Valsts budžets tēmē uz gada iztrūkumu 1,3 miljardu eiro apmērā

Šā gada valsts budžeta likumā tika plānoti ienākumi 12,7 miljardu eiro un izdevumi - 14,7 miljardu eiro apmērā. Faktiski šā gada desmit mēnešos valsts iekasējusi 12,8 miljardus eiro, bet izdevusi 12,9 miljardus. Attiecībā pret plānoto deficītu mīnus simt miljonu eiro izskatās gandrīz kā nulle, taču Finanšu ministrija brīdina, ka kalendārā gada beigās aktīvāk tiek noslēgti investīciju projekti, kuru apmaksa palielinās arī kopbudžeta izdevumus subsīdijām, dotācijām un Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu izpildei.

Šogad valsts tikusi vaļā no eksotiskiem ekstraizdevumiem

Kopbudžeta izdotie 12,9 miljardi eiro šogad ir par 815,2 miljoniem eiro jeb 6,7% vairāk nekā gadu iepriekš. Valsts pamatbudžetā 2023. gada desmit mēneši noslēgušies ar mīnus 484,9 miljoniem eiro. Pirms gada šis mīnuss bijis pat par 757,5 miljoniem eiro dziļāks.

Lauvas tiesu no ietaupījuma devis tas, ka šogad valsts nav atkārtojusi pērnā gada triku ar 430 miljonu eiro ieguldīšanu dabasgāzes pirkšanai tieši tad, kad tās cena atradās savā vēsturiskajā maksimumā ap 340 eiro par megavatstundu. Pašlaik gāze nopērkama par 40 eiro par megavatstundu. Iztērētie simti miljonu eiro reālās gāzes izteiksmē noglabāti Inčukalna gāzes krātuvē. Visvieglāk norakstīt šo naudu būtu tad, ja Krievija pēkšņi atslēgtu Latviju (Baltiju) no sava maiņstrāvas frekvences uzturēšanas tīkla. Tādā gadījumā Latvijai būtu strauji jāpalielina elektrības ražošana Rīgas termoelektostacijās neatkarīgi no ražošanas pašizmaksas.

Ja Krievija tomēr paturēs Latviju tagadējā maiņstrāvas frekvences tīklā līdz 2025. gadam, kad Latvija apņēmusies pati atslēgties no šī tīkla, tad droši vien tikai tāpēc, ka būtisku kaitējumu Latvijai ar atslēgšanu nodarīt nav iespējams. Tāpēc Krievija rīkojas tieši otrādi - patur Latviju savā tīklā un nedod iespēju kādai no Latvijas valdībām iespēju ar godu norakstīt izšķērdīgajā gāzes pirkumā iztērēto naudu.

Vēl viens pērnā gada izdevumu postenis, no kura šogad pāri nav palicis gandrīz nekas, ir kovidizdevumi. Uz to rēķina valsts pāris gadus dzīvojusi lieliski. Par aizlienētas naudas plūdiem pateicīgie Saeimas vēlētāji 2022. gada rudenī pieckāršoja valdošās, t.i., premjera partijas “Vienotība” pārstāvniecību Saeimā. Toties tagad cilvēki sākuši pārdomāt, vai tiešām bija pareizi palielināt budžeta deficītu no salīdzinoši nelielajiem 150 miljoniem eiro 2019. gadā līdz 1,3 miljardiem eiro 2020. gadā un tālāk līdz 2,4 miljardiem eiro 2021. gadā. Šogad valsts centīsies atgriezties 2020. gada deficīta līmenī.

Kovidgadu budžetu deficīti jūtami palielinājuši valsts parādu. No 2008. gada ekonomiskās krīzes bedres Latvija izrāpās, palielinot valsts parādu līdz 8,6 miljardiem eiro 2010. gada beigās. Pirmskovida 2019. gadu valsts pabeidza ar 11,2 miljardu eiro parādu, bet pagājušo gadu - ar 17,7 miljardu eiro parādu klasifikācijā “centrālā valdība". Citā uzskaites sistēmā “vispārējā valdība” parāds tikai 15,9 miljardi eiro. Tomēr jebkurā parādu uzskaites versijā tie padara ļaudis nervozus. Tas rezultējās Saeimas vēlēšanās triumfāli uzvarējušā premjera nomaiņā jau pēc deviņiem viņa otrās valdība pastāvēšanas mēnešiem.

Aug prasības pensionāru un pašvaldību uzturēšanai

Iepriekšējo gadu prakse bija kaut daļēji paslēpt valsts pamatbudžeta deficītu aiz pārpalikumiem speciālajā (sociālajā) budžetā un pašvaldību budžetos. Pārpalikumi tur palikuši joprojām, taču acīm redzami sadiluši.

Speciālajā budžetā šā gada desmit mēnešos uzkrājušies 205 miljoni eiro ir par 167 miljoniem mazāk, nekā bija pagājušā gada desmit mēnešos. “Ņemot vērā pērn veikto straujo indeksāciju, izdevumi vecuma pensijām sasniedza 2,3 miljardus eiro, pieaugot par 337,9 miljonu eiro jeb 16,9%,”skaidro Finanšu ministrija. No vienas puses, indeksācija nekompensē inflāciju, kuras 12 mēnešu rādītājs Latvijā ilgāku laiku bija virs 20%. Tagad cenu pieaugums kļuvis lēnāks, bet straujās inflācijas periodā sasniegtais cenu līmenis nekur nav pazudis un jāapmaksā no tagadējiem ienākumiem, tajā skaitā no pensijām. No otras puses, pensiju indeksāciju apmērā, kas daudz maz salīdzināms ar inflāciju, var izskaidrot ne tik daudz ar pašu inflāciju, cik ar Saeimas vēlēšanām.

Arī pašvaldību budžetos kopumā (aritmētiski, nevis praktiski, jo pašvaldības nemet naudu tām kopējā krātuvē) desmit mēneši noslēgti ar pārpalikumu 65,6 miljonu eiro apmērā. Tas ļoti ievērojami - par 200 miljoniem eiro - mazāk, nekā bija pagājušajā gadā tajā pašā laikā. Pret naudas aizplūšanu no pašvaldībām visneizturīgākais izrādījies Rēzeknes pilsētas budžets.

Pašvaldību budžetos kopā ieripojuši par 187 miljoniem eiro jeb 6,9% vairāk nekā pirms gada, bet izripojuši par 388 miljoniem eiro jeb 15,9% vairāk nekā pirms gada. Pirmkārt, ievērojami pieauguši pašvaldību budžeta izdevumi atlīdzībai atbilstoši minimālās algas paaugstināšanai no 500 eiro līdz 620 eiro no 2023. gada 1. janvāra. Otrkārt, izdevumi pedagogu atalgojumam auguši par 198 miljoniem eiro jeb 17,7%. Daļa no izdevumiem un to kāpuma tiek segta ar valsts mērķdotācijām, daļa - tikai uz pašvaldību rēķina. Treškārt, pašvaldībām jāsedz inflācijas radītie sadārdzinājumi gan savu iestāžu uzturēšanā, gan sociālajā palīdzībā iedzīvotājiem.

Pašvaldību budžetos, līdzīgi kā valsts budžetā, ir sagaidāms izdevumu pieaugums gada pēdējos mēnešos, pašvaldībām veicot gala norēķinus par piegādātajām precēm un pakalpojumiem. Tāpēc ir bažas par pierastā naudas pārpalikuma pārvēršanos iztrūkumā ne vienā vien pašvaldībā un varbūt pašvaldībām kopumā.

Inflācija palielina naudas apriti

Valsts izdevumu pieaugumu prasošā inflācija nodrošina valstij arī papildu (virsplāna) ieņēmumus vismaz nominālā izteiksmē, ja neņem vērā naudas pirktspējas zudumu.

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumos desmit mēnešos sasniegtie 12,8 miljardi eiro ir par 1,2 miljardiem eiro jeb 10,3% vairāk nekā 2022. gada desmit mēnešos. Tajā skaitā nodokļu ieņēmumi auguši par 997 miljoniem jeb 10,6%.

Viena no naudas āderēm valstij bijusi atalgojuma palielināšana. Ar nodokļiem apliktais atalgojuma kopapjoms šā gada deviņos mēnešos audzis par 13,3%, vienlīdz strauji palielinoties gan privātajā, gan sabiedriskajā sektorā visās lielākajās tautsaimniecības nozarēs. Taču šā gada trešajā ceturksnī sācis samazināties nodarbināto skaits, kas brīdina par problēmām pārskatāmā nākotnē.

Pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi šā gada desmit mēnešos sasnieguši 3,3 miljardus eiro, kas par 429 miljoniem jeb 14,1% virs pērnā gada desmit mēnešu līmeņa. Tomēr arī šajā sadaļā Finanšu ministrija saņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta brīdinājumu par ieņēmumu pieauguma tempu sabremzēšanos vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarēs.

Kopbudžeta nenodokļu ieņēmumi 921 miljona eiro apmērā šogad uzrāda pieaugumu par 184 miljoniem eiro jeb 25%, ko pamatā noteikuši valsts lielāko kapitālsabiedrību dividenžu maksājumi. Tā, lūk, “Latvenergo” atdevis valstij 134 miljonus eiro, kas ir par 63,8 miljoniem eiro jeb divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā. Tādējādi valsts guvusi kaut daļēju kompensāciju energoresursu cenu lēciena radītajiem izdevumiem.

Eiropas Centrālā banka inflācijas apkarošanas nolūkā noorganizējusi depozītprocentu likmju kāpumu, kas ļāvis valstij ar depozītiem un kontu atlikumiem nopelnīt gandrīz 52 miljonus eiro. Diemžēl šie ieņēmumi mazāki nekā izdevumu pieaugums par valsts parāda apkalpošanu.

Novērtē šo rakstu: