Kad Jūrmalas deputāta sievai nākas šķirties no viena pašvaldības uzņēmuma amata, viņu ātri iekārto citā
Pietiek lasītājs19.04.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja valsts kapitālsabiedrībās un pašvaldību kapitālsabiedrībās valdes locekļa iecelšanai atklāts konkurss ir ar likumu (plašākā nozīmē) noteikta obligāta prasība, tad Jūrmalas pilsētas pašvaldībā tā ir izvēle. Un galvenais izvēles kritērijs ir nevis neatliekama nepieciešamība - pēkšņi atteicies no amata pienākumu pildīšanas vienīgais valdes loceklis, bet gan laulātā attiecības ar Jūrmalas pilsētas domē pārstāvētā politiskā spēka ZZS deputātu Jāni Lediņu.
Īpaši ietekmīgā ZZS deputāta Jāņa Lediņa, ietekmes izrādīšana, realizējot varas pozīcijas, ir iespaidīga.
11.10.2017 Jāņa Lediņa dzīvesbiedrene, sieva Ligita Maziņa tiek iecelta Jūrmalas pilsētas domes kapitālsabiedrībā SIA "Jūrmalas ūdens" par valdes locekli.
Tomēr, lai ieceltu dzīvesbiedreni Ligitu par valdes locekli, J. Lediņam bija jāveic mājas darbs: jāpierunā Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis grozīt Jūrmalas ūdens statūtus un izveidot JAUNU, trešā valdes locekļa amata vietu.
Tā arī notiek. Ārkārtas dalībnieku sapulcē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis vienpersoniski nolemj grozīt SIA "Jūrmalas ūdens" statūtus, izveidot trešā valdes locekļa amata vietu un iecelt L. Maziņu bez konkursa un jebkādiem citiem lietderības apsvērumiem par trešo valdes locekli. Viss tas norisinās vienā dienā.
Tā kā Gata Trukšņa lēmumam nav argumentācijas, tad novērtēt tā pamatojumu un atbilstību likumam nav iespējams. Atliek tikai secināt, ka tā ir koruptīva rīcība. Kamdēļ, lai neizpalīdz čomam, ar kuru katru dienu Gatis spēlē golfu, ceļo uz Turciju un citām brīnišķīgām pasaules malām, kur golfs ir atbalstīts sporta veids, kā arī kā tad lai nepasaka paldies Jānim par Gata pozīcijas saglabāšanu ZZS rindās pēc visiem psihotropo vielu lietošanas nedarbiem.
Viss jau būtu labi, ja ne tas SIA "Jūrmalas ūdens" kolektīvs un tā modrā acs! Kura tomēr pamana, ka deputāta sieva sāk slēgt fiktīvus darījumus, pieņem darbā sava vīra labākā drauga bijušo sievu bez kompetences attiecīgā amata pienākumu veikšanai, aicina savu vīru, Jūrmalas pilsētas domes deputātu piedalīties iknedēļas darbinieku sanāksmēs ar neskaidru un likumā nenorādītu kompetenci.
Grūti iedomāties, kurā likumā ir ierakstīts, ka pašvaldības deputāts ir tiesīgs dot tiešus norādījumus kapitālsabiedrības darbiniekam, ko darbinieks drīkst teikt, ko darīt, kā pildīt savus darba un amata pienākumus, lai neiestātos negatīvas sekas.
Varas demonstrācijas norieta brīdis sākas, kad kapitāla daļu turētāja lēmumu pieņemšanas tiesības uz likuma pamata tiek izņemtas no Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumiem un pārceltas domes izpilddirektora pienākumos.
J. Lediņam nepaveicas. Izpilddirektors nespēlē golfu, iet katru dienu uz darbu un tāpat kā visas pārējās Latvijā esošās pašvaldības amatpersonas uzskata, ka valdes locekļi ir jāieceļ atklātā konkursā.
Pienāk liktenīgais 2020.gads: tiek izziņots SIA "Jūrmalas ūdens" valdes konkurss uz vakantiem 3 valdes locekļu amatiem, kur viens ir valdes priekšsēdētāja amats.
Protams, deputāta sieva piesakās, bet vienā brīdī pēkšņi izstājas no turpmākas dalības konkursā. Jo, kā izrādās, konkurss ir īsts un pavisam nopietns. Ir jāgatavojas, jāprezentē savas zināšanas un atbilstība. Ar to, ka tu esi deputāta sieva, izrādās, NEPIETIEK!
KO NU? Jāvelk konkursa norise, varbūt paveicas un līdz vēlēšanām varēs saņemt valdes locekles amata algu kā abonenta maksu. Alga kā abonenta maksa tiek saņemta faktiski līdz 2021.gada pašvaldību vēlēšanām, proti, 2021.gada 9.martam, neraugoties uz faktu, ka kopš pieteikšanās dalībai valdes konkursā L. Maziņa faktiski vairs neveica valdes locekles amata pienākumu izpildi.
2021.gada 11.marts: ieraksts Komercreģistrā, ka Ligita Maziņa atcelta no SIA "Jūrmalas ūdens" valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas.
Bet uztraukumam nav pamata. Deputāta sieva 2021.gada 9.martā tiek iecelta par valdes locekli Jūrmalas pilsētas pašvaldības sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka".
Iecelšanas nodrošināšanai tiek izmantota iepriekš rezultātu guvusī shēma. Proti, 2021.gada 9.martā tiek grozīti „Veselības un sociālās aprūpes centra – Sloka” statūti, palielinot valdes locekļu skaitu no viena uz diviem. Vēršama uzmanība, ka saskaņā ar Komercreģistrā reģistrēto informāciju kapitālsabiedrībai kopš tās ierakstīšanas komercreģistrā (2004.gada) ir bijusi tikai viena valdes locekļa amata vieta, proti, 17 gadus varēja veiksmīgi vadīt centru viens valdes loceklis.
Jaunizveidotajā valdes locekļa amata vietā tajā pašā dienā ieceļ bez konkursa deputāta sievu L. Maziņu. Kāda neatliekama nepieciešamība to ir spiedusi darīt vienas dienas laikā - gan veikt grozījumus statūtos, gan iecelt jaunizveidotā valdes locekļa amata vietā deputāta sievu –, protams, ka nav minēts. Ja tā padomā, kāda tā varētu būt? Ja nu vienīgais valdes loceklis pēkšņi ir miris...
Bet šeit nav tas gadījums. Un konkursam bija jābūt.
Neraugoties uz faktu, ka Ligita Maziņa ir iecelta par valdes locekli Jūrmalas pilsētas pašvaldības SIA "Veselības un sociālās aprūpes centrs - Sloka" valdes locekles amatā 2021.gada 9.martā, ieraksts Komercreģistrā tiek veikts tikai 2021.gada 31.martā, tādējādi pieļaujot gandrīz mēnesi ilgu periodu, kad ir sniegtas nepatiesas ziņas trešajām personām par aprūpes centra pārstāvjiem jeb paraksttiesīgajām personām. Visu pirms valdes loceklim Prolim Guntaram mainīts pārstāvības apjoms - no valdes loceklis uz priekšsēdētājs, no tiesības pārstāvēt atsevišķi uz kopā ar visiem.
Iespējams, tas ir saistīts ar pašvaldību vēlēšanu sarakstu iesniegšanu. Jo ieraksts Komercreģistrā parādījās ar brīdi, kad ZZS iesniedz deputātu kandidātu sarakstu 2021.gada pašvaldību vēlēšanām. Kurā deputāta sieva nav norādīta kā bezdarbniece, bet gan kā aprūpes centra valdes locekle.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
