Spļāviens sejā Valsts valodas centram jeb bulgāru valoda priekšvēlēšanu aģitācijas laikā
Pietiek lasītājs11.04.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeima pērnā gada vasarā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā, kas nosaka, ka apmaksātajai priekšvēlēšanu aģitācijai jābūt valsts valodā. Aģitācija rit pilnā sparā, un pēkšņi atklājies, ka viena krievvalodīga partija savos bukletos izmanto... bulgāru valodu, kura brīžiem rakstveidā identiski sakrīt ar krievu valodu, kuras izmantošana ir aizliegta.
Piemēram, vārdi “Brīvība. Vienlīdzība. Brālība. Spēks" tulkojumā uz bulgāru valodu (Свобода. Равенство. Братство. Сила) ir identiski krievu valodai. Arī politiķu uzvārdi, piemēram, Rosļikovs (Росликов), abās valodās ir identiski.
Ironiski ir tas, ka šos valodu aizlieguma grozījumus iniciēja Nacionālā apvienība, Jaunā Vienotība un Apvienotais saraksts - Rihards Kols, Edgars Tavars, Jānis Dombrava, Ainārs Latkovskis, Edvīns Šnore, Hosams Abu Meri, Uģis Mitrēvics, Andris Kulbergs, Viktors Valainis un Daiga Mieriņa.
(Lūk: https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs14.nsf/0/4202171F15D8EC7FC225895E00377B2B?OpenDocument )
Tagad šie paši politiķi ir sašutuši – kā tad tā? Pieņemot šo likumu, tika noteikts, ka valsts valodā jābūt tai priekšvēlēšanu aģitācijai un aģitācijas materiāliem, ko priekšvēlēšanu aģitācijas periodā izvieto elektronisko plašsaziņas līdzekļu radio un televīzijas programmās, publiskās lietošanas ārtelpās un iekštelpās, periodiskajos izdevumos, biļetenos, grāmatās un citos iespiedtehnikā sagatavotos izdevumos. Tāpat noteikts, ka valsts valodā jābūt apmaksātajai aģitācijai, ko izvieto internetā.
Tāpat tika noteikts, ka priekšvēlēšanu aģitācijas periodā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām un pašvaldību vēlēšanām šie aģitācijas materiāli var ietvert vai aģitācija var tikt nodrošināta ar tulkojumu Eiropas Savienības dalībvalstu oficiālajās valodās. Šādos gadījumos valsts valodas lietojums nedz audiāli, nedz vizuāli nedrīkstēs būt mazāks vai šaurāks par saturu svešvalodā.
Tātad bulgāru valoda aģitācijas laikā ir atļauta! Godprātīgie politiķi visticamāk neizmantos šo acīmredzmo likuma robu, taču ko darīt ar pārējiem politiķiem? Un ko darīt Valsts valodas centram un KNAB?
Rodas daudz jautājumu. Cik Latvijā ir bulgāriski runājošu cilvēku? Vai toreizējās koalīcijas deputāti izstrādāja acīmredzamu brāķi? Vai arī tā ir apzināta rīcība par labu kādai noteiktai Jaunās Vienotības kabatas krievvalodīgai partijai? Un kur tagad ir Nacionālā apvienība?
Spriediet paši.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.