Zviedru tiesas spriedums: "igauņu investors" bijis iesaistÄ«ts apjomÄ«gÄs kriminÄlÄs nodokļu apieÅ¡anas shÄ“mÄs
PIETIEK · 07.04.2014. · Komentāri (3)Igauņu uzņēmÄ“js, 1969. gada 4. decembrÄ« dzimušais Andruss PÄ“tersons, kurš pašlaik "milzÄ«go igauņu investÄ«ciju aizsardzÄ«bas lietÄ" figurÄ“ kÄ viens no galvenajiem igauņu investoriem, pirms nepilniem desmit gadiem ZviedrijÄ bijis iesaistÄ«ts apjomÄ«gÄs nodokļu apiešanas shÄ“mÄs, par ko arÄ« 2006. gadÄ notiesÄts uz divarpus gadiem brÄ«vÄ«bas atņemšanas, - tÄ rÄda Pietiek saņemtÄ informÄcija no Stokholmas apgabaltiesas.
KÄ liecina šÄ« informÄcija, PÄ“tersons ticis aizturÄ“ts 2006. gada 14. februÄrÄ« TallinÄ un apcietinÄjumÄ atradies lÄ«dz pat tiesas prÄvas sÄkumam. Viņš aizturÄ“ts pÄ“c tam, kad Zviedrijas Finanšu policija 2005. gada rudens beigÄs atklÄjusi, ka vairÄkos Stokholmas pasta naudas pÄrvedumu apmaiņas punktos notikusi naudas pÄrvedumu bieža apmaiņa pret skaidru naudu lielos apmÄ“ros.
Visi šie pasta naudas pÄrvedumi bijuši tieši vai netieši saistÄ«ti ar akciju sabiedrÄ«bu Agarone AB, taÄu šÄ« uzņēmuma deklarÄ“tais apgrozÄ«jums bijis mazÄks nekÄ faktiskais naudas apgrozÄ«jums tÄ bankas kontÄ, lÄ«dz ar ko radušÄs aizdomas par izvairÄ«šanos no nodokļu samaksas lielos apmÄ“ros. IzmeklÄ“šanÄ figurÄ“jis arÄ« uzņēmums Jarket Personal AB un tÄ pÄrstÄvji, tostarp PÄ“tersons, kas bijis tÄ valdes loceklis. SavukÄrt attiecÄ«bÄ uz Agarone AB 2005. gada 16. novembrÄ« ar akcionÄru pilnsapulces lÄ“mumu apstiprinÄts, ka PÄ“tersons ir uzņēmuma Ä«pašnieks.
Šie uzņēmumi faktiski darbojušies kÄ nodarbinÄtÄ«bas aÄ£entÅ«ras, kuras nodrošinÄja citus uzņēmumus ar darbaspÄ“ku dažÄdÄs jomÄs, visvairÄk tÄ«rÄ«šanas pakalpojumu jomÄ. TaÄu izmeklÄ“šanÄ konstatÄ“ts, ka nodokļu inspekcijai iesniegtajÄ nodokļu deklarÄcijÄ ir norÄdÄ«ti mazÄki ieņēmumi nekÄ faktiskais naudas apgrozÄ«jums ar pasta naudas pÄrvedumu vai bankas konta darbÄ«bu starpniecÄ«bu. ApgrozÄ«jums katras minÄ“tÄs sabiedrÄ«bas kontos bijis ievÄ“rojami lielÄks, nekÄ tas tika norÄdÄ«ts nodokļu deklarÄcijÄs.
SavukÄrt pÄ“c iemaksu veikšanas uzņēmumu kontos nauda no tiem drÄ«zÄ laikÄ tikusi izņemta. Naudas lÄ«dzekļi no konta tika izņemti galvenokÄrt skaidrÄ naudÄ, kÄ arÄ« ar žironorÄ“Ä·inu starpniecÄ«bu, un tika pirkti pasta naudas pÄrvedumi, kuri vÄ“lÄk tika apmainÄ«ti pret skaidru naudu pasta naudas pÄrvedumu apmaiņas punktos StokholmÄ.
PÄ“tersons izmeklÄ“šanÄ atzinis, ka viņš bijis Jarket Personal AB formÄlais pÄrstÄvis laikÄ no 2004. gada 23. februÄra lÄ«dz 2005. gada 25. februÄrim, taÄu viņam nekas neesot bijis zinÄms par nepamatoti lielajÄm izrakstÄ«to faktÅ«rrÄ“Ä·inu summÄm. TÄpat viņš gan palÄ«dzÄ“jis atvÄ“rt sabiedrÄ«bas žironorÄ“Ä·inu kontu pastÄ, taÄu tiesÄ«bas uz šÄ« konta lietošanu nekad neesot izmantojis pats un neesot arÄ« apzinÄti nodevis citiem.
TaÄu PÄ“tersona lÄ«dzgaitnieki bijuši runÄ«gÄki un izmeklÄ“šanÄ skaidrojuši, ka uzņēmums Rippon IgaunijÄ meklÄ“jis un pieņēmis apkopÄ“jas darbam uzņēmumos Jarket un Agarone, kuri savukÄrt izÄ«rÄ“ja personÄlu uzņēmumam AHL, un PÄ“tersons pÄrstÄvÄ“jis Rippon ZviedrijÄ. Ne Agarone, ne Jarket neesot bijis nekÄdas grÄmatvedÄ«bas, un uzņēmuma nodokļu deklarÄcijÄs sniegtie dati bijuši vienkÄrši izdomÄti.
Kad PÄ“tersons atradies ZviedrijÄ, šeit viņš saņēmis arÄ« savu naudu, - viņam ticis maksÄts faktÅ«rrÄ“Ä·iniem, kÄ rezultÄtÄ PÄ“tersona daļa ik mÄ“nesi bijusi starp 200 000 un 400 000 zviedru kronÄm (22-44 tÅ«kstoši eiro).
Pietiek jau informÄ“ja - pÄ“c tam, kad Latvijas TelevÄ«zija pagÄjušÄ gada septembra beigÄs publiskoja Valsts kancelejas iekšÄ“ju dokumentu saistÄ«bÄ ar tiesvedÄ«bu airBaltic un aviokompÄnijas bijušÄ vadÄ«tÄja Bertolta Flika lietÄ, Valsts kancelejas JuridiskÄ departamenta vadÄ«tÄja vietnieks Ivars MÄ“kons paziņoja - šis dokuments esot nopludinÄts kÄdas "konkrÄ“tas šauras ekonomiskÄs grupas" interesÄ“s saistÄ«bÄ ar kÄdu reiderisma lietu, kuras negatÄ«vs iznÄkums valstij izmaksÄšot aptuveni 50 miljonus latu.
Valsts kancelejas ziņojumÄ bija aprakstÄ«ta situÄcija, "kas rada pamatotas bažas, ka pret Latvijas Republiku tuvÄkajÄ laikÄ var tikt uzsÄkta starptautiska tiesvedÄ«ba vairÄku desmitu miljonu latu apmÄ“rÄ par reiderismu attiecÄ«bÄ uz Igaunijas RepublikÄ reÄ£istrÄ“tam uzņēmumam OU Wind One piederošu Latvijas RepublikÄ reÄ£istrÄ“tu uzņēmumu grupu (koncernu) SIA Winergy (saistÄ«tie meitasuzņēmumi - SIA Njord, SIA Stribog, SIA Venti)". ZiņojumÄ bija aprakstÄ«ts, kÄ AS Norvik banka centusies iespÄ“jami ÄtrÄk pÄrņemt savÄ valdÄ«jumÄ SIA Winergy koncerna mantu, kas ieÄ·Ä«lÄta Norvik bankÄ. Tieši PÄ“tersons bija valdes loceklis SIA Winergy un ilgÄku laiku arÄ« galvenÄ uzņēmuma runaspersona.
TaÄu patiesÄ«bÄ šajÄ skandalozajÄ "milzÄ«go igauņu investÄ«ciju aizsardzÄ«bas lietÄ" reÄli saskatÄmÄs investÄ«cijas, kurÄm tiešÄm ir Igaunijas izcelsme, ir nevis miljoni, bet tieši 2556 eiro, - par to liek domÄt divi auditoru Deloitte Latvija ziņojumi, ko Pietiek jau ir publiskojis. SavukÄrt visas pÄrÄ“jÄs "investÄ«cijas" ir 2012. gada 23. oktobri veiktÄ SIA Winergy parÄdsaistÄ«bu pret OU Wind One kapitalizÄcija 7,915 miljonu latu apmÄ“rÄ.
VienÄ no Deloitte Latvia ziņojumiem bija minÄ“ts, ka vienÄ«gais bÅ«tiskais Energy Ventures OU un Wind One OU finansÄ“juma avots ir bijuši bankas izsniegtie lÄ«dzekļi vÄ“ja Ä£eneratoru iegÄdei un tÄdÄ gadÄ«jumÄ nosaukt šos lÄ«dzekļus par Igaunijas investÄ«cijÄm nebÅ«tu pamata. SavukÄrt otrÄ Deloitte Latvia ziņojumÄ minÄ“ts, ka vienÄ«gÄ Wind One OU saimnieciskÄ darbÄ«ba periodÄ no dibinÄšanas brīža 2010.gada 26.novembrÄ« lÄ«dz pat 2011.gada 31 .decembrim bijusi aizņēmuma saņemšana 10 675 000 eiro apmÄ“rÄ no Energy Ventures OU un šÄ«s summas tÄlÄka aizdošana pilnÄ apmÄ“rÄ.
Tieši šo summu Wind One OU aizdevis SIA Gilovigi (iepriekšÄ“jais SIA Winergy nosaukums) un vÄ“lÄk kapitalizÄ“jis, tÄdÄ“jÄdi kļūstot par SIA Winergy kontrolpaketes Ä«pašnieku. SavukÄrt Norvik banka policijai skaidrojusi - pastÄv aizdomas par to, ka nauda, kuru Energy Ventures OU aizdeva Wind One OU, kas tÄlÄk to aizdeva SIA Winergy, kura atkal naudu pÄrskaitÄ«ja atpakaļ uz Energy Ventures OU, patiesÄ«bÄ ir bankas finansÄ“jums, kas no tÄs izkrÄpts.