Iesaki rakstu: 
Krievijas centieni teikt, ka tajās postpadomju valstīs, kuras ir izrāvušās no lāča apskāvieniem, viss ir slikti un ir neveiksmes stāsti, jau zināma lieta. Vēl tik nesen Putins plašsaziņas līdzekļos pārliecinoši klāstīja, ka Latvijas slimnīcās neesot ne zāļu, ne attiecīgās aparatūras.1
Visticamāk, ka tas tiek darīts ar divējādu nolūku. Pirmais, lai Krievijas iedzīvotājiem iestāstītu, ka ir valstis, kurās dzīve ir daudz sliktāka, otrais, lai attiecīgajās valstīs sētu neticību kā valstij, tā tās valdībai.
Nereti, lai apstiprinātu vienu vai otru apgalvojumu vai to noliegtu, nepieciešams salīdzināt tikai dažus rādītājus. Rezultātu pat nevajag komentēt, jo skaitļi pasaka visu. Protams, ka nevienā valstī nav ideālas situācijas, katrā savas nepilnības un uzlabojamas lietas. Līdz ar to, ja tiek teikts, ka citur ir slikti, pašiem ir jābūt daudz labākai situācijai, bet vai tā ir? Paskatīsim.
Tātad viens no rādītājiem ir iedzīvotāju ienākumi. Protams, ka izmaksas katrā valstī ir dažādas, bet tās nav pārāk lielas atšķirības.
Runājot par iedzīvotāju ieņēmumiem, to būtiskāko daļu sastāda darba alga, bet objektīvi izmērāmais kritērijs – minimālā alga. 2021.gadā minimālā alga Latvijā ir 500 euro2, bet Krievijā – 12 7923 rub (142,34 euro).
Vēl viens kritērijs – cik lielas ir minimālās pensijas. 2021.gadā Latvijā minimālā pensija ir 136 euro4, bet Krievijā – 100225 rub (111,51 euro).
Šajā laika posmā viens no svarīgiem indikatoriem ir, cik aktīvi valsts spēj vakcinēt savus iedzīvotājus. Atceroties, ka Krievija pirmā paziņoja kā par vakcīnas izgudrošanas, tā arī par vakcinācijas procesa uzsākšanu, un zinot, cik sarežģīti mums ar šo jautājumu iet, šķita, ka Krievijas dominance būs nepārprotama. Īpaši, ja atminamies skaļos Putina paziņojumus kā par vakcīnām, tā arī vakcinēšanos.
Ieraugot skaitļus – jutos, maigi sakot, šokēts. Tātad 2021.gada 4.maijā Latvijā pirmo vakcīnas devu bija saņēmuši 14,50 % iedzīvotāju, bet Krievijā – 8,55% iedzīvotāju6.
Nekādu komentāru, tikai skaitļi. Secinājumus katrs var izdarīt pats.
P.S. Tas gan neliegs sētas suņiem gaudot!
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/putins-izplata-melus-par-latvijas-slimnica-ar-covid-19-mirusa-drauga-arstesanu-zalu-nav-neka-nav.a398334/
2 https://lvportals.lv/skaidrojumi/323008-2021-gada-minimala-alga-500-eiro-kada-bus-stundas-likme-2020
3 https://www.26-2.ru/art/355750-mrot-s-1-yanvarya-2021-goda-rossii-tablitsa-po-regionam
4 https://lvportals.lv/skaidrojumi/323238-izmainas-socialaja-joma-2021-gada-2020
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
