Iesaki rakstu: 
Sanāca runāt ar ukraini, kurš painteresējās par Latvijas situāciju potenciālā Krievijas iebrukuma kontekstā. Atstāsts, saglabājot būtisko. Nevajag uztvert šo kā "viss ir slikti". Apzināmies, kādā situācijā esam, varam arī apsmaidīt un cenšamies sagatavot plānu B sliktākajam scenārijam. Ja būsim gatavi sliktākajam, tad būsim gatavi visiem.
- Vai Latvija pierobežā jau nocietinājumus, aizsardzības līnijas izveidojusi?
- Mēs pat žogu uz robežas nevaram normāli uzbūvēt
- Jums taču ir sava armija?
- 5000 kaujas sastāvs. Uz papīra 7000 un vēl 10 000 zemessargu.
- Nu jums tur pilns ar NATO bāzēm, karavīriem?
-Aha, 1000 kaklu.
- Iebrukuma gadījumā visas NATO valstis uzreiz sūta savas armijas palīgā?
- NATO 5. pants: “Every other member of the Alliance... will take the actions IT DEEMS NECESSARY to assist the Ally attacked.” Principā arī morāls atbalsts var tikt uzskatīts par pietiekamu.
- Cik Latvija ir kilometru no austrumiem līdz rietumiem?
- 500 kilometru.
- Mjā, tas apmēram tik, cik Krievijas bruņu kolonnas nogāja pirmajās 8-10 stundās.
- Nu, mums tur purvi un tā, aizkavēs kustību.
- Nu, mēs arī tā domājām par Baltkrievijas virzienu. Dambji apkārt Kijivai, Sumu un Černihivas aizstāvji Kijivu izglāba. Mums kolonnām pretī stājās tanku brigādes.
- Mums tanku nav. Nu sabiedrotajiem mazliet.
- Vai ir kādas lielas upes, tilti, kurus var uzspridzināt?
- Ja Krievija ies caur Baltkrieviju, tad pa abām Daugavas pusēm ienāks.
- Mums ļoti palīdzēja, ka gandrīz miljons bija pretterorisma operācijā izgājuši militāro apmācību, operatīva mobilizācijas rezerve.
- Latvijā nav obligātā militārā dienesta. Nu tagad mazlietiņ.
- Mums ļoti palīdzēja pie Kijivas brīvprātīgo izveidota kaujas vadības sistēma, artilērijas kalkulatori.
- Mēs jau visu artilēriju nodevām Ukrainai. Stingerus un Carl Gustavus. Automāti palikuši.
- Dronus vismaz Latvijas armija attīsta?
- Tikai nesen normatīvie akti ļauj legāli mest kaut ko no droniem lejā
Sarunu pabeidzām ar cerību, ka Krievija neizdomās iebrukt Latvijā kā vājākajā Baltijas posmā vai, noslēdzot Suvalku koridoru, noziedojot kādus 100 000 karavīrus (Putins ar tik maziem zaudējumiem nerēķinās, un nav garantēts, ka tāds pasākums izgāztos), lai novērstu Rietumu uzmanību no Ukrainas un pārvirzītu militāro palīdzību uz Baltijas valstīm. Tad Krievijai būtu daudz lielākas iespējas uzvarēt Ukrainu, kas paliktu bez ārējas palīdzības. Un tad jau kopā ar mobilizētajiem ukraiņiem pabeigt iecerēto plašākā mērogā.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.