Alūksnē bērnu deju kolektīva dalībniekiem jāsponsorē vadītājas ģimenes ceļojums uz Austrāliju?
PIETIEK14.05.2017.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Alūksnes pašvaldības bērnu un jaunatnes centrā (AJBC) darbojošās deju grupas Enku Drenku dalībnieku vecākiem ne tikai jāmaksā ikmēneša dalības maksa, bet arī jāsponsorē deju kolektīva vadītājas ceļojums uz Austrāliju kopā ar vīru. AJBC vadītāja gan kategoriski norobežojas no līdzekļu vākšanas deju kolektīva vadītājas lidojumam uz tālo kontinentu un apgalvo, ka esot aicinājusi šādu akciju neveikt.
Enku Drenku ir vienīgais bērnu tautas deju kolektīvs Alūksnē. “6.maijā ar lielu koncertu tika svinēta 25 gadu jubileja šim kolektīvam. Viss ir skaisti un saprotami, ja nebūtu rūgta darvas piliena šajā medus podā. Skolotājai ir radinieki Austrālijā, kurus viņa šogad vēlas apciemot, un sakarā ar to viņas meita Anete Kaktiņa bez vecāku kopsapulces un informēšanas sāka vākt no bērniem naudu „dāvanai” skolotājai šajos svētkos. No mazāko grupu dalībniekiem 3 eur, no lielajiem 5 eur. Kopā deju kolektīvu apmeklē 340 bērni,” par naudas vākšanu vadītājas ceļojumam informē kāds Pietiek lasītājs.
Savu daļu maksājusi arī bijušie dalībnieki. “Es, protams, atbalstu pateicības dāvanas, bet ne jau tādos apmēros un tādiem mērķiem. Vai pedagogam vispār ir korekti un ētiski pieņemt tik lielas naudas dāvanas? Galu galā bērni jau paši nepelna!” ir sašutis lasītājs.
Kad vecāki vērsušies pie ABJC vadītājas Evas Aizupes, viņa ar sašutumu norādījusi, ka ziņas par naudas vākšanu atbilst patiesībai. “Viņa esot sazinājusies ar Aneti un kategoriski aizliegusi to darīt, bet naudas vākšana turpinājās. Uzskatu, ka tas ir nekorekti un neētiski skolotājai to pieņemt. Vecākiem nav jānodrošina šādi skolotājas izklaides izdevumi,” pauž Pietiek lasītājs.
Īpaši neētiski šāda ziedojumu vākšanas skolotājas eksotiskajam ceļojumam bērnu vecākiem šķiet tādēļ, ka vecāki maksā dalības maksu par bērna deju apmeklējumu. Mazajiem mēneša maksa ir pieci eiro, bet skolniekiem – trīs eiro. Turklāt skolotāja saņem algu par savu darbu ar bērniem. “Maksājam par apavu remontiem, vainagu uzlabošanu, tērpu iegādi, kas paredzēti mēģinājumiem, ziemassvētku un dzimšanas dienas dāvanām skolotājai. Tā nu beigās sanāk, ka mums vēl šis ceļojums jāapmaksā,” neizpratnē par naudas vākšanu ir lasītājs.
Alūksnes Bērnu un jauniešu centra vadītāja savukārt Pietiek apgalvo, ka ABJC nemaz neesot organizējis un veicis naudas vākšanu pedagogu dāvanām. “Vecāki pirms konkursa vērsās pie direktores Evas Aizupes, kas pauda viedokli, ka tā ir vecāku iniciatīva un ABJC neatbalsta to. Tā ir vecāku brīva izvēle, ko ABJC vadība nevar ietekmēt,” pauž Aizupe. Viņa arī esot aicinājusi naudas vākšanu pārtraukt, taču apgalvo, ka vecāku iniciatīvu nevar apturēt.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
