Iesaki rakstu:

Atsaucoties uzaicinājumam sniegt paskaidrojumus Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijai par valsts nozagšanas pazÄ«mÄ“m un pirmstiesas izmeklÄ“šanas kvalitāti kriminālprocesā Nr. 16870000911 (turpmāk - Komisija), informÄ“jam par IR redakcijai zināmo bÅ«tisko informāciju, lai palÄ«dzÄ“tu Komisijai sasniegt mÄ“rÄ·i, ko no tās gaida Latvijas sabiedrÄ«ba - izvÄ“rtÄ“t valsts nozagšanas pazÄ«mes šajā krimināllietā (turpmāk - “oligarhu lieta”)  un noskaidrot, cik kvalitatÄ«vi veikta izmeklÄ“šana.

Saeima 2017. gada 21. jūlijā izveidoja Komisiju, lai:

izvÄ“rtÄ“tu šajā lietā esošo informāciju par iespÄ“jamu valsts nozagšanu;

izvÄ“rtÄ“tu faktorus, kas noveda pie krimināllietas izbeigšanas pirmstiesas izmeklÄ“šanas stadijā;

pārbaudÄ«tu publiskajā telpā izskanÄ“jušÄs informācijas atbilstÄ«bu krimināllietas materiāliem;

izvÄ“rtÄ“tu saistÄ«bā ar krimināllietu izskanÄ“jušo informāciju par iespÄ“jamu valsts nacionālās drošÄ«bas apdraudÄ“jumu un atsevišÄ·u personu iespÄ“jamu darbÄ«bu citu valstu interešu labā, tajā skaitā iespÄ“jamu nelikumÄ«gu uzturÄ“šanās atļauju un citu dokumentu izsniegšanas ietekmÄ“šanu, kā arÄ« potenciālos riskus cilvÄ“kiem un videi;

izvērtētu informāciju, kas norāda uz iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

Šajā ziņojumā pievÄ“rsÄ«simies visiem Komisijas uzdevumiem, katrā no tiem sniedzot paskaidrojumus par lietas bÅ«tÄ«bu.

Tāpat sniegsim paskaidrojumus par 25. septembra sÄ“des darba kārtÄ«bas jautājumu “Žurnālistu un redakcijas atbildÄ«bu par sniegtās informācijas patiesumu”, un atbildÄ“sim uz Komisijas priekšsÄ“dÄ“tājas parakstÄ«tajā uzaicinājumā norādÄ«to konkrÄ“to jautājumu par IR “publicÄ“tās informācijas, kā arÄ« par publicÄ“tajās sarunās minÄ“to faktu atbilstÄ«bu realitātei”. Visbeidzot, aicināsim Komisiju reaģēt uz nepatiesas informācijas paušanu 18. septembra sÄ“dÄ“.

Par publiskotās informācijas atbilstību krimināllietas materiāliem

Savus paskaidrojumus sāksim ar Komisijas trešo uzdevumu, ņemot vÄ“rā faktu, ka tas konkrÄ“ti saistÄ«ts ar IR redakcijas darbu - jo tieši žurnāls IR darÄ«ja sabiedrÄ«bai zināmu RÄ«dzenes sarunu saturu.

ŠÄ gada jÅ«nijā IR publiskoja bÅ«tiskus fragmentus no amatpersonu sarunām, ko izmeklÄ“šanas iestādes bija fiksÄ“jušas viesnÄ«cā RÄ«dzene laikā no 2009. lÄ«dz 2011. gadam un kas vÄ“lāk kalpoja par pamatu “oligarhu lietas” izmeklÄ“šanai. Sarunu saturu IR publiskoja žurnālistes Indras Sprances trÄ«s rakstos Tu ar politiku taisÄ«ji sev naudu, Ainār! (15.06.2017.), Lembergu par premjeru, b...Ä£ (22.06.2017.) un Preses kastrÄ“šana(29.06.2017.)

Bez tam jÅ«lijā žurnāls IR speciālizdevumā Ko oligarhi tev nestāsta papildus publiskoja arÄ« pilnus atšifrÄ“jumus trÄ«s RÄ«dzenÄ“ ierakstÄ«tām sarunām, kurās piedalÄ«jies smagos noziegumos apsÅ«dzÄ“tais politiÄ·is Aivars Lembergs.

Visi žurnālā publiskotie materiāli brīvi pieejami arī internetā (https://www.irlv.lv/ridzenessarunas).

SaistÄ«bā ar RÄ«dzenes sarunu publiskošanu un informācijas atbilstÄ«bu krimināllietas materiāliem vÄ“lamies Komisijai paskaidrot sekojošo:

Atbilstoši likumam Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem (25.pants), žurnālistu pienākums ir sniegt patiesu informāciju. IevÄ“rojot šo likuma prasÄ«bu, žurnāls IR pirms informācijas publicÄ“šanas pārbauda tās patiesumu. Apliecinām, ka redakcija šo pienākumu ir veikusi arÄ« RÄ«dzenes sarunu gadÄ«jumā. Visa IR publiskotā informācija balstās faktiski notikušÄs, izmeklÄ“šanas iestāžu fiksÄ“tās sarunās viesnÄ«cā RÄ«dzene, un publikācijās šo sarunu saturs ir patiesi atspoguļots.

Publiskoto RÄ«dzenes sarunu saturs aptver gan kriminālprocesā iekļautos sarunu fragmentus, gan arÄ« tādus fragmentus, kas no operatÄ«vās izstrādes lietas nav virzÄ«ti tālāk uz kriminālprocesu. Lemjot par sarunu publiskošanu, IR redakcija veica rÅ«pÄ«gu to satura izvÄ“rtÄ“šanu un publicÄ“ja tikai tos sarunu fragmentus, kas satur sabiedrÄ«bai bÅ«tisku informāciju - par iespÄ“jamu noziegumu slÄ“pšanu, politiskās varas izmantošanu savtÄ«gos nolÅ«kos un meliem vai ciniskām varas spÄ“lÄ“m, muļķojot vÄ“lÄ“tājus. Redakcija nepublicÄ“ja visu sarunu saturu pilnÄ«bā, jo tikai sabiedriski nozÄ«mÄ«gas informācijas publiskošana šajā gadÄ«jumā ir pamatota, lai nepieļautu likuma un profesionālās Ä“tikas pārkāpumus gan attiecÄ«bā uz personu privātās dzÄ«ves un korespondences neaizskaramÄ«bu, gan valsts noslÄ“puma un izmeklÄ“šanas materiālu publiskošanu. LÄ«dz ar to redakcija ir rÄ«kojusies, vadoties no sabiedrÄ«bas interesÄ“m, respektÄ“jot likumus un profesionālās Ä“tikas normas.

RÄ«dzenes sarunu saturs IR kļuva zināms no avotiem, kas lÅ«dza savu identitāti neatklāt. Atbilstoši likumam Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem (22. pants) šÄ« prasÄ«ba redakcijai ir saistoša. Redakcija publiskoja RÄ«dzenes sarunas veidā, ko atzina par visatbilstošÄko, rÄ“Ä·inoties gan ar sabiedrÄ«bas tiesÄ«bām uzzināt bÅ«tisku informāciju, gan žurnālistu pienākumu aizsargāt avotu noslÄ“pumu. ArÄ« šÄ«s Komisijas izmeklÄ“šanas ietvaros redakcijai ir  pienākums ievÄ“rot likuma prasÄ«bas, tāpÄ“c nedrÄ«kstam sniegt nekādus tālākus paskaidrojumus, kas varÄ“tu apdraudÄ“t avota noslÄ“pumu. SaistÄ«bā ar avotu aizsardzÄ«bu jānorāda uz vÄ“l vairākiem bÅ«tiskiem tiesiskiem aspektiem, ar ko Komisijai jārÄ“Ä·inās savā darbā:

Žurnālistu avotu aizsardzÄ«bu nosaka arÄ« Eiropas Padomes Ministru komitejas Rekomendācija Nr. R (2000)7, kas valsts institÅ«cijām ļauj pieprasÄ«t avotu atklāšanu tikai sevišÄ·i svarÄ«gu sabiedrÄ«bas interešu gadÄ«jumā, ja ir konstatÄ“ti vitāli un nopietni apstākļi. Atbilstoši šim regulÄ“jumam avotu aizsardzÄ«ba ietver ne tikai avota personas datu sargāšanu, bet arÄ« jebkādu informāciju, kas var veicināt avota identificÄ“šanu - tajā skaitā faktiskie apstākļi, kādos informācija sniegta žurnālistam vai medija nepubliskotā informācija, ko avots ir sniedzis.

Avotu aizsardzÄ«bas princips nostiprināts arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas nolÄ“mumos, kuros atkārtoti uzsvÄ“rts: valsts institÅ«ciju prasÄ«bas atklāt žurnālistu avotus - ja vien tās nav pamatotas ar sevišÄ·i svarÄ«gām sabiedrÄ«bas interesÄ“m -  ir pretrunā ar Eiropas cilvÄ“ktiesÄ«bu konvenciju (10. pants), kas garantÄ“ vārda brÄ«vÄ«bu.

PrasÄ«ba izpaust žurnālista avotus ir galÄ“js solis, piemÄ“ram, lai novÄ“rstu reālus draudus personas dzÄ«vÄ«bai. Šim augstajam prasÄ«bu slieksnim neatbilst izmeklÄ“šanas intereses noskaidrot slepenas informācijas izpaudÄ“jus, jo pienākums aizsargāt žurnālistu avotus ir jāievÄ“ro neatkarÄ«gi no tā, vai avots ir vai nav rÄ«kojies prettiesiski. To apstiprinājusi arÄ« Latvijas tiesa, 2011. gadā noraidot pieprasÄ«jumu atklāt žurnālista avotu, kas bija apzināti izpaudis valsts noslÄ“pumu, lai publiskotu sabiedrÄ«bai bÅ«tisku informāciju - jo likums aizsargā arÄ« šÄdu avotu, ja vien nav pierādÄ«tas sevišÄ·i svarÄ«gas intereses avota atklāšanai.

Nav šaubu, ka saistÄ«bā ar RÄ«dzenes sarunu publiskošanu nepastāv vitāli un nopietni apstākļi sabiedrÄ«bas interešu aizsardzÄ«bai, lÄ«dz ar to Komisijas prasÄ«bas atklāt žurnālistu avotu, informācijas ieguves faktiskos apstākļus vai avotu sniegto nepubliskoto informāciju, bÅ«tu prettiesiskas.

Secinājums: Å…emot vÄ“rā Komisijas tiesÄ«bas iepazÄ«ties ar KNAB rÄ«cÄ«bā esošo krimināllietu un operatÄ«vās izstrādes ietvaros noklausÄ«tajām sarunām, tieši Komisijas locekļiem ir iespÄ“ja personiski un nepastarpināti pārliecināties par publiskotās informācijas atbilstÄ«bu lietas materiāliem.

Uzskatām, ka “oligarhu lietas” nozÄ«mÄ«gums sabiedrÄ«bai ir tik bÅ«tisks, ka Saeimas deputātiem kā tautas priekšstāvjiem ir pienākums izmantot šÄ«s savas Ä«pašÄs pilnvaras, lai pieliktu punktu maldinošajām spekulācijām par publiskoto sarunu “autentiskuma” jautājumu.

IR redakcijai ir zināms RÄ«dzenes sarunu saturs un tas ir patiesi atspoguļots žurnālā. MÄ“s esam dzirdÄ“jušas katru zilbi un varam Komisijai apliecināt - Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers, Jānis DÅ«klavs un citi sarunu dalÄ«bnieki ir teikuši ikvienu cenzÄ“to vai necenzÄ“to vārdu, kas ir publicÄ“ts. Komisijas locekļiem ir tiesÄ«bas un pienākums par to pašiem pārliecināties, un mÄ“s aicinām tautas priekšstāvjus to nekavÄ“joši darÄ«t, lai Komisijas secinājumi bÅ«tu balstÄ«ti faktos.

Par valsts nozagšanas pazÄ«mÄ“m

Tieši aizdomas par valsts nozagšanu jeb varas izmantošanu savtÄ«gās interesÄ“s, kas lÄ«dz ar “oligarhu lietas” izbeigšanu palikusi nesodÄ«ta, bija galvenais iemesls, kāpÄ“c žurnāls IR nolÄ“ma publiskot RÄ«dzenes sarunas. ArÄ« Komisijas primārais uzdevums ir izvÄ“rtÄ“t “oligarhu lietā” esošo informāciju par valsts nozagšanas pazÄ«mÄ“m. Pārzinot RÄ«dzenes sarunu saturu, varam apliecināt, ka tajās ir  daudzas norādes par iespÄ“jamiem valsts amatpersonu noziegumiem, kas atbilst valsts nozagšanas pazÄ«mÄ“m.

Pirmkārt, to var attiecināt uz valsts amatpersonu lÄ“mumiem savtÄ«gās biznesa interesÄ“s. RÄ«dzenÄ“ runātais liek domāt, ka Aināram Šleseram slÄ“pti piederÄ“jušas daļas vairākos uzņēmumos, kuru labā viņš pieņēmis lÄ“mumus kā RÄ«gas domes priekšsÄ“dÄ“tāja vietnieks  un RÄ«gas brÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs. Šie uzņēmumi ir miljonus pelnošÄ kravu pārkraušanas kompānija RÄ«gas tirdzniecÄ«bas osta (RTO), JaunrÄ«gas attÄ«stÄ«bas uzņēmums, kam pieder Andrejsalas Ä«pašumi, ZaÄ·usalas Estates, kas plānoja vÄ“rienÄ«gu nekustamo Ä«pašumu attÄ«stÄ«bu ZaÄ·usalā un transporta kompānija Euroline. IzmeklÄ“tāji “oligarhu lietā” ir identificÄ“juši veselu virkni lÄ“mumu šo uzņēmumu interesÄ“s:

2009.gada 14.augustā Šlesera vadÄ«tā RÄ«gas brÄ«vostas valde atbalstÄ«ja JaunrÄ«gas attÄ«stÄ«bas uzņēmuma iniciatÄ«vu par kuÄ£u piestātņu infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«šanu un pievedceļu izbÅ«vi Andrejsalā.

Tajā pašÄ dienā brÄ«vostas valde atbalstÄ«ja kruÄ«za kuÄ£u piestātņu izbÅ«vi Euroline iznomātajos zemes gabalos RÄ«gā.

2009.gada 15.oktobrÄ« brÄ«vostas valde nolÄ“ma uz 30 gadiem iznomāt pagaidu piestātni pie Žurku salas Panamax kuÄ£u apkalpošanai RTO meitas kompānijai RÄ«gas centrālais termināls.

2009.gada 28.oktobrÄ« brÄ«vostas valde piešÄ·Ä«ra 100% kanāla maksas atlaidi RÄ«gas tirdzniecÄ«bas ostai kuÄ£u pārkraušanai pie piestādnes Z-19 gadÄ«jumos, kad notiek kuÄ£a papildu iekraušana.

2010.gada 3.jÅ«nijā brÄ«vostas valde nolÄ“ma uz 45 gadiem iznomāt 42 hektārus zemes Kundziņsalā RTO saistÄ«tam uzņēmumam Riga fertilizer terminal.

2010.gada 28.jÅ«lijā brÄ«vostas valde, pamatojoties uz firmas Euroline vÄ“stuli, akceptÄ“ja izmaiņas RÄ«gas brÄ«vostas robežās.

Tajā pašÄ dienā brÄ«vostas valde atļāva Euroline izmantot aptuveni 7,5 hektārus zemes laivu un jahtu piestādņu ierÄ«košanai.

Kā RÄ«gas domes deputāts Šlesers piedalÄ«jās arÄ« vairāku pašvaldÄ«bas kompetencÄ“ esošu jautājumu izlemšanā, tajā skaitā 2010.gada 6.jÅ«lijā pieņēma lÄ“mumu par ZaÄ·usala Estatezemes nomaksas pirkuma lÄ«gumu.

Lai gan oficiāli Šlesera kapitāldaļas šajos uzņēmumos tolaik nav redzamas, RÄ«gas BrÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tājs bija darÄ«juma attiecÄ«bās ar savu biznesa partneri Viesturu Koziolu, kurš RÄ«dzenes sarunās parādās kā viņa Ä«pašumtiesÄ«bu piesegs caur ŠveicÄ“ vai NorvÄ“Ä£ijā reÄ£istrÄ“tiem uzņēmumiem, kam tālāk pastarpināti pieder daļas RTO, JaunrÄ«gas attÄ«stÄ«bas uzņēmumā, ZaÄ·usalas Estates un Euroline. No 2002. lÄ«dz 2011. gadam Šlesers bija Koziolam aizdevis vairāk nekā astoņus miljonus eiro. RÄ«dzenÄ“ runātais un informācija par atsevišÄ·iem pārskaitÄ«jumiem liecina, ka savstarpÄ“jie darÄ«jumi kalpoja kā piesegs, lai legalizÄ“tu Šlesera Ä£imenes uzņēmuma ienākumus no Koziola pārvaldÄ«tā kapitāla.

RÄ«dzenes sarunas arÄ« liecina, ka Šlesers kā RÄ«gas pašvaldÄ«bas amatpersona ne vien pats piedalÄ«jās lÄ“mumu pieņemšanā ZaÄ·usalas, Andrejsalas un ostas uzņēmumu interesÄ“s, bet arÄ« citādi rÅ«pÄ“jies par šo uzņēmÄ“ju problÄ“mu risināšanu valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“s. Par to liecina  2011. gada sākumā notikusÄ« saruna starp Šleseru un vienu no RTO grupas menedžeriem - Ivaru Sormuli. Sarunā Šlesers atklāja, ka viņš pats RTO valdÄ“ ir ielicis bijušo Satiksmes ministrijas valsts sekretāru Jāni MaršÄnu. «Viņš daudz neko nedarÄ«s, bet no viņa sausais atlikums varÄ“tu bÅ«t labāks nekā dažiem citiem,» sacÄ«ja Šlesers. Kādā citā sarunā RÄ«dzenÄ“ viņš informÄ“ RTO vadÄ«tāju Ralfu Kļaviņu, ka turpmāk viņi regulāri tiksies trijatā - Šlesers, Kļaviņš un MaršÄns. «Ideja ir tāda - jāuzliek ir jautājumi, un tad mÄ“s apskatāmies, ko man vajag palÄ«dzÄ“t, nevis tā, ka viņš [MaršÄns] iet un tur kā aklais mÄ“Ä£ina. Jo mans uzdevums ir tāds - vajag UÄ£i [Magoni, Latvijas Dzelzceļa vadÄ«tāju] pasaukt? Pasaucam. Vajag Maču [Gunti, LDZ Cargo vadÄ«tāju], vajag kādu no domes - viss, saliekam!»  MaršÄna uzdevums esot komunikācija ar ierÄ“dņiem un, «tikko kāds tur čakarÄ“, tā uzreiz ziņot, un es attiecÄ«gi pieslÄ“dzos un skatos, kā mÄ“s to risinām», skaidro Šlesers.

Kad pÄ“c 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanām Šlesers pameta RÄ«gas domi, biznesa jautājumu risināšanā tika iesaistÄ«ts viņa partijas biedrs, pašreizÄ“jais RÄ«gas vicemÄ“rs Andris Ameriks. Tolaik uzņēmÄ“jiem bija svarÄ«gi saņemt visas nepieciešamās atļaujas jaunā minerālmÄ“slu termināla bÅ«vniecÄ«bai Kundziņsalā, ko RTO veidoja kopā ar Krievijas koncernu Uralhim. «Andri, šito jautājumu mums ir jāatrisina - krovj s nosu,» Šlesers 2011.gada februārÄ« skaidroja Amerikam. Ameriks atbildÄ“ja, ka neesot problÄ“mu - «lai Askolds [Kļaviņš, Vides pārvaldes direktors] skraida. Samaksā viņam naudu, lai viņš skraida». Ameriks visam nevarot izsekot lÄ«dzi, tāpÄ“c Šlesers no domes «kā politiski atbildÄ«go» par termināļa virzÄ«bu nozÄ«mÄ“ citu savu partijas biedru, Mājokļu un vides komitejas vadÄ«tāju Vjačeslavu Stepaņenko.

Šlesera slÄ“ptās Ä«pašumtiesÄ«bas izgaismojas vairākās RÄ«dzenes sarunās 2010. un 2011. gadā. Atklāti par sev piederošajiem uzņēmumiem 2010. gada novembrÄ« Šlesers RÄ«dzenÄ“ runāja ar uzņēmÄ“ju Ivo Zonni. «Tā kā es satiksmes sektorā sÄ“dÄ“ju, nu, bÅ«tu ļoti dÄ«vaini, ja es nesaprastu, kur tur ir perspektÄ«vas» skaidroja Šlesers. Viņš stāstÄ«ja, ka ar norvÄ“Ä£u uzņēmumu Varner iesaistoties nekustamo Ä«pašumu biznesā RÄ«gā, viņi noslÄ“guši vienošanās ar ostu par Andrejsalas zemÄ“m un izpirkuši daļas daudzās privātās kompānijās, tajā skaitā  RTO. «Kad pirkām, tas bija mazs uzņēmums,» stāstÄ«ja Šlesers. Tiek pieminÄ“ts arÄ« jaunais Riga Fertilizer Terminal kopuzņēmums. «Es koncentrÄ“jos uz to, ka šitas ir pamatbizness - jāuzbÅ«vÄ“ viens Ä·Ä«mijas kravu terminālis, viens konteineru terminālis.» Viņš lielās, ka RTO apgrozÄ«šot 150 miljonus gadā. «Tāds ir mÄ“rÄ·is. Pa druskai neko nevar izdarÄ«t. Man tur pietiekami lielas, kā saka, daļas tajā struktÅ«rā ir.»

Daudzas sarunās 2010. un 2011.gadā arÄ« tiek apspriesti Šlesera plāni, ar kādu shÄ“mu palÄ«dzÄ«bu legalizÄ“t savas Ä«pašumtiesÄ«bas. «Man ir nepieciešams kaut vienā vietā parādÄ«t savu dalÄ«bu,» 2011. gada janvārÄ« saka Šlesers. Savukārt Koziols brÄ«dina:  «Kliegs un bļaus, ka tu, bÅ«dams ministrs, plānoji, ka tu kādreiz kļūsi Ä«pašnieks, un tu pieņēmi lÄ“mumus savā labā,» brÄ«dināja Koziols. No 2004. lÄ«dz 2011. gadam «ir septiņi gadi, kuru ietvaros ir pieņemti desmitiem dažādi lÄ“mumi», atgādināja arÄ« sarunā klātesošais RTO vadÄ«tājs Ralfs Kļaviņš. TomÄ“r Šlesera vÄ“lmes piepildÄ«jās. Kopš 2016. gada Aināra Šlesera (un arÄ« Andra ŠÄ·Ä“les) uzvārds ir oficiāli atrodami RTO Ä«pašnieku struktÅ«rā.

RÄ«dzenes sarunas atklāja ne vien savtÄ«gos nolÅ«kos pieņemtus lÄ“mumus RÄ«gas brÄ«vostā un RÄ«gas pašvaldÄ«bā, bet arÄ« liecina par iespÄ“jamu ietekmi uz likumdošanas procesu Saeimā. Vairākās sarunās tiek spriests par grozÄ«jumiem likumos, kas atvieglotu uzturÄ“šanās atļauju izsniegšanu. No sarunām izriet, ka Šleseram grozÄ«jumi nepieciešami, jo tas sekmÄ“tu biznesu ZaÄ·usalā. Šleseram šajā vietā ir grandiozi plāni, kuru Ä«stenošanai nepieciešami «100 investori pa 100 tÅ«kstošiem katram». Oficiāli viņa vārds ZaÄ·usalas attÄ«stÄ«tāja ZaÄ·usala Estates Ä«pašnieku vidÅ« nav atrodams kopš 2002. gada, kad viņš sāka gaitas politikā. Taču sarunu saturs nepārprotami liecina, ka viņš personiski plāno biznesa attÄ«stÄ«bu šajā teritorijā.

Tāpat RÄ«dzenes sarunas liecina, ka Šlesers, esot satiksmes ministra amatā, iespÄ“jams, pieņēmis lÄ“mumus personiskā labuma, nevis valsts interesÄ“s. Proti, 2009. gada februārÄ« - neilgi pirms tam, kad Šlesers kā satiksmes ministrs parakstÄ«ja jauno airBaltic akcionāru lÄ«gumu ar Bertolda Flika kompāniju Baltijas Aviācijas sistÄ“mas, - abi tikās RÄ«dzenes numuriņā un pārrunāja lÄ«guma detaļas. Šlesers norādÄ«ja, ka jaunais akcionāru lÄ«gums ir jāveido pÄ“c principa, ka valsts vÄ“lāk kļūs par mazākuma akcionāru lidsabiedrÄ«bā. Flikam esot jācenšas iegÅ«t vairākumu, papildus nopirktajām akcijām izmantojot arÄ« uzņēmuma obligāciju konvertÄ“šanu. «Tev vajadzÄ“s pateikt, ka tu gribi konvertÄ“t [obligācijas], ka tu gribi pārņemt, ka tu vÄ“l neesi sameklÄ“jis naudu, bet ka tu to izdarÄ«si,» Fliku pamācÄ«ja Šlesers. Bertolds Fliks bija biežs viesis RÄ«dzenÄ“. Abu sarunas liecina, ka Fliks regulāri atskaitÄ«jās Šleseram par savu darbu, abi sÄ«ki un smalki plānoja RÄ«gas lidostas apkaimes teritorijas attÄ«stÄ«bu un sprieda par airBaltic finanšu grÅ«tÄ«bu risināšanu. 2011. gada sākumā Šlesers airBaltic nākotni pārrunāja arÄ« ar Aivaru Lembergu. Sarunā Šlesers atklāja, ka airBaltic «ir mans projekts, kuru es esmu virzÄ«jis. Man liekas gana veiksmÄ«gi, un Fliks tomÄ“r arÄ« veiksmÄ«gi to visu izpildÄ«ja.» Cita starpā Šlesers pavstÄ«ja, ka ir piestrādājis pie tā, lai no airBaltic aizietu investors SAS un pavÄ“rtos iespÄ“jas iegÅ«t lidsabiedrÄ«bas daļas. Viņš arÄ« piedāvāja Lembergam kopÄ«gi ar viņu, Andri ŠÄ·Ä“li un Vladimiru Antonovu kļūt par uzņēmuma lÄ«dzÄ«pašniekiem - «uztaisÄ«t struktÅ«ru Luksemburgā pÄ“c pilnÄ«ga konsensa formāta, kur Antonovam jāsaņem ceturtā daļa un «mums» jāpatur trÄ«s.» Lembergs piekrita, taču vÄ“lÄ“jās par to kaut ko samaksāt, lai nebÅ«tu tā, ka vienā jaukā brÄ«dÄ« kāds atnāks un teiks - a kā tu te nokļuvi? Šlesers sacÄ«ja, ka «kopÄ«giem spÄ“kiem ir jāatrod, lai tā cena ir zemāka, bet tik, cik vajadzÄ“s naudu, mÄ“s sakārtosim».

LÄ«dzÄ«gi kā Satiksmes ministrijā, arÄ« RÄ«gas domÄ“ Šlesers kala plānus “saviem projektiem”, liecina RÄ«dzenes sarunas. 2009. gada decembrÄ« viņš ar Lattelecom vadÄ«tāju Juri Gulbi sprieda, kā sakārtot jautājumus RÄ«gā. Esot nepieciešams vienots menedžments, citādi katrs darot kaut ko savu. «Uzliekam tādu ilgtermiņa programmu, jo RÄ«gas dome, ja šoreiz mÄ“s varam sapakot, nu, tad tas ir kaut kas liels,» sacÄ«ja Šlesers. Abi sprieda arÄ« par LMT un Lattelecom nākotni. «Nu, atdodam viņiem to LMT, uztaisām dÄ«lu, kā mÄ“s savācam Lattelecom,» saka Šlesers.

Tolaik Šlesers ar dažādām amatpersonām un uzņēmÄ“jiem sprieda arÄ« par RÄ«gas pašvaldÄ«bas kapitālsabiedrÄ«bu nākotni. Darba kārtÄ«bā bija jautājumi par pašvaldÄ«bas kopuzņēmumu veidošanu, bÅ«tiskas jomas nododot politiÄ·u izvÄ“lÄ“tiem privātiem partneriem. PiemÄ“ram, tikai valdÄ«bas pārstāvju iejaukšanās apturÄ“ja RÄ«gas Siltuma kopuzņēmuma veidošanu ar kompāniju Dalkia.

Kā valsts amatpersonas Ainārs Šlesers un Aivars Lembergs arÄ« rÅ«pÄ“jušies par dažādu valsts kapitālsabiedrÄ«bu lÄ«gumiem  ar medijiem, aiz kuriem vÄ«d viņu pašu slÄ“ptas intereses. LÄ«gums ar Mediju namu kā nosacÄ«jums figurÄ“ 2010. gada rudenÄ« pirms basojuma par jauno RÄ«gas brÄ«vostas valdes priekšsÄ“dÄ“tāju. Toreiz Šlesers pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas Saeimā savā vietā RÄ«gas brÄ«vostas vadÄ«bā vÄ“lÄ“jās atstāt Andri Ameriku, bet tam vajadzÄ“ja ZZS atbalstu. Lemberga nosacÄ«jums bijis slÄ“gt lÄ«gums ar Mediju namu un piedāvāt kādas vietiņas cilvÄ“kiem pašvaldÄ«bas uzņēmumos, tā RÄ«dzenÄ“ stāstÄ«ja sarunu starpnieks, ZZS pārstāvis brÄ«vostā Viesturs Silenieks. Aivars Lembergs rÅ«pÄ“jies arÄ« par citu valstij piederošo kapitālsabiedrÄ«bu reklāmas naudu Mediju namam. Kā redzams no sarunām, lÄ«gums prasÄ«ts gan no airBaltic, gan no nacionalizÄ“tās Parex bankas. Lembergs, Šlesers un Ameriks vienā no sarunām 2010. gada nogalÄ“ vienojas, kā lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi sadalÄ«s RÄ«gas brÄ«vostas reklāmas naudu. «Vienosimies tā - Dienai un Mediju namam ir vienāds cipars,» ierosina Šlesers, bet Lembergs atbild: «Vo! Tādu es atbalstÄ«tu.» Savukārt citā reizÄ“ Šlesers runā arÄ« par to, kā jācenšas dažādu valsts un pašvaldÄ«bas avotu finansÄ“jumu piesaistÄ«t Dienai, lai segtu tās zaudÄ“jumus. 2011. gada janvārÄ« Šlesers stāsta Ralfam Kļaviņam, ka Dienāvar maksimāli «samazināt izdevumus, bet tad ir jāpieliek klāt - ko var dome pielikt, ko var Dzelzceļš, ko var Boltiks, ko var vÄ“l kāds». «MÄ“rÄ·is ir tāds, lai mÄ«nuss varÄ“tu tikt nosegts ar kaut kādiem citiem lÄ«dzekļiem. Galvenais, lai nav jāliek iekšÄ.» No RÄ«dzenes sarunām ir skaidrs - slÄ“ptā veidā jau kopš 2009. gada oligarhi iegādājušies koncernu Diena. «Mums ir Diena, ir Dienas Bizness, Aivaram ir NeatkarÄ«gā,» Šlesers stāsta Vilim Krištopānam pirms 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanām.

Par savu, nevis sabiedrÄ«bas labumu, valsts amatpersonas RÄ«dzenÄ“ rÅ«pÄ“jas arÄ« apspriežot augstu valsts amatpersonu iecelšanu vai atcelšanu no amatiem. PiemÄ“ram, 2010. gada aprÄ«lÄ« Ainārs Šlesers ar ministru Jāni DÅ«klavu apspriež Ä£enerālprokurora Jāņa MaizÄ«ša kandidatÅ«ras izgāšanu Saeimas balsojumā. «Aivars nodemonstrÄ“ja spÄ“ku un iedeva pa rÄ«kli Ä£enerālprokuroram,» komentÄ“ Šlesers. 2010. gada martā Lembergs ar Šleseru apspriež politisko situāciju un Šlesers secina, ka nevÄ“las pirms vÄ“lÄ“šanām atgriezties ministra amatā: «BÅ«t valdÄ«bā un vienkārši iet uz darbu - tas nafig nav vajadzÄ«gs,» labāk opozÄ«cijā brÄ«vi rÄ«koties, nevis «tur, kur tevi drāž visu laiku».  PÄ“c 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanām pie lÄ«dzÄ«ga secinājuma ir nonācis arÄ« pats Lembergs, kurš Šleseram atzÄ«st, ka nemaz neesot gribÄ“jis, lai ZZS uzvar vÄ“lÄ“šanās: «A nahren man tas vajadzÄ«gs!», jo viņš jau pats neesot «idiots», lai uzņemtos premjera pienākumus. Šajā sarunā 2010. gada oktobrÄ« Šlesers ar Lembergu arÄ« spriež, kā nomainÄ«t prezidentu. «Tev jānozÄ«mÄ“ prezidents,» Lembergam liek priekšÄ Šlesers, jo Valdis Zatlers esot «nahuj jāvāc nost». Abi apspriež iespÄ“jamos kandidātus un Šlesers mudina Lembergu izvÄ“lÄ“ties kādu jau pārbaudÄ«tu cilvÄ“ku no savu politiÄ·u vidus: «Tev ir savs prezidents, kurš X stundā varÄ“s tev palÄ«dzÄ“t». No sarunām skaidrs, ka Zatlers abu uzticÄ«bu nav attaisnojis. Lembergs vienā no sarunām 2010. gada martā saka, ka varÄ“tu pats startÄ“t Saeimas vÄ“lšanās un saņemt lielu balsu skaitu: «Un zini, ko es pirmo izdrāztu? Zatleru noņemtu!» saka Lembergs. Abu sarunās tiek piesaukti arÄ« senāki laiki - Lembergs 2011. gada februārÄ« stāsta Šleseram, ka Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa pārvÄ“lÄ“šanu uz otro termiņu savulaik esot nodrošinājis tieši viņš ar Andri ŠÄ·Ä“li: «Un tur bija zināms budžetiņš - ne jau par skaistām acÄ«m. Ulmanim vajadzÄ“tu Andrim, b...Ä£, visu laiku roku bučot, b...Ä£…»

Secinājums: RÄ«dzenes sarunās ir saskatāmas valsts nozagšanas pazÄ«mes, proti, augstu valsts amatpersonu varas izmantošana savtÄ«gās interesÄ“s un šÄdi iespÄ“jamie noziegumi - ļaunprātÄ«ga dienesta stāvokļa izmantošana, neatļauti mantiskie darÄ«jumi, amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšana un nepatiesu ziņu norādÄ«šana amatpersonu deklarācijās. Tāpat sarunas apliecina, ka valsts amatpersonas rÄ«kojas un spriež valstiskos jautājumos tā, it kā kārtotu savas privātas lietas un valsts bÅ«tu viņu interešu apmierināšanas instruments.

Par krimināllietas izbeigšanu

Jautājumā par “oligarhu lietas” izbeigšanas faktoriem varam paskaidrot sekojošo:

No RÄ«dzenes sarunām, kuru saturs ir kļuvis zināms IR redakcijai, veidojas pārliecinošs priekšstats par valsts amatpersonu slÄ“ptām Ä«pašumtiesÄ«bām, atrašanos interešu konfliktā, neatļautu labumu gÅ«šanu, kā arÄ« nepatiesu ziņu sniegšanu amatpersonas deklārācijā. Taču daudzi bÅ«tiski apstākļi, ko atklāj RÄ«dzenes sarunas, nav vispār pieminÄ“ti lÄ“mumā par kriminālprocesa izbeigšanu vai interpretÄ“ti kā nepietiekami pierādÄ«jumi.

Tā kā medijiem un plašÄkai sabiedrÄ«bai ir liegta iespÄ“ja iepazÄ«ties ar kriminālprocesa materiāliem, mums trÅ«kst informācijas, lai vÄ“rtÄ“tu visu savākto pierādÄ«jumu kopumu, taču no mums zināmās informācijas secinām, ka izmeklÄ“šanas izbeigšana pirmstiesas stadijā ir nepamatota un neatbilst sabiedrÄ«bas interesÄ“m apkarot augsta lÄ«meņa sistÄ“misku korupciju.

Mums nav zināmi patiesie iemesli, kuru dēļ KNAB un prokuratÅ«ra “oligarhu lietu” ir izbeigusi, taču pieejamās informācijas kopums liek domāt, ka izšÄ·iroši faktori varÄ“tu bÅ«t kompetences un resursu trÅ«kums, nepieļaujama nolaidÄ«ba vai prettiesiska izmekÄ“šanas ietekmÄ“šana.

Aicinām Komisiju rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t krimināllietas materiālus un sniegt sabiedrÄ«bai iespÄ“jami pilnÄ«gu pārskatu par faktiem - savākto pierādÄ«jumu kvalitāti un pietiekamÄ«bu lietas iztiesāšanai. Tāpat aicinām Komisiju izvÄ“rtÄ“t likumdevÄ“ja rÄ«cÄ«bā esošÄs iespÄ“jas padarÄ«t šÄ« kriminālprocesa materiālus publiski pieejamus žurnālistiem un sabiedrÄ«bai, ņemot vÄ“rā “oligarhu lietas” nozÄ«mÄ«gumu.

Secinājums: “Oligarhu lietas” nepamatota izbeigšana nopietni apÄ“no sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu KNAB un prokuratÅ«ras darbam, tāpÄ“c aicinām Komisiju izvÄ“rtÄ“t šo institÅ«ciju amatpersonu, tajā skaitā augstākās vadÄ«bas atbildÄ«bu. KNAB iepriekšÄ“jais vadÄ«tājs jau ir zaudÄ“jis amatu, savukārt attiecÄ«bā uz Ä£enerālprokuroru aicinām Komisiju izvÄ“rtÄ“t, vai nav pamats amatpersonas atlaišanai sakarā ar nolaidÄ«bu, kā rezultāta iestājušÄs bÅ«tiski kaitÄ«gas sekas (ProkuratÅ«ras likuma 41.1 panta ceturtā daļa).

IzvÄ“rtÄ“t saistÄ«bā ar krimināllietu izskanÄ“jušo informāciju par iespÄ“jamu valsts nacionālās drošÄ«bas apdraudÄ“jumu

VÄ“rtÄ“jot RÄ«dzenes sarunu kopumu, vÄ“ršam Komisijas uzmanÄ«bu uz vairākiem riska faktoriem nacionālajai drošÄ«bai un paskaidrojam sekojošo:

PolitiÄ·i, kuri strādā savās, nevis sabiedrÄ«bas interesÄ“s, ir apdraudÄ“jums valsts drošÄ«bai, jo izšÄ·irošÄ brÄ«dÄ« jeb “X stundā”, kā to sarunās nosauc Ainārs Šlesers, domās par sevi, nevis valsti. Jau iepriekš aprakstÄ«tās valsts nozagšanas pazÄ«mes sarunās liecina par šÄdu draudu.

PolitiÄ·i, kuriem var inkriminÄ“t noziedzÄ«gu darbÄ«bu, ir apdraudÄ“jums valsts drošÄ«bai, jo viņus citu valstu drošÄ«bas dienesti var pakļaut šantāžai. RÄ«dzenes sarunas deva pamatu ierosināt krimināllietu un veikt ilgstošu izmeklÄ“šanu. Pašas parlamentārās izmeklÄ“šanas komisijas izveidošana un tai noformulÄ“tie uzdevumi ir apliecinājums faktam, ka sarunās ietvertās kriminālpārkāpumu pazÄ«mes vÄ“l nav lÄ«dz galam izvÄ“rtÄ“tas. LÄ«dz ar to RÄ«dzenes sarunas liecina, ka politiÄ·u šantažēšana, izmantojot viņu iespÄ“jamo lÄ«dzdalÄ«bu kriminālnoziegumos, ir bijis un vÄ“l aizvien var bÅ«t potenciāls drauds valsts drošÄ«bai.

PolitiÄ·i, kuru biznesa intereses ir atkarÄ«gas no citas valsts valdÄ«bas labvÄ“lÄ«bas, ir apdraudÄ“jums valsts drošÄ«bai, jo viņi kļūst ietekmÄ“jami. 2010. decembrÄ« Ainārs Šlesers ar RÄ«gas tirdzniecÄ«bas ostas vadÄ«tāju Ralfu Kļaviņu sprieda par kopuzņēmuma dibināšanu ar Krievijas miljardieri Dmitriju Mazepinu, lai kopā celtu minerālmÄ“slu termināli Kundziņsalā. No sarunas izriet, ka projekta virzÄ«ba ir atkarÄ«ga no visaugstākā lÄ«meņa Krievijas politiÄ·iem - Mazepins par to ticies ar Krievijas vicepremjeru Sečinu. 2011. gada februārÄ« notikušÄ sarunā Šlesers pamāca Kļaviņu, kā runāt ar RÄ«gas domes Mājokļu un vides komitejas vadÄ«tāju Vjačeslavu Stepaņenko par atļauju piešÄ·iršanu Kundziņsalas minerālmÄ“slu termināļa projektam: «Tu pasaki - tas ir projekts, par kuru Putins teica, ka šis ir ļoti svarÄ«gs projekts». ŠÄda politiÄ·u finansiāla atkarÄ«ba no Krievijas valdÄ«bas ir tiešs drauds nacionālajai drošÄ«bai.

Secinājums: RÄ«dzenes sarunās ir saskatāmi draudi nacionālajai drošÄ«bai, kurus radÄ«jušas sarunu dalÄ«bnieku personiskās intereses un iespÄ“jamie likumpārkāpumi. Aicinām Komisiju izvÄ“rtÄ“t, cik aktuāli un tieši šie draudi ir pašreizÄ“jā brÄ«dÄ«.

Par iespējamiem Satversmes pārkāpumiem un, iespējams, prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas līdzekļus.

VÄ“rtÄ“jot RÄ«dzenes sarunas kontekstā ar iespÄ“jamu Satversmes un demokrātijas graušanu, vÄ“lamies paskaidrot sekojošo:

Satversmes 2.pants nosaka, ka «Latvijas valsts suverÄ“nā vara pieder Latvijas tautai». Jau iepriekš apskatÄ«tās valsts nozagšanas pazÄ«mes “oligarhu lietā” skaidri liecina par šÄ« panta pārkāpšanu, jo sarunās iesaistÄ«tās amatpersonas cenšas izmantot valsti nevis Latvijas tautas, bet gan savās privātās interesÄ“s, un lÄ«dz ar to atņemt tautai varu. Tā kā ierakstu veikšanas laikā daži sarunu dalÄ«bnieki - Ainārs Šlesers un Jānis Urbanovičs - bija Saeimas deputāti, tas ir arÄ« Satversmes 18. panta jeb deputāta svinÄ«gā solÄ«juma «Latvijas tautas priekšÄ zvÄ“ru (svinÄ«gi solu) bÅ«t uzticÄ«gs Latvijai, stiprināt tās suverentitāti» pārkāpums.

RÄ«dzenes sarunās redzami arÄ« centieni prettiesiski manipulÄ“t ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas lÄ«dzekļus. Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likums (24. panta 1. un 2.daļa) nosaka: «Elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi ir brÄ«vi un neatkarÄ«gi programmu un raidÄ«jumu veidošanā un izplatÄ«šanā, kā arÄ« savā redakcionālajā darbÄ«bā», kā arÄ« elektroniskie plašsaziņas lÄ«dzekļi «aizstāv neatkarÄ«gas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju» un «darbojas Latvijas sabiedrÄ«bas interesÄ“s». “Oligarhu lietas” ietvaros ierakstÄ«tajās sarunās atkārtoti parādās valsts amatpersonu gatavÄ«ba šos likuma pantus pārkāpt, iejaucoties elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu neaktarÄ«bā, panākot, lai tie rÄ«kojas atsevišÄ·u ietekmÄ«gu personu, nevis sabiedrÄ«bas interesÄ“s, un lÄ«dz ar to graujot demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju.

“Gribam konsolidÄ“t valsti, vajag konsolidÄ“t medijus”, RÄ«dzenÄ“ ierakstÄ«tā sarunā norāda Ainārs Šlesers, bet citā, ka «LNT mums ir tiešais kanāls. LTV varam nodrošināt ziņojumus». Aivars Lembergs pÄ“c 10. Saeimas vÄ“lÄ“šanām saka, ka «to televÄ«ziju daudzmaz sakārtoja, valsts televÄ«ziju». Sarunā ar Vili Krištopanu pirms 10.Saeimas vÄ“lÄ“šanām Ainārs Šlesers nosauc arÄ« Pirmo Baltijas kanālu par draudzÄ«gu mediju. Šajā pašÄ sarunā arÄ« tiek skaidri pateikts, ka šÄdas ietekmes mÄ“rÄ·is ir demokrātiskas valsts pamatu graušana. Kad Šlesers par sabiedriskajiem medijiem saka, ka «ir vienkārši jāpārņem un jāuztaisa normāla vertikāle», Krištopans atbild - «tā kā Krievijā». Lieki atgādināt, ka sabiedrÄ«bas pakļaušana autoritāram režīmam Krievijā sākās tieši ar mediju pakļaušanu. Kā rakstÄ«ts vadošÄs domnÄ«cas Freedom House šogad publicÄ“tajā ziņojumā Breaking Down Democracy: Goals, Strategies, and Methods of Modern Authoritarians (Demokrātijas sagraušana: moderno autoritāro valdnieku mÄ“rÄ·i, stratÄ“Ä£ijas un metodes), «kļūstot par prezidentu starp Putina pirmajiem mÄ“rÄ·iem bija nodrošināt varu pār ietekmÄ«gākajiem medijiem - nacionālajām televÄ«zijas stacijām». (https://freedomhouse.org/report/modern-authoritarianism-press-freedom)

Saeima 2011. gada 22. septembrÄ« pieņēma grozÄ«jumus likumā Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem, nosakot: «Masu informācijas lÄ«dzekļu dibinātājiem un Ä«pašniekiem, kuri ir kapitālsabiedrÄ«bas, ir pienākums Komerclikumā noteiktajos gadÄ«jumos un kārtÄ«bā informÄ“t komercreÄ£istra iestādi par to patiesajiem labuma guvÄ“jiem.» (10.2 pants) Likuma grozÄ«jumi stājās spÄ“kā 2011. gada 20.oktobrÄ« un no tā brīža mediju uzņēmumu dalÄ«bniekiem, kuri atbilda preses likuma grozÄ«jumu un tajā laikā spÄ“kā esošÄ Komerclikuma 17.1 panta - Atklāšanas pienākums - kritÄ“rijiem, bija pienākums informÄ“t komercreÄ£istra iestādi par uzņēmuma patiesā labuma guvÄ“jiem.

No RÄ«dzenÄ“ ierakstÄ«tajām sarunām ir skaidrs, ka a/s Diena akciju kontrolpaketes iegādi no zviedru koncerna Bonnier finansÄ“ja uzņēmums RÄ«gas TirdzniecÄ«bas osta (RTO). Sarunā ar RTOvadÄ«tāju Ralfu Kļaviņu 2009. gada novembrÄ« Ainārs Šlesers norāda, ka uzņēmumam bÅ«s jāatbalsta Diena, uz ko Kļaviņš atbild: «ja ir vajadzÄ«gs tam mediju projektam, nu, tad O.K., tad jāvÄ“rtÄ“, vai varÄ“sim samaksāt visas dividendes». Savukārt 2010. gada oktobrÄ« Kļaviņš atgādina Šleseram, kā Dienas pirkšana finansÄ“ta: «Caur JaunrÄ«gu ir aizgājuši 5… eiro. Un otri 5 caur RTO. Kopā tie ir desmit», viņš saka. «MÄ“s esam samaksājuši vieninieku - šitiem britu draugiem. 400 mÄ“s samaksājām Aleksandra kantorim un 0,6 apmÄ“ram Mišam». Var secināt, ka jau 2009. gada darÄ«juma brÄ«dÄ« faktiskais pircÄ“js bija RTO, kas samaksājis Aleksandram Tralmakam un britu Roulendu Ä£imenei ievÄ“rojamas summas par gatavÄ«bu piesegt RTO lÄ«dzdalÄ«bu. PÄ“c tam par Dienas un ar to saistÄ«to uzņēmumu Ä«pašnieku kļuva Viesturs Koziols, kurš sarunā ar Šleseru 2010. gada vasarā stingri iestājas pret RTO kā Dienas Ä«pašnieka legalizÄ“šanu: «Ainār, tas mums neder, mums nevajag, ka RÄ«gas TirdzniecÄ«bas osta ir Ä«pašnieks šajā Ä·Ä“dÄ“, tas ir dirsā…» No 2010. gada sarunas starp Koziolu un Šleseru par Ä«pašumtiesÄ«bu pārdali rodas nepārprotams priekšstats, ka faktiskie lÄ«dzÄ«pašnieki Dienā ir gan Ainārs Šlesers, gan Andris ŠÄ·Ä“le, gan Aivars Lembergs: «20, 24, 36, 20 - tas ir Ralfs, tas ir Andris, tas ir Aivars», un šajā pašÄ sarunā abi apspriež arÄ« ŠÄ·Ä“les un Lemberga daļu izpirkšanu. Sarunas dalÄ«bnieki arÄ« skaidri apzinās, ka patieso Ä«pašnieku atklāšana kaitÄ“tu Dienai kā medijam, un šo jautājumu vairākkārt apspriež. PiemÄ“ram, pÄ“c 2010. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanām Koziols Šleseram saka: «Ja to avÄ«zi taisa kā rupju partijas ruporu vai divu trÄ«s, četru cilvÄ“ku ruporu, tad mums jārÄ“Ä·inās, ka ekonomiski to izvilkt nav iespÄ“jams.» Citā sarunā viņš norādā: «nav jÄ“gas no partijas avÄ«zes, kurai ir maza auditorija. Jo Aivaram no tās NeatkarÄ«gās - nu nav baigā ietekme, visi ņirdz par NeatkarÄ«go.»

RTO kā Dienas Ä«pašnieks parādās tikai 2012. gada februārÄ«, tātad vairākus mÄ“nešus pÄ“c tam, kas spÄ“kā stājās likuma Par presi un citu masu informācijas lÄ«dzekļu grozÄ«jumi par patiesā labuma guvÄ“ja atklāšanu. Tikai 2016. gadā starp RTO Ä«pašniekiem parādās ar Šleseru un ŠÄ·Ä“li atklāti saistÄ«ti uzņēmumi. Lembergs nekur oficiāli nav parādÄ«jies ne tobrÄ«d, ne vÄ“lāk kā a/s Diena vai kādu no tās atdalÄ«to uzņēmumu tiešais vai netiešais Ä«pašnieks. Mediju uzņēmumu patiesā labuma guvÄ“ja slÄ“pšana ir likuma pārkāpums. Turklāt, liedzot sabiedrÄ«bai uzzināt medija patiesos Ä«pašniekus un lÄ«dz ar to vÄ“rtÄ“t viņu interešu iespÄ“jamo ietekmi uz medija redakcionālo politiku, patiesā labuma guvÄ“ja slÄ“pšana ir kvalificÄ“jama kā prettiesiska manipulācija ar sabiedrisko viedokli, izmantojot masu informācijas lÄ«dzekļus.

Kontekstā ar iepriekš Komisijā uzklausÄ«to personu viedokļiem par IR publiskotajām RÄ«dzenessarunām ir jāuzsver, ka no likuma Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem nepārprotami izriet - patiesas informācijas publicÄ“šanu nevar uzskatÄ«t par prettiesisku manipulāciju ar sabiedrisko viedokli.

Secinājums: Saskatot bÄ«stamas pazÄ«mes Satversmes pārkāpumiem un manipulācijai ar sabiedrisko domu, aicinām Komisiju savas darbÄ«bas ietvaros izvÄ“rtÄ“t, vai RÄ«dzenessarunās iesaistÄ«tās personas ir pārkāpušas Satversmes 2. pantu un vai tajās iesaistÄ«tie Saeimas deputāti ir pārkāpuši savu svinÄ«go solÄ«jumu.

Tāpat Komisijai ir jāizpÄ“ta, vai noticis Elektronisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likuma pārkāpums, sarunu dalÄ«bniekiem prettiesiski ietekmÄ“jot Latvijas TelevÄ«zijas, LNT un PBK redakciju neatkarÄ«bu, kā arÄ« izmantojot vai cenšoties izmantot šos medijus pret sabiedrÄ«bas interesÄ“m un ar mÄ“rÄ·i graut demokrātiju Latvijā. Komisijai arÄ« jānoskaidro, vai ir notikusi a/s Diena un tās saistÄ«bu pārņēmušo uzņēmu patieso Ä«pašnieku - labuma guvÄ“ju - prettiesiska slÄ“pšana ar mÄ“rÄ·i manipulÄ“t ar sabiedrisko domu.

Par žurnālistu un redakcijas atbildību par sniegtās informācijas patiesumu

SaistÄ«bā ar RÄ«dzenes sarunu publikāciju patiesumu un IR redakcijas atbildÄ«bu par savu darbu paskaidrojam sekojošo:

Likums Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem nosaka žurnālista pienākumu sniegt patiesu informāciju (25.pants). Likums arÄ« paredz fizisku un juridisku personu tiesÄ«bas pieprasÄ«t, lai masu informācijas lÄ«dzeklis atsauc par tām publicÄ“tas ziņas, ja tās neatbilst patiesÄ«bai. ŠÄdā gadÄ«jumā iesniegumā precÄ«zi jānorāda patiesÄ«bai neatbilstošÄs ziņas. Masu informācijas lÄ«dzeklim ir nekavÄ“joties jāatsauc publicÄ“tā informācija, ja tam nav pierādÄ«jumu, ka informācija atbilst patiesÄ«bai (21.pants).

Žurnāla IR redakcija pÄ“c RÄ«dzenes sarunu publiskošanas ir saņēmusi vienu iesniegumu - Aivars Lembergs 19. jÅ«lijā vÄ“rsās pie IR ar lÅ«gumu atsaukt nepatiesas ziņas, kas izplatÄ«tas trÄ«s IR rakstos: Tu ar politiku taisÄ«ji sev naudu, Ainār! (15.06.2017.), Lembergu par premjeru, b...Ä£(22.06.2017.) un Preses kastrÄ“šana (29.06.2017.). TomÄ“r šajā iesniegumā nebija precÄ«zi norādÄ«ta neviena patiesÄ«bai neatbilstoša ziņa, kā to prasa likums, lÄ«dz ar to redakcija savā atbildÄ“ secināja, ka pats Aivars Lembergs šÄdas nepatiesas ziņas pieminÄ“tajos rakstos nav konstatÄ“jis. Tāpat IR redakcija atbildÄ“ apliecināja, ka publikācijas balstās faktiski notikušÄs, izmeklÄ“šanas iestāžu fiksÄ“tās sarunās viesnÄ«cā RÄ«dzene, un publikācijās šo sarunu saturs ir patiesi atspoguļots. Cik zināms redakcijai, Aivars Lembergs pÄ“c IR atbildes saņemšanas nav vÄ“rsies tiesā, lai pieprasÄ«tu publicÄ“tās informācijas atsaukšanu. Cik zināms redakcijai, arÄ« neviena cita persona saistÄ«bā ar RÄ«dzenes sarunām nav vÄ“rsusies tiesā, apstrÄ«dot IR publikācijas.

Žurnāla IR pastāvÄ“šanas laikā pret tā izdevÄ“ju un redakcijas darbiniekiem tiesā ir tikušas vÄ“rstas četras dažādas prasÄ«bas par nepatiesu ziņu atsaukšanu. Visos gadÄ«jumos tiesa ir lÄ“musi par labu IR, apstiprinot žurnāla publikāciju pamatotÄ«bu. Spriedumi visās šajās lietās ir stājušies spÄ“kā.

Skaidrus principus godprātÄ«gai darbÄ«bai nosaka ne tikai likums, bet arÄ« žurnālistu Ä“tikas normas. Žurnāla IR izdevÄ“ja a/s Cits medijs Ä“tikas kodekss cita starpā nosaka sekojošus principus: «Å½urnālista galvenais mÄ“rÄ·is ir noskaidrot patiesÄ«bu» un «Å½urnālists nedrÄ«kst publicÄ“t informāciju bez pamatotas pārliecÄ«bas par tās ticamÄ«bu». Ä’tikas kodekss ir juridiski saistošs IR žurnālistiem, jo tas ir iekļauts darba lÄ«guma sastāvā un kodeksa pārkāpums var bÅ«t iemesls darbinieka atlaišanai. RÄ«dzenes sarunu kontekstā IR redakcija rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“ja savu atbildÄ«bu un rÄ«kojās atbilstoši Ä“tikas kodeksa normām.

Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä“tikas kodekss nosaka: «Å½urnālista galvenais uzdevums ir sniegt sabiedrÄ«bai patiesu un pārbaudÄ«tu informāciju» (2.1. punkts). Asociācijas Ä“tikas kodekss nav juridiski saistošs, taču ir iedibināts tā uzraudzÄ«bas mehānisms - darbojas Ä’tikas komisija, kas izskata iespÄ“jamus kodeksa pārkāpumus asociācijas biedru darbÄ«bā (žurnāla IR galvenā redaktore Nellija Ločmele un RÄ«dzenes sarunām veltÄ«to publikāciju autore Indra Sprance abas ir asociācijas biedres).

PÄ“c RÄ«dzenes sarunu publiskošanas Latvijas Žurnālistu asociācijas Ä’tikas komisija saņēma 3.jÅ«lijā parakstÄ«tu 16 žurnālistu iesniegumu par iespÄ“jamiem Ä“tikas kodeksa pārkāpumiem IR publikācijās, tajā skaitā par kodeksa  2.1. punktu. Izskatot šo iesniegumu un IR redakcijas argumentus, 8.septembrÄ« Ä’tikas komisija savā lÄ“mumā nekonstatÄ“ja kodeksa 2.1. punkta pārkāpumu IR publikācijās, vienlaikus aicinot ne tikai precÄ«zi ziņot medija rÄ«cÄ«bā esošo informāciju, bet arÄ« vÄ“rtÄ“t tās vÄ“stÄ«jumu.

Secinājums: Å½urnālistu pienākumu publicÄ“t patiesu informāciju skaidri nosaka kā likums, tā profesionālās Ä“tikas normas. RÄ«dzenes sarunu publiskošanā žurnāla IR redakcija pildÄ«jusi šÄ«s prasÄ«bas, pārbaudot informācijas patiesumu, un nav pieļāvusi pārkāpumus.

Par publicētās informācijas un sarunās minēto faktu atbilstību realitātei

Kā iepriekš norādÄ«ts, visa IR publiskotā informācija par RÄ«dzenes sarunām balstās faktiski notikušÄs, izmeklÄ“šanas iestāžu fiksÄ“tās sarunās un publikācijās šo sarunu saturs ir patiesi atspoguļots - precÄ«zi citÄ“ts un pÄ“c bÅ«tÄ«bas nesagrozÄ«ts. Papildus vÄ“lamies paskaidrot sekojošo:

Jāuzsver, ka IR publiskotās RÄ«dzenes sarunas ir pilnÄ«gi aplami vÄ“rtÄ“t kā privātpersonu tÄ“rzÄ“šanu, jo tajās piedalās augstas valsts amatpersonas un sarunu saturs skar publiskās varas izmantošanu.

VÄ“rtÄ“jot publicÄ“to informāciju, ir bÅ«tiski atcerÄ“ties, ka faktiski notikušo sarunu patiesuma kritÄ“rijs nav un nevar bÅ«t nākotnes notikumi, kas risinājušies pÄ“c šÄ«m sarunām. Neviens nākotnes notikums nekad nevar padarÄ«t nebijušus pagātnes notikumus. TāpÄ“c arguments, ka sarunas nav patiesas, ja tajās runātais vÄ“lāk nav Ä«stenots, ir loÄ£iska kļūda. Tas ir absurds. Aicinām Komisiju šo faktu skaidri apzināties, vÄ“rtÄ“jot 18. septembra sÄ“dÄ“ uzaicinātās personas Imanta Liepiņa sniegto “ziņojumu”, kas pašos pamatos balstÄ«ts uz šo aplamÄ«bu. Ja kāds no RÄ«dzenÄ“ notikušo sarunu fragmentiem tiek pasludināts par “viltus ziņu” tāpÄ“c, ka nākotnes notikumi pÄ“c sarunām rit savu gaitu, tas ir tik pat absurdi, kā cilvÄ“ka dzimšanas datumu pasludināt par “viltus ziņu”, kad viņš nomirst. PÄ“c šÄ«s Imanta Liepiņa aplamās loÄ£ikas arÄ« ZZS vairāku vÄ“lÄ“šanu lozungs “Aivars Lembergs - premjera amata kandidāts” ir jāatzÄ«st par “viltus ziņu”, jo Lembergs taču nekad nav kļuvis par premjeru.

Iedziļinoties RÄ«dzenes sarunu saturā un vÄ“lākajos notikumos, jāņem vÄ“rā, ka viesnÄ«cā kalto valsts amatpersonu plānu Ä«stenošanos ļoti bÅ«tiski ietekmÄ“ja pati “oligathu lietas” ierosināšana 2011. gada maijā, drÄ«z sekojošÄ Saeimas atlaišana (pÄ“c parlamenta atteikuma ļaut kratÄ«šanu Ainara Šlesera dzÄ«vesvietā), un ārkārtas vÄ“lÄ“šanas. Rezultātā bÅ«tiski izmainÄ«jās gan politisko spÄ“ku samÄ“rs, gan RÄ«dzenes sarunu varoņu statuss. Ainārs Šlesers un Andris ŠÄ·Ä“le zaudÄ“ja Saeimas deputātu mandātu un kopš 2011. gada nogales vairs nav valsts amatpersonas. ZZS saruka vÄ“lÄ“tāju atbalsts un partija lÄ«dz 2014. gada janvārim vairākus gadus nebija pārstāvÄ“ta valdÄ«bā.

SvarÄ«gi apzināties, ka bÅ«tiskākie sarunās iezÄ«mÄ“tie plāni, kas bija arÄ« kriminālizmeklÄ“šanas centrā, ir laika gaitā Ä«stenojušies. Krimināllietas galvenais jautājums bija valsts amatpersonu slÄ“ptas Ä«pašumtiesÄ«bas ietekmÄ«gajā kravu pārkraušanas uzņēmumā RÄ«gas tirdzniecÄ«bas osta -  izmeklÄ“tāju fiksÄ“tajās RÄ«dzenes sarunās Ainārs Šlesers ar partneriem detalizÄ“ti apspriež juridiskas shÄ“mas savu Ä«pašumtiesÄ«bu legalizÄ“šanai, un   galu galā šo Ä«pašumtiesÄ«bu legalizÄ“šana ir notikusi pat vÄ“l laikā, kad turpinājās kriminālizmeklÄ“šana. Proti, kopš 2016. gada  Aināra Šlesera (un arÄ« Andra ŠÄ·Ä“les) uzvārdi ir atrodami RÄ«gas tirdzniecÄ«bas ostasÄ«pašnieku struktÅ«rā - Uzņēmumu reÄ£istrā oficiāli redazams, ka 60% šÄ« ostas uzņēmuma pieder a/s MCH investÄ«cijas, kas tālāk pa Ä·Ä“dÄ«ti uz pusÄ“m pieder ŠÄ·Ä“les un Šlesera Ä£imenes uzņēmumiem, turklāt Šlesers darbojas MCH valdÄ“. RTO ir vÄ“l divi Ä«pašnieki - 20% daļu pieder kompānijas vadÄ«tāja Ralfa Kļaviņa firmai Latmorporttrans un 20% firmai Ostas parks, kurā saimnieko Aivara Lemberga dÄ“lam pazÄ«stamais Jānis Lācis. LÄ«dz ar to bÅ«tisks jautājums, uz kuru KNAB un prokuratÅ«rai vajadzÄ“tu sniegt atbildi - vai iespÄ“jams gÅ«t pierādÄ«jumus Aivara Lemberga slÄ“ptām un amatpersonas deklarācijās neuzrādÄ«tām Ä«pašumtiesÄ«bām RÄ«gas TirdzniecÄ«bas ostā arÄ« šobrÄ«d, kas tādā gadÄ«jumā bÅ«tu likumpārkāpums.

Pieminot vÄ“l citus piemÄ“rus, kad viesnÄ«cā RÄ«dzene apspriestie plāni ir Ä«stenojušies, jānorāda uz faktu, ka 2012. gadā RÄ«gas tirdzniecÄ«bas osta oficiāli izgaismojās kā mediju koncerna DienaÄ«pašnieks. RÄ«dzenes sarunās šÄ« saite atklājas jau kopš Dienas Ä«pašnieku maiņas 2009. gadā, taču patiesie Ä«pašnieki un oligarhu ietekme medijā tika rÅ«pÄ«gi slÄ“pta, lai maldinātu sabiedrÄ«bu. Ir apstiprinājušies arÄ« sÄ«kāka mÄ“roga fakti, tajā skaitā RÄ«dzenes sarunās panāktās vienošanās par Andra Amerika iecelšanu RÄ«gas brÄ«vostas valdes vadÄ«bā 2010. gadā un ostas reklāmas lÄ«gumu slÄ“gšana ar izdevniecÄ«bu Mediju nams, ko apmaiņā par atbalstu Amerikam pieprasÄ«ja Aivars Lembergs.

Secinājums: RÄ«dzenes sarunu saturs IR publikācijās ir patiesi un korekti atspoguļots. RÄ«dzenes sarunu publikāciju patiesumu nosaka citÄ“to fragmentu precÄ«za atbilstÄ«ba faktiski notikušajām sarunām un nesagrozÄ«ta teiktā bÅ«tÄ«bas atspoguļošana gadÄ«jumos, kad teiktais tiek atstāstÄ«ts. Nākotnes notikumi, kas risinājušies jau pÄ“c sarunām, nevar mainÄ«t pagātnes notikumus, tāpÄ“c tie nav un nevar bÅ«t kritÄ“rijs sarunu patiesuma pārbaudei. Taču virkne bÅ«tisku plānu, kas tiešÄm Ä«stenoti dzÄ«vÄ“, sniedz papildu pierādÄ«jumus tam, ka RÄ«dzenes sarunās atklājas valsts nozagšanas pazÄ«mes.

PieprasÄ«jums izvÄ“rtÄ“t nepatiesas informācijas sniegšanu un lemt par personu atbildÄ«bu

Komisijas sÄ“dÄ“ 18.septembrÄ« tika uzklausÄ«ti uzaicinātie Latvijas Žurnālistu savienÄ«bas pārstāvji Juris Paiders un Imants Liepiņš, kuru sniegtā informācija vairākos gadÄ«jumos bija nepatiesa. KonkrÄ“ti:

Juris Paiders paziņoja, ka neesot iespÄ“jams noskaidrot žurnāla IR izdevÄ“ja a/s Cits medijspatiesos labuma guvÄ“jus, jo tie netiekot publiskoti (skat. komisijas sÄ“des video ieraksta 37. min.). Šis apgalvojums nav patiess. Lai gan likums to neprasa, a/s Cits medijs ir pÄ“c savas iniciatÄ«vas publiskojies pilnu akcionāru sarakstu un tas ikvienam pieejams internetā: https://www.irlv.lv/par

Imants Liepiņš savā “ziņojumā” norādÄ«jis (56.lpp), ka IR veiktā «RÄ«dzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas (“fake news”), un šÄ«s publikācijas saturs tikai par 20,51% sakrÄ«t ar notikumiem reālajā Latvijā. LÄ«dz ar to žurnāla publikācijas mÄ“rÄ·is ir bijis izplatÄ«t nepatiesÄ«bu, melus un izdomājumus par lietām, kas nekad nav notikušas vai nav tikušas Ä«stenotas.» Šis apgalvojums nav patiess. RÄ«dzenes sarunu saturs nav viltus ziņas, bet gan visos gadÄ«jumos patiess un precÄ«zs valsts amatpersonu un to sarunbiedru teiktā atspoguļojums. LÄ«dz ar to autora aprÄ“Ä·ini, kā arÄ« secinājums par IR publikācijas mÄ“rÄ·iem ir pilnÄ«bā nepamatoti.

IR vÄ“rš uzmanÄ«bu uz faktu, ka nepatiesa informācija nav izmantojama Komisijas tālākajā darbā un aicina Komisiju atbilstoši Parlamentārās izmeklÄ“šanas komisiju likumam (11.pants) izvÄ“rtÄ“t personu atbildÄ«bu par nepatiesas informācijas paušanu Komisijai.

Jāpiebilst, ka neuzticamu avotu piesaiste kompromitÄ“ Komisijas darbu un traucÄ“ sasniegt tās pamatmÄ“rÄ·i - vairot sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos valsts varai. Jo Ä«paši tāpÄ“c, ka Komisija veic izmeklÄ“šanu par valsts nozagšanas pazÄ«mÄ“m, bet angažētu personu piesaiste šajā procesā, uzdodot tās par neatkarÄ«giem lietpratÄ“jiem, jau pati uzskatāma par valsts nozagšanas pazÄ«mi. Aicinām Komisiju rÅ«pÄ«gi izvÄ“rtÄ“t uzaicināto personu loku un viņu sniegtās ziņas, kā arÄ« darba procesā balstÄ«ties uz nepastarpinātu faktisko informāciju no pirmavotiem, lai sabiedrÄ«bas interesÄ“s noskaidrotu patiesÄ«bu par valsts nozagšanu un “oligarhu lietas” izmeklÄ“šanu.