Menu
Pilnā versija

Zooloģiskās bazūnes un optimisma gidi

Arturs PriedÄ«tis · 12.01.2018. · Komentāri (30)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

ZooloÄ£iskās bazÅ«nes un optimisma gidi ir mÅ«su temperamentākie un pompozākie ideologi. Viņi ir krimināli oligarhiskā valstiskuma produkts un reizÄ“ arÄ« šÄ« valstiskuma koleÄ£iāls balsts ar hepeningu improvizācijas talantu un bez elementāra godaprāta. Temperamentākie un pompozākie ideologi ir psihofizioloÄ£iskās Ä«pašas šÄ·irnes bÅ«tnes. Tādām bÅ«tnÄ“m nauda, karjera, pūļa slava ir dārgāka par patiesÄ«bu, brÄ«vÄ«bu, sirdsapziņu.

Krimināli oligarhiskais valstiskums ir pilnÄ«gi jauna parādÄ«ba. Novitāte! Inovācija! Tāds valstiskums radās un pašlaik eksistÄ“ tikai bijušÄs Padomju SavienÄ«bas teritorijā. Diemžēl arÄ« Latvijā. Tam nadzÄ«gs simbols ir gražīgais farss „RÄ«dzenes sarunas”.

Novitāte ir salikums „krimināli” + „oligarhiskais”. Oligarhija kā stabila sociālā elite ir valdÄ«jusi ne tikai senajos laikos. ValdÄ«šanas forma, kurā valsts politiskā vara pieder nelielai cilvÄ“ku grupai, sastopama arÄ« tagad. Oligarhija praktiski valda daudzās zemÄ“s. Cita lieta, vai tas tiek oficiāli atzÄ«ts jeb tas netiek oficiāli atzÄ«ts, vai tas patÄ«k cilvÄ“kiem jeb tas nepatÄ«k cilvÄ“kiem.

Visbiežāk cilvÄ“kiem nepatÄ«k oligarhiskā valdÄ«šanas forma. Nepatikā (arÄ« bezspÄ“cÄ«bā) oligarhija tiek apsaukāta par valdošo kliÄ·i. Tā tas pieņemts arÄ« mÅ«sdienu Latvijā. Taču nekad un nekur oligarhija jeb valdošÄ kliÄ·e nav sastāvÄ“jusi tikai no krimināliem elementiem. Oligarhija nekad nav veidojusies no nacionālo bagātÄ«bu laupÄ«tājiem („prihvatizātoriem”) un krimināliem noziedzniekiem, kuri sev noorganizÄ“juši juridiski noformÄ“tu noziegumu brÄ«vÄ«bu. MÅ«su oligarhi faktiski ir klasiski recidÄ«visti, jo viņi atkārtoti izdara noziegumus 30 gadus.

Krimināli oligarhiskais valstiskums, saprotams, ir sirreālistiska nenormālÄ«ba. Pie tam nenormālais valstiskums ir Ä£enerÄ“joša nenormālÄ«ba, stimulÄ“jot nenormālÄ«bu jebkurā dzÄ«ves komponentā. Pie tam nenormālÄ«bai ir regresÄ«vi progresÄ“joša trajektorija. Krimināli oligarhiskajā valstiskumā arvien vairāk un vairāk viss nemitÄ«gi degradÄ“jas un pārvÄ“ršas haosā. Ekonomiskie, sociālie, politiskie, garÄ«gās kultÅ«ras procesi strauji sapinas absurdā samudžinājumā.

Pie mums par to durstÄ«gi liecina jÄ“dzienu pÄ“ctecÄ«ba no 90.gadu sākuma lÄ«dz šodienai. Ar smagu sirdi var izsekot, kā gadu gaitā ir mainÄ«jušies dominÄ“jošie jÄ“dzieni valdošÄs kliÄ·es inspirÄ“to procesu vÄ“rtÄ“jumā. NepatÄ«kami konstatÄ“jama regresÄ«va pÄ“ctecÄ«ba – dominÄ“ arvien sliktāki jÄ“dzieni.

Konkrēti runājot, saskatāmi trīs etapi. Katram no tiem ir savs leksiskais ietērps.

Pirmajā etapā ietilpst gadi, kad pie varas bija LKP CK nomenklatÅ«ras tādi kadri kā Gorbunovs, Bresis, ÄŒepānis, Daudišs. Viņu rÄ«cÄ«bu nosacÄ«ja racionāls prāts un tai adekvāta valoda. Valdošais politiskais spÄ“ks bija partija „Latvijas ceļš”. Tās daudziem biedriem (partijas skolu absolventiem) bija zināšanas un pieredze valsts pārvaldÄ«šanā. Pirmajā etapā dominÄ“ja korekta leksika valdošÄs kliÄ·es inspirÄ“to procesu vÄ“rtÄ“jumā. Kritiskākie bija tādi apzÄ«mÄ“jumi kā „neatbilst valsts interesÄ“m”, „nepārdomāti”. Pirmajā etapā sabiedrÄ«bas sašutumu pamatÄ«gi uzkurināja parlamenta deputātu neliterārā latviešu valoda. Mediji pagaidām lietoja literāro valodu.

Otrais etaps sākās pÄ“c „Latvijas ceļa” sabrukuma. Politiskā vadÄ«ba nonāca vispirms „Tautas partijas” un pÄ“c tam „VienotÄ«bas” pārziņā. Procesu diriģēšanu pārņēma t.s. humanitārā inteliÄ£ence. Tā bija uzaugusi un izglÄ«tÄ«bu ieguvusi padomju laikā, bet tai nebija teorÄ“tiskās izpratnes par valsts pārvaldÄ«šanu un nebija pieredzes valsts pārvaldÄ«šanā. Latviešu elektorāts valsti bija uzticÄ“jis nesagatavotiem un nepiemÄ“rotiem indivÄ«diem. Viņu galvenā kompetence bija agresÄ«vā nekaunÄ«ba tÄ“lot „politiÄ·us” un tÄ“lot „oligarhijas” nÄ«dÄ“jus. Valstiski neadekvātā darbÄ«ba automātiski sekmÄ“ja attiecÄ«gu leksisko ietÄ“rpu. Otrajā etapā procesu vÄ“rtÄ“jumos pārtrauca figurÄ“t korektums. Populārākais vÄ“rtÄ“jums kļuva „neatbilst veselajam saprātam”. TomÄ“r drÄ«z (apm. no 2015.g.) „politiÄ·u” iniciatÄ«vas apzÄ«mÄ“jumos sāka lietot vārdus „idioti”, „idiotija”. Otrajā etapā sabiedrÄ«bai vairs nebija spÄ“ka dusmoties par parlamenta deputātu neliterāro latviešu valodu. Turklāt neliterārā valoda sāka vulgāri plivināties medijos. Latviešu valodas kultÅ«ra kļuva visu aptveroši apdraudÄ“ta.

Trešais posms sākās ar „kabatas partiju” (Sudrabas, Pavļuta, Kaimiņa, Bordāna) organizÄ“šanu un to lÄ«deru papildināšanu 2016.-2017.gadā. Leksikas regresÄ«vā pÄ“ctecÄ«ba ir ļoti izteikta. Aktuāli kļuva tādi vārdi kā „debilitāte”, „daunisms”, „deÄ£enerāti”.

Ä»oti iespÄ“jams, tik tikko minÄ“tie vārdi bÅ«s procesu universāli apzÄ«mÄ“tāji pÄ“c Saeimas vÄ“lÄ“šanām 2018.gada 6.oktobrÄ«. Krimināli oligarhiskais valstiskums reaktÄ«vi veicina degradāciju un deÄ£enerāciju. Savukārt latviešu literārā valoda drÄ«z kļūs etnogrāfisks eksponāts. Jau vairākus gadus mÅ«su publiskajā telpā (arÄ« zinātnÄ“) burbuļo literārās valodas un pidžina kokteilis. Daudziem jauniešiem aicinājums saglabāt dzimtās valodas kultÅ«ru liekas arhaiska padomju laika prasÄ«ba.

Krimināli oligarhiskajā valstiskumā ārkārtÄ«gi bezjÄ“dzÄ«ga ir valdošÄs kliÄ·es attieksme pret ideoloÄ£iju. Taču faktiski tā ir ārkārtÄ«gi bezjÄ“dzÄ«ga no Ä«sta valstiskuma viedokļa. No kropli neÄ«stā krimināli oligarhiskā valstiskuma viedokļa tā ir lieliska attieksme. Cita attieksme nedrÄ«kst bÅ«t, ja krimināli oligarhiskais valstiskums nevÄ“las brÄ«vprātÄ«gi kapitulÄ“t vai nevÄ“las piedzÄ«vot asiņainu sagrāvi. Krimināli oligarhiskajam valstiskumam ir vajadzÄ«gs ideoloÄ£iskais haoss. Tas sabiedrÄ«bai traucÄ“ objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“t dzÄ«ves notikumus un padzÄ«t recidÄ«vistus. Ä€rkārtÄ«gi bezjÄ“dzÄ«gā attieksme pret ideoloÄ£iju garantÄ“ krimināli oligarhiskā valstiskuma saglabāšanos. CilvÄ“kos dzÄ«ves dezorientācija kļūst eksistenciālā norma.

VisbezjÄ“dzÄ«gākā attieksme pret ideoloÄ£iju ir Krievijā. Tā tam jābÅ«t. Krievija ir krimināli oligarhiskā valstiskuma dzemdÄ“tāja un krimināli oligarhiskā valstiskuma etalons – paraugmÄ“rs, mÄ“raukla un paraugs salÄ«dzināšanai. Ja Krievija nebÅ«tu kļuvusi krimināli oligarhiskā valstiskuma citadele un nebÅ«tu uzspiedusi krimināli oligarhisko valstiskumu bijušajām padomju republikām, tad mÄ“s dzÄ«votu nesalÄ«dzināmi savādākos apstākļos nekā dzÄ«vojam no 1990.gada. Krievija ir latviešu pÄ“cpadomju drausmÄ«gās dzÄ«ves vÄ«russ. Tas ir jāsaprot un jāatceras katram latvietim. Taču katram latvietim ir jāsaprot un jāatceras arÄ« tas, ka tautai nav imunitātes saskarsmÄ“ ar šo vÄ«rusu un pārāk daudzi pat priecājas par imunitātes trÅ«kumu, no tā sev grābjot materiālo labumu.

Krievija ir mÅ«su krimināli oligarhiskā valstiskuma māte. Krievu PSKP/VDK „elite” PSRS vietā radÄ«ja unikāli nenormālu valstiskumu cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. TāpÄ“c vispirms un galvenokārt Krievijā, krimināli oligarhiskā valstiskuma dzimtenÄ“, nekas nevar bÅ«t normāls un bez absurda. Krievija ir nenormālÄ«bas un absurda ideāltips jeb, citiem vārdiem sakot, nenormālÄ«bas un absurda visaugstākā pilnÄ«ba.

Naivi bÅ«tu brÄ«nÄ«ties, kāpÄ“c Krievijā ir visbezjÄ“dzÄ«gākā attieksme pret ideoloÄ£iju. Krievijas konstitÅ«cijas 13.pantā ir aizliegta valsts ideoloÄ£ija: „1. Ð’ Российской Федерации признается идеологическое многообразие. 2. Никакая идеология не может устанавливаться в качестве государственной или обязательной”.

Pirmajā punktā norādÄ«tais ideoloÄ£iskais plurālisms ir tieši tas, kas ir vitāli vajadzÄ«gs kriminālajai oligarhijai. Bez ideoloÄ£iskā plurālisma nav iespÄ“jams nelietÄ«gais ideoloÄ£iskais haoss. Par laimi Satversme vÄ“l nav piesmÄ“rÄ“ta ar ideoloÄ£isko plurālismu.

PasaulÄ“ lÄ«dz šim esot bijuši tikai divi gadÄ«jumi, konstitÅ«cijā aizliedzot vienotu valsts ideoloÄ£iju. Vispirms tā tas bija pÄ“c II Pasaules kara Vācijā. Otrais gadÄ«jums ir Krievijas Federācijā pÄ“c PSRS sabrukuma. Latvijas Republikas valdošÄ kliÄ·e pagaidām nav nolaidusies tik zemu, lai SatversmÄ“ ierakstÄ«tu kolosālu dumjÄ«bu par vienotas valsts ideoloÄ£ijas aizliegšanu. RÄ«gā laiku pa laikam kāds aptaurÄ“ts „politiÄ·is” iepÄ«kstas par ideoloÄ£ijas nevajadzÄ«bu. Taču viņa dumjÄ«ba nav salÄ«dzināma ar Krievijas konstitucionālo dumjÄ«bu.

Priecāties nevajadzÄ“tu. Mums pietiek pašmāju dumjÄ«bas ideoloÄ£ijā. PiemÄ“ram, pie mums Valsts banka (VB) ir valdošÄs kliÄ·es ideoloÄ£ijas zooloÄ£iskā bazÅ«ne. VB sistemātiski veic ideoloÄ£isko darbÄ«bu, sabiedrÄ«bā bazÅ«nÄ“jot valdošajai kliÄ·ei tÄ«kamas ideoloÄ£iskās nostādnes.

ValdošÄs kliÄ·es nostādnes drÄ«kst bÅ«t tikai vienā krāsā. ŠÄ«s tÄ«kamās krāsas nosaukums ir „Optimisms”. VB tāpÄ“c ir ne tikai valdošÄs kliÄ·es ideoloÄ£ijas uzticama zooloÄ£iskā bazÅ«ne, bet arÄ« valdošajai kliÄ·ei tÄ«kamā optimisma gide. VB zooloÄ£iskā centÄ«bā tautai sistemātiski bazÅ«nÄ“ optimismu. Tātad tādu attieksmi pret Latvijas Republiku, kurai piemÄ«t pārliecÄ«ba par valdošÄs kliÄ·es politiskās darbÄ«bas milzÄ«go vÄ“rtÄ«bu un kurā nav iegansta nomāktÄ«bai, bezcerÄ«gumam un nosliecei sagaidÄ«t sliktu iznākumu no valdÄ«bas.

VÄ“los nomierināt dzÄ«vnieku draugus. Epitetu „zooloÄ£isks” cilvÄ“ku izdarÄ«bu kvalificÄ“šanā lieto sevišÄ·i jautros gadÄ«jumos. Tādās reizÄ“s dzÄ«vniekus un zoologus neviens nevÄ“las aizskart. CilvÄ“ku izdarÄ«bas par zooloÄ£iskām dÄ“vÄ“ tad, kad eksistÄ“ instinkti bez saprāta. Reāli tāda ir VB ideoloÄ£iskā darbÄ«ba, bez saprāta instinktÄ«vi bazÅ«nÄ“jot valdošajai kliÄ·ei tÄ«kamas nostādnes. VB ideoloÄ£isko bazÅ«nÄ“šanu motivÄ“ pielÄ«šanas, izpatikšanas, pakalpošanas instinkti.

Valsts bankas darbinieki regulāri stāsta pasakas par LR ekonomisko izaugsmi un perspektÄ«vā gaidāmajiem vÄ“l grandiozākajiem panākumiem. ŠÄ« gada sākumā, piemÄ“ram, VB ekonomists Oļegs Kranopjorovs nolÄ“ma tautu iepriecināt ar tekstu, izvÄ“loties tam ekstravagantu virsrakstu „2018. gads: ietverošÄs izaugsmes (!?) iespÄ“ja valsts simtgadÄ“ (!?)”.

Virsraksts ir ekstravagants, bet diemžēl tipisks. Ne tikai Oļega kungs savām pasakām izvÄ“las idiotisku leksisko noformÄ“jumu. Tā dara arÄ« citi, it kā pagrimuma un kriminalitātes simptomi nebÅ«tu redzami bez optiskajiem palÄ«glÄ«dzekļiem. Ne reti nākas lasÄ«t par „teorÄ“tisko zinātni”, „uz zināšanām balstÄ«tiem produktiem un pakalpojumiem”, „uz iedzÄ«votājiem vÄ“rstu valsts pārvaldi”,  „nākotnes izaicinājumiem”, „piesardzÄ«gu optimismu”, „ilgtspÄ“jÄ«gu izaugsmi”, „ekonomikas uzkaršanu”, „gudro imigrāciju”, „tautsaimniecÄ«bas pārkāršanu”, „pozitÄ«vo domāšanu”, „investÄ«ciju barometru”, „intelektuālu nodokļu etÄ«di”, „drošumspÄ“jas pamatiem”, dažādiem „riskiem”, „bÄ“rna tehnisko apkopi”. Oļega kungs ir izdomājis „Latviešu idiotismu kolekciju” papildināt ar „ietverošo izaugsmi”.

Savu idiotiju viņš skaidro ļoti saprotami: „Hronisks darbvietu trÅ«kums – nopietna kaite, kas Latvijā bija vÄ“rojama visus šos gadus pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas, izņemot Ä«su tautsaimniecÄ«bas pārkaršanas periodu (2005.–2007. gadā). Visus šos gadus jautājums, kādas darbvietas tiks radÄ«tas (kvalitāte, darba ražīgums un atalgojums – šie trÄ«s faktori ir savstarpÄ“ji saistÄ«ti), šÄ·ita otršÄ·irÄ«gs. Pašlaik situācija mainās – darbvietu skaitam tuvojoties piesātinājuma punktam (!?), izšÄ·iroši svarÄ«ga kļūst to kvalitāte (!?). Tas paver iespÄ“ju padarÄ«t ekonomikas izaugsmi par ietverošu, t.i., lai labumus (!?) no "vidÄ“jā ienākumu lÄ«meņa kāpuma" (!?) beidzot izjustu ikviens (!?) Latvijas iedzÄ«votājs”.

Oļega Krasnopjorova rakstam lÄ«dzās publicÄ“ts viena cita aktÄ«va ekonomista lolojums. Tas ir aktÄ«vā ekonomista PÄ“tera Strautiņa lolojums. Viņš sabiedrisko domu šoreiz bagātinājis ar tekstu „PiederÄ«ba elitei kā bauda un pienākums”.

Vārdi „bauda”, „baudÄ«šana” pie mums jau sen ir lielā cieņā. PÄ“tera kunga idiotiskā oriÄ£inalitāte ir vārdu „bauda” savÄ«t ar vārdu „elite”. Viņš eleganti raksta: „PiederÄ“t elitei ir patÄ«kami (!?). Es vÄ“los, lai pÄ“c iespÄ“jas vairāk cilvÄ“ku (!?) mÅ«su valstÄ« izjÅ«t to kā pienākumu (!?), izgaršo šÄ«s domas (!?) vissmalkākās nianses. Ar vārdu "elite" es šeit nedomāju bagātÄ«bu (!?) vai sÄ“dÄ“šanu uz hierarhiski augstiem krÄ“sliem (!?). Tā ir atrašanās informācijas ceļu krustpunktos (!?), vadot sabiedrÄ«bas sarunu pašai ar sevi (!?), globāli vai lokāli. Elitei ir intelektuāli jāizbauda (!?) sava Ä«pašÄ misija (!?), nevis jākautrÄ“jas (!?) no tās. Tad cilvÄ“kiem Latvijā un pasaulÄ“ (!?) radÄ«sies sajÅ«ta (!?), ka dzÄ«ve te (!?) ir kaut kas Ä«pašs (!?), ļoti interesants un patÄ«kams (!?), nevis drÅ«ma nolemtÄ«ba. Ir ļoti grÅ«ti padarÄ«t dzÄ«vi labāku, par to nepriecājoties (!?)”.

MÅ«su zooloÄ£iskajām bazÅ«nÄ“m un optimisma gidiem ir sava pulcÄ“šanās vieta. Tāda vieta ir latviešu tautai dārgās purgatorijas „Delfi” rubrika „Versijas”. Šo rubriku var uzskatÄ«t par valdošÄs kliÄ·es laizÄ«šanas kanceli. Katrs varas inteliÄ£ences eksemplārs, vÄ“loties par sevi atgādināt un izpatikt valdošajai kliÄ·ei, izmanto šo kanceli. „Versijās” publicÄ“jas ne tikai VB ģēniji. PublicÄ“jas valsts institÅ«ciju ierÄ“dņi un dažādi priekšnieki. PublicÄ“jas žurnālisti, „eksperti”. Protams, publicÄ“jas „politiÄ·i”.

PiemÄ“ram, šÄgada pirmajās dienās ar optimistisku opusu „Par 2018. gadu. Dažas prognozes” par sevi atgādināja tāda Dieva žēlastÄ«bas un Dieva Ä«pašas labvÄ“lÄ«bas aplaimota pasaules lÄ«meņa un atsevišÄ·i Eiropas lÄ«meņa bezprātÄ«gi prātÄ«ga „politiÄ·e” kā Inese Vaidere. Viņa bezprātÄ«gā prātÄ«gumā čalo: „Latvijas ekonomika ir uzņēmusi labu ātrumu. 2018. gadā, izaugsmei paātrinoties (!?), gaidāma bezdarba lÄ«meņa samazināšanās, vidÄ“jās darba algas pieaugums, un, protams, tādēļ nedaudz pieaugs arÄ« inflācija. 2017. gada pirmajos deviņos mÄ“nešos Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) bija palielinājies par 4,7%. TrešÄ ceturkšÅ†a veikums ir labākais kopš 2011. gada, un tas labi iederas globālajās plÅ«smās (!?), kur tiek manÄ«ta (!?) sen nebijusi aktivitāte (!?). Latvijas IKP izaugsme nākamgad tiek prognozÄ“ta apmÄ“ram 3,5%, kas ir labs izaugsmes temps (!?). Savukārt 2019. gadam Eiropas Komisija Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu.”

Dieva aplaimotā kundze savā bezprāta prātÄ«gumā un laizÄ«šanas apmātÄ«bā pat nav pamanÄ«jusi lepni nosaukto procentu samazināšanos. Kundze cer tautu apvārdot ar tādu melÄ«gu manipulāciju lÄ«dzekli kā IKP. IespÄ“ja ar IKP skaitļiem pÅ«st pÄ«lÄ«tes jau sen ir atšifrÄ“ta. Tas ir lÄ“ts paņēmiens. To tagad lieto tikai patentÄ“ti muļķi.

ZooloÄ£iskās bazÅ«nes un optimisma gidi ir valsts vadÄ«tāji. Krimināli oligarhiskajā valstiskumā tā ir obligāta nepieciešamÄ«ba. Valsts vadÄ«tājiem ir jābÅ«t visfantastiskāko pasaku autoriem. Viņi nedrÄ«kst atzÄ«ties, ka sēž pie recidÄ«vistu galda un tas, ko dÄ“vÄ“ par valsti, reāli ir permanentas noziedzÄ«bas perÄ“klis. TāpÄ“c gadu mijā nepārspÄ“jams bija pelÄ“cÄ«gi simpātiskais Grāmatvedis: „Labvakar, dārgie tautieši! Laiks neklausa nevienam un gandrÄ«z vienmÄ“r steidzas, un šis gads nav izņēmums. Un mÄ“s esam nodzÄ«vojuši labu gadu. Kāds no kolÄ“Ä£iem man to ieteica pat nosaukt par lÅ«zuma vai izrāviena gadu,- es domāju, ka vÄ“l nav vÄ“rts steigties ar dažādiem emocionāliem epitetiem; gan jau arÄ« tiem pienāks savs laiks.[..] PÄ“c dažiem mirkļiem mÄ“s piedzÄ«vosim gadu, kura nogalÄ“ mÄ“s svinÄ“sim Latvijas valsts simto dzimšanas dienu. Esmu pārliecināts, ka mÅ«s gaida izcils gads, tomÄ“r mÄ“s nedrÄ«kstam ļauties pārspÄ«lÄ“tai jÅ«smai. Ir svÄ“tki, un ir darbs, kurš jādara ikvienam no mums. Katram savs darbs un katram ļoti svarÄ«gs.”

Novērtē šo rakstu:

0
0