Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem
VARAM03.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam Gunāram Bauzem-Krastiņam paskaidrojumus par Valsts kontroles (VK) veiktajā pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir iepazinusies ar VK ziņojumu "Kā darbojas un saimnieko viena no Latvijas bagātākajām pašvaldībām - Garkalnes novada pašvaldība?".
Kā liecina ziņojumā pieejamā informācija, Garkalnes domes vadība ilgstošā laika periodā sistemātiski ir pārkāpusi pašvaldību darbību reglamentējošos likumus, kā arī domes vadība un deputāti nav ievērojuši pašu pieņemtos saistošos noteikumus.
VK ziņojumā konstatētie dati, ka Garkalnes domē bez tiesiska pamata un neekonomiski kopsummā ir izlietoti vismaz 4,6 milj. eiro, tai skaitā neatbilstoši normatīvo aktu prasībām - 3,8 milj. eiro, bet neekonomiski - 766 tūkst., ir satraucoši.
Tas, ka pašvaldības vadība 2017.gadā un 2018.gadā kopumā ir faktiski iztērējusi par 3,4 miljoniem eiro vairāk, nekā Garkalnes dome bija apstiprinājusi budžetā, liecina par vāju un nekontrolētu finanšu uzraudzību par budžeta līdzekļu izlietojumu.
VARAM arī vairākkārt no Garkalnes domes opozīcijas deputātiem ir saņēmusi sūdzības par domes vadības darbu, tai skaitā informācijas slēpšanu no deputātiem. Tikai pēc VARAM iejaukšanās dome ir izsniegusi nepieciešamo informāciju. Arī VK šo pārkāpumu ir konstatējusi ziņojumā - dome neizziņo domes sēžu darba kārtības, un nav publiskoti vismaz 16 domes lēmumi, kas, cita starpā, pieņemti par finansiāla atbalsta piešķiršanu, uzņemtajām ilgtermiņa saistībām un darbinieku algām.
Garkalnes domes deputāti trīs gadu laikā, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, nav ievērojuši pašu izdotos saistošos noteikumus, tādejādi samazinot pašvaldības budžeta ieņēmumus par 137 tūkst. eiro.
Ministrija arī vērtēs, vai Garkalnes domes priekšsēdētājs, kurš reizē ir kapitāldaļu turētāja pārstāvis "Garkalnes ūdens", ir nodrošinājis efektīvu un ekonomisku kapitālsabiedrības darbības pārvaldību atbilstoši likumu prasībām.
Ministrs Juris Pūce: "Valsts kontroles ziņojums Garkalnes pašvaldībā atklāj likuma pārkāpumus dažādās pašvaldības atbildības jomās. Kā liecina ziņojums, pārkāpumi ir atkārtojušies sistemātiski, kas rada pamatotas bažas, vai pašvaldība pārstāv nodokļu maksātāju intereses. Ministrija steidzami pieprasa paskaidrojumus no Garkalnes pašvaldības, kā arī pieprasām nekavējoties mazināt visus iespējamos korupcijas riskus, uzlabot pārvaldību un īstenot pietiekamu kontroli pār savu budžetu un kapitālsabiedrībām, sekojot esošajai likumdošanai un VK ieteikumiem."
Iespējams, domes priekšsēdētājs savā rīcībā ir pārkāpis likumu "Par pašvaldībām", likumu "Par pašvaldību budžetiem", Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu, Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu.
Saskaņā ar likuma "Par pašvaldībām" 93.pantu otro daļu, domes priekšsēdētājam septiņu dienu laikā pēc tam, kad saņemts vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pieprasījums, ir pienākums sniegt rakstveida paskaidrojumu par pieļautajiem Satversmes, likumu un Ministru kabineta noteikumu pārkāpumiem vai arī par tiesas sprieduma nepildīšanas iemesliem. Likuma "Par pašvaldībām" 93.panta pirmā daļa nosaka, ja domes priekšsēdētājs nepilda likumos noteiktos pienākumus, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs pēc tam, kad ir saņemts attiecīgā domes priekšsēdētāja paskaidrojums, ar motivētu rīkojumu var atstādināt viņu no amata pienākumu pildīšanas.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
