"Vienotības" pārstāvis bēg no nodokļu parādiem ar privātpersonas maksātnespēju
PIETIEK29.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ikšķiles novada domes priekšsēdētājs, partijas Vienotība Ikšķiles nodaļas vadītājs Indulis Trapiņš iesniedzis fiziskas personas maksātnespējas pieteikumu, lai tiktu vaļā no Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinātā nodokļu parāda, kas radies, nemaksājot nodokļus par nekustamo īpašumu pārdošanu. Vienotības ētikas komisijas pārstāve uzsver, ka, pēc partijas domām, visiem nodokļiem jābūt samaksātiem un partijai tas ir ļoti svarīgi.
„Tas ir ļoti slikti, mēs par to cīnāmies, lai būtu viss nomaksāts, jo tad jau mēs nevaram valstī neko nomaksāt, ne skolotājiem, nevienam. Protams, ir ļoti grūti, bet jādara,” jautāta, kā Vienotības ētikas komisija vērtē šo partijas biedra soli, Pietiek trešdien sacīja ētikas komisijas pārstāve Marija Balcere. Viņa gan par šo Trapiņa soli izkļūšanai no valsts parādnieku saraksta nebija neko dzirdējusi.
Trapiņš Pietiek skaidroja, ka gaidījis izmaiņas Maksātnespējas likumā, ar kurām saīsināts maksātnespējas process, un, tā kā grozījumi likumā 1.martā stājušies spēkā, iesniedzis pieteikumu tiesā, jo neredz citu iespēju, kā izkļūt no parādu jūga, kas uz viņa gulst jau no 2008.gada, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis viņa privāto auditu un veicis nodokļu uzrēķinu.
„Tā dzīvē sanāk, man nav citu variantu, kā sakārtot savu dzīvi. Man nav nekas slēpjams, esmu publiska persona. Šī lieta ir saistīta ar savulaik veiktiem nekustamā īpašuma darījumiem,” iemeslus maksātnespējas pieteikumam klāstīja Ikšķiles mērs. Viņš savulaik pārdevis sev piederošos zemesgabalus, kuriem nekustamā īpašuma burbuļa laikā krietni augušas cenas, bet pēc tam VID to traktējis kā saimniecisko darbību un uzlicis nodokļa uzrēķinu. (Šādā situācijā Latvijā nonāca daudzi simti, varbūt pat tūkstoši nekustamo īpašumu pircēju - pārdevēju.)
Viņš tiesājies ar VID, pat mēģinājis panākt savu taisnību Cilvēktiesību tiesā, kas gan viņa prasību noraidījusi, jo nodokļu jautājumi, pēc tiesas ieskatiem, ir katras valsts iekšējā lieta.
Zemi Trapiņš īpašumā esot ieguvis kā tā dēvētais Breša zemnieks, vēlāk pārtraucis lauksaimniecisko darbību, tādēļ nolēmis zemi pārdot, īpaši tādēļ, ka zemes cenas Pierīgā krietni augušas. Trapiņš bijis pārliecināts, ka valstij neko nav parādā, jo par darījumiem maksājis valsts nodevu. Taču pēc privātā audita atklājies, ka VID ieskatā viņam jāmaksā arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis.
Kopā ar nokavējuma naudu nodokļa parāds aprēķināts vairāk nekā 100 tūkstošu eiro apmērā. Pēc Trapiņa teiktā, nodokļu uzrēķins pat esot par 40% lielāks nekā no zemes pārdošanas iegūtā summa.
Lai gan tiesu izpildītājs jau sācis iekasēt 30% no viņa algas, tomēr parāda summa turpinot augt, līdz ar to viņš neredzot citu iespēju, kā izkļūt no parādu jūga. Pašlaik viņam nekādi nekustamie īpašumi nepiederot, līdz ar to maksātnespējas procesā tie netiks pārdoti.
Īsi pēc VID uzrēķina uzlikšanas viņš ar sievu noslēdzis laulību līgumu par visas mantas šķirtību, kā arī pārrakstījis sev piederošo uzņēmumu SIA Akno uz sievas vārda.
Saskaņā ar Trapiņa amatpersonas deklarāciju par 2014.gadu viņam kā vienīgajam īpašniekam pieder zemnieku saimniecība Strūdzenieki. Parādsaistības jaunākajā deklarācijā viņš nav norādījis.
Deklarācijā par 2008.gadu norādīts, ka viņš no nekustamā īpašuma un sava īpašuma pārdošanas saņēmis 8000 latu (11,4 tūkstošus eiro). Savukārt deklarācijā par 2007.gadu redzams, ka Trapiņš no nekustamā īpašuma pārdošanas guvis 132 931 latus (189 143 eiro) lielus ieņēmumus, bet 2006.gadā – 97,7 tūkstošu latu (139 tūkstošu eiro) ienākumus.
Jau pēc nodokļu uzrēķina saņemšanas – 2011.gadā - Trapiņa dēls Jānis, kuram tolaik bija 21 gads un kurš bija ar prāviem zaudējumiem strādājošā ģimenes uzņēmuma Akno izpilddirektors, ziedoja Jaunajam laikam 2500 latus (3557 eiro).
Pietiek jau ziņoja, ka Trapiņš spējis ziedot, neraugoties uz to, ka uzņēmuma darbība nav uzskatāma ne par apjomīgu, ne par veiksmīgu: tā apgrozījums no 29 538 latiem (42 tūkstoši eiro) 2009. gadā sarucis trīskārt – līdz 9939 (14,1 tūkstoši eiro) gadiem 2010.gadā. Turklāt, ja vēl 2009. gadā gūta neliela – 4904 latu (6977 eiro) peļņa, tad 2010.gadā jau strādāts ar zaudējumiem divu trešdaļu apgrozījuma apjomā – tie sasnieguši 6337 latus (9016 eiro).
Toreiz Indulis Trapiņš par dēla ziedojumiem neko nevēlējās teikt. Tolaik viņš bija deklarējis 12 tūkstošu eiro parādu.
Kā liecina ziņu aģentūras LETA arhīvs, 2001.gadā Indulim Trapiņam piederēja mājas Strūdzenieki Ogres rajona Ikšķiles pilsētas lauku teritorijā, zeme 60,4 ha platībā Ogres rajonā Ikšķiles pilsētā ar lauku teritoriju, ferma Kalnstariņi un visas SIA Strūdzenieki kapitāla daļas.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.