Pārcentība datu regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc visvarenas represīvas institūcijas izveides
Andrejs Judins, Saeimas deputāts11.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pārcentība Vispārīgās datu aizsardzības regulas ieviešanā iezīmē ierēdņu vēlmi pēc jaunas, visvarenas represīvas institūcijas izveides.
Iestrādājot Latvijas normatīvajos aktos Datu aizsardzības regulas prasības, Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts paredz ievērojami paplašināt Datu valsts inspekcijas pilnvaras, paredzot tai cita starpā arī tiesības ar tiesneša akceptu iekļūt personām piederošā īpašumā un piekļūt visa veida glabātajai informācijai, pēc būtības – veikt kratīšanas.
Nenoliedzot datu aizsardzības nozīmīgumu, manuprāt, tās nodrošināšanai ir jāizvēlas samērīgāki risinājumi. Likumprojektā piedāvātais ir virziens uz policejiskas valsts ar visvarenu datu inspekciju izveidi.
Ja kratīšanas ir patiesi nepieciešamas, lai aizsargātu fizisko personu datus, jau šobrīd ir un arī turpmāk būs iespējams problēmas risināšanā iesaistīt Valsts policiju, uzsākt kriminālprocesu un tā ietvaros veikt visas nepieciešamās procesuālās darbības, t. sk. kratīšanas.
Ir jāņem vērā, ka Krimināllikuma 145. pantā jau ir paredzēta atbildība par nelikumīgām darbībām ar fiziskās personas datiem, un Vispārīgā datu aizsardzības regulā nav noteikts, ka Datu valsts inspekcijas darbiniekiem būtu piešķiramas tiesības iekļūt neapdzīvojamās telpās, dzīvokļos, būvēs un citos nekustamos objektos un līdz pat 72 stundām bloķēt jebkuru telpu, lai veiktu tur apskates un piespiedu pārmeklēšanas, kā tas ir paredzēts Tieslietu ministrijas sagatavotajā piedāvājumā.
Datu aizsardzība ir visur aktuāls jautājums. Ar personas datiem saskaras teju katras nozares pārstāvji. Tomēr uzraugošās iestādes pilnvarām ir jābūt samērīgām ar iespējamo likumpārkāpumu, turklāt personas datu apstrādes normu pārkāpšana nav nedz slepkavība, nedz miljonos vērtējama krāpšana.
Reja Bredberija antiutopijā “451 grāds pēc Fārenheita” ir aprakstīta sabiedrība, kurā ar likumu aizliegts glabāt un lasīt grāmatas, un ir izveidota “ugunsdzēsēju”, bet faktiski – dedzinātāju komanda, kas, pēc izsaukumiem dodas uz cilvēku mājām, kurās tiek glabātas grāmatas, lai šīs mājas iznīcinātu.
Līdzīga aina nāk prātā, domājot par iespējamiem rezultātiem nepamatotu pilnvaru piešķiršanai iestādei, kam ir jārūpējas par darbībām ar aizsargājamiem datiem. Nedomāju, ka mūsu sabiedrībai ir nepieciešama vēl viena valsts institūcija, kura personu datu aizsardzības nolūkā bez kriminālprocesa uzsākšanas varēs veikt darbības, kurām ir kriminālprocesuāls raksturs.
Ceru, ka kolēģi Saeimā ieklausīsies manā aicinājumā un atbalstīs priekšlikumu izslēgt šo normu no likumprojekta, bet Datu valsts inspekcija nākotnē efektīvāk sadarbosies ar Valsts policiju, nevis centīsies kļūt par neatkarīgu, ar plašām pilnvarām apveltītu represīvu institūciju.
Attēlā – pašreizējā Datu valsts inspekcijas vadītāja Daiga Avdejanova
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
