Pretlikumīgi zemes darbi Vecrīgā – atbildīgā institūcija „piever acis”
Pauls Treimanis, speciāli Pietiek21.04.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vecrīgā, ēku kompleksā Miesnieku ielā 13, 15, un 17, iepretī Anglikāņu baznīcas dienvidu sienai zemes rakšanas darbi nesen ir notikuši bez jebkādas arheoloģiskās uzraudzības – nesaskaņojot ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju (VKPAI), ar smagās tehnikas palīdzību patvaļīgi izraktas tranšejas, tādējādi netagriezeniski izpostot gan kultūrslāni, gan iespējamās viduslaiku apbūves konstrukciju paliekas.
Visa Vecrīgas teritorija iekļauta arī UNESCO aizsargājamo teritoriju sadaļā, tāpēc šim vandālismam iespējamas pat starptautiskas atskaņas. Šos darbus veica SIA RCBS, bet jaunceļamā dzīvokļu kompleksa īpašnieki ir SIA Luxuri Living Latvija, kas savukārt ir kompānijas Noelf enterprises ltd saimnieku Lindas Aldiņas, Evgēņija Ivanova un Ņikitas Ivanova īpašumā. Uz aicinājumiem pārtraukt pretlikumīgo rīcību no VKPAI pagaidām atbilde ir klusēšana.
Iepriekš veiktie zemes darbi notika arheologu uzraudzībā. Tomēr arī šajā laikā zinātniekiem nācās burtiski cīnīties par iespēju fiksēt atsegtās mūra un koka konstrukcijas, jo īpašniekiem celtniecības grafiks bija svarīgāks par, viņuprāt, „nevienam nevajadzīgu drupu” un „koka gabalu” izpēti, nemaz jau nerunājot par iespēju šos atrastos objektus iekļaut topošo jauno ēko konstrukcijās – tas bija dārgi, neērti un nevajadzīgi.
Tā uz visiem laikiem tika nopostītas vairāku atsegtu viduslaiku mūru paliekas, ļoti intresants un savdabīgs pagraba klājums no tā dēvētajiem „holandiešu ķieģeļiem" un virkne ļoti senu (ap 14.gs.) celtu koka būvju konstrukciju paliekas un vēl citi objekti, kuru izpēte notika visai ekstremālos apstākļos, jo to fiksācijas darbu laikā ne uz brīdi netika pārtraukti celtniecības darbi. Strādājot pie holandiešu ķieģeļu grīdas attīrīšanas, tikai laimīgas nejaušības pēc no augšas krītošs metāla sijas gabals netrāpījīja kādam no apakšā esošajiem.
Lai gan sākumā SIA Luxuri Living Latvija īpašnieku pilnvarotais pārstāvis Toms Skrastiņš izrādīja kaut minimālu interesi par arheologu darbu, ar laiku šī interese arvien vairāk mazinājās. Tādēļ patiesi vēsturiski vērtīgi atklājumi paliks vien arheologu objektu fiksācijas dokumentos – fotogrāfijās, zīmējumos utt. Celtniecības darba grafika „svēta” ievērošana bija būtiskāka par senās Rīgas noslēpumu atklāšanu un saglabāšanu.
Jāpiebilst, ka, neskatoties uz būtībā nenormālajiem darba apstākļiem, kurus radīja topošās ēkas īpašnieki, arheologiem izdevās uziet dažus patiešām unikālus atradumus – interesantas māla pīpīšu galviņas ar to izgatavotāju numuriem un ap1x1m vienkoka sili ar dzelzs dibenu-14,15 gs kalēja inventāru –, kas nogādāta Nacionālā vēstures muzeja restauratoru gādībā, bet pats galvenais – 14.-15. gadsimta māla figūriņa (iespējams, rotaļlieta, kas Latvijas teritorjā tika atrasta pirmo reizi.
Pēc ziemas perioda, saņemot ziņu no objekta (sk. foto), tajā līdz šim strādājošo arheologu šoks bija pamatīgs. Arheologs Aldis Pravornis pats neieradās objektā, bet saņēma ziņu ar traktora foto no ļaudīm, kuru uzvārdus nenosauksim – viņi turpina darbu minētajā uzņēmumā.) Laukumā netālu no Anglikāņu baznīcas sienas ekskavators raka vairāk nekā pusotru metru dziļu tranšeju. Par šiem darbiem arheologus neviens nebija informējis, un izraktā taranšeja jau bija sasniegusi vairāku desmitu metru garumu.
Uz aicinājumu nekavējoties pārtraukt šo vandālismu no SIA Luxuri Living Latvija pārstāvja objektā (amats – projektu vadītājs) Toma Skrastiņa tika saņemta atbilde, ka „tie taču ir nevienam nevajadzīgi būvgruži”.
Tiesa, no normatīvo aktu viedokļa Skrastiņa pienākums bija informēt speciālistus par uzsāktajiem darbiem. Turklāt, laižot darbā smago tehniku, pastāv gandrīz 100% iespēja sagraut arī kādu senu konstrukciju, to pat nepamanot, nemaz jau nerunājot par neatgriezeniski zudušām senlietām, kuras, iespējams, atradās šajos būvgružos.
Uz arheologa Alda Pravorņa mutisku lūgumu apturēt uzsāktos rakšanas darbus, tika saņemta noraidoša atbilde. Tagad gan saņemta arī rakstiska atbilde, ka iesāktie rakšanas darbi esot pārtraukti, bet „izlietu ūdeni jau vairs nesasmelsi. Par esošo situāciju Pravornis nekavējoties rakstiski informēja arī VKPAI, bet pagaidām reakcijas nav.
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
