Prokuratūra nolemj atjaunot kriminālprocesu pret „smagi cietušo” bijušo bāreņu nama audzēkni
Lato Lapsa21.06.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc publikācijas par notikumiem Salas novada bāreņu nama Līkumi un to vienpusējo atspoguļojumu sabiedriskajos medijos prokuratūra ir nolēmusi atjaunot kriminālprocesu, kurā aizdomās par bāreņu namā notikušu seksuālu vardarbību tika turēts tā audzēknis Aivis Berģis
Sabiedriskie mediji Aivi Berģi. bija iztēlojuši par vienu no tiem bāreņu nama iemītniekiem, kas savulaik esot vissmagāk cietuši no Līkumu (tagad Saulstari) vadības brutalitātes un patvaļas.
Nu jau 22 gadus vecajam Aivim Berģim. sabiedriskais radio bija devis faktiski neierobežotas iespējas izteikties par bijušo bērnunama vadītāju un par „vairākām vardarbīgām un pazemojošām epizodēm”, kuru dēļ viņam esot „joprojām nepieciešama regulāra psihologa palīdzība”.
Taču pēc tam noskaidrojās, ka pret Aivi Berģi laikā, kad viņš uzturējies bāreņu namā, tikušas ierosinātas vismaz divas krimināllietas. Par Sarkanā Krusta mītnes dedzināšanu un aplaupīšanu Jēkabpils rajona tiesa Aivim Berģim 2012. gada oktobrī piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu
Savukārt 2013. gada pavasarī pret viņu tika sākts kriminālprocess aizdomās par seksuālu vardarbību pret rīcībnespējīgu puisi, kas bijis gados jaunāks bāreņu nama iemītnieks. Šis kriminālprocess Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldē tika „izmeklēts” vairāk nekā četrus gadus un pagājušā gada jūlijā izbeigts publiski neizskaidrotu apsvērumu dēļ.
Šī kriminālprocesa sākotnējā izmeklētāja Inita Nereta, kura 2014. gada pavasarī devās izdienas pensijā, Pietiek norādīja: viņa nedrīkstot atklāt notikušā detaļas kā izmeklēšanas noslēpumu, taču varot apliecināt, ka pierādījumi kriminālprocesā par rīcībnespējīgā nepilngadīgā puiša seksuālo izmantošanu bijuši ļoti pārliecinoši.
Pēc tam, kad Pietiek publicēja plašu aprakstu par notikušo, prokuratūra ir atcēlusi policijas 2017. gada 12. jūlija lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu. Nekādu plašāku informāciju prokuratūra nesniedz, taču atzīst, ka atjaunotais kriminālprocess ir nosūtīts Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldei tālākas izmeklēšanas organizēšanai.
Raksts pirmoreiz publicēts Latvijas Avīzē.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.