Likumdošanas iniciatīva: par valsts un pašvaldības līdzekļu izlietojuma atklātumu
Jaunā konservatīvā partija21.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts un pašvaldību, arī to kapitālsabiedrību un nodibinājumu iepirkumi ir melnais caurums, kur bez pēdām tiek zagti un izsaimniekoti mūsu nodokļu naudas miljardi. Zagļi, izmantojot likuma nepilnības, savu noziegumu pēdas slēpj, sistēmiski kvalificējot izdarīto par komercnoslēpumu.
Rezultātā naudas izlietojuma tāmes nav pieejamas ne sabiedrībai, ne žurnālistiem. Tās nav pieejamas pat pašiem pašvaldību deputātiem. Atliek tik brīnīties par milzīgajām izmaksām, kas figurē iepirkumos un ārpus tiem, bet līdzekļu izlietojuma atšifrējumu iegūt nav iespējams.
Jāņa Ozola sagatavotie likuma grozījumi liegs noslepenot informāciju, kas saistīta ar pašvaldību, valsts un to kapitālsabiedrību un nodibinājumu līdzekļu izlietojumu. Jāpiebilst, ka valsts drošībai svarīgu informāciju turpinās sargāt likums par valsts noslēpumu. Turklāt atklātas konkursu uzvarētāju tāmes ļaus citiem komersantiem nākamajos konkursos piedāvāt vēl labākas cenas, tā godīgā konkurencē taupot līdzekļus arī nākamajos budžeta iepirkumos.
Re:Baltica lietā pret Rīgas domi tiesa ir atzinusi, ka tiesības piekļūt iestāžu rīcībā esošajai informācijai, kas saistīta ar publiskās pārvaldes budžeta līdzekļu izlietojumu, ir attiecināmas arī uz informāciju par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību un nodibinājumu budžeta līdzekļu izlietojumu, tomēr šis princips ir jānostiprina normatīvajos aktos un jāattiecina uz visām sabiedrisko līdzekļu izlietojuma formām un veidiem.
Drošības iestāžu ierobežotie resursi ļauj atklāt tikai nelielu daļu noziegumu, turklāt tās nekādi nepasargā no nesaimnieciskuma un izšķērdības. Tikai pilnīgs caurspīdīgums iepirkumos ļaus sabiedrībai pašai kontrolēt savas nodokļu naudas izlietojumu un ātri novērst klaju zagšanu un nesaimnieciskumu valsts pārvaldē.
Cīņā pret korupciju, karteļiem un ļaunprātīgu monopolstāvokļa izmantošanu ir nepieciešams iesaistīt sabiedrību, un viens no iesaistīšanas paņēmieniem ir informētības līmeņa paaugstināšana. Sabiedrības informētība par tās līdzekļu izlietošanu ir kritiski svarīga, lai atklātu un novērstu minētos noziegumus.
Demokrātiskas valsts pārvaldes funkcionēšanas neatņemama pazīme ir tās pārskatāmība, tādēļ demokrātiskā valstī sabiedrībai ir jābūt iespējām sekot līdzi tam, kā tiek izlietoti publiskie līdzekļi, lai pārliecinātos, ka tie netiek izmantoti negodprātīgi.
Piedāvājam veikt Komercnoslēpuma aizsardzības likumā (Latvijas Vēstnesis, Latvijas Vēstnesis, 52, 14.03.2019. OP numurs: 2019/52.1) šādus grozījumus:
1. Mainīt 3. panta 1. daļu un izteikt to šādā redakcijā: (1) Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar valsts pārvaldes funkciju vai uzdevumu izpildi, kā arī — normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos — rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu. Par komercnoslēpumu nevar uzskatīt informāciju, kas saistīta ar rīcību ar valsts vai pašvaldības, to nodibinājumu un kapitālsabiedrību finanšu līdzekļiem vai mantu un to izlietojumu.
No pārmaiņu īstenošanas sabiedrība iegūs vairākus būtiskus uzlabojumus. 1) Nodrošinot informācijas pieejamību publisko līdzekļu izlietojumam, samazinās nelikumīgas rīcības iespēja. 2) Publisko līdzekļu izlietošanas caurskatāmība paaugstinās sabiedrības uzticību valsts pārvaldei. 3) Publisko līdzekļu izmantošanas caurskatāmība palielinās to izlietošanas efektivitāti, ceļot sabiedrības labklājību kopumā.
Parakstīties var šeit: https://manabalss.lv/par-publisko-lidzeklu-izlietojuma-atklatumu/show
Seko mums 
Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis plašas diskusijas un neviennozīmīgu vērtējumu.
Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur tika apskatīti četri Latvijas ekonomikas attīstības scenāriji līdz 2040.gadam: (1) Baltijas tīģeris; (2) Ziemeļvalsts Latvija; (3) Gurdenā Latvija un (4) Vientuļā Latvija. Lielais vairums nobalsoja par “Baltijas tīģera” scenāriju, kas uzsvaru liek uz inovācijām, zināšanām, konkurētspēju, Baltijas sadarbību enerģētikā un valsts sektora efektivitāti pasaules mērogā, plus Rīgu kā Baltijas izglītības un biznesa ekselences centru.
Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo… Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi varu ZZS pēc piecu gadu gaidīšanas opozīcijā (pateicībā par Rīgas pils atslēgām), bet Progresīvie vispār pirmo reizi lielās varas pozīcijās – de facto tiek leģitimizēti kā nopietna partija, kas viendien būs problēma pašai JV. Tikmēr viens otram pateicīgi un saprot, ka jāturas kopā, lai vai kas, jo opozīcijā negrib neviens. 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
