Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arÄ« kopš ZolitÅ«des traģēdijas pagājuši jau divarpus gadi un pirms pusgada ar ziņojumu klajā nāca traģēdijas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisija, tomÄ“r joprojām liela daļa komisijas rosināto izmaiņu likumos un Ministru kabineta noteikumos nav izdarÄ«ta. Komisijas locekļiem nav pārliecÄ«bas, ka lÄ«dzÄ«ga traģēdija nav iespÄ“jama ne tikai nelaimÄ«gas apstākļu sakritÄ«bas dēļ, bet arÄ« tādēļ, ka joprojām nav novÄ“rstas normatÄ«vajos aktos konstatÄ“tās nepilnÄ«bas.

Tāda pārliecÄ«ba nevar bÅ«t nekad un nekur, neviens no tādām lietām nav simtprocentÄ«gi pasargāts – jautāti, vai ir pārliecināti, ka otra tāda traģēdija kā ZolitÅ«dÄ“ nav iespÄ“jama, visi kā viens Pietiek atbildÄ“ja uzrunātie parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas deputāti. TomÄ“r tautas priekšstāvji norādÄ«ja arÄ« uz virkni identificÄ“tu, bet neizdarÄ«tu darbu, kas agri vai vÄ“lu var novest pie lÄ«dzÄ«gas traģēdijas.

Deputāte Inguna RÄ«bena uzsver, ka šÄda pārliecÄ«ba pirmām kārtām nevar bÅ«t sabiedrÄ«bas morālās krÄ«zes dēļ, kas “absolÅ«ti nekādā mÄ“rā nav apstādināma”. “Viss sākas cilvÄ“ku galvās un sirdÄ«s. Visa pārÄ“jā pasaule ir tam tikai sekas. Man liekas, ka ar mÅ«su galvām un sirdÄ«m nenodarbojas itin neviens. Man vienmÄ“r ir bijis pilnÄ«gi skaidrs, ka krietni un godÄ«gi cilvÄ“ki pat visnesakārtotāko likumdošana krietni un godÄ«gi apdzÄ«vos, bet ciniÄ·i atradÄ«s spraugas un robus visideālākajos likumos,” uzskata Saeimas deputāte, piebilstot, ka sabiedrÄ«bas zemo morāli un tās sekas ikdienā var baudÄ«t arÄ« šodien, kaut vai ar notiekošo Valsts ieņēmumu dienestā, Panamas dokumentu skandālu, nodokļu nemaksāšanu un faktu, ka pÄ“kšÅ†i vienā dienā “nesaprotamu” iemeslu dēļ atkāpjas visa Latvijas pasta vadÄ«ba.

PÄ“c viņas domām, nav pareizi, ka par Ä“tiskajiem jautājumiem neviens nekad nerunā, jo sabiedrÄ«ba saprot tikai reāli taustāmas lietas. RÄ«bena esot pārliecināta, ka komisijas secinājumi bija “bezgala jÄ“dzÄ«gi un sakarÄ«gi, konstruktÄ«vi un bÅ«tiski. Gudrs premjers to mÅ«su secinājumu grāmatu turÄ“tu sev priekšÄ uz galda un dien dienā tajā ieskatÄ«tos. Bet es to tā nejÅ«tu”. Deputāte piebilst, ka arÄ« tas, ko komisija iniciÄ“ja likumdošanā, joprojām nav izdarÄ«ts. Viņa uzskata, ka ļembasts ap uzvārdu saukšanu vai nesaukšanu gala ziņojumā nogremdÄ“ja visu “fantastiski nopietno, saturÄ«go darbu komisijā”.

“Turklāt man nav arÄ« pārliecÄ«bas par Dienvidu tilta drošÄ«bu. Mani jau tramÄ«gu darÄ«ja fakts, ka slogošanas laikā tilts ieliecās un vairs neatgāja atpakaļ. Tagad es ar bažām klausos, ka kaut kādi pleÄ·i ir parādÄ«jušies. Lai Dievs dod, ka tie ir nevainÄ«gi pleÄ·i,” bažas pauž deputāte, kura ir pārliecināta, ka visas šÄ«s nebÅ«šanas ir “novirzes no krietnās morāles, tas, ka visus dievus ir aizvietojis viens dievs – nauda”.

Dienvidu tilta problÄ“mas kā vienu no indikatoriem, kas neļauj gÅ«t pārliecÄ«bu par ZolitÅ«des traģēdijas atkārtošanās neiespÄ“jamÄ«bu min arÄ« deputāts Mārtiņš Šics. Viņš gan kā augstskolas pasniedzÄ“js atgādina, ka jau statistika vien liecina - no dažādām avārijām mÄ“s neesam pasargāti.

“Reizi trijos gados mums bÅ«s avārija ar kādiem 10-15 cietušajiem, bet reizi desmit gados bÅ«s kāda lielāka nelaime. Es nevaru pateikt, vai tā bÅ«s bÅ«ve, gāzes sprādziens, no sliedÄ“m nogājis vilciens, spridzināšana vai kas tamlÄ«dzÄ«gs, bet ar mÅ«su infrastruktÅ«ru tādas avārijas ir, bija un bÅ«s, vienÄ«gais, ko varam darÄ«t, novÄ“rst riskus, lai tās notiktu retāk,” statistikas teoriju atgādina Šics, piebilstot, ka no milzu katastrofas reiz mÅ«s pasargājusi laimÄ«ga nejaušÄ«ba, kad pār Salu tiltu braukusi degvielas mašÄ«na, no kuras lijusi ārā maza benzÄ«na tÄ“rcÄ«te. “Tā bija tikai laimÄ«ga nejaušÄ«ba, ka tajā brÄ«dÄ« neviens uz tilta nenometa degošu cigareti. Tur varÄ“ja bÅ«t traģēdija ar milzu upuriem, jo šim tiltam glābÄ“ji nevar piekļūt ne no apakšas, ne augšas, jo helikopteram pietuvoties liedz trolejbusa vadi,” par bÄ«stamÄ«bu mums visapkārt atgādina katastrofu mediÄ·is.

Taču, arÄ« runājot par celtniecÄ«bu, viņam, “redzot tos brÄ«numus, ko dara celtnieki, un tos brāķus, kas atklājas, nav pārliecÄ«bas, ka nekas lÄ«dzÄ«gs nenotiks”. “Kā mÄ“s redzam, uz pasaules dārgākā tilta parādās kaut kādi izsvÄ«dumi, nav izslÄ“gts, ka tur kaut kas sāks plÄ«st un drupt,” uzmanÄ«bu vÄ“rš Šics. Viņam nav arÄ« pārliecÄ«bas par daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamo māju drošÄ«bu “Manuprāt, bÄ«stams ir viss, kas ir saistÄ«ts ar dzÄ«vojamo fondu, daudzstāvu mājām, jo nav pat kvalitatÄ«vas uzraudzÄ«bas un tajās notiekošo procesu sistematizācijas,” norāda deputāts. Viņš šo bÄ«stamÄ«bu ilustrÄ“ ar teorÄ“tisku piemÄ“ru, ka kaut kur kādā lifta šahtā kāds vidus stiprinājums ir izkritis, lifts nenogāžas, neviens necieš, bet atnāk kaut kāds meistars, kaut ko piemÅ«rÄ“, kaut ko piestiÄ·Ä“, bet šis lifts kļūst bÄ«stams, un neviens par to nemaz nezina. Turklāt viņš norāda, ka kopš dzÄ«vokļu privatizācijas vairs nav viena konkrÄ“ta atbildÄ«gā par visu Ä“ku, jo viss ir privāts.

“Ar šÄdām potenciāli bÄ«stamām Ä“kām neviens nevar bÅ«t drošs, ka nekas nenotiks. VÄ“l nav izdarÄ«ts arÄ« viss, ko rekomendÄ“ja komisija. ArÄ« tajā sadaļā, par ko es atbildu, – civilā aizsardzÄ«ba un katastrofu sekas - joprojām nav viss izdarÄ«ts,” secina Šics. PÄ“c viņa domām, glābÄ“jiem joprojām ir nepietiekams finansÄ“jums. Turklāt pie mums neviens nepievÄ“rš uzmanÄ«bu tam, kā tiks organizÄ“ta cilvÄ“ku evakuācija katastrofu gadÄ«jumos. “Mums it kā formāli ir pieņemts, ka ir jābÅ«t darbinieku parakstiem, ka viņi ir informÄ“ti par evakuācijas plānu, bet netiek praksÄ“ izmÄ“Ä£ināts, kā tas strādā. Es studentiem jautāju, vai viņi jelkad ir saskārušies ar evakuācijas izmÄ“Ä£inājuma trauksmi. Izrādās – neviens. Ir tikai formāli paraksti uz papÄ«ra. MÄ“s esam kļuvuši par tādiem kā birokrātiem, kur papÄ«rs un paraksts ir svarÄ«gākais, nevis likuma gars, nevis pati tā jÄ“ga. Ja paraksta nebÅ«s, kādu sodÄ«s, bet nevienu neinteresÄ“, vai cilvÄ“ki tiešÄm zina, kas viņiem evakuācijas brÄ«dÄ« jādara,” uz bÄ«stamÄ«bu norāda katastrofu mediÄ·is.

Komisijas locekle Inguna Sudraba atgādina, ka vienmÄ“r paliks cilvÄ“ciskais faktors, tomÄ“r politiÄ·u pienākums ir panākt, lai “likumdošanas prasÄ«bas ir perfektas”. PÄ“c viņas domām, ZolitÅ«des traģēdija ir piemÄ“rs tam, ka var kaut ko izdarÄ«t formāli un, ja cilvÄ“kus vada alkatÄ«ba un paļaušanās, ka nekas slikts jau nenotiks, cilvÄ“cisko faktoru nevar izslÄ“gt.

Fakts, ka valdÄ«ba parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas ieteikumus neatsÅ«ta atpakaļ uz Saeimu ar norādi, ka tajos viss ir kārtÄ«bā un tajos nav nepieciešami uzlabojumi, kā tas izdarÄ«ts ar bankas Citadele parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas ieteikumiem, Sudrabai vieš cerÄ«bas, ka ZolitÅ«des komisijas ieteikumi nav vienkārši iegÅ«luši kādā atvilktnÄ“, bet gan pārsÅ«tÄ«ti atbildÄ«gajām institÅ«cijām normatÄ«vo aktu pilnveidošanai.

TomÄ“r liela daļa no ieteikumiem joprojām nav iedzÄ«vināti. Kā piemÄ“ru Sudraba min komisijas rosinātās izmaiņas BÅ«vniecÄ«bas likumā, kas šÄ«s Saeimas laikā nav plenārsÄ“dÄ“ skatÄ«tas pat pirmajā lasÄ«jumā. ArÄ« Civilās aizsardzÄ«bas un katastrofu pārvaldÄ«bas likums vÄ“l nav lÄ«dz galam pieņemts. “Kaut kādas aktivitātes tiek veiktas, bet teikt, ka visa likumdošana ir sakārtota, nevar. Ir vÄ“l bÅ«tiskas lietas, kas jāsakārto Ministru kabineta noteikumos saistÄ«bā ar bÅ«vniecÄ«bu, taču pat BÅ«vniecÄ«bas likums nav sakārtots,” uzsver Sudraba.

Savukārt komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Ringolds Balodis norāda uz gadÄ«jumiem, kad komisijas ieteikums ir formāli izpildÄ«ts, taču reāli nekāda uzlabojuma nav. “Ja runājam par BÅ«vniecÄ«bas kontroles biroju, tad jāsaka, ka mÅ«sos bija liela skepse, kā praksÄ“ turpmāk attÄ«stÄ«sies šÄ« biroja darbs. Tajā brÄ«dÄ«, kad notika izmeklÄ“šanas komisijas sÄ“des, PÄ“teris DruÄ·is nokļuva BÅ«vniecÄ«bas valsts kontroles biroja (BVKB) vadÄ«tāja amatā. Palasot to komisijas ziņojuma sadaļu, kas vÄ“rtÄ“ BVKB darbu, tur ir pilnÄ«gi skaidri iekļauts vÄ“rtÄ“jums, ka šÄ« struktÅ«ra nevarÄ“s darboties, ja nebÅ«s fundamentālas Ekonomikas ministrijas uzraudzÄ«bas pār šo biroju. PretÄ“jā gadÄ«jumā viņi var pārvÄ“rsties tādos sÄ«kos birokrātos, kas apgrÅ«tinās procesu. Man ir aizdomas, ka tā arÄ« ir izveidojies. Redzot, kas notiek nozarÄ“, var secināt, ka ir noticis vissliktākais, kas varÄ“ja notikt,” secina bijušais komisijas vadÄ«tājs.

Viņam gan bÅ«tu žēl, ja šo iestādi likvidÄ“tu tikai sliktās interpretācijas dēļ. “BÅ«tu labi, ja notiktu pārvÄ“rtÄ“šana, jo biroja sākotnÄ“jais uzdevums bija sekot nozÄ«mÄ«gām valsts Ä“kām, drošÄ«bai, nevis pārvÄ“rsties par sÄ«kāku pārbaudÄ«tāju, kas dublÄ“ bÅ«vvalžu darbu. BÅ«tu pienācis laiks Ekonomikas ministrijai izvÄ“rtÄ“t šÄ« biroja darbu, izdarÄ«t secinājumus, novÄ“rtÄ“t ne tik daudz vadÄ«tāju, bet darbu, kas ir veikts,” savu redzÄ“jumu izklāsta Balodis.

Savukārt deputāts Ints Dālderis domā, ka bez birokratizÄ“šanās bÅ«vniecÄ«bas nozares sakārtošana nav iespÄ“jama. Viņš ir pilnÄ«gi pārliecināts, ka pie ZolitÅ«des traģēdijas vainojama bÅ«vvaldes nolaidÄ«gā darbÄ«ba, tādēļ BÅ«vuzraudzÄ«bas kontroles biroja izveidošana, pÄ“c viņa domām, ir nepieciešama. “Domāju, ka bÅ«vniecÄ«bas likumdošana, lai arÄ« cik grÅ«ti saskaņojama, tomÄ“r iet uz priekšu, tiek uzlabota. Protams, tā top administratÄ«vo slogu palielinoša. Bet, ja mÄ“s gribam bÅ«t pārliecināti, ka tas vairs nekad neatkārtosies, tad ir jābÅ«t ciešÄkai kontrolei un uzraudzÄ«bai, tas nozÄ«mÄ“, ka visas procedÅ«ras kļūs arvien smagnÄ“jākas,” norāda Dālderis.

Savukārt komisijas locekļi Kārlis Seržants un Kārlis KrÄ“sliņš pauž cerÄ«bu, ka pamazām rosinātās likumu un noteikumu izmaiņas ieraudzÄ«s dienasgaismu, norādot, ka, protams, varÄ“tu vÄ“lÄ“ties, lai šis process virzās ātrāk, tomÄ“r viņi saprotot, ka normatÄ«vo aktu projektu saskaņošanas darbs nenotiek strauji.

Novērtē šo rakstu:

0
0