Iesaki rakstu:

„Juridiskās personas patieso labuma guvÄ“ju noskaidrot nav iespÄ“jams,” – šÄds ieraksts šÄ gada 17. aprÄ«lÄ« Uzņēmumu reÄ£istrā veikts attiecÄ«bā uz AS Cits medijs. Tas nozÄ«mÄ“, ka atklātÄ«bas un godÄ«guma aizstāvji, žurnāla Ir izdevÄ“ji ir oficiāli paziņojuši, ka nevÄ“las atklāt, kas tieši ir šÄ«s izdevÄ“jdarbÄ«bas patiesie labuma guvÄ“ji.

Pietiek jau ir informÄ“jis, ka jau kopš uzņēmuma dibināšanas 2010. gadā tā lielākie akcionāri un to patiesā ietekme tiek rÅ«pÄ«gi slÄ“pti. Lai gan žurnāla Ir galvenā redaktore Nellija Ločmele ir publiski paziņojusi, ka šÄ medija Ä«pašnieku struktÅ«ra ir visatklātākā Latvijā, jo Ä«pašnieku vārdi ir publicÄ“ti žurnāla mājaslapā, realitāte ir pilnÄ«gi cita.

Ir interneta mājaslapā publiskotie Ä«pašnieku uzvārdi nerada skaidrÄ«bu par žurnāla patiesajiem, galvenajiem un noteicošajiem Ä«pašniekiem. Tie ir paslÄ“pti aiz sarežģītas akciju hierarhijas.

Kā zināms, Latvijas likumdošana nosaka, ka akciju sabiedrÄ«bām akciju Ä«pašnieki Uzņēmumu reÄ£istrā nav jānorāda. TādÄ“jādi akciju sabiedrÄ«bu Ä«pašniekus iespÄ“jams noskaidrot tikai pašÄ akciju sabiedrÄ«bā.

ArÄ« attiecÄ«bā uz AS Cits medijs Uzņēmumu reÄ£istra dokumentos nav atrodams neviens oficiāls apliecinājums par akciju patiesajiem Ä«pašniekiem vai turÄ“tājiem. Savukārt AS Cits medijs statÅ«tos noteikta akcionāru daudzpakāpju hierarhiska struktÅ«ra, kas sadala akcionārus vairākās kastās ar atšÄ·irÄ«gām tiesÄ«bām.

Proti, AS Cits medijs akcionāri dalās «A klases akcionāros», «B klases akcionāros», «PriekšrocÄ«bu akcionāros» un «Personāla akciju» turÄ“tājos. Turklāt vÄ“l ir arÄ« «KonvertÄ“jamais obligacionārs» – t.i., «persona, kuras Ä«pašumā vai turÄ“jumā atrodas SabiedrÄ«bas emitÄ“ta KonvertÄ“jamā obligācija», kā arÄ« vienkāršÄs obligācijas turÄ“tājs.

No statÅ«tiem izriet, ka augstākais svars ir «A klases» akcijām, kuru nominālvÄ“rtÄ«ba ir 1 lats [raksts tapis vÄ“l pirms eiro ieviešanas; nu jau Cita medija akciju kapitāls ir konvertÄ“ts eiro], kas dod tiesÄ«bas uz dividendes saņemšanu, likvidācijas kvotas saņemšanu un balsstiesÄ«bām pilnsapulcÄ“. Viss tas pats attiecas arÄ« uz «B klases» akcijām.

Taču lÄ“mumu pieņemšanā pilnsapulcÄ“ «A klases» akcijām ir lielāks svars. StatÅ«tos teikts: «Par visiem jautājumiem SabiedrÄ«bas akcionāru pilnsapulce lÄ“mumus pieņem tikai tad, ja «par» attiecÄ«gā lÄ“muma pieņemšanu nodotas ne mazāk kā 75% no visu balsstiesÄ«go akcionāru balsÄ«m un ne mazāk par 75% no «A klases» akcionāru balsÄ«m.»

Turklāt «A klases» akcijām paredzÄ“ta Ä«paša procedÅ«ra, kas tās aizsargā no nonākšanas sabiedrÄ«bai nevÄ“lamu personu rokās. Pilnsapulce «A klases» akcijas var aizliegt pārdot «B klases» akciju turÄ“tājam un pat «A klases» akciju turÄ“tājam, ja tas zaudÄ“jis pārÄ“jo akcionāru uzticÄ«bu.

BÅ«tiski ir tas, ka «PriekšrocÄ«bu akciju» Ä«pašniekiem nav balsstiesÄ«bu pilnsapulcÄ“. Cita medija pamatkapitāls sastāv no 9800 «A klases» akcijām, kas ir 5% no kopÄ“jā pamatkapitāla; 30 787 «B klases» akcijām, kas ir nepilni 16% no pamatkapitāla; un 153 947 «PriekšrocÄ«bu akcijām» bez balsstiesÄ«bām, kas ir 79% no pamatkapitāla.

No iepriekšminÄ“tā izriet, ka uzņēmumā visu nosaka 5% akciju Ä«pašnieks (vai Ä«pašnieki), kurš (kuri) ir patiesais žurnāla Ir saimnieks un kurš nekur nav norādÄ«ts. TurpretÄ« vispār bez jebkādas iespÄ“jas ietekmÄ“t lÄ“mumus ir absolÅ«tā akciju vairākuma Ä«pašnieki.

«PriekšrocÄ«bu akcijas» obligāti jāpÄ“rk visiem tiem, kuri iekārojuši «B klases» akcijas – pie vienas «B klases» akcijas jāpiepÄ“rk klāt 5 priekšrocÄ«bas akcijas. «Personāla akcijas» tiek piešÄ·irtas tikai valdes locekļiem un akciju sabiedrÄ«bas darbiniekiem, un tās tiek laistas klajā tikai tad, ja gada tÄ«rā peļņa ir vismaz 50 000 latu. ŠÄda situācija nav iestājusies.

Ir mājaslapā kā Ä«pašnieki publiskotas personas bez jebkādām norādÄ“m, kuram pieder «A» vai «B» klases, vai tikai «PriekšrocÄ«bu» akcijas. Proti, no publiskotās informācijas netop skaidrs, kuram šajā Ä«pašnieku hierarhijā pieder augstākā, lemjošÄ vara.

2010. gada aprÄ«lÄ«, atklājot žurnālu Ir, tā lÄ«dzÄ«pašnieks Pauls Raudseps paziņoja, ka lÄ“mums atklāt vai slÄ“pt savu ieguldÄ«jumu sabiedrÄ«bā esot katra akcionāra personÄ«gs lÄ“mums. Viņš pats esot ieguldÄ«jis aptuveni 13% no kopÄ“jā ieguldÄ«juma, kas uz to brÄ«di bija aptuveni 17 000 latu. «Nevienam akcionāram nav izteikts akciju vairākums. Viens ir ieguldÄ«jis vairāk, cits mazāk, bet par lielāko akcionāru nevar nosaukt nevienu,» tolaik skaidroja Raudseps.

TomÄ“r uzņēmuma statÅ«ti nepārprotami rāda, ka 5% akciju turÄ“tājs (turÄ“tāji) ir nesalÄ«dzināmi «vienlÄ«dzÄ«gāks»(i) par pārÄ“jiem, savukārt tagad kļuvis skaidrs, ka arÄ« savus patiesos labuma guvÄ“jus Ir izdevÄ“js atklāt sabiedrÄ«bai nevÄ“las.