Mēģinot glābt situāciju, Gerharda ministrija nāk klajā ar "neslepenu" ziņojumu par Peru braucienu
PIETIEK31.03.2015.
Komentāri (19)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Es visu atceros
05.04.2015. 12:52Gerhardam jau iepriekšējā ministrēšanas laikā.. bija kaut kādas šķērdēšanas skandāli, un valsts naudas lipšana pie rokām! Kamdēļ tāds kungs atkārtoti tiek pie fīrēšanas?
DD1
02.04.2015. 11:34»
žanis
Un viss šis H2O vai tad pierāda kādēļ ministrs tērējis abnormālu summu ceļa izdevumiem? Neredzu nevienu pktu kāpēc nevarēja lidot tādā pašā cenu kategorijā kā citi delegācijas locekļi
"Neredzu nevienu pktu kāpēc nevarēja lidot tādā pašā cenu kategorijā kā citi delegācijas locekļi."
Neredzu, kāpēc vispār turp vajadzēja triekties par nodokļu maksātāju naudu.
01.04.2015. 22:57
»
gadrfis
daļas uzreiz vajadzēja teikt ka brauc sakopt nacistu kurus nošāva ebreji kapus varētu asariņu birdināt raugiet
dumš kā zābaks.
gadrfis
01.04.2015. 22:25daļas uzreiz vajadzēja teikt ka brauc sakopt nacistu kurus nošāva ebreji kapus varētu asariņu birdināt raugiet ... ```````````
žanis
01.04.2015. 19:57Un viss šis H2O vai tad pierāda kādēļ ministrs tērējis abnormālu summu ceļa izdevumiem? Neredzu nevienu pktu kāpēc nevarēja lidot tādā pašā cenu kategorijā kā citi delegācijas locekļi.
ĀKSTI
01.04.2015. 13:14Ākstu un pamuļķu bars ! Viņi vizinās apkārt pa ekzotiskajām valstīm un te vēl kautkādu murgainu atskaiti piestādījuši no kuras redzams absolūti tukša naudas šķērdēšana. Varbūt tas ākstu bars VISPIRMS varētu vienreiz sakārtot Gudrona dīķu likvidāciju un Olaines bīstamo izgāztuvju likvidāciju..... Cietumā visus tos eksotisko zemju apceļotājus - mērkaķu bars.
Ojārs
01.04.2015. 13:02Palasīju iepriekšējos komentārus - izskatās, ka visus tos rakstījis E.Repše. Viņš bija tas, kurš valsts pārvaldē ieviesa principu "nesaprotu - svītrojam!".
visi kopā
01.04.2015. 09:11Bet kurā tēmā dalību ņēma pats Gerharda kungs???
Vai viņa ceļojums izmaksāja 3x vairāk, tad nu viņš arī trīs tēmās piedalījās?
pasmuko
01.04.2015. 08:53Pēc tā atskaitēs sarakstītā rodas jautājums - vai tie valsts kases tīrītāji vispār filtrē par ko viņi te stumj? Kārtējais copy paste no ludziņām, bet valsts kā bija d...., tā ir d....
nezinīc
01.04.2015. 07:36Zaļo birokrātu pūļu lidināšanās pāri okeāniem noteikti sargā pasauli no klimata izmaiņām.
krams
01.04.2015. 05:28Nu beidzot! Latvijā būs pareizs klimats! Tikai nez kāpēc tauta sprāgst kā mušas. Laikam ar tiem Gerhardiem kaut kas nav īpaši kārtībā?!
0H0
01.04.2015. 03:04Latvijai un tautai tā ir milzīga pievienotā vērtība.
Paldies Gerhard,ka Tu esi.
vilis
31.03.2015. 20:46»
Taupība
Kur Gerhards, tur zaudējumi un posts
Jā, bet viss aiziet glumi un bez skandāla. Vārna vārnu glābj, sacerot zagšanu attaisnojošas atskaites un murgojumus. Tiešām, Latvijai tas brauciens "vienkārši akūti bija nepieciešams", tāpat kā zābaku pāru pētīšana policijas apģēbršanai, kamēr šī uz Bauskas robežas ņem kukuļus no Leišukiem, kam tagad kabatās eiriki. Pats redzēju, kā poliču mašīna uzpildījās turpat Lukoilā, izbrauca uz šosejas, ātri ātri noķēra leišu numuriņu, un tikpat ātri palaida. Laikam pakratīja tikai ar pirkstu par ātruma pārsniegšanu.....
Jūlijs Cēzars
31.03.2015. 20:30430 sanāksmes ir ļoti iespaidīgs skaitlis. Sanāk ap 30 apmeklētiem pasākumiem dienā.
Kas tieši un kurās sanāksmēs piedalījās?
es arī
31.03.2015. 19:24Klasisks piemērs kāpēc ir jākļūst vai nu par ierēdni vai nu tā varza ir jātīra.. Olaines himikātu izagāstuvi jau 10 gadus nevar iztīrīt, tādi mudaki kā vējonis, gerhards un sprūdžš.. Klimatiskās pārmaiņas - savu māju sakopt nevarat bet braukājat pa pasauli un te herņu stāstat.. Jeb...a vides ministrija..
es
31.03.2015. 18:51Izlasiju - nu tāaaaaada herņa, kas tikai apstiprina absolūti nelietderīgo braucienu un nepamatoti iztērēto summu. Secinājums tikai viens - likt katram atpūtas braucējam atmaksāt valsts kasē nepamatoti iztērēto naudu.........
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
