev var bÅ«t rasÄ“jumi, bet tu neko nesaražosi. RVR? ŠobrÄ«d tā nav rÅ«pnÄ«ca. Ja viņi ražotu desmit pasažieru vilcienus, vot, tādus kā vajag... Ja reāli ražotu, un tad viņiem vajag saražot nevis desmit, bet 30, tad viņiem bÅ«tu problÄ“mas — vairāk vajag strādniekus, inženierus... bet ir kompetence! Galvenā problÄ“ma, ka viņiem nav kompetences, nav pieredzes. Tas, kas var nopelnÄ«t naudu uz ražošanu, tikai tas ir uzņēmÄ“js vārdapilnasinÄ«gajā nozÄ«mÄ“. [...] VentspilÄ« ir komunālo mašÄ«nu ražošana — kamÄ“r tie strādnieki iemācÄ«jās metināt! Labi, krievs ražo mašÄ«nu — tu brauc ar krievu mašÄ«nu? Tu pirksi mersedesu, ražotu Turcijā? Vot, mersedess, bļaÄ£, viss ir tā kā mersedesam, bet tikai ražots Turcijā! Es tev pateikšu: mÄ“s pirkām mersedesu autobusus, mums bija noteikums — ražotam jābÅ«t Vācijā. Vācijā! A Turcijā viņi par 20% lÄ“tāki, bet toties Vācijā — viņš noiet 2 miljoni kilometru, tu iekāp iekšÄ, un viņš kā jauns. Kāda kvalitāte! Ir Vācijas strādnieks un Turcijas strādnieks.»

Fakti. (1) RVR ražo vilcienus kopš XIX gs. beigām, un ari šobrÄ«d RVR ražo vairākus dÄ«zeļvilcienu sastāvus gadā Baltkrievijai un citām valstÄ«m.

(2) VÄ“l 2006. gadā Šlesers izbuldozerÄ“ja 60 miljonus no Eiropas Komisijas, lai Latvijā tiktu modernizÄ“ti esošie elektrovilcieni. Bet pÄ“c 2012. gada tas pats (jau bez Šlesera) tika izdarÄ«ts arÄ« ar vecajiem dÄ«zeļvilcieniem.

(3) Lai arÄ« Lembergs saglabāja savu skeptisko attieksmi, tas bija VienotÄ«bas finansu ministrs Andris Vilks, kurš izgāza jauno vilcienu bÅ«vi, ko plānoja RVR kopā ar Spānijas ražotāju CAF.

Spriedums: faktiska notikumu gaita atšÄ·iras no IR rakstÄ«ta.

Slēdziens: publicēti interesanti pārspriedumi par ekonomiku, un tikai.

Tiesnesis Vīgants, pretēji likumdevēja gribai, nokļuvis Augstākās Tiesas amatā

Premisa: Vīgantu ielika amatā pret Saeimas gribu. Parlaments noraidīja, un Vīgantu vienalga Bičkovičs pieņēma darbā.

Fakti. Saeima 2009. gadā, pretÄ“ji Tiesnešu kvalifikācijas kolÄ“Ä£ijas un Saeimas Juridiskās komisijas lÄ“mumam, slÄ“gtā balsojumā neapstiprināja par Augstākās tiesas tiesnesi Māri VÄ«gantu. Iemesls bija nevis viņa lÄ«dzdalÄ«ba Ventspils kriminālprocesu izlemšanā, bet gan par to, ka viņš bija mazinājis sodu policijas noÄ·ertam pedofÄ«lam Vilnim Vorslavam, kurš bija strādājis Dienas redakcijā par reklāmu maketÄ“tāju vÄ“l Ä’lertes laikos un tika arestÄ“ts tieši redakcijā.

Spriedums. Tiesnešus apstiprina Saeima, bet VÄ«ganta gadÄ«jumā tiešÄm izveidojās situācija, kurā aizkulišu spēļu rezultātā pedofÄ«lam sodu mazinājušais tiesnesis nokļuva amatā, uz kuru parlaments viņa kandidatÅ«ru bija noraidÄ«jis. Precizitātes labad jāpiezÄ«mÄ“, ka viņš tur par aizvietotāju nostrādāja 2 gadus un tad atgriezās savā pamatdarbā.

SlÄ“dziens. Antidemokrātisks iznākums, kuram turklāt nav nekāda saistÄ«ba ar «RÄ«dzenes sarunām». Pareiza ir apmÄ“ram puse no šajā epizodÄ“ IR publicÄ“tās informācijas.

Šlesers saprot tikai vienu lietu

Premisa. Šlesers spriež: «Es tikai saprotu vienu lietu. Es tikko atbraucu no Kannām. MÄ“s noslÄ“dzām lÄ«gumu ar Frankfurtes mesu. Viņi neinvestÄ“, bet doma ir tāda, ka viņi ir izvÄ“lÄ“jušies RÄ«gu — RÄ«gā jātaisa izstāžu komplekss. Tagad ir jāmeklÄ“ investÄ«cijas, bet viņi no 23 vietām ir pateikuši — RÄ«ga. Bet tad notiek tikšanās ar ļoti daudziem tādiem saucamajiem investoriem un uzņēmumiem, nu, tādiem visādiem.»

Fakti. Nekāds Frankfurtes izstāžu komplekss Rīga tapis nav.

Spriedums. Kārtējais biznesa plāns, kas ir palicis idejas līmeni. Vai tas vērtējams labi vai negatīvi, tur katrs pats var paļauties uz savu viedokli.

Slēdziens. IR publicētā informācija nav piepildījusies.

Šlesers atkal sapņo par atgriešanos valdÄ«ba

Premisa. Šlesers: Es neticu visām šÄ«m sazvÄ“restÄ«bām, bet redzi, ja amerikāņi bÅ«vÄ“ lielo vÄ“stniecÄ«bu un viņi grib tur baigi šo teritoriju ietekmÄ“t, tad viņi saprot vienu lietu, ka Saskaņa, Šlesers, ŠÄ·Ä“le plus Lembergs, ir 59 balsis un viņi uzspridzina šito valdÄ«bu — zaprosta, tas nozÄ«mÄ“ to, ka viņi tikai gaida Ä«sto brÄ«di, kad pārgriezt rÄ«kli esošajai koalÄ«cijai.

Fakti. It nekas tamlÄ«dzÄ«gs nav noticis un arÄ« nav gatavojies notikt. Saskaņa nav nonākusi valdÄ«bā, un arÄ« PLL tajā nav bijusi. Atskaitot Zatleru, neviens saskaņiešus tur nav gribÄ“jis ņemt. ZZS vienmÄ“r bijusi koalÄ«cijā ar centriskajām un nacionālistu partijām.

Spriedums. Nekādu valdību opozīcijai nav izdevies gāzt. Dombrovska pēdējo kabinetu nogāza Maksimas katastrofa, nevis kādi opozicionāri.

SlÄ“dziens. Pat ja šÄda saruna ir notikusi, no tās nav piepildÄ«jies neviens vārds. Redzam, ka Šlesers sniedz savu tābrīža viedokli par to, ko varÄ“tu vai nevarÄ“tu domāt ASV vÄ“stniecÄ«bā. Taču tas ir un paliek viņa personiskais viedoklis.

Reportāžas no paralēlā Visuma. Septītā sadaļa

Jaunups «vilkšot», Lembergs «Å†emšot»

Premisa. «Jaunups jau grib ievilkt Saskaņu valdÄ«bā, un Lembergs domā paņemt RÄ«gu.»

Fakti. Nekas tāds nav noticis. Pat nekas uz to pusi. Jaunups vienmÄ“r bijis biedrs partijās, kas cÄ«nās pret Saskaņu, un «Lembergs ņems RÄ«gu» ir kas tik kropls, ka izraisa lÄ«dzjÅ«tÄ«bu pret tām personām, kas spÄ“jušas kādu tik nožēlojamu izdomājumu publicÄ“t.

Spriedums. Kaut ko tik kroplīgu grūti pat adekvāti novērtēt no saturiskā vai žurnālistiskā viedokļa.

SlÄ“dziens. ŠÄdu izdomājumu gadÄ«jumos profesionālu palÄ«dzÄ«bu, iespÄ“jams, varÄ“tu atrast Tvaika ielā.

Šlesers — filozofs

Premisa. Šlesers: «Zini, dzÄ«ve jau sastāv no kļūdām. Bet labā lieta ir tā, ka vismaz ir iezÄ«mÄ“jušÄs tagad aprises... Es domāju, ka ir pieci politiskie spÄ“ki. Vairāk nebÅ«s.»

Fakti. Partijas rodas, vairojas, apvienojas un iznÄ«kst. Kopš šÄ«s te Šleseram piedÄ“vÄ“tās prognozes radušÄs NSL, LRA, LA, JKP un vÄ“l lÄ“rums ar reÄ£ionālajām partijām, kas visas guvušas dažāda veida sekmes.

Spriedums. Musu valsts politiskajā ainavā notiekošais ir izrādÄ«jies pilnÄ«gi otrāds nekā šeit publicÄ“tais.

SlÄ“dziens. Atkal jau pseidoinformācija no «paralÄ“lā Visuma».

Šlesers dabÅ«šot balsis RÄ«gā

Premisa. Šlesers: «Vajag izanalizÄ“t, apskatÄ«ties. Nav jau jÄ“ga. ApvienÄ«ba lai strādā... Nākamās ir pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas, RÄ«gā man ir skaidrs, kā es dabÅ«šu balsis — RÄ«gā ir pārbaudÄ«tas lietas...»

Fakti. Nākamajās (2013. gada) pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās Šlesers nestartÄ“ja vispār nemaz, tāpat arÄ« 2017. gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās, bet 2014. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanās viņš nesasniedza labu rezultātu.

Spriedums. Notikumi virzÄ«jušies pavisam citādi, nekā raksta IR.

SlÄ“dziens. ŠÄ« ir vÄ“l viena no tām «RÄ«dzenes sarunu» sadaļām, kas izskatās notiekam nevis Latvijas Republikā, bet kaut kādā izdomātā «alternatÄ«vajā realitātÄ“».

Lemberga pārmetumi konkurÄ“jošÄm partijām kampaņas finansÄ“jumā no Latvijas Dzelzceļa

Premisa. Lembergs jautā Šleseram: «A tu zini, ka Magone finansÄ“ja Saskaņu no Dzelzceļa naudas vÄ“lÄ“šanām? Caur reklāmu. Esi lietas kursā? Un Jaunais Laiks arÄ« kaut ko saņēma. Vienkārši jātiek skaidrÄ«bā. Viņam tur KNAB Ä·Ä“ries klāt.»

Fakti. KNAB nav ziņojis, ka būtu atradis jebkādu kampaņas finansējumu no LDz Jaunajam Laikam un arī ne Saskaņai.

Spriedums. Viens ātrumā izteikts Lemberga izteikums, kurš pÄ“c tam nav izrādÄ«jies patiess.

SlÄ“dziens. Ja jebkāds medijs izlemj publicÄ“t šÄdus gadu gaitā ar faktiem neapstiprinājušos izteikumus, medijam vienlaikus jāizskaidro un jāparāda auditorijai, ka šie izteikumi nav izrādÄ«jušies patiesi. PretÄ“jā gadÄ«jumā publicÄ“tais atzÄ«stams par dezinformāciju.

«Zaļo cilvÄ“ciņu» konspirācijas teorijas

Premisa. Cits cilvÄ“ks esot Koziolam stāstÄ«jis, ka Saskaņas ievešana valdÄ«bā esot uzticÄ“ta Ingunai Sudrabai. «Tas Maskavā ir nolemts, ka mums vajag Sudrabu par premjeri,» Koziols atstāsta Šleseram kaut kur dzirdÄ“to.

Fakti. (1) Koziols atstāsta savam draugam un biznesa partnerim pa ceļam nez no kā dzirdētas tenkas.

(2) Kremlim tiešÄm piemÄ«t visiem zināma tendence iejaukties citu valstu politikā, taču Latvijas gadÄ«jumā tas ir izdevies Nila Ušakova interesÄ“s, bet ne šajā gadÄ«jumā: Inguna Sudraba par premjerministri kļuvusi nav. Saskaņa nav iekļuvusi valdÄ«bā. VÄ“l vairāk — Sudraba vispār nekad nav bijusi Saskaņas biedre vai deputāte!

(3) Maskavai ne reizi nav izdevies diktÄ“t Latvijas premjerministra vai Valsts prezidenta ievÄ“lÄ“šanu (pretstatā, piemÄ“ram, Trampa kampaņas atbalstam vai Janukoviča uzvarai 2010. gada janvāra Ukrainas prezidenta vÄ“lÄ“šanās).

Spriedums. Nekas tāds nav noticis. Sudraba tajā laikā vÄ“l bija Valsts Kontroles vadÄ«tāja un nostrādāja savu termiņu lÄ«dz galam. Politikā devās tikai 2014. gada vidÅ«, turklāt sekmÄ«gi nodibinot un vadot Saskaņai konkurÄ“jošu partiju NSL.

SlÄ“dziens. PublicÄ“ta kārtÄ“jā faktiem pretejā nepatiesÄ«ba, cenšoties viena drauga otram atstāstÄ«tas krievu baumas nezin kāpÄ“c uzdot par faktu.

Latvijas Kuģniecības tiesvedība Londonā: fakti un izdomājumi. Astotais bloks

Nē, Lembergs nav Londonā ielikts cietumā

Premisa. Šlesers norāda uz Lemberga problÄ“mām Ventspils tranzÄ«tbiznesā un

Latvijas KuÄ£niecÄ«bā. Toties RÄ«gā ostas bizness plaukst. «Galvenais, ka nav ne karošanas bijis, nekā... Tur — visa informācija noplÅ«dusi, visi Meroni... A šeit viss ir zolÄ«di! Šeit mÄ“s sēžam un sakām, kā dubultot, a tur — kā ar tiesvedÄ«bām,» norāda Šlesers. Viņam piebalso Baltijas TranzÄ«ta servisa vadÄ«tājs Ivars Sormulis: «Es jau aizgāju prom no turienes, varu salÄ«dzināt: te ir pavisam cita lieta. Tur drusku pÄ“c provinciālisma ož. Viens no razvodčikiem ir Meroni,» kas staigājot no viena pie otra un stāstot, ka pārÄ“jie esot muļķi. Koziols gan brÄ«dina, ka Lemberga pozÄ«cijas nemaz neesot tik stabilas — viņš sastapis kādu paziņu advokātu, un tas brÄ«dinājis, ka Vitol ieliks Aivaru cietumā. «Ja viņš tā rÄ«kosies, kā viņš tur rÄ«kojas, Vitol apsolÄ«ja — Londonā bÅ«s tiesa, un Londonā ieliks cietumā. Vienkārši for your information.»

Fakti. (1) Lai arÄ« Sormuļa viedoklis par Meroni darbÄ«bām saskan ar teju ikviena cita cilvÄ“ka viedokli, kam ar Meroni bijusi darÄ«šana, tas tomÄ“r ir uzskatāms par vienas privātpersonas izteiktu privāti personisku viedokli par kādu citu personu.

(2) Cita lieta ir izteikumi par Vitol it kā mÄ“Ä£inājumiem «ielikt cietumā Aivaru». Jau atkal patiesÄ«ba stipri atšÄ·iras: Londonā tika ierosināta civillieta, taču ne pret Aivaru Lembergu, bet gan pret patieso KuÄ£niecÄ«bas izzagšanas shÄ“mas labuma guvÄ“ju — Oļegu Stepanovu un viņa rokaspuišiem. Stepanovs šo procesu 2014. gada vidÅ« zaudÄ“ja un bija spiests slÄ“gt mierizlÄ«gumu, ar kuru atdeva visas savas atlikušÄs biznesa daļas un nekustamos Ä«pašumus. Tā ir taisnÄ«ba, ka Vitol vienubrÄ«d mÄ“Ä£ināja pievilkt klāt Lembergu šim procesam — taču iznākums izrādÄ«jās tieši pretÄ“js: Lembergs šajā tiesvedÄ«bā uzvarÄ“ja, un viņa labā tika piedzÄ«ta vairāk nekā miljonu GBP liela kompensācija.

(3) VÄ“l vairāk: minÄ“tā Londonas tiesvedÄ«ba pret Stepanovu un izzadzÄ“jiem bija sākusies jau 2007. gada decembrÄ«, un šÄ«s tiesvedÄ«bas kurators no Latvijas KuÄ£niecÄ«bas puses bija auditors Vents Kodols.

Spriedums. Pat ja šie fakti nebija skaidri Koziolam, kuram tiek piedÄ“vÄ“ti augšminÄ“tie izteikumi (ja viņš tiešÄm kaut ko tādu kādreiz dzirdÄ“jis un atstāstÄ«jis tālāk), tad lÄ«dz 2014. gada beigām bija pilnÄ«bā skaidrs, ar ko Londonas process ir beidzies — un viņš ir beidzies ar diametrāli pretÄ“jo, nekā apgalvots «RÄ«dzenes sarunās».

SlÄ“dziens. Ja publicÄ“tāji bÅ«tu papÅ«lÄ“jušies izpÄ“tÄ«t šo informāciju, kas ir vairāk nekā publiski pieejama RÄ«gas biržā, viņi saprastu, ka publicÄ“tais fragments neatbilst faktiem.

Venta Kodola nāve (un citas mistiskas nāves Ventspili)

Premisa. Sarunas fonā TV ziņās stāsta, ka Latvijas KuÄ£niecÄ«ba vÄ“rsusies izmeklÄ“šanas iestādÄ“s ar lÅ«gumu veikt Ä«pašu lietas izmeklÄ“šanu, jo Vents Kodols gājis bojā, nokrÄ«tot starp trepÄ“m no piektā stāva, lai gan pats dzÄ«vojis otrajā stāvā.) Lembergs: «Labi pazÄ«stams man. Trešdien vÄ“l redzÄ“ju čali. Šausmas, šausmas. Normāls čalis. Viņš [Ventspils] domÄ“ kādreiz pie mums strādāja, kādreiz Valsts kontrolÄ“ strādāja, bet viņš pārstāvÄ“ja KuÄ£niecÄ«bas intereses divās lietās, kurās abās figurÄ“ja [Oļegs] Stepanovs par 130 miljonu izzagšanu no KuÄ£niecÄ«bas. Krimināllietā, kur Stepanovs ir aizdomās turamajos, tur ir sevišÄ·i smagais pants, krāpniecÄ«ba sevišÄ·i lielos apmÄ“ros un noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu naudas atmazgāšana. Un Anglijā bija tiesa pret tām kompānijām, caur kurām viņš izvilka to naudu. Un viņš (Kodols) bija tas, kas to visu kārtoja. Un šodien ir paprasÄ«jis brÄ«vdienu. Sieva aizgājusi uz darbu. Viņš palicis ar bÄ“rnu — pusotra gada, nu, lai sagaidÄ«tu aukli. Un nokrÄ«t no piektā stāva. Lai arÄ« dzÄ«vojis, redz, otrajā. To es nezināju. Un viņš tā man... Es teicu, kā iet? Es ļoti Ä«si saredzÄ“jos [ar Ventu]. Un viņš man saka — vajadzÄ“tu satikties, gribÄ“tu izstāstÄ«t, uz mani tur spiež. Es prasu — kas spiež? Viņš saka: vajag apsÄ“sties, nevar tā. Es saku: nu labi. Viņš saka, es aizbraukšu uz Angliju mācÄ«ties kaut ko, atbraukšu un izstāstÄ«šu. Es saku — bet ja tev kāds draud, tu raksti uzreiz policijai, saproti.»

Fakti. Ventu Kodolu nogrÅ«da no piektā stāva 19.03.2010., taču kriminālprocesu apzināti marinÄ“ja lÄ«dz izbeigšanai bez rezultāta.

Spriedums. Izdzirdot šos faktus, «RÄ«dzenes sarunu» noklausÄ«tājiem un ierakstÄ«tājiem nekavÄ“joties bija jāinformÄ“ Alises ielas iecirkņa Kriminālpolicijas izmeklÄ“tājs, lai tam dotu iespÄ“jamās norādes Lemberga nopratināšanai. Nav informācija, ka no KNAB puses tas bÅ«tu izdarÄ«ts.

SlÄ“dziens. NolaidÄ«ga bezdarbÄ«ba no KNAB puses, kas — visticamāk — rezultÄ“jusies slepkavu neatrašanā.

Rekomendācija Komisijai. PieprasÄ«t dokumentus no V. Kodola nāves kriminālprocesa un izpÄ“tÄ«t, vai Komisijas pārbaudāmā procesa Nr. 16870000911 virzÄ«tāji ir informÄ“juši Alises ielas iecirkni par savām «RÄ«dzenÄ“» noklausÄ«tājām ziņām.

Noslēguma secinājumi

Pirmkārt, publikācijas «autori» nav pirms publicÄ“šanas pārbaudÄ«juši NEVIENU pašu faktu.

Iznākumā publicÄ“tas ir sarunas, kurās runātais tikai retumis piepildÄ«jies reālajā dzÄ«vÄ“. Stabili lielākajā daļā no «RÄ«dzenes sarunām» piepildÄ«jies ir diametrāli pretÄ“jais žurnālā sarakstÄ«tajam!

Nodalot tekstā izteiktos vērtējumus un viedokļus no cieti pārbaudāmām ziņām, iegūstam viennozīmīgu statistiku: piepildījusies tā informācija, kas publicēta žurnālā pavisam kopā 660 rindu garumā. Tikmēr faktiski Latvijā pretējais noticis tam, kas žurnālā sarakstīts 3123 rindiņās.

SlÄ“dziens ir viennozÄ«mÄ«gs: «RÄ«dzenes sarunu» publikācija par 79,49% ir viltus ziņas («fake news»), un šÄ«s publikācijas saturs tikai par 20,51% sakrÄ«t ar notikumiem reālajā Latvijā.

LÄ«dz ar to žurnāla publikācijas mÄ“rÄ·is ir bijis izplatÄ«t nepatiesÄ«bu, melus un izdomājumus par lietām, kas nekad nav notikušas vai nav tikušas Ä«stenotas.

Ja publikācijas autori bÅ«tu izpildÄ«juši žurnālistikas pašu pirmo pamatlikumu (pārbaudÄ«juši faktus), tad publicÄ“tais materiāls iznākumā nebÅ«tu maldinošs un melÄ«gs.

Otrkārt, viltus ziņu aspektu pastiprina IR redakcijas ievietoti sarunu «fragmenti» youtube vietnÄ“. NEVIENÄ€ NO TIEM NAV DZIRDAMAS ŠLESERA, KOZIOLA U.C. «RĪDZENES SARUNU DALĪBNIEKU» BALSIS. Šie «skaņu celiņa fragmenti» ir inscenÄ“jumi, pakaļdarinājumi. Viltojumi.

Treškārt, ievÄ“rÄ«bu pelna fakts, ka krietns apjoms RÄ«dzenÄ“ noklausÄ«to sarunu 2011. gada 23., 25. un 27. oktobrÄ« trijās kārtās jau bija publicÄ“ts Pietiek.com. AnalizÄ“jot šo sarunu saturu, varam izvirzÄ«t pagaidu versiju: kāds pašdarbnieks ir paņēmis šÄ«s sen jau publicÄ“tās un sabiedrÄ«bas izanalizÄ“tās sarunu daļas, pierakstÄ«jis klāt kolorÄ«tus izteicienus (t.sk. «mātesvārdiem») un pÄ“c tam savu patvaļīgi papildināto variantu vÄ“lreiz, kā «jaunatklājumu», ir iedevis IR redakcijai publicÄ“šanai, paļaujoties uz šÄ« preses izstrādājuma darbinieku nekompetenci, ka tie nesāks pārbaudÄ«t tekstu atbilstÄ«bu realitātei.

Ja šÄda bÅ«tu notikumu patiesā gaita, tad tas vienlaikus ir arÄ« iemesls, kāpÄ“c neviens nav spÄ“jis uzrādÄ«t sarunu audioierakstus - tāpÄ“c, ka lietā esošie, vecie audioieraksti nesakrÄ«t ar publicÄ“tajiem izdomājumiem.

«RÄ«dzenes sarunu» publikācija, izanalizÄ“jot tās saturu, izrādās pa lielākai daļai sastāvam no viltus ziņām un pseidoinformācijas, kas ne tikai neÄ«stenojas dzÄ«vÄ“: daudzviet realitātÄ“ ir noticis publicÄ“tajiem izteikumiem diametrāli pretÄ“jais.

LÄ«dz ar to galÄ«gais secinājums, atbildot uz Komisijas darbam izvirzÄ«to piekto uzdevumu, ir šÄds: «RÄ«dzenes sarunu» publikācija ir kaut kas tik kroplÄ«gs, ka tā pati ir atzÄ«stama par prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas lÄ«dzekļus - ja izmantojam to formulÄ“jumu, kurš lietots lÄ“mumā par Komisijas izveidi.