Deputātu jautājumi par pamatojumu labklājības ministra Jāņa Reira apgalvojumiem par valsts speciālā budžeta ilgtspēju
Ivars Zariņš u.c. Saeimas deputāti18.02.2017.
Komentāri (5)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Poh.Jānis
20.02.2017. 15:30»
Jaņis Reirs, oktobrēns
Tādu debiliķi, kā Reiru, varēja iesūtīt tikai Āboltiņa personīgi...
Nevar nepiekrist. Laikam "lielākā kretīna" lāsts mūsu valsti vajā trakāk, kā utis bomzi.
Jautrāk būtu, ja šādus jautājmus Reiram uzdotu klātienē. Varētu taisīt "Yes, minister" latviešu versiju ar n-tajām sērijām.
Glīti sasukātais mudaks Jānis Reirs
19.02.2017. 09:02Ja šitas kadrs būtu DP "aparačiks", tad juridiski nonseni, zaudētas prāvas ECT būtu ikdiena. Sociālā joma vairāk pieslienās politiskajām intrigām, kas ļauj dzīt populismu, tikai Janka Reiris dzen pretējā virzienā, stāstot, kā no visiem pensionāriem un invalīdiem valstij vienmēr maciņš tukšs.
Laikam Prudentija bijušajam direktoram skauž, ka citi savus pabalstus prot nopelnīt godīgi, bet Prudentijai vajag papūlēties valsti iesaistīt "izdevīgos" darījumos, kā Citadele, Air Baltic utml., lai saņemtu politiskos pabalstus no savas korumpētās Vienotības.
Tā arī ir!
19.02.2017. 00:27Spekulācijas, nekas vairāk! Tukša muldēšana, kā parasti, un bez seguma. Gan jau tauta aizmirsīs, tādēļ var papļāpāt.
Jaņis Reirs, oktobrēns
18.02.2017. 18:17Tādu debiliķi, kā Reiru, varēja iesūtīt tikai Āboltiņa personīgi.
Latvijas sociālais budžets tiek oficiāli uzskatīts par vienu no ilgspējīgākajiem pasaulē, bet Jānis Reirs neoficiāli par lielāko ministru-locekli.
Zviedrijā pirms pāris gadiem uzrāva gaisā banku nodokļus, lai finansētu sociālā budžeta tēriņus. Jānis Reirs, būdams ciniķis, rīkosies savādāk - atņems iztikas pielikumus pensionāriem, invalīdiem, stāstot pasaciņas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
