Iesaki rakstu: 
Bezkompromisa tiesiskums laikam saprot tikai vārdu “bezkompromisa”. Nekāda kompromisa, lai sasniegtu sev vēlamo. Kur tiesiskums – tas jau nav svarīgi.
Pērnā gada vasaras sākumā J. Bordāns nāca klajā ar paziņojumu, ka Tieslietu ministrijā (TM) notiks reformas.[1] Iesākumā bija pagrūti saprast, par kādām reformām tiek runāts, jo nereti redzamās reformas parasti ir aizsegs citām. Tomēr, paejot kādam laikam, viss ir kļuvis daudz redzamāks. Reizēm ir vērts paskatīties uz notikumiem hronoloģiskā kārtībā:
1. Kopš 2020. gada 27. decembra ir brīva Patentu valdes direktora amata vieta.
2. 2021. gada 20. septembris – pēdējā darba diena TM valsts sekretāra vietniecei tiesību politikas jautājumos Lailai Medinai.
3. 2021. gada 15. oktobris – pēdējā darba diena Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei.
4. 2021. gada 30. decembris – pēdējā darba diena TM valsts sekretāram Raivim Kronbergam.
Laikam tā ir bijusi tikai sakritība, ka ilgstoši tika turēta vakanta Patentu valdes direktora vieta, kura visžēlīgi tika atvēlēta R. Kronbergam[2]. Tomēr ne viss notiek, kā ieplānots, - tā laimīgu apstākļu sakritību dēļ R. Kronbergs ieguva amatu atbilstoši savām spējām.[3]
Piekritīsiet, ļoti maz ticams, ka par sakritību jāuzskata arī L. Medinas amata atstāšana. Reti kurš nezina, ka tieši L. Medina un R. Kronbergs bija tie, kuri spēja noturēt Tieslietu ministriju attiecīgā līmenī un viņiem nereti bija atšķirīgi viedokļi ar J. Bordānu.
Arī I. Spures vēlme doties prom no amata sākotnēji izklausās nevainīgi, ja nepaskatās kopsakarībā ar to, ka tieši šiem cilvēkiem it kā ir bijuši citādāki viedokļi saistībā ar Liepājas cietuma būvniecību.
J. Bordāna nepatika pret Augstākās tiesas priekšsēdētāju A. Strupišu plašākai sabiedrībai jau sen kā nav nekāds dižais noslēpums. Tās patiesais iemesls visticamāk tā arī paliks starp abiem kungiem, bet kaut kā šķiet, ka A. Strupišs nav vēlējies iet J. Bordāna pavadā.
Nereti gadās, ka starp cilvēkiem ir kāda nesaderība, bet, ja tāda ir ar visiem apkārtējiem, tad tas jau ir interesanti. Nevar nepieminēt J. Bordāna konfliktu ar iepriekšējo ģenerālprokuroru Ē. Kalnmeieru. Jau tad kuluāros runāja par J. Bordāna vēlmi mainīt prokuratūras neatkarību. Kādu laiku šis jautājums bija pieklusis, bet, kā tiek runāts – pašlaik jau ir atkal aktualizējies.
Bez personāliju izmaiņām un jau pieminēto prokuratūras neatkarības jautājuma J. Bordāns ir pievērsies arī atsevišķiem normatīvā regulējuma jautājumiem.
Jau 2020. gada sākumā tika aktualizēts jautājums par viltus ziņu izplatīšanu, precīzāk, panikas un trauksmes radīšanu sabiedrībā (Saeimas deputātu izstrādāts likumprojekts Nr.572/Lp13), kas Juridiskajā komisijā netika tālāk virzīts.[4]
Vēlāk diskusijas par viltus ziņu izplatīšanas sodīšanu tika aktualizētas periodiski gan dažādās Saeimas komisijās, gan IeM, gan TM. Bet kopumā tiesību eksperti un juristi konsekventi ir pauduši viedokli, ka esošais KL 231.pants “Huligānisms” ir pietiekams, lai šādu viltus ziņu un dezinformācijas izplatītājus sauktu pie kriminālatbildības. To apliecina esošā prakse.
2021. gada 9. novembrī tiek publiskots, ka Noziedzības novēršanas padomes augstāko amatpersonu apspriedes forumā tiks diskutēts par viltus ziņu apkarošanu.[5] J. Bordāna ideja – viltus ziņu izplatīšanu tiek piedāvāts noteikt ārpus huligānisma tvēruma un atbildību noteikt, ja ir būtisks kaitējums.
No vienas puses, ja neiedziļinās, varētu paust sajūsmu par centieniem, bet tika noklusēta, visticamākais, svarīgākā lieta – veicot šādu pagriezienu, visi līdzšinējie procesi būtu izbeidzami. To jau nu vajadzētu saprast jebkuram.
Savdabīga izpratne par tiesiskumu, radot normas, kuras atbrīvos daudzus no atbildības. Varbūt kādus konkrētus. Arī sekas – būtisks kaitējums - daudzos gadījumos būs apšaubāmas. Bezmaz vai rodas sajūta, ka J. Bordāna un viņa padomnieku mērķis ir it kā pacelt karogu par to, ka atbildība viltus ziņu izplatītājiem būs bargāka, bet, paskatot, ko sevī ietver jēdziens “būtisks kaitējums”, kas minēts likuma “Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” 23.pantā[6], vairāk rodas pārliecība, ka procesa virzītājiem būs lielas iespējas pieņemt lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo nav konstatējamas attiecīgās sekas.
Nereti rodas jautājums – kā pārējie politiskie spēki pieļauj atsevišķu darboņu darbošanos, kura nereti pārkāpj nekaunības robežas?
Atbilde man radās šodien, braucot ar 7. tramvaju un izdzirdot vienu no pieturas nosaukumiem – “Centrāltirgus”. Par ko varētu būt tirgus? Paskatām visus jau vakantos amatus vai tos, kuri drīzumā kļūs vakanti, un atbildes varētu kļūt skaidras.
[1] https://juristavards.lv/doc/278952-ogad-sagaidamas-reformas-ari-tieslietu-ministrija/
[2] https://jauns.lv/raksts/zinas/476447-nomainis-tieslietu-ministrijas-valsts-sekretaru
[3] https://www.zm.gov.lv/presei/zemkopibas-ministrijas-valsts-sekretara-amata-valdiba-apstiprina-raivi?id=12716
[4] https://www.tvnet.lv/7133835/tm-kriminallikuma-nevajag-jaunu-pantu-par-viltus-zinu-izplatisanu
[5] https://lvportals.lv/dienaskartiba/335640-noziedzibas-noversanas-padomes-augstako-amatpersonu-foruma-diskutes-par-sabiedribas-iesaisti-korupcijas-apkarosana-2021
[6] https://likumi.lv/ta/id/50539-par-kriminallikuma-speka-stasanas-un-piemerosanas-
Seko mums 
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.