Iesaki rakstu:

TiesÄ«bsargs 2017. gadā bija saņēmis vairākus iesniegumus par iespÄ“jamiem bÄ“rnu tiesÄ«bu pārkāpumiem bÄ“rnu psihoneiroloÄ£iskajā slimnÄ«cā “Ainaži”. Tā kā iesniegumos minÄ“tie pārkāpumi aptvÄ“ra ļoti plašas jomas (bÄ“rnu prettiesiska ievietošana, vardarbÄ«ba pret bÄ“rnu, veselÄ«bas pakalpojumu nenodrošināšana), tika nolemts veikt vispārÄ“ju monitoringa vizÄ«ti, piesaistot tiesÄ«bsarga eksperti, sertificÄ“tu psihiatri Lienu Jorenu.

TiesÄ«bsargs ierosinātās pārbaudes lietas Nr.2017-31-2AD ietvaros 2018.gada 18.janvārÄ« un 22.janvārÄ« veica iepriekš nepieteiktas vizÄ«tes VSIA “BÄ“rnu psihoneiroloÄ£iskā slimnÄ«ca “Ainaži”” (turpmāk tekstā - SlimnÄ«ca). VizÄ«tÄ“s piedalÄ«jās: TiesÄ«bsarga biroja BÄ“rnu tiesÄ«bu nodaļas vecākā juriste Laila Henzele, vecākā juriste Zanda RÅ«siņa, vecākā juriste Tatjana Caune, juriste KristÄ«na Freiberga. Pirmajā vizÄ«tÄ“ piedalÄ«jās arÄ« sertificÄ“ta psihiatre Liena Jorena, kura sniedza savu atzinumu. Otrajā vizÄ«tÄ“, 2018. gada 22. janvārÄ« tiesÄ«bsargs pieaicināja VeselÄ«bas inspekcijas pārstāvjus. TrešÄ vizÄ«te 2018. gada 30. janvārÄ« bija iepriekš pieteikta.

VeselÄ«bas ministrijas mājas lapā ir norādÄ«ts, ka “VSIA "BÄ“rnu psihoneiroloÄ£iskā slimnÄ«cā “Ainaži”” tiek sniegta plānveida psihiatriskā palÄ«dzÄ«ba bÄ“rniem un pusaudžiem. SlimnÄ«cā ārstÄ“jas bÄ“rni un jaunieši no četru lÄ«dz 18 gadu vecumam. SlimnÄ«cā bÄ“rni turpina mācÄ«bas un attÄ«sta intereses sev vÄ“lamā jomā. Tā kā slimnÄ«ca atrodas gleznainā vietā RÄ«gas jÅ«ras līča krastā un pie Salacas upes krastiem, pacientiem tiek piedāvātas arÄ« dažādas rehabilitācijas iespÄ“jas.”

SlimnÄ«ca ir vienÄ«gais specializÄ“tais stacionārs valstÄ«, kurš, kā norādÄ«ts SlimnÄ«cas mājas lapā, sniedz “kvalificÄ“tu un profesionālu psihiatrisko palÄ«dzÄ«bu bÄ“rniem un pusaudžiem ar ieilgušiem psihiskiem traucÄ“jumiem un saslimšanām un ārstÄ“šanās ilgums ir tik ilgs, cik nepieciešams.

SlimnÄ«cā tiek ārstÄ“ti bÄ“rni ar šÄdām diagnozÄ“m: epilepsija, epilepsija ar demenci, šizofrÄ“nija, dažādas pakāpes garÄ«gā atpalicÄ«ba ar uzvedÄ«bas traucÄ“jumiem, organiskiem personÄ«bas un uzvedÄ«bas traucÄ“jumiem.

BÄ“rnu klÄ«niskās universitātes slimnÄ«cas bÄ“rnu psihiatrs Å…ikita Bezborodovs intervijā par situāciju SlimnÄ«cā “Ainaži” norāda: “Šajā slimnÄ«cā paredzÄ“ts ārstÄ“t bÄ“rnus ar smagiem psihiskiem traucÄ“jumiem, taču faktiski Latvijas apstākļos tur nonāk bÄ“rni ar smagiem uzvedÄ«bas traucÄ“jumiem.”

SlimnÄ«cā ir 80 gultasvietas. VizÄ«tes laikā SlimnÄ«cā bija 74 bÄ“rni: 24 no Ä£imenÄ“m; 32 no pašvaldÄ«bu bÄ“rnunamiem; pieci no valsts sociālās aprÅ«pes centriem; pieci no audžuÄ£imenÄ“m; astoņi no aizbildņu Ä£imenÄ“m. Vienas gultasvietas dienas izmaksas pacientam ir 38,43 EUR.

VizÄ«tes laikā tika apskatÄ«tas SlimnÄ«cas telpas, veiktas sarunas ar bÄ“rniem un darbiniekiem, notika iepazÄ«šanās ar ierakstiem Notikumu žurnālos, Fiksācijas žurnālā, bÄ“rnu medicÄ«niskajā dokumentācijā, kā arÄ« ar fiksācijas protokoliem.

Sarunas ar bÄ“rniem notika viņu palātās bez SlimnÄ«cas darbinieku klātbÅ«tnes. Sarunas vienlaicÄ«gi veica četras darbinieces, katra atsevišÄ·i runājot ar bÄ“rniem. BÄ“rnu stāstÄ«tais par notiekošo SlimnÄ«cā sakrita, un tas piešÄ·ir ticamÄ«bu bÄ“rnu teiktajam par SlimnÄ«cas darbinieku veiktajām prettiesiskajām darbÄ«bām. BÄ“rni savstarpÄ“ji nesatikās un nekādā veidā nevarÄ“ja sarunāt, ko stāstÄ«s sarunās ar TiesÄ«bsarga biroja darbiniekiem. Dažiem bÄ“rniem bija grÅ«ti nosaukt to SlimnÄ«cas darbinieku vārdus, uzvārdus, kuri pret viņiem izturÄ“jušies vardarbÄ«gi, jo bÄ“rni nezina, kā viņus sauc. SlimnÄ«cas darbiniekiem pie apģērba nav piespraudes ar viņu vārdiem, uzvārdiem, lai bÄ“rni varÄ“tu tos izlasÄ«t un atpazÄ«t darbiniekus. VizÄ«tes laikā bija visai nedaudz bÄ“rnu, ar kuriem bija grÅ«tÄ«bas kontaktÄ“ties.

Pārbaudes laikā tiesÄ«bsargs atklāja bÅ«tiskus bÄ“rnu tiesÄ«bu pārkāpumus. IzvÄ“rtÄ“jot vizÄ«šu laikā iegÅ«to informāciju, tiesÄ«bsarga ieskatā SlimnÄ«cas personāla un vadÄ«bas rÄ«cÄ«bā saskatāmas vairāku noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu (Krimināllikuma 144., 152., 174., 317. un 319. pants) sastāva pazÄ«mes. Par

konstatēto 30.01.2018. tika informēts ģenerālprokurors. Attiecība uz veselības aprūpes jomā konstatētajiem pārkāpumiem tika informēta Veselības inspekcija.

Konstatētie pārkāpumi:

1. Ārstniecības trūkums

[1.1] Psihiatriskā ārstÄ“šana

Slimnīca ir vienīgā specializētā bērnu psihiatriskā slimnīca un attiecīgais speciālists - bērnu psihiatrs dr. Jānis Bojārs slimnīcā ir tikai divas reizes nedēļā - pirmdienās un ceturtdienās. Dokumentos norādīts, ka dr. J.Bojārs strādā 1 slodzi Slimnīcā kā bērnu psihiatrs, kā arī 0,5 slodzi kā narkologs un 0,5 slodzi kā psihiatrs Slimnīcas ambulatorās aprūpes nodaļā. Tātad dr. J.Bojārs Slimnīcā strādā 2 pilnas slodzes.

SlimnÄ«cas mājaslapā norādÄ«ts: “Pie psihiatra/narkologa maksas pakalpojumi tiek sniegti:

1) pirmdienās no 11:00 līdz 15:00,

2) ceturtdienās no 11:00 lÄ«dz 17:00”

Tātad tajās pašÄs dienās - pirmdienās un ceturtdienās, kad vienÄ«gais bÄ“rnu psihiatrs dr. J.Bojārs ir SlimnÄ«cā, viņš pieņem pacientus ambulatori par maksu.

Bērni norāda, ka ārsta vizītes no rītiem ir īsas, dakteris vienmēr steidzas, tikai paskatās un aiziet, ar bērniem tikpat kā nerunā.

Ä€rsta diennakts dežūras netiek nodrošinātas. Tas ir pretrunā 2009.gada 20.janvāra Ministru kabineta noteikumu Nr.60 “Noteikumi par obligātajām prasÄ«bām ārstniecÄ«bas iestādÄ“m un to struktÅ«rvienÄ«bām” 119. punktā noteiktajam: “SpecializÄ“tā slimnÄ«ca sniedz specializÄ“tu sekundāro vai terciāro veselÄ«bas aprÅ«pi vienā vai vairākos profilos un nodrošina speciālistu sekundāro ambulatoro palÄ«dzÄ«bu. SpecializÄ“tajā slimnÄ«cā visu diennakti ir nodrošināta vismaz viena ārsta dežūra”.

Saskaņā ar Veselības inspekcijas sniegto informāciju Latvijā ir 13 sertificēti bērnu psihiatri. Speciālistu skaits valstī ir nepietiekams.

VeselÄ«bas ministrijas Konceptuālā ziņojuma “Par veselÄ«bas aprÅ«pes sistÄ“mas reformu” 1.pielikumā “Posteņu skaits stacionāra nodaļās atbilstoši plānotajam gultu skaitam attiecÄ«gajā profilā” norādÄ«ts, ka bÄ“rnu psihiatrijas stacionāra nodaļā gultu skaits uz vienu speciālistu (bÄ“rnu psihiatru) ir 10.

[1.2] NarkoloÄ£iskā ārstÄ“šana

SlimnÄ«cā ievietoti arÄ« bÄ“rni ar atkarÄ«bas problÄ“mām, kuras bijušas par pamatu stacionÄ“šanai. AtkarÄ«bas SlimnÄ«cā netiek ārstÄ“tas, jo narkoloÄ£iskās un atkarÄ«bu diagnozes nav valsts pasÅ«tÄ«jumā SlimnÄ«cai, lÄ«dz ar to bÄ“rni nepieciešamo ārstÄ“šanu nesaņem. PiemÄ“ram, kāda meitene stāstÄ«ja, ka viņu atvedusi mamma, jo trÄ«s reizes pieÄ·erta, ka lieto alkoholu. Meitene domājusi, ka te bÅ«s kā “Ä«stā” slimnÄ«cā, ar viņu runās ārsti, palÄ«dzÄ“s, lai viņa atbrÄ«votos no vÄ“lmes lietot alkoholu. Neviens ārsts ar viņu nav runājis un nav stāstÄ«jis, kādas zāles viņa lieto. Faktu, ka bÄ“rni ievietoti ar mÄ“rÄ·i ārstÄ“t atkarÄ«bu problÄ“mas, apstiprināja arÄ« bÄ“rnu likumiskie pārstāvji.

Citi ārsti, izņemot dr.I.Balodi un dr. J.Bojāru, slimnīcā nestrādā.

[1.3] Pārkāpumi ārstniecÄ«bas dokumentu noformÄ“šanā

Psihiatre L.Jorena apskatÄ«ja pacientu slimÄ«bas vÄ“stures un konstatÄ“ja, ka pacientu medicÄ«niskie dokumenti nav aizpildÄ«ti. PiemÄ“ram, kāda zÄ“na, kurš ievietots SlimnÄ«cā 25.08.2016. ar tiesas lÄ“mumu par medicÄ«niska rakstura piespiedu lÄ«dzekļa piemÄ“rošanu, slimÄ«bas vÄ“sturÄ“ ārsta ieraksts pÄ“dÄ“jo reizi izdarÄ«ts 2017.gada februārÄ« (pirms gada) Nav neviena apraksta atbilstoši veiktajām fiksācijām, nav ārstÄ“šanas plānu un terapijas pamatojumu.

Meitene Stacionārā ievietota 18.12.2017. SlimÄ«bas vÄ“sturÄ“ ir tikai nepabeigts, neparakstÄ«ts ieraksts no 18.12.2017., kad paciente tika uzņemta stacionārā, kurā nav pacientes diagnozes, ārstÄ“šanas plāna. Neseko turpmāk neviens ārstniecÄ«bas personas ieraksts.

Ministru kabineta noteikumu Nr.265 “MedicÄ«nisko dokumentu lietvedÄ«bas kārtÄ«ba” 10.punkts nosaka. “MedicÄ«niskajos ierakstos iekļauj informāciju, kas nodrošina pacienta atpazÄ«stamÄ«bu, apliecina diagnozi, pamato izmeklÄ“jumus un ārstÄ“šanas metodes, kā arÄ« precÄ«zi ataino ārstÄ“šanas rezultātus.” ApskatÄ«tajās pacientu kartÄ“s šÄ« prasÄ«ba nav ievÄ“rota. Noteikumu 12.punkts nosaka: “MedicÄ«niskajos ierakstos slimÄ«bas attÄ«stÄ«bas gaita ierakstāma 24 stundu laikā pÄ“c pacienta uzņemšanas stacionārā ārstniecÄ«bas iestādÄ“”. Paciente A ievietota stacionārā 18.12.2017., bet mÄ“neša laikā nav veikts pilnvÄ“rtÄ«gs ieraksts kartÄ“. LÄ«dzÄ«gi pārkāpumi arÄ« citu pacientu dokumentos.

2. Citu speciālistu un pakalpojumu trūkums

[2.1] SlimnÄ«cā ir baseins. Baseina apmeklÄ“jumu grafiks liecina, ka SlimnÄ«cas bÄ“rniem baseins ir pieejams divas reizes nedēļā: trešdienās no 11.00 - 13.00 un ceturtdienās no 10.00 - 12.00. Gan bÄ“rni, gan darbinieki sniedza informāciju, ka ceturtdienās ir baseina tÄ«rÄ«šana un tas nav pieejams. Tātad vienÄ«gais laiks, kad SlimnÄ«cas pacienti var apmeklÄ“t baseinu, ir divas stundas trešdienās. Å…emot vÄ“rā, ka SlimnÄ«cā ir ap 80 bÄ“rnu, bÄ“rni tiek uz baseinu 1 - 2 reizes mÄ“nesÄ«. PÄ“c amatu aprakstiem medicÄ«nas māsām ir jāuzrauga pacienti Å«dens procedÅ«ru laikā. Sarunā ar dr.I.Balodi noskaidrots, ka medicÄ«nas māsas nav apmācÄ«tas šÄdam darbam un tas nav nepieciešams, jo nepastāv nekādi riski bÄ“rnu drošÄ«bai Å«dens procedÅ«ru laikā.

[2.2] Slimnīcai ir uzņēmuma līgumi ar divām psiholoģēm: Noru Razgailu un Olgu Vinogradovu. Psiholoģes bērniem psiholoģisko palīdzību nesniedz, bet saskaņā ar līgumu veic tikai psihodiagnostiku.

Psihiatres dr. L.Jorenas atzinumā norādīts, ka sarunā ar stacionāra psihiatru Jāni Bojāru noskaidrots, ka viens no diviem psihologiem, kas veic tikai psihodiagnostiku slimnīcā esot 2 - 3 reizes mēnesī.

Vakances logopēds - no 01.10.2017.; rehabilitologs - no 31.05.2017.

[2.3] SlimnÄ«cā no rÄ«ta jāceļas 6.30 - 7.00, bet neko darÄ«t nevar, jāsēž palātā. BÄ“rnu agro modināšanu dr. I.Balode pamato ar darbinieku darba grafiku (jānodod maiņa). Individuālā sarunā ar zÄ“nu uz jautājumu, ko viņš dara slimnÄ«cā, norādÄ«ja, ka skatās pa logu un spÄ“lÄ“jas palātā.

3. Vardarbība pret bērniem

Sarunu laikā bÄ“rni norādÄ«ja uz SlimnÄ«cā notiekošo vardarbÄ«bu. BÄ“rni norādÄ«ja gan uz savstarpÄ“jo vardarbÄ«bu (galvenokārt bÄ“rni lÄ«dz 12 gadu vecumam), gan personāla veiktu vardarbÄ«bu. Savukārt pusaudži stāstÄ«ja par personāla vardarbÄ«bas epizodÄ“m.

Saskaņā ar Latvijai saistošiem starptautiskajiem un nacionālajiem tiesÄ«bu aktiem ikvienam bÄ“rnam ir tiesÄ«bas bÅ«t drošÄ«bā, tiesÄ«bas tikt pasargātam no cietsirdÄ«gas izturÄ“šanās. ŠÄ«s tiesÄ«bas ir absolÅ«tas, tās nav pakļautas nekādiem ierobežojumiem un ir Ä«stenojamas neatkarÄ«gi no tā, kur bÄ“rns atrodas. Lai šÄ«s tiesÄ«bas Ä«stenotu, katrai iesaistÄ«tajai personai ir savi pienākumi un atbildÄ«ba par to nepildÄ«šanu.

Saskaņā ar BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likuma 72. panta pirmo daļu veselÄ«bas aprÅ«pes un citās tādās iestādÄ“s, kurās uzturas bÄ“rni, šo iestāžu vadÄ«tāji un darbinieki ir atbildÄ«gi par bÄ“rna veselÄ«bas un dzÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bu, par to, lai bÄ“rns bÅ«tu drošÄ«bā, lai viņam tiktu sniegti kvalificÄ“ti pakalpojumi un ievÄ“rotas citas viņa tiesÄ«bas.

3.1. Slimnīcas darbinieku veikta vardarbība

Vairāki bÄ“rni norādÄ«ja, ka personāls nemitÄ«gi sauc bÄ“rnus par mežoņiem, narkomāniem, viņus citādi apvaino. BÄ“rni stāstÄ«ja par epizodÄ“m, kad personāls citus (mazākus bÄ“rnus) baro “ar varu” liekot karoti mutÄ“ lÄ«dz rÄ«klei. BÄ“rni norādÄ«ja uz konkrÄ“tām darbiniecÄ“m, kuras ir Ä«stenojušas vardarbÄ«bu pret bÄ“rniem. PiemÄ“ram, kad ceļ no rÄ«tiem, tad ar varu norauj segu un izgrūž no gultas. Kāda meitene teica, ka tā ir darÄ«ts arÄ« viņai. Sarunā dr. I.Balode norādÄ«ja, ka kāds pusaudzis viņai sÅ«dzÄ“jies par darbinieces lÄ«dzÄ«gu rÄ«cÄ«bu, bet I.Balodes ieskatā tas neatbilst patiesÄ«bai.

BÄ“rni arÄ« norādÄ«ja, ka personāls vienmÄ“r draud ar “grāmatu”, kas nozÄ«mÄ“, ka pārkāpumu ierakstÄ«s Notikumu žurnālā un tādēļ var iedot “poti” vai pagarināt palikšanu slimnÄ«cā. Kāda meitene informÄ“ja, ka māsiņa tÄ«ši iespieda viņas roku durvÄ«s, kad meitene nepakļāvās aizrādÄ«jumam nākt iekšÄ palātā. Par to ziņojusi dr. I.Balodei, bet no vadÄ«tājas nekāda rÄ«cÄ«ba nesekoja. Sāpošai rokai tikai uzlikta ziede.

Citi bÄ“rni norādÄ«ja, ka par darbinieku rÄ«cÄ«bu nevienam nesÅ«dzÄ“jās, jo baidÄ«jās par sekām (potÄ“šana, piesiešana).

BÄ“rni stāstÄ«ja par konkrÄ“rtu māsiņu, kura regulāri kliedz uz bÄ“rniem un Ä«paši izceļas ar savu slikto attieksmi (rupja, cietsirdÄ«ga). NovÄ“rots, ka māsiņa ar karoti sita pa galvu puikam, bet, barojot ar karoti mazo puiku, nesagaidot, kad bÄ“rns izÄ“dis, lika mutÄ“ jau nākamo karoti. Par šiem faktiem tiesÄ«bsargs informÄ“ja Ä£enerālprokuroru.

3.2. Bērnu savstarpēja vardarbība

No bÄ“rnu stāstÄ«tā un ierakstiem Notikumu žurnālā secināms, ka SlimnÄ«cā ir plaši izplatÄ«ta bÄ“rnu savstarpÄ“ja vardarbÄ«ba, arÄ« seksuāla vardarbÄ«ba.

Seksuāla vardarbÄ«ba. PiemÄ“ram, sarunā kāds zÄ“ns norādÄ«ja, ka viņam nepatÄ«k bÅ«t kopā ar citiem bÄ“rniem, jo nepatÄ«k viņu uzvedÄ«ba. Norāda uz palātas biedru, kurš aiztiek intÄ«mās vietas un dzer savas čuras, kas zÄ“nam rada diskomfortu.

AtsevišÄ·i izraksti no SlimnÄ«cas I (zÄ“nu) nodaļas Notikumu žurnāla satur informāciju par seksuālās vardarbÄ«bas pret bÄ“rniem gadÄ«jumiem:

01.02.2017. ieraksts norāda, ka viens pacients “sāk seksuāli uzmākties savam istabas biedram, kad to neļauj darÄ«t, paliek agresÄ«vs. Raud, solās vairs tā nedarÄ«t. Sit ar dÅ«rÄ“m pa sienām, durvÄ«m”. Nav atrodamas ziņas par to, ka incidentā cietušÄ bÄ“rna vecāki ir tikuši informÄ“ti par seksuālās vardarbÄ«bas gadÄ«jumu.

02.12.17. A seksuāli uzmācies savam istabiņas biedram

06.12.17. B stāsta, ka C bāž roku sev biksēs un veic seksuālas darbības.

17.12.17. D uzbāžas E ar pirkstiem, pieskaras tā dzimumorgāniem.

20.12.17. D velk nost bikses

05.01.18. C bieži apmierina sevi seksuāli

15.01.18. C pÄ“c brokastÄ«m savā palātā atkailinās F priekšÄ

Dokumentos nav atrodamas ziņas par to, kādas darbības ir veiktas, lai novērstu atkārtotu vardarbības gadījumu.

Kāds cits zÄ“ns norādÄ«ja, ka viņu sit citi bÄ“rni (min istabas biedru A). ZÄ“na lietā slimnÄ«cas izdotajā epikrÄ«zÄ“ norādÄ«ts, ka ir apstiprināts, ka bÄ“rns ir cietis gan no fiziskas, gan seksuālas vardarbÄ«bas. Viņam ir novÄ“roti izteikti uzvedÄ«bas traucÄ“jumi, seksuāli atkavÄ“ts, atkailinās un uzmācas citiem bÄ“rniem. EpikrÄ«zÄ“ tāpat norādÄ«ts, ka slimnÄ«cas uzturÄ“šanās laikā bÄ“rns atkailinās citu zÄ“nu priekšÄ, iet lÄ«dzi uz tualeti, dušu. Viņam tiek koriģēta terapija un pacients palātā uzturas viens. Taču tiesÄ«bsarga 18.01.2018. vizÄ«tes laikā viņš uzturÄ“jās istabā kopā ar diviem puikām. Atkārtotas vizÄ«tes laikā 22.01.2018. slimnÄ«cas iedotajā palātu aprakstā zÄ“ns ir ievietots kopā ar četriem citiem puikām.

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, ir pamats uzskatÄ«t, ka ne iestādes vadÄ«tāja, ne arÄ« tajā strādājošais personāls nereaģē uz seksuālās vardarbÄ«bas gadÄ«jumiem, izņemot gadÄ«jumu reÄ£istrāciju, kā arÄ« neveic darbÄ«bas, lai tos novÄ“rstu. Amatpersonu bezdarbÄ«bas rezultātā bÄ“rni ir pakļauti seksuālās vardarbÄ«bas riskam. Sarunā ar dr.I.Balodi atklājās, ka šÄdu rÄ«cÄ«bu viņa neuzskata par seksuālu vardarbÄ«bu.

Fiziska vardarbÄ«ba. Kāds bÄ“rns rādÄ«ja zilumus uz rokas, kas ļauj secināt, ka ir piedzÄ«vojis vardarbÄ«bu no citiem bÄ“rniem. BÄ“rnu vārdus, kas darÄ«ja pāri, nosaukt negribÄ“ja. Teica, ka bÅ«tu labi, ja mazi bÄ“rni bÅ«tu atsevišÄ·i no lieliem bÄ“rniem.

Vairāki bÄ“rni, piemÄ“ram meitene (11 gadi), norādÄ«ja uz piedzÄ«voto vardarbÄ«bu no vienaudzÄ“m. Meitenes, ar kurām viņa dzÄ«vo vienā palātā, ir vecākas par viņu un viņu bieži sit un pazemo. StāstÄ«ja, ka šodien (18.01.2018.) viena meitene viņai ar roku iesita pa seju ar plaukstu. Palātas lielākās meitenes viņu izkalpina, (piemÄ“ram - liek atnest kādai no viņām krÅ«zÄ«ti). Nevienam no personāla to nav stāstÄ«jusi, jo baidās.

Nav atrodamas ziņas par to, ka incidentos cietušo bÄ“rnu vecāki ir tikuši informÄ“ti par vardarbÄ«bas gadÄ«jumu, kā arÄ« citas ziņas par to, kādas darbÄ«bas ir veiktas, lai novÄ“rstu atkārtotas vardarbÄ«bas gadÄ«jumus. Sarunās ar bÄ“rnu likumiskajiem pārstāvjiem noskaidrots, ka viņi par vardarbÄ«bas gadÄ«jumiem nav informÄ“ti. TādÄ“jādi ir pamats uzskatÄ«t, ka ne tikai iestādes vadÄ«tājs, ne arÄ« tajā strādājošais personāls nereaģē uz bÄ“rnu vardarbÄ«bas gadÄ«jumiem, bet arÄ«, vÄ“rtÄ“jot notikuma žurnālu ierakstus, secināms, ka tas tiek uzskatÄ«ts par normu. ArÄ« intervÄ“jot vairākas medicÄ«nas māsas un sociālo darbinieci MārÄ«ti Paegli, tika noskaidrots, ka bÄ“rnu savstarpÄ“jās vardarbÄ«bas gadÄ«jumi iestādÄ“ ir ierasta lieta.

Notikumu žurnālā ir fiksÄ“tas vairākas epizodes par bÄ“rnu savstarpÄ“jās vardarbÄ«bas gadÄ«jumiem. AtsevišÄ·i izraksti no SlimnÄ«cas I (zÄ“nu) nodaļas Notikumu žurnāla:

03.12.17. A visas dienas garumā iekausta mazākos.

16.12.17. B dara mazākiem bērniem pāri. Sper ar kāju. Nozīmēta Dr.Balodes terapija.

17.12.17. A nežēlīgi spārda ar kājām zēnu - M

20.12. 17. O savainojis seju, saka, ka to izdarījusi māsiņa D

20.12.17. K ar dūrēm uzbrūk C un uzsit uz kreisā vaiga zilumu.

28.12.17. O uzsit S zilu aci.

05.01.18. K agresīvs, apdraud citu bērnu dzīvību.

13.01.18. A, velkot apavus uz āra pastaigu, paņem meiteņu zābaku un ar to nežēlīgi iesit D pa galvu. D, sevi aizstāvot, iesit A pa kreiso aci.

14.01.18. L neklausa personālu, ieskrien 1.palātā un iekož A rokā, kas savukārt iekož L. Aizvadīts uz savu palātu, ar dūrēm sit pa durvīm, sit gultu.

18.01.18. R bez iemesla ar dūri iesit K pa seju, turpina dusmoties, uz personāla aizrādījumiem nereaģē.

19.01.18. N pēc vakariņām piekauj D (sit ar dūrēm pa seju).

Turklāt bÄ“rni norādÄ«ja, ka personāls nereti iesaista citus slimnÄ«cas bÄ“rnus, lai savaldÄ«tu uzbudināto bÄ“rnu - piemÄ“ram, viņi stāsta atgadÄ«jumu, kur viens no personāla palÅ«dza lielākam bÄ“rnam iesist pa seju citam bÄ“rnam, lai tas nomierinās, kamÄ“r viņu piesien personāls. TiesÄ«bsarga biroja darbinieku vizÄ«tes laikā tika novÄ“rots, ka lielākie bÄ“rni mazākos bÄ“rnus var paņemt un “aizvilkt” uz savu palātu, uz ko nekad nav sekojusi nekāda personāla reakcija. Secināms, ka bÄ“rni, iespÄ“jams, varÄ“tu bÅ«t izmantoti, lai “savaldÄ«tu” mazākos bÄ“rnus.

Secināms, ka ne iestādes vadÄ«tāja, ne arÄ« tajā strādājošais personāls nereaģē uz bÄ“rnu savstarpÄ“jās vardarbÄ«bas gadÄ«jumiem, neveic darbÄ«bas, lai to novÄ“rstu, kā arÄ« neinformÄ“ bÄ“rnu likumiskos pārstāvjus. Amatpersonu bezdarbÄ«bas rezultātā bÄ“rni ir pakļauti kā fiziskas, tā emocionālas vardarbÄ«bas riskam.

Visi bērni norada, ka viņi nesūdzas personālam par vardarbību no personāla vai vienaudžu puses, jo baidās vai neredz tam jēgu.

4. Prettiesiska fiksācija (mehāniska ierobežošana, pielietojot ierobežojošas saites vai siksnas)

Ä€rstniecÄ«bas likuma 69/pants paredz pacientu, kurš stacionÄ“ts psihiatriskajā ārstniecÄ«bas iestādÄ“ bez viņa piekrišanas, un pacientu, kuriem ārstniecÄ«ba psihiatriskajā ārstniecÄ«bas iestādÄ“ noteikta kā medicÄ«niska rakstura piespiedu lÄ«dzeklis kriminālprocesā, tiesÄ«bas un šo tiesÄ«bu ierobežojumus. MinÄ“tā panta sestā - desmitā daļa noteic, ka gadÄ«jumos, kad pastāv tieši draudi, ka pacients psihisku traucÄ“jumu dēļ var nodarÄ«t miesas bojājumus sev vai citām personām, vai pacients izrāda vardarbÄ«bu pret citām personām un ar mutisku pārliecināšanu nav izdevies pārtraukt apdraudÄ“jumu, psihiatriskajās ārstniecÄ«bas iestādÄ“s ir tiesÄ«bas izmantot šÄdus ierobežojošus lÄ«dzekļus:

1) fiziska ierobežošana, izmantojot fizisku spÄ“ku pacienta kustÄ«bu ierobežošanai;

2) mehāniska ierobežošana, pielietojot ierobežojošas saites vai siksnas;

3) medikamentu ievadÄ«šana pacientam pret viņa gribu;

4) ievietošana novÄ“rošanas palātā.

MinÄ“tajiem ierobežojošajiem lÄ«dzekļiem ir jābÅ«t samÄ“rÄ«giem salÄ«dzinājumā ar draudiem, ko attiecÄ«gais pacients rada, un tos ir tiesÄ«bas piemÄ“rot tikai pacientiem, kuri psihiatriskajā ārstniecÄ«bas iestādÄ“ atrodas bez piekrišanas vai ārstniecÄ«ba noteikta kā medicÄ«niska rakstura piespiedu lÄ«dzeklis kriminālprocesā. ŠÄdu lÄ«dzekļu izmantošana atļauta tikai ar ārsta rÄ«kojumu, kura pienākums ir pacienta medicÄ«niskajā kartÄ“ fiksÄ“t konkrÄ“to ierobežojošo lÄ«dzekli, iemeslus to piemÄ“rošanai un sākuma un beigu laiku, kā arÄ« visus pacientam vai personālam nodarÄ«tos miesas bojājumus.

Ierobežojošo lÄ«dzekļu pielietošanas kārtÄ«bu nosaka 12.07.2017. Ministru Kabineta noteikumi Nr.453 “Noteikumi par kārtÄ«bu, kādā ierobežojami pacienti, un priekšmetiem, kurus aizliegts turÄ“t psihiatriskajā ārstniecÄ«bas iestādÄ“” (turpmāk - Noteikumi). MinÄ“tie Noteikumi paredz, ka ierobežojošo lÄ«dzekli ir tiesÄ«gs noteikt tikai ārstÄ“jošais ārsts vai dežūrārsts, pamatojoties uz konkrÄ“tā pacienta tiešo apdraudÄ“jumu. Pacienta ierobežošanu pÄ“c iespÄ“jas nedrÄ«kst veikt citu pacientu klātbÅ«tnÄ“ un tā nedrÄ«kst notikt ar citu pacientu iesaisti, kā arÄ« ierobežojošos lÄ«dzekļus ir aizliegts piemÄ“rot pacienta sodÄ«šanas nolÅ«kā, un par katru ierobežošanas gadÄ«jumu ārstniecÄ«bas personai ir jāizdara ieraksts pacientu ierobežošanas gadÄ«jumu reÄ£istrācijas žurnālā. Tāpat noteikumi nosaka, kādas konkrÄ“tas prasÄ«bas ir jāievÄ“ro, piemÄ“rojot katru ierobežošanas lÄ«dzekli, konkrÄ“ti nosakot gan kārtÄ«bu, kādā var tikt piemÄ“rots ierobežojošais lÄ«dzeklis, gan paredzot laika limitus šo ierobežojumu piemÄ“rošanai, to pārtraukšanai, kā arÄ« pacienta novÄ“rošanas pienākumu.

AttiecÄ«bā uz mehānisku ierobežošanu Noteikumi nosaka, ka nepilngadÄ«gam pacientam to piemÄ“ro tikai kā galÄ“jās nepieciešamÄ«bas lÄ«dzekli. Mehāniskai ierobežošanai var izmantot ierobežojošus lÄ«dzekļus rokām, kājām, krÅ«šu daļai un viduklim. Ä€rstniecÄ«bas persona pacienta veselÄ«bas stāvokli pārbauda ne retāk kā ik pÄ“c 10 minÅ«tÄ“m. Pacients nepārtraukti ierobežotā stāvoklÄ« var atrasties ne ilgāk kā vienu stundu vienā ierobežošanas reizÄ“.

PÄ“c šÄ laikposma pacientu atbrÄ«vo un vÄ“rtÄ“ viņa uzvedÄ«bu. Ja pacients psihisku traucÄ“jumu dēļ turpina radÄ«t apdraudÄ“jumu, viņa atkārtota mehāniska ierobežošana pieļaujama ne agrāk kā pÄ“c 15-30 minÅ«tÄ“m.

Par katru ierobežojošu lÄ«dzekļu piemÄ“rošanas reizi nepilngadÄ«gajam pacientam ārstniecÄ«bas persona nekavÄ“joties par to informÄ“ pacienta likumisko pārstāvi un izdara ierakstu pacientu ierobežošanas gadÄ«jumu reÄ£istrācijas žurnālā. Tāpat regulÄ“jumā ietvertas pacienta tiesÄ«bas par ikvienu ierobežojošo lÄ«dzekli viena mÄ“neša laikā iesniegt slimnÄ«cas vadÄ«tājam sÅ«dzÄ«bu. VadÄ«tāja lÄ“mumu ir tiesÄ«bas viena mÄ“neša laikā pārsÅ«dzÄ“t VeselÄ«bas inspekcijā. Savukārt VeselÄ«bas inspekcijas lÄ“mumu viena mÄ“neša laikā var pārsÅ«dzÄ“t tiesā, kuras lÄ“mums ir galÄ«gs.

Bērni norādīja, ka tad, kad ieradās Tiesībsarga biroja pārstāvji, personālam radās apjukums - visi piesietie bērni tika atsieti un visas siksnas noslēptas. Visas meitenes norādīja uz konkrētu meiteni, kuru turēja piesietu pie gultas ilgāk nekā nedēļu.

Kāda meitene stāstÄ«ja, ka viņas palātā ir bijušas piesietas pie gultas divas meitenes par to, ka neklausÄ«ja personālu. Viena no slimnÄ«cas ir izrakstÄ«ta, otra vÄ“l ir SlimnÄ«cā. Viņu sien bieži, uz vairākām stundām. BÄ“rni stāsta, ka mazos bÄ“rnus sien pie gultām, jo māsiņas nevar tikt ar viņiem galā. Īpaši vienu mazo puisÄ«ti bieži sien, jo viņš grib skriet, spÄ“lÄ“ties. ArÄ« L. sien, jo viņš esot pavisam slims un viņu visu laiku jāpieskata. ZÄ“nam no biežās siešanas esot bijušas zilas rokas. Visi bÄ“rni redz, kā tiek sieti citi bÄ“rni, jo tas notiek turpat - bÄ“rna palātā. Citiem bÄ“rniem jāuzturas palātā, tāpÄ“c visu laiku tas jāskatās.

Individuālā sarunā ar zÄ“nu M noskaidrots, ka viņam slimnÄ«cā nepatÄ«k, ka sien pie gultas un ka dod potes. Norāda, ka potes ļoti sāpot. Atbildot uz jautājumu, par ko sien vai potÄ“, norāda, ka par to, ka neklausa. SlimnÄ«cas Notikumu žurnālā 12.01.18. atzÄ«mÄ“ts, ka “Vakarā pirms nakts miera M kļūst agresÄ«vs, pieprasa jaunu nakts kreklu, grib mājās, bļauj un kliedz, ka grib mammu. TraucÄ“ pārÄ“jiem pacientiem. SkrāpÄ“ sevi ar saviem nagiem pa vaigiem un sit pa gultas galu.” Par šo gadÄ«jumu ir sastādÄ«ts arÄ« fiksācijas protokols, kurā norādÄ«ts, ka “zÄ“ns ir autoagresÄ«vs, skrāpÄ“ sev vaigus, sit ar dÅ«rÄ“m pa vaigiem. Pret gultas malu dauza savu muguru. Bļauj un kliedz, spārdās ar kājām pret sienām”. Viņam, saskaņā ar fiksācijas protokolu, nofiksÄ“tas abas rokas un kājas uz 20 minÅ«tÄ“m. Secināms, ka ar pacientu ir noticis konflikts - viņš ir lÅ«dzis jaunu nakts kreklu un izrādÄ«jis vÄ“lÄ“šanos braukt mājās. Ar viņu pārrunas nav veiktas, nav bijuši mÄ“Ä£inājumu viņu verbāli nomierināt vai skaidrot, kad viņš varÄ“tu braukt uz mājām. Tāpat arÄ« nav dota iespÄ“ja piezvanÄ«t mātei. Sarunā ar bÄ“rna māti noskaidrots, ka viņa par fiksācijas gadÄ«jumiem nav zinājusi.

Citi fiksācijas gadījumu piemēri:

ZÄ“nam kā fiksācijas indikācijas norādÄ«ts: “Pacients kāpj ar kājām uz trepju margām, pilnÄ«bā ignorÄ“ personāla aizrādÄ«jumus, pacients saukā personālu rupjiem vārdiem. Bez iemesla un atļaujas patvaļīgi skrien uz klasi. Mutiski nav nomierināms.” Fiksācijas veids: abas rokas.

ZÄ“nam kā fiksācijas indikācijas norādÄ«ts: “Pacients izsaka draudus, ka bÄ“gšot. VÄ“lāk pats atzÄ«stas.” Fiksācijas veids: roka un kāja.

Meitenei kā fiksācijas indikācijas norādīts:

“Paciente ļoti rupja, klusajā stundā neatrodas savā gultā. Uz aizrādÄ«jumiem par savu gultu rupja, izaicinoša, apsaukā visus darbiniekus, tajā skaitā arÄ« virsmāsu. PilnÄ«gi nekādas paškritikas, smej pati par savu rÄ«cÄ«bu” Fiksācijas veids: abas rokas.

Meitenei kā fiksācijas indikācijas norādÄ«ts: “PilnÄ«bā neievÄ“ro slimnÄ«cas režīmu, pÄ“c lÅ«guma iet nomazgāties paliek agresÄ«va pret personālu, ļoti skaļā balsÄ« saukājas ar necenzÄ“tiem vārdiem. Uz personāla aizrādÄ«jumiem nereaģē.” Fiksācijas vieds: abas rokas un kājas.

Citā fiksācijas protokolā norādÄ«ts, ka meitene fiksÄ“ta piecas reizes pÄ“c kārtas, katru reizi pa 20 minÅ«tÄ“m. Taču fiksācijas indikācijās norādÄ«ts viens iemesls “paciente neklausa personāla norādÄ«jumiem atrasties savā palātā. Paciente sola bÄ“gt no slimnÄ«cas, kad bÅ«šot iespÄ“jas. Draud mutiski personālam, agresÄ«va pret pacientiem (sit, grÅ«sta utt.)”, pacientei tiek fiksÄ“ta roka un kāja.

BÄ“rni tiek fiksÄ“ti un tādÄ“jādi sodÄ«ti arÄ« par bÄ“gšanas mÄ“Ä£inājumiem, kas nav normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tais fiksācijas mÄ“rÄ·is. Tā, piemÄ“ram, V fiksācijas protokolā norādÄ«ts, ka meitene fiksÄ“ta četras reizes - plkst. 12.20, 13.30, 14.50 un 17.00., visas reizes 20 minÅ«tes, taču fiksācijas pamatojums ir tikai viens - “paciente izbÄ“gusi no slimnÄ«cas teritorijas, atvesta atpakaļ nodaļā izturas rupji pret personālu, lamājas necenzÄ“tiem vārdiem, sola pie pirmās izdevÄ«bas atkal bÄ“gt projām”. Secināms, ka šajā gadÄ«jumā fiksācija ir notikusi ilgstoši, turklāt par sodu tam, ka meitene ir centusies bÄ“gt. ArÄ« draudu izteikšana par bÄ“gšanu var bÅ«t par pamatu bÄ“rna piesiešanai - citā fiksācijas protokolā kā fiksācijas indikācija norādÄ«ts, ka “paciente sola bÄ“gt no slimnÄ«cas, kad bÅ«šot iespÄ“jas”.

BÄ“rni tiek fiksÄ“ti citu bÄ“rnu klātbÅ«tnÄ“. AbsolÅ«ti nepieļaujami, jo situācija ir visiem traumÄ“joša - piesietā bÄ“rna pazemošana un emocionāla vardarbÄ«ba pret citiem bÄ“rniem. (“Es neesmu sieta, es labi uzvedos”)

Psihiatres dr. L.Jorenas atzinumā norādÄ«ts: “Sarunās ar medicÄ«nas māsām, pÄ“c ierakstiem žurnālos un izvÄ“les kārtā iepazÄ«stoties ar pacientu medicÄ«nas kartÄ“m, secinu, ka piemÄ“rotie ierobežojumi nav atspoguļoti medicÄ«niskajā dokumentācijā. Ierobežojumu žurnāls un fiksācijas protokoli ir aizpildÄ«ti atbilstoši to noformÄ“jumam, taču tie nepilnÄ«gi atspoguļo ierobežojumu pamatotÄ«bu, medicÄ«nas kartÄ“s nav pieejams izvÄ“rstāks pamatojums, nav norādes par visiem piemÄ“rotajiem lÄ«dzekļiem. Nav aprakstÄ«ts, ka bÅ«tu veikti citi uzvedÄ«bas korekcijas paņēmieni. Nav redzami novÄ“rojumi ik pÄ“c 10 minÅ«tÄ“m. LÄ“mumu par ierobežošanu pieņem medicÄ«nas māsa, pÄ“c tam par to informÄ“jot ārstu. Pacientu fiksācija notiek kopÄ“jās palātās pārÄ“jo bÄ“rnu klātbÅ«tnÄ“.”

TiesÄ«bsargs jau 2011. gada ziņojumā sadaļā “BÄ“rnu tiesÄ«bu Ä«stenošana psihoneiroloÄ£iskajās slimnÄ«cās” pievÄ“rsa uzmanÄ«bu bÄ“rnu fiksācijas jautājumam, norādot, ka “bÄ“rnu kustÄ«bu ierobežošanas gadÄ«jumā vienmÄ“r par to ir jāinformÄ“ bÄ“rna vecāki (likumiskie pārstāvji). AttiecÄ«gajai informācijai par bÄ“rna vecāku (likumisko pārstāvju) informÄ“šanu (norādei par to) jābÅ«t fiksÄ“tai personas lietā.

NeinformÄ“jot iepriekš minÄ“tās personas, rodas šaubas, vai bÄ“rna pārstāvim ir sniegta visa nepieciešamā informācija par bÄ“rna ārstÄ“šanu, lai savlaicÄ«gi reaģētu uz iespÄ“jamu bÄ“rna tiesÄ«bu pārkāpumu. Jāuzsver, ka bÄ“rnu kustÄ«bu ierobežošana nedrÄ«kst tikt izmantota kā soda veids, piemÄ“ram, ja bÄ“rns ir izdarÄ«jis pārkāpumu.

PiemÄ“rojot fizisko kustÄ«bu ierobežošanu, bÅ«tiski atcerÄ“ties, ka jebkādi bÄ“rna tiesÄ«bu ierobežojumi atbilstoši BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likuma 21.pantā noteiktajam ir pieļaujami tikai, ja tas ir bÄ“rna paša drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas interesÄ“s, ja attiecÄ«go ierobežojumu pieļaujamÄ«ba ir noteikta likumā un ierobežojumi ir nepieciešami nacionālās drošÄ«bas, sabiedriskās kārtÄ«bas, iedzÄ«votāju tikumÄ«bas un veselÄ«bas aizsardzÄ«bai un citu personu tiesÄ«bu un brÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bai. Turklāt bÄ“rnam ir tiesÄ«bas saņemt paskaidrojumus, tiklÄ«dz viņa tiesÄ«bas tiek ierobežotas.”

VeselÄ«bas ministrija TiesÄ«bsarga 2011.gada atzinumu nosÅ«tÄ«ja visām slimnÄ«cām, kurās bÄ“rni saņem psihiatrisko palÄ«dzÄ«bu, un aicināja ņemt vÄ“rā tiesÄ«bsarga rekomendācijas. Secināms, ka situācija SlimnÄ«cā, salÄ«dzinot ar 2011.gadu, ir pasliktinājusies, jo fiksācija tiek plaši izmantota kā sods par pārkāpumiem un vecāki netiek informÄ“ti par bÄ“rna fiksācijas gadÄ«jumiem.

SlimnÄ«cas veiktās darbÄ«bas ierobežo bÄ“rna tiesÄ«bas uz neaizskaramÄ«bu un viņa personisko brÄ«vÄ«bu, kuru garantÄ“ Satversmes 94. pants. Å…emot vÄ“rā, ka minÄ“tās darbÄ«bas tika veiktas, neievÄ“rojot normatÄ«vajos aktos noteikto kārtÄ«bu, amatpersonu un darbinieku rÄ«cÄ«bā ir saskatāmas iespÄ“jama noziedzÄ«ga nodarÄ«juma pazÄ«mes, atbildÄ«ba par kurām paredzÄ“ta Krimināllikuma 152. pantā (NelikumÄ«ga brÄ«vÄ«bas atņemšana).

5. Injekcijas nomierināšanas nolÅ«kā (medikamentu ievadÄ«šana pacientam pret viņa gribu)

Cita veida sods, ko piemÄ“ro pret bÄ“rniem, ir “terapijas nozÄ«mÄ“šana”, kas saskaņā ar bÄ“rnu liecÄ«bām ir zāļu potÄ“šana sēžas muskulatÅ«rā, kas izraisa ilgstošas sāpes.

D stāsta par gadÄ«jumu, kad pirmo reizi, atbraucot uz slimnÄ«cu, viņš muka prom, par to viņu piesÄ“ja un iedeva “potes” uz nedēļu. Viņš norādÄ«ja, ka potes fiziski ļoti sāp, vÄ“lāk ir grÅ«ti pat pieliekties.

Vairāki bērni norādīja, ka nepaklausīgajiem bērniem dod sāpīgas potes, piemēram, ja prasās mājās. Kāda meitene norādīja, ka viņa nav sieta pie gultas, bet par nepaklausību viņai nedēļu trīs reizes dienā ir potētas ļoti sāpīgas potes. Viņa nav varējusi nosēdēt, gulējusi vairāk uz vēdera. Potes viņai sāktas potēt pēc tam, kad sastrīdējusies un sakāvusies ar citu meiteni, kas viņu apsaukājusi. Māsiņas reizēm apzināti uzsitot pa potētajām vietām, jo tad ļoti sāpot.

No ierakstiem Notikumu žurnālā secināms, ka ierobežojošais lÄ«dzeklis - medikamentu ievadÄ«šana pacientam pret viņa gribu jeb bÄ“rnu norādÄ«tās “sāpÄ«gās potes” SlimnÄ«cas dokumentos tiek apzÄ«mÄ“tas kā “Dr.Balodes terapija”:

“16.12.17. B dara mazākiem bÄ“rniem pāri. Sper ar kāju. NozÄ«mÄ“ta Dr.Balodes terapija” (SlimnÄ«cas I (zÄ“nu) nodaļas Notikumu žurnāls).

Psihiatres dr. L.Jorenas atzinumā norādÄ«ts: “Medikamentu ievadÄ«šanai pret pacientu gribu (injekcijas nomierināšanas nolÅ«kā) tiek ierakstÄ«tas nozÄ«mÄ“jumu lapās, taču nav vÄ“rtÄ“tas kā ierobežojošs lÄ«dzeklis, un nav atspoguļota pacienta piekrišana šÄdām injekcijām. Nav arÄ« atbilstoša pamatojuma slimÄ«bas vÄ“sturÄ“s.”

4. un 5. punktā norādītajās Slimnīcas personāla darbībās ir saskatāmas iespējama noziedzīga nodarījuma pazīmes, atbildība par kurām paredzēta Krimināllikuma 174.pantā (Cietsirdība un vardarbība pret nepilngadīgo).

6. Privātuma ierobežošana

1.palātas (meiteņu nodaļa) vannas istabā ir vanna. Meitenes stāsta, ka māsiņas tur vedot mazgāt slimākos bÄ“rnus, kuri paši dušÄ nevarot nomazgāties - ved gan puikas, gan meitenes. PÄ“c tam palātā kailus apģērbjot, meitenÄ“m redzot. Palātā ir ievietotas četras meitenes un citu bÄ“rnu kailums un ģērbšana vannošanai meitenÄ“m rada nepatÄ«kamas izjÅ«tas.

BÄ“rniem neatļauj turÄ“t palātās nekādas personÄ«gās mantas. Par to liecina arÄ« 21.12.17. ieraksts Notikumu žurnālā, ko veikusi iestādes darbiniece par bÄ“rnu D - “pārbaudot nodaļā gultas margā atrodu paslÄ“ptu dezodorantu, dušas želejas tÅ«biņu un pildspalvu.” Ierakstā pieminÄ“tās lietas ir bÄ“rnam nepieciešamās higiÄ“nas preces, kā arÄ« ikdienā nepieciešama pildspalva. Nav skaidrs, kāpÄ“c tās nevar bÅ«t bÄ“rnu lietošanā (jo tās nešÄ·iet bÄ«stamas), taču, ja jau bÄ“rns tādas slÄ“pj, ir skaidrs, ka viņa ieskatā tās ir nepieciešamas. Sarunā personāls norāda, ka bÄ“rniem neļauj turÄ“t pie sevis nevienu personÄ«go lietu (pat ne zobbirstes), jo ir bijuši gadÄ«jumi, kad bÄ“rni ar tām rÄ«kojas neadekvāti (ar zobbirstÄ“m bojājot durvis). Taču tāds skaidrojums neiztur kritiku - jo nevienu bÄ“rnu nevajadzÄ“tu sodÄ«t par citu bÄ“rnu rÄ«cÄ«bu, kā arÄ« katru gadÄ«jumu vajadzÄ“tu vÄ“rtÄ“t individuāli.

IntervÄ“jot A. un D., bÄ“rni norāda uz neizpratni, kāpÄ“c, ja iekšÄ“jās kārtÄ«bas noteikumos ir norādÄ«ts, ka drÄ«kst lietot mÅ«zikas atskaņotājus, kā arÄ« nav noteikts, ka bÅ«tu aizliegts lietot telefonu, tas netiek atļauts. Sarunā ar personālu TiesÄ«bsarga biroja darbiniece noskaidroja, ka pÄ“c personāla ieskatiem, iekšÄ“jās kārtÄ«bas noteikumi ir “novecojuši” un daudz, kas tajos ir norādÄ«ts, vairs netiek atļauts bÄ“rna uzvedÄ«bas dēļ. TiesÄ«bsarga ieskatā tādÄ“jādi personāls neievÄ“ro normatÄ«vo aktu prasÄ«bas un šai rÄ«cÄ«bai ir emocionālas vardarbÄ«bas pret bÄ“rnu pazÄ«mes. Liedzot bÄ“rnam tiesÄ«bas uz viņa personÄ«gajām mantām, tiek nodarÄ«ts kaitÄ“jums viņa cilvÄ“ciskajai cieņai, kas ir pretrunā BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likuma 9. pantam.

ArÄ« tuvinieku atnestos cienastus uz palātu nedrÄ«kst nest. Divas reizes nedēļā ir “saldumu dienas”, kad var iet lejā un 10 - 15 minÅ«šu laikā Ä“st saldumus, ko atveduši vecāki.

Intervijās bÄ“rni norādÄ«ja, ka viņiem nav atļauts zvanÄ«t saviem tuviniekiem un, satiekoties ar tuviniekiem, viņiem ir jāuzturas viesošanās telpā kopā ar sanitāru. AttiecÄ«bā uz ciemošanos vairāki vecāki norādÄ«ja, ka ciemošanās ir ierobežota laikā - pÄ“c 30 minÅ«tÄ“m tā tiek pārtraukta, pamatojot ar to, ka darbiniekam jāveic citi pienākumi. Sarunās ar bÄ“rniem un viņu likumiskajiem pārstāvjiem noskaidrots, ka SlimnÄ«cas attieksme ir atšÄ·irÄ«ga - atsevišÄ·os gadÄ«jumos ļauts tikties bez darbinieka klātbÅ«tnes un laiks nav ticis ierobežots.

Tāpat vairāki bÄ“rni norāda, ka telefona sarunas ar vecākiem notiek personāla klātbÅ«tnÄ“ un sarunas tiek pierakstÄ«tas Notikumu žurnālā. To apliecina arÄ« 11.01.2018. ieraksts par A sarunu ar savu māti: “Runājot ar māti pa telefonu dzÄ«vespriecÄ«gs, stāsta, ka šeit esot labas māsiņas un labs rotaļlaukums, kurā esot divi (vārds nesalasāms) un neesot garlaicÄ«gi. Tad pÄ“kšÅ†i uznāk “modes” klepus, bet aizrādot nekavÄ“joties pāriet. Uz rÄ«ta pusi pāris reizes ieklepojās.”

Psihiatres dr. L.Jorenas atzinumā norādÄ«ts: “Nodaļā ir arÄ« sociālais darbinieks, kuras viena no funkcijām ir telefona sarunu fiksÄ“šana. Pacientiem ir liegta iespÄ“ja pašiem zvanÄ«t kādam. Ir noteikts laiks, kad viņi var saņemt zvanus. Saruna notiek māsu postenÄ« personāla klātbÅ«tnÄ“ un žurnālā tiek ierakstÄ«ts, ar ko un par ko bijusi saruna.” Secināms, ka personāls kontrolÄ“, ko bÄ“rni stāsta saviem tuviniekiem, tādÄ“jādi liedzot bÄ“rniem iespÄ“ju izstāstÄ«t saviem tuviniekiem par iestādÄ“ veiktajiem pārkāpumiem.

BÄ“rni arÄ« norādÄ«ja, ka vÄ“stules, kuras viņi raksta, personāls pirms nosÅ«tÄ«šanas pārlasa. To apstiprina fakts, ka bÄ“rnu medicÄ«niskajai dokumentācijai ir pievienotas arÄ« tās vÄ“stules, ko bÄ“rni ir rakstÄ«juši saviem tuviniekiem. Atklāts paliek jautājums, vai vecāki šÄ«s vÄ“stules ir saņēmuši un vai visas nenosÅ«tÄ«tās vÄ“stules tiek saglabātas.

Jautājums par bÄ“rnu tikšanos ar vecākiem slimnÄ«cas darbinieka klātbÅ«tnÄ“ bija aktualizÄ“ts jau tiesÄ«bsarga 2011. gada ziņojumā bÄ“rnu tiesÄ«bu jomā, norādot, ka “SlimnÄ«cā ir jābÅ«t paredzÄ“tai atsevišÄ·ai tikšanās telpai, kur apmeklÄ“tājs ar bÄ“rnu var tikties, nodrošinot gan bÄ“rna, gan vecāka (likumiskā pārstāvja) tiesÄ«bu uz privāto dzÄ«vi aizsardzÄ«bu. Lai ievÄ“rotu gan personu tiesÄ«bas uz privāto dzÄ«vi, gan nodrošinātu iespÄ“ju SlimnÄ«cas personālam uzraudzÄ«t tikšanās gaitu un nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā iejaukties, attiecÄ«go telpu var aprÄ«kot tā, lai tajā atrodošÄs personas ir iespÄ“jams novÄ“rot bez SlimnÄ«cas personāla tiešas klātbÅ«tnes. Par novÄ“rošanu jāinformÄ“ iesaistÄ«tās personas.”

Psihiatres dr. L.Jorenas atzinumā norādÄ«ts: “ArÄ« no sarunām ar personālu secināms, ka pacientiem ir piemÄ“roti arÄ« citi ierobežojumi (tikšanās, zvanu, pastaigu ierobežojumi), bet tā kā tie nav atsevišÄ·i fiksÄ“ti, to pamatotÄ«bai grÅ«ti izsekot. TomÄ“r novÄ“rojumi nodaļā, kad pacientiem pilnÄ«bā liegts viņu privātums, nekas nenotiek bez personāla klātbÅ«tnes nav iespÄ“ja runāt telefoniski vienatnÄ“, tāpat sarakstes kontrole liecina par regulāru pacientu ierobežošanu, kas pārkāpj pacientu tiesÄ«bas.”

Tādējādi iestāde apdraud Latvijas Republikas Satversmes 96.pantā, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā, ANO Bērnu tiesību konvencijas 16. pantā, kā arī Bērnu tiesības aizsardzības likuma 9.pantā garantētās tiesības uz privāto dzīvi un korespondences noslēpumu.

7. BÄ“rnu neinformÄ“šana par ārstniecÄ«bu

BÄ“rni nav informÄ“ti par zālÄ“m, kuras viņi lieto, arÄ« tie, kuri paši jautājuši. Nav informÄ“ti arÄ« par uzturÄ“šanās ilgumu SlimnÄ«cā. PiemÄ“ram, kāda meitene informÄ“ja, ka SlimnÄ«cas sociālā darbiniece teikusi, ka viņai jāpaliek mÄ“nesi, tāpÄ“c meitene cer, ka 22.janvārÄ« tiks mājās, taču bail kādam no darbiniekiem par to jautāt, jo viņi bļauj uz bÄ“rniem. Bail jautāt, jo par to viņu ierakstÄ«s Notikumu žurnālā, tad noteikti viņu nelaidÄ«s mājās.

Pacientu tiesÄ«bu likuma 13. panta ceturtā daļa: “NepilngadÄ«gam pacientam ir tiesÄ«bas saņemt no ārstniecÄ«bas personas savam vecumam un briedumam saprotamu informāciju.”

8. Citi pārkāpumi:

Vairāki bērni izteica sūdzības par ēdiena daudzumu. Lielākie bērni izjūt izsalkumu, jo porcijas visiem ir vienādas - gan četrus gadus veciem bērniem, gan pusaudžiem. Piemēram, Tiesībsarga biroja darbinieku vizītes laikā 18.01.2018. bērniem launagā bija viens uz pusēm pārgriezts burkāns. Ēdienkarti neviens nevarēja uzrādīt.

30.01.2018. TiesÄ«bsarga biroja darbinieki apmeklÄ“ja SlimnÄ«cu pieteiktā vizÄ«tÄ“. VizÄ«tes laikā bÄ“rni norādÄ«ja, ka tik lielas porcijas nekad iepriekš nav bijušas.

VizÄ«tes laikā 2018. gada 18. janvārÄ« tika konstatÄ“ts, ka pusdienās medmāsa bÄ“rniem Ä“dienreizÄ“ katram izdalÄ«ja medikamentus (tabletes, kapsulas), tos ieliekot katram bÄ“rnam Ä“damkarotÄ“ kopā ar Ä“dienu - sautÄ“jumu. Medmāsa apgalvoja, ka tāda prakse ir slimnÄ«cā. Medikamenti tika lietoti bez Å«dens uzdzeršanas, tikai kopā ar Ä“dienu, nevis izsniegti procedÅ«ru kabinetā.

No higiÄ“nas lÄ«dzekļiem palātā ir pieejamas tikai ziepes. ŠampÅ«nu un citus mazgāšanas lÄ«dzekļus izsniedz personāls, kad ir mazgāšanas dienas (2 reizes nedēļā). Tualetes papÄ«rs ir tikai nodaļas gaitenÄ«. Zobu tÄ«rÄ«šana ir katru rÄ«tu un vakaru, izņemot pienesumu dienas - vakaros zobus netÄ«ra, jo nav audzinātājas, kura izsniedz zobu birstes (to atzÄ«mÄ“ja visi bÄ“rni). Visas zobu birstes glabājas vienā kopÄ“jā traukā, arÄ« Ä·emmes glabājas kopā.

Meitenes norādÄ«ja, ka visus smagi slimos bÄ“rnus, kas tiek vannoti 1.palātas vannas istabā, mazgā ar vienu švammi. 30.01.2018. TiesÄ«bsarga biroja darbinieku pieteiktās vizÄ«tes laikā meitenes sniedza informāciju, ka pÄ“c tiesÄ«bsarga viesošanās personāls nopirka švammes bÄ“rniem, kuriem tās nebija.

ArÄ« par bÄ“rnu pienācÄ«gu aprÅ«pi saslimšanas gadÄ«jumos rodas bažas. Ja sāp zobs, tiek iedots AnalgÄ«ns, ko apliecina vairāki ieraksti notikumu žurnālā, bÄ“rni tiek vainoti, ka “tÄ“lo” slimÄ«bas izpausmes, taču pamatotāks izvÄ“rtÄ“jums netiek sniegts. Notikumu žurnāls nesatur arÄ« informāciju par to, ka par bÄ“rna veselÄ«bas stāvokli tiek informÄ“ts bÄ“rna vecāks vai cits likumiskais pārstāvis.

Å…emot vÄ“rā pārbaudÄ“ psihoneiroloÄ£iskajā slimnÄ«cā “Ainaži” konstatÄ“to, kā arÄ« tiesÄ«bsarga iepriekš konstatÄ“tās problÄ“mas bÄ“rnu psihiatriskās ārstÄ“šanas jomā, tiesÄ«bsargs aicināja VeselÄ«bas inspekciju, veicot pārbaudes, pievÄ“rst uzmanÄ«bu šÄdiem jautājumiem:

1. StacionÄ“šanas pamatotÄ«ba:

- vai ārsta nosÅ«tÄ«jums bÄ“rna stacionÄ“šanai izsniegts, redzot bÄ“rnu, vai pÄ“c likumiskā pārstāvja lÅ«guma nosÅ«tÄ«jums izsniegts, ārstam bÄ“rnu neredzot;

- vai bija pamats bÄ“rnu stacionÄ“t, t.i., vai nebija iespÄ“jams nodrošināt bÄ“rna ambulatoru ārstÄ“šanu;

-  vai ārstÄ“šanai ir saņemta bÄ“rna, kurš sasniedzis 14 gadu vecumu, piekrišana;

- ja nav saņemta bÄ“rna piekrišana, vai ir saņemta likumiskā pārstāvja piekrišana;

- ja nav likumisko pārstāvju piekrišana, vai bÄ“rna ārstÄ“šanai ir saņemta bāriņtiesas piekrišana.

2. Ä€rstÄ“šana:

-  vai slimnÄ«cā ir nodrošināts pietiekams ārstu skaits ar atbilstošu kvalifikāciju;

- vai slimnÄ«cā ir nodrošināts bÄ“rnu skaitam atbilstošs citu speciālistu un personāla skaits ar atbilstošu kvalifikāciju;

- vai bÄ“rnu ārstÄ“šanā tiek pielietoti atbilstoši medikamenti (ar mazākām blaknÄ“m);

- vai bÄ“rnu ārstÄ“šanā tiek ievÄ“rota pÄ“ctecÄ«ba (kur un ar kādu diagnozi bÄ“rns ārstÄ“jies iepriekš, kāda terapija pielietota; vai bÄ“rns tiek atbilstoši ārstÄ“ts pÄ“c izrakstÄ«šanas);

- vai slimnÄ«cā ir izstrādāta rÄ«cÄ«ba pirms fiksācijas pielietošanas, vai visi darbinieki par to ir informÄ“ti un prot pielietot;

- vai bÄ“rniem tiek pielietoti citi ierobežojoši lÄ«dzekļi, tai skaitā, medikamentu ievadÄ«šana pacientam pret viņa gribu; ievietošana novÄ“rošanas palātā, vai tas tiek atbilstoši dokumentÄ“ts;

- vai par bÄ“rnu fiksāciju un citiem ierobežojošiem lÄ«dzekļiem tiek informÄ“ti likumiskie pārstāvji;

- vai fiksācija nenotiek citu bērnu klātbūtnē;

- vai bērni palātās tiek izvietoti tā, lai netiktu pieļauta viņu savstarpējā vardarbība un slimības izpausmes nenodarītu kaitējumu citiem bērniem;

- vai bērnu aprūpē tiek ievērotas higiēnas prasības.

TiesÄ«bsargs jau ilgstošÄ laika periodā, sākot no 2011. gada, ir konstatÄ“jis bÄ“rnu tiesÄ«bu pārkāpumus psihoneiroloÄ£iskajās slimnÄ«cās. Valsts bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas inspekcija (turpmāk - VBTAI) 2016., 2017. gadā SlimnÄ«cā ir veikusi trÄ«s pārbaudes: vienu plānotu (2016.gada 24.augustā) un divas - reaģējot uz sÅ«dzÄ«bām (2016.gada 3.novembrÄ« un 2017.gada 11.aprÄ«lÄ«).

Tiesībsarga rīcībā ir pārbaudes lietā saņemtā informācija un pārbaužu akti par VBTAI veiktajām pārbaudēm. No pārbaudes aktiem konstatējams, ka visos gadījumos pārbaudes slimnīcā veikusi VBTAI galvenā inspektore Renāte Alberga.

Plānotajā pārbaudē 2016.gada 24.augustā R.Alberga runājusi tikai ar iestādes vadītāju I.Balodi un visu informāciju ieguvusi sarunā ar viņu. Fakti, ko stāstījusi I.Balode, nav pārbaudīti slimnīcas dokumentācijā.

Pārbaudīta situācija ar bērnu kabatas naudām, konstatējot, ka sociālās darbinieces M.Paegles atvaļinājuma laikā bērnu vajadzībām netiek izlietoti viņu personīgie naudas līdzekļi. VBTAI to nav uzskatījusi par bērnu tiesību pārkāpumu.

R.Alberga ir iepazinusies ar fiksācijas protokolu uzskaites žurnālu, pacientu uzņemšanas un stacionÄ“šanas atteikumu reÄ£istrācijai žurnālu, iestādes darbinieku sarakstu, vÄ“stulÄ“m IeM IC.

Pēc pārbaudes akta nav konstatējams, ka būtu veiktas sarunas ar bērniem, citiem slimnīcas darbiniekiem.

Nekādi bērnu tiesību pārkāpumi nav konstatēti, nav sniegti nekādi ieteikumi.

2016.gada 3.novembrÄ« - bÄ“rnu tiesÄ«bu ievÄ“rošanas pārbaude pÄ“c sÅ«dzÄ«bas saņemšanas par vienaudžu iespÄ“jamu vardarbÄ«bu pret konkrÄ“tu bÄ“rnu A. Pārbaudes laikā R.Alberga iepazinusies ar pacienta medicÄ«nas karti. No aktā atreferÄ“tā konstatÄ“jams, ka medicÄ«nas kartÄ“ ir bijis A mātes iesniegums par bÄ“rna ievietošanu stacionārā, klÄ«niskā diagnoze, stāvoklis pÄ“c iestāšanās, Ä·ermeņa svars ārstÄ“šanās laikā (noteiktos datumos), bijis A mātes iesniegums par bÄ“rna izņemšanu no stacionāra. UzklausÄ«ta I.Balode par bÄ“rnu uzturÄ“šanās laikā stacionārā. No citiem darbiniekiem iegÅ«tā informācija pārbaudes aktā nav norādÄ«ta. Pārbaudes laikā nav sastādÄ«ti sarunu protokoli.

2016. gada 21.novembrÄ« VBTAI SlimnÄ«cai nosÅ«tÄ«jusi vÄ“stuli Nr.1-5/3545, kurā norādÄ«ts, ka pārbaudes laikā veiktas pārrunas ar I.Balodi, sociālo darbinieci M.Paegli, vecāko medicÄ«nas māsu V.Spuriņu, bÄ“rnu psihiatru un narkologu J.Bojāru. Papildus izskatÄ«ta ar saņemto informāciju saistÄ«tā dokumentācija. VBTAI nekonstatÄ“ja A tiesÄ«bu uz veselÄ«bas aizsardzÄ«bu, drošÄ«bu vai citu viņa tiesÄ«bu pārkāpumu.

2017. gada aprÄ«lÄ« Nodibinājums “Centrs Dardedze” pabeidza A psiholoÄ£isko izpÄ“ti par iespÄ“jamu prettiesisku rÄ«cÄ«bu pret A SlimnÄ«cā no vienaudžu un personāla puses. Tika secināts, ka A visticamāk ir cietis no fiziskas un seksuālas vardarbÄ«bas SlimnÄ«cā. 2017.gada 31.maijā Nodibinājums “Centrs Dardedze” par secināto informÄ“ja VBTAI, lÅ«dzot veikt darbÄ«bas, lai turpmāk novÄ“rstu šÄdus un lÄ«dzÄ«gus notikumus un to riskus pret bÄ“rniem konkrÄ“tajā slimnÄ«cā. 2017.gada 20.jÅ«nijā VBTAI informÄ“jusi Nodibinājumu “Centrs Dardedze”, ka 2016.gada 3.novembrÄ« veiktajā pārbaudÄ“ nekonstatÄ“ja, ka ārstniecÄ«bas iestādes personāls nebÅ«tu nodrošinājis A veselÄ«bas aizsardzÄ«bu, drošÄ«bu un ievÄ“rojis citas viņa tiesÄ«bas. VBTAI norādÄ«jusi, ka Valsts policijas Vidzemes reÄ£iona pārvaldes Limbažu iecirknis 2017.gada 19.maijā sniedzis informāciju par iespÄ“jamo seksuālo vardarbÄ«bu pret A ārstniecÄ«bas iestādÄ“ un

pieņemts lÄ“mums par kriminālprocesa uzsākšanu un ir uzsākta izmeklÄ“šana. VBTAI no “Centrs Dardedze” saņemto informāciju nosÅ«tÄ«jusi Valsts policijai.

No sniegtās atbildes nav konstatÄ“jams, ka VBTAI jebkādā veidā bÅ«tu reaģējusi uz Nodibinājuma “Centrs Dardedze” vÄ“stulÄ“ izteikto lÅ«gumu veikt darbÄ«bas, lai turpmāk novÄ“rstu šÄdus un lÄ«dzÄ«gus notikumus un to riskus pret bÄ“rniem SlimnÄ«cā.

2017.gada 11.aprÄ«lÄ« - bÄ“rnu tiesÄ«bu ievÄ“rošanas pārbaude pÄ“c sÅ«dzÄ«bas par vienaudžu iespÄ“jamu vardarbÄ«bu pret X (4 gadi). Pārbaudes laikā veiktas pārrunas ar I.Balodi, sociālo darbinieci M.Paegli, vecāko medicÄ«nas māsu V.Keišu. Aktā par pārbaudÄ“ konstatÄ“to tomÄ“r norādÄ«ts, ka ir runāts arÄ« ar bÄ“rnu X. BÄ“rns stāstÄ«jumā nav norādÄ«jis uz nekāda veida vardarbÄ«bu pret sevi. R.Alberga ir iepazinusies ar ierakstiem 2.nodaļas Notikumu žurnālā. Pārbaudes laikā nav sastādÄ«ti sarunu protokoli. VBTAI nav konstatÄ“jusi bÄ“rnu tiesÄ«bu pārkāpumus iestādes pacientu un personāla saskarsmÄ“ ar X.

Nav gÅ«ta pārliecÄ«ba, ka VBTAI plānotajā pārbaudÄ“ 2016.gada 24.augustā bÅ«tu vispusÄ«gi pārbaudÄ«jusi bÄ“rnu tiesÄ«bu ievÄ“rošanu SlimnÄ«cā.

Normatīvais regulējums

Latvijas Republikas Satversmes 110.pants: “Valsts aizsargā un atbalsta (..) Ä£imeni, vecāku un bÄ“rna tiesÄ«bas. Valsts Ä«paši palÄ«dz bÄ“rniem invalÄ«diem, bÄ“rniem, kas palikuši bez vecāku gādÄ«bas vai cietuši no varmācÄ«bas.”

Saskaņā ar BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likuma 72.panta pirmajā daļā noteikto “BÄ“rnu aprÅ«pes, izglÄ«tÄ«bas, veselÄ«bas aprÅ«pes un citās tādās iestādÄ“s, kurās uzturas bÄ“rni, šo iestāžu vadÄ«tāji un darbinieki, (..) ir atbildÄ«gi par bÄ“rna veselÄ«bas un dzÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bu, par to, lai bÄ“rns bÅ«tu drošÄ«bā, lai viņam tiktu sniegti kvalificÄ“ti pakalpojumi un ievÄ“rotas citas viņa tiesÄ«bas.” Tātad valdes locekle I.Balode un SlimnÄ«cas darbinieki ir atbildÄ«gi par bÄ“rnu veselÄ«bas un dzÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bu. VÄ“ršu uzmanÄ«bu, ka SlimnÄ«cā ievietoto bÄ“rnu atsevišÄ·u slimÄ«bu simptomi ir bÄ“rnu agresÄ«va uzvedÄ«ba, nesavaldÄ«ba, nespÄ“ja kontolÄ“t savas emocijas, tās vadÄ«t. Savukārt SlimnÄ«cā bÄ“rni ir jāārstÄ“, izmantojot katram bÄ“rnam atbilstošÄko ārstniecÄ«bas metodi, lai mazinātu šos simptomus, uzlabotu bÄ“rnu veselÄ«bas stāvokli, lai viņi spÄ“tu dzÄ«vot sabiedrÄ«bā. Nav pieļaujams, ka slimu bÄ“rnu veselÄ«bas stāvoklis SlimnÄ«cā varÄ“tu pasliktināties darbinieku nolaidÄ«bas vai vardarbÄ«bas dēļ.

Bērnu tiesību aizsardzības likuma 9.panta otrā daļa nosaka, ka pret bērnu nedrīkst izturēties cietsirdīgi, nedrīkst viņu mocīt un fiziski sodīt, aizskart viņa cieņu un godu. Taču vizītes laikā iegūtā informācija liecina, ka pret bērniem izturas cietsirdīgi un viņi tiek fiziski sodīti, kā arī tiek aizskarta viņu cieņa un gods.

Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas (turpmāk - Konvencija) 3.pants paredz, ka nevienu cilvÄ“ku nedrÄ«kst pakļaut spÄ«dzināšanai vai cietsirdÄ«gi vai pazemojoši ar viņu apieties vai sodÄ«t. ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām (turpmāk - ANO Konvencija) 15.pants paredz tiesÄ«bas netikt pakļautam spÄ«dzināšanas vai nežēlÄ«giem, necilvÄ“cÄ«giem vai cieņu

pazemojošiem apiešanās vai sodÄ«šanas veidiem. DalÄ«bvalstu pienākums ir veikts visus efektÄ«vos normatÄ«vos, administratÄ«vos, tiesas vai citus pasākumus, lai vienlÄ«dzÄ«gi ar citiem nepieļautu personu ar invaliditāti pakļaušanu spÄ«dzināšanai vai nežēlÄ«giem, necilvÄ“cÄ«giem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodÄ«šanas veidiem.

ANO CilvÄ“ktiesÄ«bu padomes Ä«pašais ziņotājs H. E.Mendess (Juan E.Mendez) savā ziņojumā par spÄ«dzināšanu un citu nežēlÄ«gu, nehumānu vai pazemojošu izturÄ“šanos vai sodÄ«šanu ir uzsvÄ“ris, ka valsts pienākums novÄ“rst spÄ«dzināšanu attiecas ne tikai uz valsts amatpersonām, bet arÄ« uz ārstiem, veselÄ«bas aprÅ«pes speciālistiem un sociālajiem darbiniekiem.' Turklāt ziņojumā atkārtoti apstiprināts, ka ANO Konvencija nodrošina personām ar invaliditāti vispilnÄ«gāko tiesÄ«bu klāstu, inter alia veselÄ«bas aprÅ«pÄ“, kur personu izvÄ“le bieži tiek ignorÄ“ta, to pamatojot ar pieņēmumiem par šo personu “interesÄ“m”, un kur bÅ«tiski pārkāpumi pret personām ar invaliditāti un viņu diskriminācija notiek veselÄ«bas aizsardzÄ«bas “labo nodomu aizsegā.”

Papildus jānorāda, ka Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesa ir konstatÄ“jusi, ka Konvencijas 3.panta pārkāpums var notikt arÄ« tad, ja valsts darbÄ«bas vai bezdarbÄ«bas mÄ“rÄ·is vai nolÅ«ks nav bijis upuri pazemot vai sodÄ«t, tomÄ“r iznākums ir bijis tieši tāds.

Å…emot vÄ“rā, ka iepriekš minÄ“tie fakti norāda uz ilgstošiem un sistÄ“miskiem tādu personu tiesÄ«bu un likumÄ«go interešu pārkāpumiem, kurām ir ierobežotas iespÄ“jas aizstāvÄ“t savas tiesÄ«bas, izmantoju TiesÄ«bsarga likuma 15. panta otrajā daļā noteiktās tiesÄ«bas sniegt Saeimai, tās komisijām, Valsts prezidentam, Ministru kabinetam un valsts pārvaldes iestādÄ“m ziņojumus par atsevišÄ·iem jautājumiem.