Atbalsts futbolam – sabiedriskā indulgence
Dainis Lemešonoks, īpaši PIETIEK23.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pat cilvēkam, kurš atrodas vairāk nekā tālu no Latvijas Futbola federācijas funkcionāru savstarpējam intrigām (piemēram, man), kļūst skaidrs: sevis un sporta veida reputācijas saglābšanas vārdā šai organizācijai nāksies norīt dažus kraupainus krupjus.
LFF biedriem faktiski nav citas izvēles kā sakost zobus un iebalsot par tās vadītāju uzņēmēja Māra Martinsona “avataru” Kasparu Gorkšu, bijušo valstsvienības kapteini. Ņemot vērā FK Liepāja/Mogo ģenerālsponsora un valdes locekļa nopietnās problēmas ar likumsargiem, šis ir riskantākais pārmaiņu piedāvājums. Tomēr vienlaikus tas man šķiet pietiekami pārliecinoši argumentējams.
Latvijas futbola valstsvienības un federācijas labo slavu mūsu sabiedrības (un valsts varas) acīs pilnībā iznīcināja pazemojošais zaudējums komandai no Gibraltāra – britu kolonijas ar 32 tūkstošiem iedzīvotāju. Panīkums netiks pārvarēts, turpinot LFF funkcionāru slēgtā lokā draudzīgi apsaimniekot federācijas 7,5 miljonu eiro lielo budžetu (ko par deviņām desmitdaļām veido UEFA un FIFA maksājumi). Izrāvienam vajadzēs ne tikai šo naudu. Nāksies atrast papildu investīcijas pašu mājās – tātad sponsorus, kam Latvijas futbola sakopšanā nebūtu žēl ieguldīt ievērojamus privātos līdzekļus.
Caurumainā maisā, kādā patlaban ir pārvērtusies LFF un kāda tā riskē palikt, neviens sponsors no laba prāta savu naudu nebērs. Viņiem ir vajadzīga pozitīva rezultāta garantija. Tāpēc LFF prezidenta vēlēšanām jābūt spēlei ar atklātām kārtīm – tajās neizvairoties no nepatīkamā jautājuma, kā organizācijai finansēt savu gaišo nākotni.
Martinsonam ir pieejami līdzekļi, jau iespaidīga pieredze sporta finansēšanā, tāpat iespējas iesaistīt Latvijas futbola spēcināšanā savs biznesa partnerus vai citus ietekmīgus cilvēkus. Viņa protežētajām publiskajām personām – Liepājas futbolkluba vadītājam Mārim Verpakovskim un LFF prezidenta amata pretendentam Gorkšam – ir gan tīkams publiskais veidols, gan sapratne par latvju futbola vainām, gan reformu programma un personiskās ambīcijas iemīt Latvijas sporta vēsturē vēl paliekošākas pēdas.
Iespējams, daudziem federācijā un ārpus tās Martinsons patlaban šķiet pārāk odioza figūra. Sasienoties ar viņu, tiek garantēts troksnis masu medijos un iespēja piedzīvot varas nelabvēlību. Nerunājot nemaz par to, ka Gorkšs un Verpakovskis atklāti sola iesūnojušiem aksakāliem “sarīkot audriņus”. Taču krīzes pārvarēšanai Latvijas futbolā ir vajadzīgi neordināri risinājumi un neordināri cilvēki.
Savu kaislību uz futbolu un apņēmību uzņemties par to atbildību Martinsons jau ir acīmredzami apliecinājis vērienīgajā Gorkša priekšvēlēšanu kampaņā. Kā man ziņoja radi, iespējams, pat atjaunotā Jaunmārupes pamatskolas sporta laukuma svinīgā atklāšana tikusi vilcināta, lai tā ideāli saskaņotos ar kandidāta publicitātes vajadzībām. Diez vai Gorkša paša spēkos būtu ko tādu panākt! Tāpat diez vai viņam vienam pietiktu dūšas sākt smagu “kompromatu karu” ar konkurentu. Kādi vēl patiesa entuziasma pierādījumi vairs būtu vajadzīgi?
Fin-tech biznesa līdera sniegts atbalsts viņa cilvēku vadītai LFF kļūtu par abpusēji izdevīgu darījumu – Latvijas futbols saņemtu akūti nepieciešamo attīstības impulsu, savukārt uzņēmējs tādā veidā sabiedrības acīs iegūtu diezgan efektīvu indulgenci pret viņam izvirzītām apsūdzībām. Tik tiešām, roka roku mazgā…
Domāju, ka valsts politisko varu (un pastarpināti caur to – arī latvju Temīdu) patiešām labvēlīgi iespaidotu Martinsona izvēlētā “vainas nolīdzināšana”, brīvprātīgi iesaistoties visai dārgos “sabiedriskos darbos”. Jo futbola un tā valstsvienības nozīmi valsts starptautiskās reputācijas veidošanā neapstrīdēs neviens. Svēta lieta, nevis kaut kāds par nerezidentu naudu (vairs ne)uzsliets laikmetīgās mākslas muzejs. Jo tas par lielām šausmām tradicionālo vērtību sargātajiem Saeimā ātri vien izrādītos vistīrākais “pediņu pūznis”, pilns ar tautu kaitinošiem bezformas kleksējumiem un ķiņķēziņiem...
PS. Pazemīgi pateicos mana iepriekšējā teksta skaitā necilo, bet vērtīgo komentāru rakstītājiem!
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.