E-veselības "pilnvērtīgā" palaišana atkal apliecina, ka tautai ir "poh...", kas mūsu valstī notiek
Oskars Bundža, ārsts13.01.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kopš 2.janvāra receptes, ko skaits ir apjomīgs un daždien tuvinās simtam, izrakstu pacientiem e-veselības sistēmā. Pareizāk, citā sistēmā, kas ir saprotamāka un ko manas darbavietas datorspeciālisti, nopietni piestrādājot, spējuši savienot ar e veselību, jo valsts piedāvātais produkts kopumā nav lietojams.
Ir pozitīvs moments; lai gan darbā jāpasēž ilgāk, jo procesi bremzējas, tomēr darbošanās kļuvusi mazāk intensīva; proti, laiks, kamēr recepte "kruķījas" pa sistēmu ir, pēc būtības, mans un pacienta brīvais laiks, kad mēs, nekaitinot visādu sertifikācijas institūciju kokgalvjus un ārstniecības uzraudzības institūcijas, a priori esam traktējami kā "cilvēki, kuri gaida" (recepti, transportu, labākus laikus; bet... kāda starpība...).
Rodas brīvs brīdis parunāt pat par klasisko literatūru. E-veselība ir personības attīstību tik veicinoša, ka šo to gribas citēt. Primāri tamlīdzīgās situācijās, šķiet, inteliģenti ļaudis atceras Jaroslavu Hašeku un viņa grāmatu četrās daļās "Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā".
Kurš savulaik obrlajtnantu Lukašu un Šveiku aizsūtīja uz fronti?
Hašeks grāmatas 1.daļas XV nodaļā izklāsta, ka "pulkvedis Frīdrihs Krauss fon Cillerguts bija apbrīnas cienīgs idiots"; stāstot par visparastākajām parādībām, viņš allaž taujāja, vai visi sapratuši primitīvākos jēdzienus; piemēram, tas ir logs, mani kungi, vai jūs zināt, kas ir logs; ceļu, kam abās pusēs ir grāvji, sauc par šoseju; jā, mani kungi; grāvis ir zināma strādnieku skaita izrakts padziļinājums; jā gan; to rok ar lāpstām; vai jūs zināt, kas ir lāpsta?
Pulkvedis slimoja ar izskaidrošanas māniju un nodevās tai ar tādu aizrautību, kā izgudrotājs stāstītu par savu izgudrojumu.
Viņš bija tik neglābjami stulbs, ka virsnieki jau pa gabalu bēga, lai nebūtu jāklausās, ka iela sastāv no bruģa un ietves, kas savukārt ir paaugstināta, akmeņiem noklāta josla gar namu fasādēm, bet ēkas otra puse no ietves nav redzama, par ko ikviens par pārliecināties, nostājies uz ietves. Reiz viņš demonstrēja šo interesanto mēģinājumu, bet tad, par laimi, pakļuva zem riteņiem. Kopš tās reizes stulbums pieņēmās, tāpēc viņš apturēja zemākus virsniekus uz ielas, lai iesāktu bezgalīgas sarunas par sauli, termometriem, cepumiem, logiem un pastmarkām.
Pateicoties draudzībai ar korpusa ģenerāli un citiem ne mazāk stulbiem valsts augstmaņiem, pulkvedis saņēma goda zīmes un ordeņus, tāpēc uzskatīja sevi par lielāko stratēģijas un citu militāro zinātņu teorētiķi.
Kāda mācība? Austroungārija drīz izzuda; kurā nespējnieku namā un kādos apstākļos mira pulkvedis fon Cillerguts, mēs nezinām.
Vai Latvijas valstij būs nākotne pēc simtgades svinībām - nezinu; vai sabiedrība šo nākotni patiesi vēlas - diskutabls jautājums. Faktiski reizi pa pieciem gadiem pastaigāt taututērpos Dziesmusvētkos var arī citas valsts teritorijā; sākotnēji citai valstij šāda tradīcija varētu šķist pat īpaši skaista (savulaik tā patika PSRS...); pēc dažiem gadiem tradīcijas pazušanu neviens nepamanīs.
Domāju, lielai daļai mūsu valsts iedzīvotāju nav apziņas gribēt savu valsti. Ir vēlme būt it kā pasargātiem "zem Krievijas, Eiropas vai Amerikas", vienalga... E-veselības "pilnvērtīga" palaišana ir tikai kārtējais apliecinājums, ka tautai, saprotamā valodā izsakoties, ir "poh...", kas mūsu valstī notiek; attīstīta nācija šādu produktu nepieņemtu.
Latvijas ļaudis ierasti veido augstu Valsts prezidenta reitingu sociālajās aptaujās, tomēr jau ilgstoši nespēj kopumā savākties, lai nelamātu aptiekāres, kuras nonākušas e-veselības sakarā līdzvērtīgā lomā kā par cenu neatbilstību pie preces un kasē tautas ieskatā atbildīgās galvenās vaininieces - lielveikalu kasieres. Nav dzirdēts, ka Latvijā deviņdesmit deviņos gados sabiedrība būtu iemācījusies, ka valsts politiku neveido ierindas darbinieki, bet vajadzētu šobrīd, piemēram, e-veselības sakarā, iedarbināt (aktīvi, reāli!) prokuratūru un citas tiesībsargājošās institūcijas.
Protams, nosvinēsim simtgades svinības; amatpersonas ar augstajiem reitingiem atkal kaut ko pamuldēs medijos, bet... vai mūsu valsts pašreizējajā formācijā ir patiesi kādam vajadzīga ilgtermiņā?!
Negatavās e-veselības darbības uzsākšana varbūt ir kauns Latvijas valdībai; tomēr vienlaikus tas ir arī kārtējais valdības triumfa pār Latvijas sabiedrību apliecinājums, zema sabiedrības brieduma kopumā kārtējais pierādījums. Žēl...
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
