ZooloÄ£iskÄs bazÅ«nes un optimisma gidi
Arturs PriedÄ«tis · 12.01.2018. · Komentāri (30)ZooloÄ£iskÄs bazÅ«nes un optimisma gidi ir mÅ«su temperamentÄkie un pompozÄkie ideologi. Viņi ir kriminÄli oligarhiskÄ valstiskuma produkts un reizÄ“ arÄ« šÄ« valstiskuma koleÄ£iÄls balsts ar hepeningu improvizÄcijas talantu un bez elementÄra godaprÄta. TemperamentÄkie un pompozÄkie ideologi ir psihofizioloÄ£iskÄs Ä«pašas šÄ·irnes bÅ«tnes. TÄdÄm bÅ«tnÄ“m nauda, karjera, pūļa slava ir dÄrgÄka par patiesÄ«bu, brÄ«vÄ«bu, sirdsapziņu.
KriminÄli oligarhiskais valstiskums ir pilnÄ«gi jauna parÄdÄ«ba. NovitÄte! InovÄcija! TÄds valstiskums radÄs un pašlaik eksistÄ“ tikai bijušÄs Padomju SavienÄ«bas teritorijÄ. Diemžēl arÄ« LatvijÄ. Tam nadzÄ«gs simbols ir gražīgais farss „RÄ«dzenes sarunas”.
NovitÄte ir salikums „kriminÄli” + „oligarhiskais”. Oligarhija kÄ stabila sociÄlÄ elite ir valdÄ«jusi ne tikai senajos laikos. ValdÄ«šanas forma, kurÄ valsts politiskÄ vara pieder nelielai cilvÄ“ku grupai, sastopama arÄ« tagad. Oligarhija praktiski valda daudzÄs zemÄ“s. Cita lieta, vai tas tiek oficiÄli atzÄ«ts jeb tas netiek oficiÄli atzÄ«ts, vai tas patÄ«k cilvÄ“kiem jeb tas nepatÄ«k cilvÄ“kiem.
VisbiežÄk cilvÄ“kiem nepatÄ«k oligarhiskÄ valdÄ«šanas forma. NepatikÄ (arÄ« bezspÄ“cÄ«bÄ) oligarhija tiek apsaukÄta par valdošo kliÄ·i. TÄ tas pieņemts arÄ« mÅ«sdienu LatvijÄ. TaÄu nekad un nekur oligarhija jeb valdošÄ kliÄ·e nav sastÄvÄ“jusi tikai no kriminÄliem elementiem. Oligarhija nekad nav veidojusies no nacionÄlo bagÄtÄ«bu laupÄ«tÄjiem („prihvatizÄtoriem”) un kriminÄliem noziedzniekiem, kuri sev noorganizÄ“juši juridiski noformÄ“tu noziegumu brÄ«vÄ«bu. MÅ«su oligarhi faktiski ir klasiski recidÄ«visti, jo viņi atkÄrtoti izdara noziegumus 30 gadus.
KriminÄli oligarhiskais valstiskums, saprotams, ir sirreÄlistiska nenormÄlÄ«ba. Pie tam nenormÄlais valstiskums ir Ä£enerÄ“joša nenormÄlÄ«ba, stimulÄ“jot nenormÄlÄ«bu jebkurÄ dzÄ«ves komponentÄ. Pie tam nenormÄlÄ«bai ir regresÄ«vi progresÄ“joša trajektorija. KriminÄli oligarhiskajÄ valstiskumÄ arvien vairÄk un vairÄk viss nemitÄ«gi degradÄ“jas un pÄrvÄ“ršas haosÄ. Ekonomiskie, sociÄlie, politiskie, garÄ«gÄs kultÅ«ras procesi strauji sapinas absurdÄ samudžinÄjumÄ.
Pie mums par to durstÄ«gi liecina jÄ“dzienu pÄ“ctecÄ«ba no 90.gadu sÄkuma lÄ«dz šodienai. Ar smagu sirdi var izsekot, kÄ gadu gaitÄ ir mainÄ«jušies dominÄ“jošie jÄ“dzieni valdošÄs kliÄ·es inspirÄ“to procesu vÄ“rtÄ“jumÄ. NepatÄ«kami konstatÄ“jama regresÄ«va pÄ“ctecÄ«ba – dominÄ“ arvien sliktÄki jÄ“dzieni.
KonkrÄ“ti runÄjot, saskatÄmi trÄ«s etapi. Katram no tiem ir savs leksiskais ietÄ“rps.
PirmajÄ etapÄ ietilpst gadi, kad pie varas bija LKP CK nomenklatÅ«ras tÄdi kadri kÄ Gorbunovs, Bresis, ÄŒepÄnis, Daudišs. Viņu rÄ«cÄ«bu nosacÄ«ja racionÄls prÄts un tai adekvÄta valoda. Valdošais politiskais spÄ“ks bija partija „Latvijas ceļš”. TÄs daudziem biedriem (partijas skolu absolventiem) bija zinÄšanas un pieredze valsts pÄrvaldÄ«šanÄ. PirmajÄ etapÄ dominÄ“ja korekta leksika valdošÄs kliÄ·es inspirÄ“to procesu vÄ“rtÄ“jumÄ. KritiskÄkie bija tÄdi apzÄ«mÄ“jumi kÄ „neatbilst valsts interesÄ“m”, „nepÄrdomÄti”. PirmajÄ etapÄ sabiedrÄ«bas sašutumu pamatÄ«gi uzkurinÄja parlamenta deputÄtu neliterÄrÄ latviešu valoda. Mediji pagaidÄm lietoja literÄro valodu.
Otrais etaps sÄkÄs pÄ“c „Latvijas ceļa” sabrukuma. PolitiskÄ vadÄ«ba nonÄca vispirms „Tautas partijas” un pÄ“c tam „VienotÄ«bas” pÄrziņÄ. Procesu diriģēšanu pÄrņēma t.s. humanitÄrÄ inteliÄ£ence. TÄ bija uzaugusi un izglÄ«tÄ«bu ieguvusi padomju laikÄ, bet tai nebija teorÄ“tiskÄs izpratnes par valsts pÄrvaldÄ«šanu un nebija pieredzes valsts pÄrvaldÄ«šanÄ. Latviešu elektorÄts valsti bija uzticÄ“jis nesagatavotiem un nepiemÄ“rotiem indivÄ«diem. Viņu galvenÄ kompetence bija agresÄ«vÄ nekaunÄ«ba tÄ“lot „politiÄ·us” un tÄ“lot „oligarhijas” nÄ«dÄ“jus. Valstiski neadekvÄtÄ darbÄ«ba automÄtiski sekmÄ“ja attiecÄ«gu leksisko ietÄ“rpu. OtrajÄ etapÄ procesu vÄ“rtÄ“jumos pÄrtrauca figurÄ“t korektums. PopulÄrÄkais vÄ“rtÄ“jums kļuva „neatbilst veselajam saprÄtam”. TomÄ“r drÄ«z (apm. no 2015.g.) „politiÄ·u” iniciatÄ«vas apzÄ«mÄ“jumos sÄka lietot vÄrdus „idioti”, „idiotija”. OtrajÄ etapÄ sabiedrÄ«bai vairs nebija spÄ“ka dusmoties par parlamenta deputÄtu neliterÄro latviešu valodu. TurklÄt neliterÄrÄ valoda sÄka vulgÄri plivinÄties medijos. Latviešu valodas kultÅ«ra kļuva visu aptveroši apdraudÄ“ta.
Trešais posms sÄkÄs ar „kabatas partiju” (Sudrabas, Pavļuta, Kaimiņa, BordÄna) organizÄ“šanu un to lÄ«deru papildinÄšanu 2016.-2017.gadÄ. Leksikas regresÄ«vÄ pÄ“ctecÄ«ba ir ļoti izteikta. AktuÄli kļuva tÄdi vÄrdi kÄ „debilitÄte”, „daunisms”, „deÄ£enerÄti”.
Ä»oti iespÄ“jams, tik tikko minÄ“tie vÄrdi bÅ«s procesu universÄli apzÄ«mÄ“tÄji pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm 2018.gada 6.oktobrÄ«. KriminÄli oligarhiskais valstiskums reaktÄ«vi veicina degradÄciju un deÄ£enerÄciju. SavukÄrt latviešu literÄrÄ valoda drÄ«z kļūs etnogrÄfisks eksponÄts. Jau vairÄkus gadus mÅ«su publiskajÄ telpÄ (arÄ« zinÄtnÄ“) burbuļo literÄrÄs valodas un pidžina kokteilis. Daudziem jauniešiem aicinÄjums saglabÄt dzimtÄs valodas kultÅ«ru liekas arhaiska padomju laika prasÄ«ba.
KriminÄli oligarhiskajÄ valstiskumÄ ÄrkÄrtÄ«gi bezjÄ“dzÄ«ga ir valdošÄs kliÄ·es attieksme pret ideoloÄ£iju. TaÄu faktiski tÄ ir ÄrkÄrtÄ«gi bezjÄ“dzÄ«ga no Ä«sta valstiskuma viedokļa. No kropli neÄ«stÄ kriminÄli oligarhiskÄ valstiskuma viedokļa tÄ ir lieliska attieksme. Cita attieksme nedrÄ«kst bÅ«t, ja kriminÄli oligarhiskais valstiskums nevÄ“las brÄ«vprÄtÄ«gi kapitulÄ“t vai nevÄ“las piedzÄ«vot asiņainu sagrÄvi. KriminÄli oligarhiskajam valstiskumam ir vajadzÄ«gs ideoloÄ£iskais haoss. Tas sabiedrÄ«bai traucÄ“ objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“t dzÄ«ves notikumus un padzÄ«t recidÄ«vistus. Ä€rkÄrtÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gÄ attieksme pret ideoloÄ£iju garantÄ“ kriminÄli oligarhiskÄ valstiskuma saglabÄšanos. CilvÄ“kos dzÄ«ves dezorientÄcija kļūst eksistenciÄlÄ norma.
VisbezjÄ“dzÄ«gÄkÄ attieksme pret ideoloÄ£iju ir KrievijÄ. TÄ tam jÄbÅ«t. Krievija ir kriminÄli oligarhiskÄ valstiskuma dzemdÄ“tÄja un kriminÄli oligarhiskÄ valstiskuma etalons – paraugmÄ“rs, mÄ“raukla un paraugs salÄ«dzinÄšanai. Ja Krievija nebÅ«tu kļuvusi kriminÄli oligarhiskÄ valstiskuma citadele un nebÅ«tu uzspiedusi kriminÄli oligarhisko valstiskumu bijušajÄm padomju republikÄm, tad mÄ“s dzÄ«votu nesalÄ«dzinÄmi savÄdÄkos apstÄkļos nekÄ dzÄ«vojam no 1990.gada. Krievija ir latviešu pÄ“cpadomju drausmÄ«gÄs dzÄ«ves vÄ«russ. Tas ir jÄsaprot un jÄatceras katram latvietim. TaÄu katram latvietim ir jÄsaprot un jÄatceras arÄ« tas, ka tautai nav imunitÄtes saskarsmÄ“ ar šo vÄ«rusu un pÄrÄk daudzi pat priecÄjas par imunitÄtes trÅ«kumu, no tÄ sev grÄbjot materiÄlo labumu.
Krievija ir mÅ«su kriminÄli oligarhiskÄ valstiskuma mÄte. Krievu PSKP/VDK „elite” PSRS vietÄ radÄ«ja unikÄli nenormÄlu valstiskumu cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. TÄpÄ“c vispirms un galvenokÄrt KrievijÄ, kriminÄli oligarhiskÄ valstiskuma dzimtenÄ“, nekas nevar bÅ«t normÄls un bez absurda. Krievija ir nenormÄlÄ«bas un absurda ideÄltips jeb, citiem vÄrdiem sakot, nenormÄlÄ«bas un absurda visaugstÄkÄ pilnÄ«ba.
Naivi bÅ«tu brÄ«nÄ«ties, kÄpÄ“c KrievijÄ ir visbezjÄ“dzÄ«gÄkÄ attieksme pret ideoloÄ£iju. Krievijas konstitÅ«cijas 13.pantÄ ir aizliegta valsts ideoloÄ£ija: „1. Ð’ РоÑÑийÑкой Федерации признаетÑÑ Ð¸Ð´ÐµÐ¾Ð»Ð¾Ð³Ð¸Ñ‡ÐµÑкое многообразие. 2. ÐÐ¸ÐºÐ°ÐºÐ°Ñ Ð¸Ð´ÐµÐ¾Ð»Ð¾Ð³Ð¸Ñ Ð½Ðµ может уÑтанавливатьÑÑ Ð² качеÑтве гоÑударÑтвенной или обÑзательной”.
PirmajÄ punktÄ norÄdÄ«tais ideoloÄ£iskais plurÄlisms ir tieši tas, kas ir vitÄli vajadzÄ«gs kriminÄlajai oligarhijai. Bez ideoloÄ£iskÄ plurÄlisma nav iespÄ“jams nelietÄ«gais ideoloÄ£iskais haoss. Par laimi Satversme vÄ“l nav piesmÄ“rÄ“ta ar ideoloÄ£isko plurÄlismu.
PasaulÄ“ lÄ«dz šim esot bijuši tikai divi gadÄ«jumi, konstitÅ«cijÄ aizliedzot vienotu valsts ideoloÄ£iju. Vispirms tÄ tas bija pÄ“c II Pasaules kara VÄcijÄ. Otrais gadÄ«jums ir Krievijas FederÄcijÄ pÄ“c PSRS sabrukuma. Latvijas Republikas valdošÄ kliÄ·e pagaidÄm nav nolaidusies tik zemu, lai SatversmÄ“ ierakstÄ«tu kolosÄlu dumjÄ«bu par vienotas valsts ideoloÄ£ijas aizliegšanu. RÄ«gÄ laiku pa laikam kÄds aptaurÄ“ts „politiÄ·is” iepÄ«kstas par ideoloÄ£ijas nevajadzÄ«bu. TaÄu viņa dumjÄ«ba nav salÄ«dzinÄma ar Krievijas konstitucionÄlo dumjÄ«bu.
PriecÄties nevajadzÄ“tu. Mums pietiek pašmÄju dumjÄ«bas ideoloÄ£ijÄ. PiemÄ“ram, pie mums Valsts banka (VB) ir valdošÄs kliÄ·es ideoloÄ£ijas zooloÄ£iskÄ bazÅ«ne. VB sistemÄtiski veic ideoloÄ£isko darbÄ«bu, sabiedrÄ«bÄ bazÅ«nÄ“jot valdošajai kliÄ·ei tÄ«kamas ideoloÄ£iskÄs nostÄdnes.
ValdošÄs kliÄ·es nostÄdnes drÄ«kst bÅ«t tikai vienÄ krÄsÄ. ŠÄ«s tÄ«kamÄs krÄsas nosaukums ir „Optimisms”. VB tÄpÄ“c ir ne tikai valdošÄs kliÄ·es ideoloÄ£ijas uzticama zooloÄ£iskÄ bazÅ«ne, bet arÄ« valdošajai kliÄ·ei tÄ«kamÄ optimisma gide. VB zooloÄ£iskÄ centÄ«bÄ tautai sistemÄtiski bazÅ«nÄ“ optimismu. TÄtad tÄdu attieksmi pret Latvijas Republiku, kurai piemÄ«t pÄrliecÄ«ba par valdošÄs kliÄ·es politiskÄs darbÄ«bas milzÄ«go vÄ“rtÄ«bu un kurÄ nav iegansta nomÄktÄ«bai, bezcerÄ«gumam un nosliecei sagaidÄ«t sliktu iznÄkumu no valdÄ«bas.
VÄ“los nomierinÄt dzÄ«vnieku draugus. Epitetu „zooloÄ£isks” cilvÄ“ku izdarÄ«bu kvalificÄ“šanÄ lieto sevišÄ·i jautros gadÄ«jumos. TÄdÄs reizÄ“s dzÄ«vniekus un zoologus neviens nevÄ“las aizskart. CilvÄ“ku izdarÄ«bas par zooloÄ£iskÄm dÄ“vÄ“ tad, kad eksistÄ“ instinkti bez saprÄta. ReÄli tÄda ir VB ideoloÄ£iskÄ darbÄ«ba, bez saprÄta instinktÄ«vi bazÅ«nÄ“jot valdošajai kliÄ·ei tÄ«kamas nostÄdnes. VB ideoloÄ£isko bazÅ«nÄ“šanu motivÄ“ pielÄ«šanas, izpatikšanas, pakalpošanas instinkti.
Valsts bankas darbinieki regulÄri stÄsta pasakas par LR ekonomisko izaugsmi un perspektÄ«vÄ gaidÄmajiem vÄ“l grandiozÄkajiem panÄkumiem. ŠÄ« gada sÄkumÄ, piemÄ“ram, VB ekonomists Oļegs Kranopjorovs nolÄ“ma tautu iepriecinÄt ar tekstu, izvÄ“loties tam ekstravagantu virsrakstu „2018. gads: ietverošÄs izaugsmes (!?) iespÄ“ja valsts simtgadÄ“ (!?)”.
Virsraksts ir ekstravagants, bet diemžēl tipisks. Ne tikai Oļega kungs savÄm pasakÄm izvÄ“las idiotisku leksisko noformÄ“jumu. TÄ dara arÄ« citi, it kÄ pagrimuma un kriminalitÄtes simptomi nebÅ«tu redzami bez optiskajiem palÄ«glÄ«dzekļiem. Ne reti nÄkas lasÄ«t par „teorÄ“tisko zinÄtni”, „uz zinÄšanÄm balstÄ«tiem produktiem un pakalpojumiem”, „uz iedzÄ«votÄjiem vÄ“rstu valsts pÄrvaldi”, „nÄkotnes izaicinÄjumiem”, „piesardzÄ«gu optimismu”, „ilgtspÄ“jÄ«gu izaugsmi”, „ekonomikas uzkaršanu”, „gudro imigrÄciju”, „tautsaimniecÄ«bas pÄrkÄršanu”, „pozitÄ«vo domÄšanu”, „investÄ«ciju barometru”, „intelektuÄlu nodokļu etÄ«di”, „drošumspÄ“jas pamatiem”, dažÄdiem „riskiem”, „bÄ“rna tehnisko apkopi”. Oļega kungs ir izdomÄjis „Latviešu idiotismu kolekciju” papildinÄt ar „ietverošo izaugsmi”.
Savu idiotiju viņš skaidro ļoti saprotami: „Hronisks darbvietu trÅ«kums – nopietna kaite, kas LatvijÄ bija vÄ“rojama visus šos gadus pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas, izņemot Ä«su tautsaimniecÄ«bas pÄrkaršanas periodu (2005.–2007. gadÄ). Visus šos gadus jautÄjums, kÄdas darbvietas tiks radÄ«tas (kvalitÄte, darba ražīgums un atalgojums – šie trÄ«s faktori ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti), šÄ·ita otršÄ·irÄ«gs. Pašlaik situÄcija mainÄs – darbvietu skaitam tuvojoties piesÄtinÄjuma punktam (!?), izšÄ·iroši svarÄ«ga kļūst to kvalitÄte (!?). Tas paver iespÄ“ju padarÄ«t ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus (!?) no "vidÄ“jÄ ienÄkumu lÄ«meņa kÄpuma" (!?) beidzot izjustu ikviens (!?) Latvijas iedzÄ«votÄjs”.
Oļega Krasnopjorova rakstam lÄ«dzÄs publicÄ“ts viena cita aktÄ«va ekonomista lolojums. Tas ir aktÄ«vÄ ekonomista PÄ“tera Strautiņa lolojums. Viņš sabiedrisko domu šoreiz bagÄtinÄjis ar tekstu „PiederÄ«ba elitei kÄ bauda un pienÄkums”.
VÄrdi „bauda”, „baudÄ«šana” pie mums jau sen ir lielÄ cieņÄ. PÄ“tera kunga idiotiskÄ oriÄ£inalitÄte ir vÄrdu „bauda” savÄ«t ar vÄrdu „elite”. Viņš eleganti raksta: „PiederÄ“t elitei ir patÄ«kami (!?). Es vÄ“los, lai pÄ“c iespÄ“jas vairÄk cilvÄ“ku (!?) mÅ«su valstÄ« izjÅ«t to kÄ pienÄkumu (!?), izgaršo šÄ«s domas (!?) vissmalkÄkÄs nianses. Ar vÄrdu "elite" es šeit nedomÄju bagÄtÄ«bu (!?) vai sÄ“dÄ“šanu uz hierarhiski augstiem krÄ“sliem (!?). TÄ ir atrašanÄs informÄcijas ceļu krustpunktos (!?), vadot sabiedrÄ«bas sarunu pašai ar sevi (!?), globÄli vai lokÄli. Elitei ir intelektuÄli jÄizbauda (!?) sava Ä«pašÄ misija (!?), nevis jÄkautrÄ“jas (!?) no tÄs. Tad cilvÄ“kiem LatvijÄ un pasaulÄ“ (!?) radÄ«sies sajÅ«ta (!?), ka dzÄ«ve te (!?) ir kaut kas Ä«pašs (!?), ļoti interesants un patÄ«kams (!?), nevis drÅ«ma nolemtÄ«ba. Ir ļoti grÅ«ti padarÄ«t dzÄ«vi labÄku, par to nepriecÄjoties (!?)”.
MÅ«su zooloÄ£iskajÄm bazÅ«nÄ“m un optimisma gidiem ir sava pulcÄ“šanÄs vieta. TÄda vieta ir latviešu tautai dÄrgÄs purgatorijas „Delfi” rubrika „Versijas”. Šo rubriku var uzskatÄ«t par valdošÄs kliÄ·es laizÄ«šanas kanceli. Katrs varas inteliÄ£ences eksemplÄrs, vÄ“loties par sevi atgÄdinÄt un izpatikt valdošajai kliÄ·ei, izmanto šo kanceli. „VersijÄs” publicÄ“jas ne tikai VB ģēniji. PublicÄ“jas valsts institÅ«ciju ierÄ“dņi un dažÄdi priekšnieki. PublicÄ“jas žurnÄlisti, „eksperti”. Protams, publicÄ“jas „politiÄ·i”.
PiemÄ“ram, šÄgada pirmajÄs dienÄs ar optimistisku opusu „Par 2018. gadu. Dažas prognozes” par sevi atgÄdinÄja tÄda Dieva žēlastÄ«bas un Dieva Ä«pašas labvÄ“lÄ«bas aplaimota pasaules lÄ«meņa un atsevišÄ·i Eiropas lÄ«meņa bezprÄtÄ«gi prÄtÄ«ga „politiÄ·e” kÄ Inese Vaidere. Viņa bezprÄtÄ«gÄ prÄtÄ«gumÄ Äalo: „Latvijas ekonomika ir uzņēmusi labu Ätrumu. 2018. gadÄ, izaugsmei paÄtrinoties (!?), gaidÄma bezdarba lÄ«meņa samazinÄšanÄs, vidÄ“jÄs darba algas pieaugums, un, protams, tÄdēļ nedaudz pieaugs arÄ« inflÄcija. 2017. gada pirmajos deviņos mÄ“nešos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija palielinÄjies par 4,7%. TrešÄ ceturkšÅ†a veikums ir labÄkais kopš 2011. gada, un tas labi iederas globÄlajÄs plÅ«smÄs (!?), kur tiek manÄ«ta (!?) sen nebijusi aktivitÄte (!?). Latvijas IKP izaugsme nÄkamgad tiek prognozÄ“ta apmÄ“ram 3,5%, kas ir labs izaugsmes temps (!?). SavukÄrt 2019. gadam Eiropas Komisija Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu.”
Dieva aplaimotÄ kundze savÄ bezprÄta prÄtÄ«gumÄ un laizÄ«šanas apmÄtÄ«bÄ pat nav pamanÄ«jusi lepni nosaukto procentu samazinÄšanos. Kundze cer tautu apvÄrdot ar tÄdu melÄ«gu manipulÄciju lÄ«dzekli kÄ IKP. IespÄ“ja ar IKP skaitļiem pÅ«st pÄ«lÄ«tes jau sen ir atšifrÄ“ta. Tas ir lÄ“ts paņēmiens. To tagad lieto tikai patentÄ“ti muļķi.
ZooloÄ£iskÄs bazÅ«nes un optimisma gidi ir valsts vadÄ«tÄji. KriminÄli oligarhiskajÄ valstiskumÄ tÄ ir obligÄta nepieciešamÄ«ba. Valsts vadÄ«tÄjiem ir jÄbÅ«t visfantastiskÄko pasaku autoriem. Viņi nedrÄ«kst atzÄ«ties, ka sēž pie recidÄ«vistu galda un tas, ko dÄ“vÄ“ par valsti, reÄli ir permanentas noziedzÄ«bas perÄ“klis. TÄpÄ“c gadu mijÄ nepÄrspÄ“jams bija pelÄ“cÄ«gi simpÄtiskais GrÄmatvedis: „Labvakar, dÄrgie tautieši! Laiks neklausa nevienam un gandrÄ«z vienmÄ“r steidzas, un šis gads nav izņēmums. Un mÄ“s esam nodzÄ«vojuši labu gadu. KÄds no kolÄ“Ä£iem man to ieteica pat nosaukt par lÅ«zuma vai izrÄviena gadu,- es domÄju, ka vÄ“l nav vÄ“rts steigties ar dažÄdiem emocionÄliem epitetiem; gan jau arÄ« tiem pienÄks savs laiks.[..] PÄ“c dažiem mirkļiem mÄ“s piedzÄ«vosim gadu, kura nogalÄ“ mÄ“s svinÄ“sim Latvijas valsts simto dzimšanas dienu. Esmu pÄrliecinÄts, ka mÅ«s gaida izcils gads, tomÄ“r mÄ“s nedrÄ«kstam ļauties pÄrspÄ«lÄ“tai jÅ«smai. Ir svÄ“tki, un ir darbs, kurš jÄdara ikvienam no mums. Katram savs darbs un katram ļoti svarÄ«gs.”