Iesaki rakstu:

Aptuveni 9000 eiro mÄ“nesÄ« – Rail Baltica bÅ«vÄ“tāju pašreizÄ“jās vadÄ«tājas Baibas Rubesas iespaidÄ«gās mÄ“nešalgas apmÄ“rus aprÄ“Ä·ināt nav pārāk grÅ«ti. Taču noskaidrot, par ko tieši tiek maksāta šÄda alga, kas ir trÄ«sreiz lielāka nekā valdÄ«bas vadÄ«tāja atalgojums, izrādās faktiski neiespÄ“jami.

Caurspīdīgums ar defektu

Ja ir lieta, ko patÄ«k pieminÄ“t pirms gada amatā apstiprinātajai jaunās ātrgaitas dzelzceļa lÄ«nijas Rail Baltica bÅ«vÄ“tāja - triju Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail, AS valdes priekšsÄ“dÄ“tājai un izpilddirektorei Baibai Rubesai, tad tas ir caurspÄ«dÄ«gums, ko viņa nodrošināšot kopuzņēmuma vadÄ«bā un darbÄ«bā.

„RB Rail nodrošinās atbilstošu projekta vadÄ«bu, kas garantÄ“s caurspÄ«dÄ«gu un efektÄ«vu projekta Ä«stenošanu, kā arÄ« labu un efektÄ«vu biznesa praksi,” B. Rubesa paziņoja pagājušÄ gada septembrÄ«, parakstot 442 miljonu eiro Eiropas SavienÄ«bas lÄ«dzfinansÄ“juma saņemšanu Rail Baltica projekta attÄ«stÄ«bas pirmajam posmam.

Taču ir tÄ“mas, attiecÄ«bā uz kurām RB Rail valdes priekšsÄ“dÄ“tājas apsolÄ«tais caurspÄ«dÄ«gums izbeidzas, un pirmām kārtām tas attiecas uz visu, kas saistÄ«ts ar uzņēmuma vadÄ«bas atalgojumu, funkcijām un pienākumiem – it Ä«paši uz viņas pašas atalgojumu un atbildÄ«bu.

Pat pÄ“c atkārtotām norādÄ“m uz bieži pieminÄ“to caurspÄ«dÄ«gumu B. Rubesa Pietiek nevÄ“las atklāt ne to, kāds ir viņai noteiktais mÄ“neša atalgojums, ne to, kas un pÄ“c kādiem kritÄ“rijiem to ir noteicis un kas un cik bieži izvÄ“rtÄ“ tā pamatotÄ«bu, - vienÄ«gi telekanālam LNT viņa 13. septembrÄ« pavÄ“stÄ«jusi, ka tie esot „uz rokas apmÄ“ram 5000 eiro”. KlusÄ“ arÄ« abi padomes locekļi no Latvijas puses.

Alga – aptuveni 9000 eiro mÄ“nesÄ«

TomÄ“r, lai gan normatÄ«vie akti neuzliek par pienākumu B. Rubesai iesniegt amatpersonas deklarāciju, uzņēmuma gada pārskats kopā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskajā datu bāzÄ“ atrodamo informāciju sniedz daudz precÄ«zāku atrisinājumu RB Rail „lielajam noslÄ“pumam”.

VID datu bāzÄ“ ir atrodamas ziņas par nu jau bijušo RB Rail valdes locekli EdvÄ«nu BÄ“rziņu, kurš uzņēmumu vadÄ«ja no tā dibināšanas 2014. gada novembrÄ« lÄ«dz pagājušÄ gada 30. oktobrim.

Kā rāda VID dati, 2014. gadā E. BÄ“rziņš uzņēmumā RB Rail „u.c. ienākumos” ir saņēmis 10 869 eiro, bet pÄ“rn – 49 318 eiro, kas kopā ir 60 187 eiro pirms nodokļu nomaksas vai vidÄ“ji 5200 eiro mÄ“nesÄ«.

Savukārt B. Rubesa par valdes locekli kļuva 2015. gada 30. oktobrÄ«, un viņas atalgojums „caurspÄ«dÄ«gajā” uzņēmumā tiek slÄ“pts, taču RB Rail pārskats par laiku no 2014. gada 12. novembra lÄ«dz 2015.gada 31. decembrim rāda, ka šajā laikā kopÄ“jā atlÄ«dzÄ«ba valdes locekļiem ir bijusi 78 301 eiro.

No šÄ«s summas atņemot E. BÄ“rziņam izmaksāto (pirms nodokļiem) summu – 60 187 eiro, sanāk, ka B. Rubesas atalgojums 2015. gada divos mÄ“nešos ir bijis 18 114 eiro – tātad nedaudz vairāk nekā 9000 eiro mÄ“nesÄ« jeb apmÄ“ram 6200 eiro pÄ“c nodokļu nomaksas.

Noslēpumainais amata apraksts?

ŠÄ« RB Rail vadÄ«tājas mÄ“nešalga ir vairāk nekā trÄ«s reizes lielāka nekā Latvijas Ministru prezidenta vidÄ“jie mÄ“neša ienākumi (piemÄ“ram, Laimdota Straujuma mÄ“nesÄ« saņēma 2900 eiro pirms nodokļu nomaksas) un vairāk nekā dubulti pārsniedz Valsts prezidenta ikmÄ“neša ienākumus.

ŠÄds atalgojums bÅ«tu attaisnojams un pamatots, ja it kā caurspÄ«dÄ«gi vadÄ«tā uzņēmumā tam pretÄ« stāvÄ“tu skaidrs un detalizÄ“ts amata apraksts – kādas funkcijas veic un kādu atbildÄ«bu uzņemas šÄ«s 9000 eiro mÄ“nešalgas saņēmÄ“ja.

Taču realitāte ir cita - no uzņēmuma vadības reakcijas rodas iespaids, ka B. Rubesas amatam vispār nav ne noteikti konkrēti pienākumi un atbildība, ne arī sastādīts un apstiprināts oficiāls amata apraksts.

Tādu nespÄ“j uzrādÄ«t pats uzņēmums, un uz jautājumiem par amata apraksta eksistÄ“šanu klusÄ“ ne tikai pati B. Rubesa, bet arÄ« uzņēmuma padomes loceklis Kaspars Briškens, kurš turklāt šajā amatā ir bijis arÄ« laikā, kad B. Rubesa tika pieņemta darbā.

LÄ«dz ar to vienÄ«gais publiskais dokuments šajā jomā ir RB Rail statÅ«ti, taču tajos ir vienÄ«gi norāde, ka „valdes locekļiem ir jābÅ«t tādai izglÄ«tÄ«bai un zināšanām, kādas ir nepieciešamas viņu pienākumu pildÄ«šanai un nevainojamas biznesa reputācijas nodrošināšanai”.

StratÄ“Ä£ija – pašiem darÄ«t iespÄ“jami mazāk

TikmÄ“r Iepirkumu uzraudzÄ«bas biroja datu bāze rāda, ka kopš B. Rubesas kļūšanas par RB Rail valdes priekšsÄ“dÄ“tāju uzņēmuma vadÄ«ba aizvien intensÄ«vāk cenšas iespÄ“jami daudz darba nodot ārpakalpojumu sniedzÄ“jiem, liekot uzdot jautājumu – ko tad darÄ«s paši uzņēmuma vadÄ«tāji.

Kaut gan uzņēmumam ir sava labi atalgota „komunikācijas un sadarbÄ«bas ar valsts iestādÄ“m vadÄ«tāja” Ilze Rassa, nule ir noslÄ“dzies iepirkums, kurš apliecina – stratÄ“Ä£iju uzņēmuma komunikācijai ar sabiedrÄ«bu RB Rail vadÄ«ba nav vÄ“lÄ“jusies izstrādāt un attÄ«stÄ«t pati, bet nodod to ārpakalpojuma sniedzÄ“jiem. LÄ«dzÄ«gi ir arÄ« ar dizaina pamatlÄ«niju izstrādi un juridiskajiem pakalpojumiem, kuru sniegšanai par kopumā 120 000 eiro piesaistÄ«ti veseli pieci advokātu biroji.

Tāpat ir izrādÄ«jies, ka labi atalgotā valdes priekšsÄ“dÄ“tāja un izpilddirektore ar „ilggadÄ“jo pieredzi nozÄ«mÄ«gu starptautisku projektu vadÄ«šanā” pati nevÄ“las nopÅ«lÄ“ties arÄ« ar uzņēmuma biznesa plāna un stratÄ“Ä£ijas izstrādi: tā vietā RB Rail vadÄ«ba ir gatava atvÄ“lÄ“t aptuveni 300 000 eiro (plus PVN), lai šo biznesa plānu tās vietā izstrādātu kāds ārpakalpojuma sniedzÄ“js.

Vai varÄ“tu bÅ«t, ka arÄ« RB Rail vadÄ«tājas iepriekšÄ“jās darba vietas (piemÄ“ram, Statoil) sava biznesa plāna – viena no vissvarÄ«gākajiem kompānijas darbÄ«bas dokumentiem - izstrādi uzdeva veikt trešajām personām, bet, ja ne, kāpÄ“c tā nolemts rÄ«koties attiecÄ«bā uz RB Rail? Sniegt skaidri atbildi uz šo jautājumu nevÄ“las ne B. Rubesa, ne arÄ« I. Rassa. Savukārt LNT B. Rubesa ir skaidrojusi, ka runa esot par dažādiem biznesa plāniem.

TikmÄ“r pazÄ«stamais uzņēmÄ“js Normunds Bergs šo situāciju Pietiek komentÄ“ šÄdi: „Gan lielos uzņēmumos, gan valsts iestādÄ“s, lai nebÅ«tu jāuzņemas atbildÄ«ba, labāk ir samaksāt konsultantam. PatiesÄ«bā, ja uzņēmuma vadÄ«ba nav spÄ“jÄ«ga izstrādāt uzņēmuma stratÄ“Ä£iju vai plānu, tad tā nav kompetenta.”

Raksts pirmoreiz publicēts laikrakstā Diena.