ZolitÅ«des izmeklÄ“Å¡anas komisijas rekomendÄ“tÄs normatÄ«vo aktu izmaiņas joprojÄm nav pieņemtas
PIETIEK · 02.05.2016. · Komentāri (6)Lai arÄ« kopš ZolitÅ«des traģēdijas pagÄjuši jau divarpus gadi un pirms pusgada ar ziņojumu klajÄ nÄca traģēdijas parlamentÄrÄs izmeklÄ“šanas komisija, tomÄ“r joprojÄm liela daļa komisijas rosinÄto izmaiņu likumos un Ministru kabineta noteikumos nav izdarÄ«ta. Komisijas locekļiem nav pÄrliecÄ«bas, ka lÄ«dzÄ«ga traģēdija nav iespÄ“jama ne tikai nelaimÄ«gas apstÄkļu sakritÄ«bas dēļ, bet arÄ« tÄdēļ, ka joprojÄm nav novÄ“rstas normatÄ«vajos aktos konstatÄ“tÄs nepilnÄ«bas.
TÄda pÄrliecÄ«ba nevar bÅ«t nekad un nekur, neviens no tÄdÄm lietÄm nav simtprocentÄ«gi pasargÄts – jautÄti, vai ir pÄrliecinÄti, ka otra tÄda traģēdija kÄ ZolitÅ«dÄ“ nav iespÄ“jama, visi kÄ viens Pietiek atbildÄ“ja uzrunÄtie parlamentÄrÄs izmeklÄ“šanas komisijas deputÄti. TomÄ“r tautas priekšstÄvji norÄdÄ«ja arÄ« uz virkni identificÄ“tu, bet neizdarÄ«tu darbu, kas agri vai vÄ“lu var novest pie lÄ«dzÄ«gas traģēdijas.
DeputÄte Inguna RÄ«bena uzsver, ka šÄda pÄrliecÄ«ba pirmÄm kÄrtÄm nevar bÅ«t sabiedrÄ«bas morÄlÄs krÄ«zes dēļ, kas “absolÅ«ti nekÄdÄ mÄ“rÄ nav apstÄdinÄma”. “Viss sÄkas cilvÄ“ku galvÄs un sirdÄ«s. Visa pÄrÄ“jÄ pasaule ir tam tikai sekas. Man liekas, ka ar mÅ«su galvÄm un sirdÄ«m nenodarbojas itin neviens. Man vienmÄ“r ir bijis pilnÄ«gi skaidrs, ka krietni un godÄ«gi cilvÄ“ki pat visnesakÄrtotÄko likumdošana krietni un godÄ«gi apdzÄ«vos, bet ciniÄ·i atradÄ«s spraugas un robus visideÄlÄkajos likumos,” uzskata Saeimas deputÄte, piebilstot, ka sabiedrÄ«bas zemo morÄli un tÄs sekas ikdienÄ var baudÄ«t arÄ« šodien, kaut vai ar notiekošo Valsts ieņēmumu dienestÄ, Panamas dokumentu skandÄlu, nodokļu nemaksÄšanu un faktu, ka pÄ“kšÅ†i vienÄ dienÄ “nesaprotamu” iemeslu dēļ atkÄpjas visa Latvijas pasta vadÄ«ba.
PÄ“c viņas domÄm, nav pareizi, ka par Ä“tiskajiem jautÄjumiem neviens nekad nerunÄ, jo sabiedrÄ«ba saprot tikai reÄli taustÄmas lietas. RÄ«bena esot pÄrliecinÄta, ka komisijas secinÄjumi bija “bezgala jÄ“dzÄ«gi un sakarÄ«gi, konstruktÄ«vi un bÅ«tiski. Gudrs premjers to mÅ«su secinÄjumu grÄmatu turÄ“tu sev priekšÄ uz galda un dien dienÄ tajÄ ieskatÄ«tos. Bet es to tÄ nejÅ«tu”. DeputÄte piebilst, ka arÄ« tas, ko komisija iniciÄ“ja likumdošanÄ, joprojÄm nav izdarÄ«ts. Viņa uzskata, ka ļembasts ap uzvÄrdu saukšanu vai nesaukšanu gala ziņojumÄ nogremdÄ“ja visu “fantastiski nopietno, saturÄ«go darbu komisijÄ”.
“TurklÄt man nav arÄ« pÄrliecÄ«bas par Dienvidu tilta drošÄ«bu. Mani jau tramÄ«gu darÄ«ja fakts, ka slogošanas laikÄ tilts ieliecÄs un vairs neatgÄja atpakaļ. Tagad es ar bažÄm klausos, ka kaut kÄdi pleÄ·i ir parÄdÄ«jušies. Lai Dievs dod, ka tie ir nevainÄ«gi pleÄ·i,” bažas pauž deputÄte, kura ir pÄrliecinÄta, ka visas šÄ«s nebÅ«šanas ir “novirzes no krietnÄs morÄles, tas, ka visus dievus ir aizvietojis viens dievs – nauda”.
Dienvidu tilta problÄ“mas kÄ vienu no indikatoriem, kas neļauj gÅ«t pÄrliecÄ«bu par ZolitÅ«des traģēdijas atkÄrtošanÄs neiespÄ“jamÄ«bu min arÄ« deputÄts MÄrtiņš Šics. Viņš gan kÄ augstskolas pasniedzÄ“js atgÄdina, ka jau statistika vien liecina - no dažÄdÄm avÄrijÄm mÄ“s neesam pasargÄti.
“Reizi trijos gados mums bÅ«s avÄrija ar kÄdiem 10-15 cietušajiem, bet reizi desmit gados bÅ«s kÄda lielÄka nelaime. Es nevaru pateikt, vai tÄ bÅ«s bÅ«ve, gÄzes sprÄdziens, no sliedÄ“m nogÄjis vilciens, spridzinÄšana vai kas tamlÄ«dzÄ«gs, bet ar mÅ«su infrastruktÅ«ru tÄdas avÄrijas ir, bija un bÅ«s, vienÄ«gais, ko varam darÄ«t, novÄ“rst riskus, lai tÄs notiktu retÄk,” statistikas teoriju atgÄdina Šics, piebilstot, ka no milzu katastrofas reiz mÅ«s pasargÄjusi laimÄ«ga nejaušÄ«ba, kad pÄr Salu tiltu braukusi degvielas mašÄ«na, no kuras lijusi ÄrÄ maza benzÄ«na tÄ“rcÄ«te. “TÄ bija tikai laimÄ«ga nejaušÄ«ba, ka tajÄ brÄ«dÄ« neviens uz tilta nenometa degošu cigareti. Tur varÄ“ja bÅ«t traģēdija ar milzu upuriem, jo šim tiltam glÄbÄ“ji nevar piekļūt ne no apakšas, ne augšas, jo helikopteram pietuvoties liedz trolejbusa vadi,” par bÄ«stamÄ«bu mums visapkÄrt atgÄdina katastrofu mediÄ·is.
TaÄu, arÄ« runÄjot par celtniecÄ«bu, viņam, “redzot tos brÄ«numus, ko dara celtnieki, un tos brÄÄ·us, kas atklÄjas, nav pÄrliecÄ«bas, ka nekas lÄ«dzÄ«gs nenotiks”. “KÄ mÄ“s redzam, uz pasaules dÄrgÄkÄ tilta parÄdÄs kaut kÄdi izsvÄ«dumi, nav izslÄ“gts, ka tur kaut kas sÄks plÄ«st un drupt,” uzmanÄ«bu vÄ“rš Šics. Viņam nav arÄ« pÄrliecÄ«bas par daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamo mÄju drošÄ«bu “ManuprÄt, bÄ«stams ir viss, kas ir saistÄ«ts ar dzÄ«vojamo fondu, daudzstÄvu mÄjÄm, jo nav pat kvalitatÄ«vas uzraudzÄ«bas un tajÄs notiekošo procesu sistematizÄcijas,” norÄda deputÄts. Viņš šo bÄ«stamÄ«bu ilustrÄ“ ar teorÄ“tisku piemÄ“ru, ka kaut kur kÄdÄ lifta šahtÄ kÄds vidus stiprinÄjums ir izkritis, lifts nenogÄžas, neviens necieš, bet atnÄk kaut kÄds meistars, kaut ko piemÅ«rÄ“, kaut ko piestiÄ·Ä“, bet šis lifts kļūst bÄ«stams, un neviens par to nemaz nezina. TurklÄt viņš norÄda, ka kopš dzÄ«vokļu privatizÄcijas vairs nav viena konkrÄ“ta atbildÄ«gÄ par visu Ä“ku, jo viss ir privÄts.
“Ar šÄdÄm potenciÄli bÄ«stamÄm Ä“kÄm neviens nevar bÅ«t drošs, ka nekas nenotiks. VÄ“l nav izdarÄ«ts arÄ« viss, ko rekomendÄ“ja komisija. ArÄ« tajÄ sadaļÄ, par ko es atbildu, – civilÄ aizsardzÄ«ba un katastrofu sekas - joprojÄm nav viss izdarÄ«ts,” secina Šics. PÄ“c viņa domÄm, glÄbÄ“jiem joprojÄm ir nepietiekams finansÄ“jums. TurklÄt pie mums neviens nepievÄ“rš uzmanÄ«bu tam, kÄ tiks organizÄ“ta cilvÄ“ku evakuÄcija katastrofu gadÄ«jumos. “Mums it kÄ formÄli ir pieņemts, ka ir jÄbÅ«t darbinieku parakstiem, ka viņi ir informÄ“ti par evakuÄcijas plÄnu, bet netiek praksÄ“ izmÄ“Ä£inÄts, kÄ tas strÄdÄ. Es studentiem jautÄju, vai viņi jelkad ir saskÄrušies ar evakuÄcijas izmÄ“Ä£inÄjuma trauksmi. IzrÄdÄs – neviens. Ir tikai formÄli paraksti uz papÄ«ra. MÄ“s esam kļuvuši par tÄdiem kÄ birokrÄtiem, kur papÄ«rs un paraksts ir svarÄ«gÄkais, nevis likuma gars, nevis pati tÄ jÄ“ga. Ja paraksta nebÅ«s, kÄdu sodÄ«s, bet nevienu neinteresÄ“, vai cilvÄ“ki tiešÄm zina, kas viņiem evakuÄcijas brÄ«dÄ« jÄdara,” uz bÄ«stamÄ«bu norÄda katastrofu mediÄ·is.
Komisijas locekle Inguna Sudraba atgÄdina, ka vienmÄ“r paliks cilvÄ“ciskais faktors, tomÄ“r politiÄ·u pienÄkums ir panÄkt, lai “likumdošanas prasÄ«bas ir perfektas”. PÄ“c viņas domÄm, ZolitÅ«des traģēdija ir piemÄ“rs tam, ka var kaut ko izdarÄ«t formÄli un, ja cilvÄ“kus vada alkatÄ«ba un paļaušanÄs, ka nekas slikts jau nenotiks, cilvÄ“cisko faktoru nevar izslÄ“gt.
Fakts, ka valdÄ«ba parlamentÄrÄs izmeklÄ“šanas komisijas ieteikumus neatsÅ«ta atpakaļ uz Saeimu ar norÄdi, ka tajos viss ir kÄrtÄ«bÄ un tajos nav nepieciešami uzlabojumi, kÄ tas izdarÄ«ts ar bankas Citadele parlamentÄrÄs izmeklÄ“šanas komisijas ieteikumiem, Sudrabai vieš cerÄ«bas, ka ZolitÅ«des komisijas ieteikumi nav vienkÄrši iegÅ«luši kÄdÄ atvilktnÄ“, bet gan pÄrsÅ«tÄ«ti atbildÄ«gajÄm institÅ«cijÄm normatÄ«vo aktu pilnveidošanai.
TomÄ“r liela daļa no ieteikumiem joprojÄm nav iedzÄ«vinÄti. KÄ piemÄ“ru Sudraba min komisijas rosinÄtÄs izmaiņas BÅ«vniecÄ«bas likumÄ, kas šÄ«s Saeimas laikÄ nav plenÄrsÄ“dÄ“ skatÄ«tas pat pirmajÄ lasÄ«jumÄ. ArÄ« CivilÄs aizsardzÄ«bas un katastrofu pÄrvaldÄ«bas likums vÄ“l nav lÄ«dz galam pieņemts. “Kaut kÄdas aktivitÄtes tiek veiktas, bet teikt, ka visa likumdošana ir sakÄrtota, nevar. Ir vÄ“l bÅ«tiskas lietas, kas jÄsakÄrto Ministru kabineta noteikumos saistÄ«bÄ ar bÅ«vniecÄ«bu, taÄu pat BÅ«vniecÄ«bas likums nav sakÄrtots,” uzsver Sudraba.
SavukÄrt komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄjs Ringolds Balodis norÄda uz gadÄ«jumiem, kad komisijas ieteikums ir formÄli izpildÄ«ts, taÄu reÄli nekÄda uzlabojuma nav. “Ja runÄjam par BÅ«vniecÄ«bas kontroles biroju, tad jÄsaka, ka mÅ«sos bija liela skepse, kÄ praksÄ“ turpmÄk attÄ«stÄ«sies šÄ« biroja darbs. TajÄ brÄ«dÄ«, kad notika izmeklÄ“šanas komisijas sÄ“des, PÄ“teris DruÄ·is nokļuva BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroja (BVKB) vadÄ«tÄja amatÄ. Palasot to komisijas ziņojuma sadaļu, kas vÄ“rtÄ“ BVKB darbu, tur ir pilnÄ«gi skaidri iekļauts vÄ“rtÄ“jums, ka šÄ« struktÅ«ra nevarÄ“s darboties, ja nebÅ«s fundamentÄlas Ekonomikas ministrijas uzraudzÄ«bas pÄr šo biroju. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ viņi var pÄrvÄ“rsties tÄdos sÄ«kos birokrÄtos, kas apgrÅ«tinÄs procesu. Man ir aizdomas, ka tÄ arÄ« ir izveidojies. Redzot, kas notiek nozarÄ“, var secinÄt, ka ir noticis vissliktÄkais, kas varÄ“ja notikt,” secina bijušais komisijas vadÄ«tÄjs.
Viņam gan bÅ«tu žēl, ja šo iestÄdi likvidÄ“tu tikai sliktÄs interpretÄcijas dēļ. “BÅ«tu labi, ja notiktu pÄrvÄ“rtÄ“šana, jo biroja sÄkotnÄ“jais uzdevums bija sekot nozÄ«mÄ«gÄm valsts Ä“kÄm, drošÄ«bai, nevis pÄrvÄ“rsties par sÄ«kÄku pÄrbaudÄ«tÄju, kas dublÄ“ bÅ«vvalžu darbu. BÅ«tu pienÄcis laiks Ekonomikas ministrijai izvÄ“rtÄ“t šÄ« biroja darbu, izdarÄ«t secinÄjumus, novÄ“rtÄ“t ne tik daudz vadÄ«tÄju, bet darbu, kas ir veikts,” savu redzÄ“jumu izklÄsta Balodis.
SavukÄrt deputÄts Ints DÄlderis domÄ, ka bez birokratizÄ“šanÄs bÅ«vniecÄ«bas nozares sakÄrtošana nav iespÄ“jama. Viņš ir pilnÄ«gi pÄrliecinÄts, ka pie ZolitÅ«des traģēdijas vainojama bÅ«vvaldes nolaidÄ«gÄ darbÄ«ba, tÄdēļ BÅ«vuzraudzÄ«bas kontroles biroja izveidošana, pÄ“c viņa domÄm, ir nepieciešama. “DomÄju, ka bÅ«vniecÄ«bas likumdošana, lai arÄ« cik grÅ«ti saskaņojama, tomÄ“r iet uz priekšu, tiek uzlabota. Protams, tÄ top administratÄ«vo slogu palielinoša. Bet, ja mÄ“s gribam bÅ«t pÄrliecinÄti, ka tas vairs nekad neatkÄrtosies, tad ir jÄbÅ«t ciešÄkai kontrolei un uzraudzÄ«bai, tas nozÄ«mÄ“, ka visas procedÅ«ras kļūs arvien smagnÄ“jÄkas,” norÄda DÄlderis.
SavukÄrt komisijas locekļi KÄrlis Seržants un KÄrlis KrÄ“sliņš pauž cerÄ«bu, ka pamazÄm rosinÄtÄs likumu un noteikumu izmaiņas ieraudzÄ«s dienasgaismu, norÄdot, ka, protams, varÄ“tu vÄ“lÄ“ties, lai šis process virzÄs ÄtrÄk, tomÄ“r viņi saprotot, ka normatÄ«vo aktu projektu saskaņošanas darbs nenotiek strauji.