Paģiras pēc kārtējās bankas kraha

Varētu domāt, ka šai pieredzei vajadzētu radīt arī zināmu piesardzību un spēju loģiski domāt daudziem cilvēkiem. Tāpēc jocīgi, ka 15.augustā notikusī „PNB bankas” slēgšana atkal ir izraisījusi pārsteigumu daudziem cilvēkiem. Ievērojama daļa šīs bankas klientu ir pensiju un pabalstu saņēmēji. Tiek teikts, ka pensionāri veido divas trešdaļas no visiem klientiem.

Par „PNB bankas” nedienām bija zināms jau sen, un tā bijusi iesaistīta daudzos skandālos. Pirms tam tās nosaukums bija „Norvik banka”. 2013.gadā to nopirka Grigorijs Guseļņikovs, kurš solīja visādus debesu brīnumus. 2017.gadā viņš iesniedza šķīrējtiesā Vašingtonā prasību pret Latvijas valsti par nepareizi piemērotu pieeju un nelikumīgām darbībām pret banku. Guseļņikovs solīja arī turpināt tiesvedību pēc „PNB bankas” slēgšanas kā privātpersona. Acīmredzot Londonā dzīvojošais Guseļņikovs bija iedomājies, ka ir pelnījis kādu īpašu statusu Latvijā par izrādīto laipnību, uzturot šeit banku.

Jūlijā Guseļņikovs informēja, ka pārdod banku, bet atteicās atklāt, kuri ir pircēji. It kā banku iegādājušies pieci vai seši pircēji, viens no tiem esot Tuvo Austrumu naftas un gāzes uzņēmumu īpašnieks Rodžers Tamrazs, kurš ir Ēģiptes izcelsmes ASV pilsonis.

Interesanti, ka Krievijā dzimušais un augušais Lielbritānijas pilsonis Guseļņikovs ir ļoti līdzīgs „Latvijas Krājbankas” bijušajam īpašniekam Vladimiram Antonovam, kurš sekmīgi izzaga šo banku. Varētu domāt, ka abi ir radinieki – tik līdzīgi tie izskatās, un tik līdzīgi bija abu sniegtie solījumi Latvijas iedzīvotājiem. Tāpēc uzticēšanās „PNB bankai” ir vēl grūtāk saprotama.

Var saprast, ka „PNB bankas” solījumiem ir noticējusi daļa no pensionāriem, kuriem dažkārt ir viegli iebarot solījumus par gaišo nākotni. Grūtāk ir saprast, kā šajā bankā savus līdzekļus varēja turēt vairākas pašvaldības. Piemēram, Daugavpils varētu zaudēt 1,34 miljonus eiro un Rēzekne – vairāk nekā 60 tūkstošus eiro. Līdzekļus „PNB bankā” ir glabājusi arī Liepāja un Jelgava.

Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš, kurš pārstāv partiju „Saskaņa”, paziņojis, ka situācija ir nopietna – pilsētas budžets var zaudēt 672 tūkstošus eiro un pašvaldības uzņēmumi – 665 tūkstošus eiro. Kā jau bija gaidāms, Elksniņš paziņoja, ka kārtējās bankas krahs ir kaut kas ārkārtējs. Elksniņš nevarot saprast, par ko domā uzraugošās iestādes, bet par ko viņš pats domāja, - gan jau, ka draugi neuzmetīs?

Par interesantu var nosaukt sakritību, ka arī Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ir ievēlēts no „Saskaņas”. Viņš stāstīja, ka Rēzeknei „PNB bankā” bija noguldīti 60 tūkstoši eiro. Bartaševičs esot sašutis, ka valdība neesot viņu laicīgi brīdinājusi par iespējamiem riskiem banku sektorā, - atkal jau valdība vainīga. Kurš tad tev lika to naudu stikla trīslitrenē glabāt?

Liepāja turējusi „PNB bankā” gandrīz 50 tūkstošus eiro. Atšķirībā no Elksniņa, kurš sludina, ka valstij ir jāuzņemas atbildība par notikušo, Liepājas mērs Jānis Vilnītis atzina, ka tā ir pašvaldības atbildība.

Pagaidām nav dzirdams, ka arī Rīgas pašvaldība tās bijušā mēra Nila Ušakova vadībā būtu turējusi naudu „PNB bankā”. „Saskaņas” vadībā Rīgas pašvaldība jau ir zaudējusi pietiekami daudz naudas dažādās bankās. Piemēram, Rīgas dome zaudēja ievērojamu naudas summu „Latvijas Krājbankā”.

Zīmīgi, ka „Saskaņa” vienmēr ir atbalstījusi dažādu banku darbību Latvijā, tajā skaitā no „Saskaņas” ievēlētie pašvaldību vadītāji ir ieguldījuši pašvaldību līdzekļus dažādās komercbankās. Pēc „PNB bankas” slēgšanas sociālajos medijos parādījās partijas jaunās zvaigznes Vjačeslava Dombrovska ieraksti, izsakot nožēlu par bankas slēgšanu un uzveļot visu atbildību valdībai par nespēju atbalstīt banku.

Līdzīgu nostāju Dombrovskis izteica arī pagājušā gada sākumā, kad lēmumu par pašlikvidēšanos pieņēma „ABLV Bank”. Tobrīd Dombrovskis vadīja domnīcu „Certus”, kuras lielākais finansētājs vairāku gadu laikā bija šī banka – trīs gadu laikā „Certus” kā ziedojumus saņēma vairāk nekā pusmiljonu eiro. Tautā runāja, ka lielāko daļu no „ABLV Bank” finansējuma Dombrovskis piešķīra pats sev, lai varētu uzturēt pietiekami komfortablu dzīves līmeni. Toreiz Dombrovskis paziņoja, ka Latvijas IKP zaudēs ievērojamu daļu un valstī ievērojami palielināsies bezdarbs, jo darbu zaudēs daudzi bankas darbinieki. Viņš arī vienmēr ir atbalstījis nerezidentu banku intereses.

Pēc „ABLV Bank” darbības pārtraukšanas Dombrovskis atsāka politisko darbību, vēršoties pēc palīdzības pie sava senā drauga Ušakova un kandidējot uz Saeimu no „Saskaņas” saraksta. Dombrovskis tiek minēts kā viens no iespējamiem „Saskaņas” priekšsēdētāja amata kandidātiem. Tiek pieļauts, ka viņu varētu ievēlēt šajā amatā oktobrī, kad plānots „Saskaņas” kongress. Līdzšinējais partijas līderis Ušakovs vairs nav piemērots šim amatam pēc aizbēgšanas uz Briseli daudzo korupcijas skandālu dēļ Rīgas pašvaldības uzņēmumos.

Zinot, ka kādreiz „Saskaņu” atbalstīja daudzas no šobrīd slēgtajām bankām, piemēram, „Parex” un „Latvijas Krājbanka”, būs interesanti vērot, kur „Saskaņa” atradīs nākamos ziedotājus un atbalstītājus. Ņemot vērā, ka „Saskaņas” aktivitāšu veikšanai varētu būt apgrūtināta līdzekļu piesaistīšana no Rīgas pašvaldības dažādu līgumu un ziedojumu veidā, ir skaidrs, ka partijai steidzami ir vajadzīgi jauni ziedotāji, kas spētu kaut daļēji aizvietot līdz šim saņemtos ziedojumus.

Iespējams, neskaidrība ar ziedojumu organizēšanu partijai ir iemesls, kāpēc redzamākie „Saskaņas” līderi ir paņēmuši garo pauzi un nav redzami un dzirdami medijos. Sen nav dzirdētas pamācības par pareizu dzīvi, ko varētu sniegt, piemēram, „Saskaņas” smagsvars Jānis Urbanovičs un citi partijas aktīvisti, tajā skaitā potenciālais jaunais partijas simbols Dombrovskis.

P.S. Derētu skaļāks virsraksts, bet nevēlos izklausīties kā rusofobe un antisemīte!

Novērtē šo rakstu: