Publikācijas PIETIEK liek Lembergam atbildēt uz jautājumiem par „Ventbunkera” ofšoru arestiem
Imants Liepiņš09.12.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rūdolfs Meroni ir Šveices pilsonis un kā mantas glabātājs, iespējams, nekad nemaz nepakļausies Latvijas jurisdikcijai, — tā pēc ilgas klusēšanas Aivars Lembergs atbildējis uz jautājumiem par Ventbunkeru, kurā Ventspils mērs ir viens no akcionāriem, bet kuru faktiski jau padsmit gadus kontrolē prokuratūras ieceltais “arestētās mantas glabātājs” R. Meroni.
Iepriekš A. Lembergs tikpat kā netika sniedzis izvērstu skaidrojumu par AS Ventbunkers notiekošo — lielākoties viņš aprobežojies ar atbildi, ka šajā uzņēmumā esot mazākuma akcionārs, ko likums viņam neaizliedz un ko viņš ik gadus uzrāda savā valsts amatpersonas deklarācijā.
Taču tagad reģionālais rīta laikraksts Ventas Balss, atsaucoties uz Pietiek publikācijām, preses konferences laikā pilsētas domē uzdeva A. Lembergam šādu jautājumu: “Ventspilnieki mums [VB redakcijai] regulāri izsaka jautājumus, un nesen bija arī [kādreizējās Ventbunkera valdes priekšsēdētājas] Evas Ciniņas informācija lasāma Pietiek. Jautājums ir šāds: vai esat vispār informēts, ka tā jūsu manta tiek izšķērdēta? Kas tur vispār notiek?!”
“Pirmkārt, es tur tiešām esmu līdzīpašnieks, kaut gan ļoti mazs. To es esmu deklarējis. Otrkārt, šinī gadījumā neizrādās būtiski, kam tur kas faktiski pieder, bet būtiski ir tas, ka likums nosaka: mantas glabātājam tā [uzglabājamā] manta — un tās vērtība — ir jāsaglabā! Mantas glabātājs ar savu parakstu apliecina, ka viņš to apņemas izdarīt. Pēc tās informācijas, kāda ir publiskajā telpā, viņš to acīmredzami nedara, un viņam tas arī nav jādara, jo viņš nav Latvijas Republikas pilsonis un uz viņu šīs prasības neattiecas, jo viņš nav pakļauts Latvijas jurisdikcijai,” atbildējis A. Lembergs.
Taču tālāk A. Lembergs paudis sekojošo: “Nekāds mantas arests ārzemēs, kā izrādās, visus šos gadus nav noticis! Latvijā ir pieņemts lēmums par ārvalstīs esošas mantas (domātas firmu un ofšoru kapitāldaļas — red.) arestu, taču šis lēmums nekad nav ticis nosūtīts uz attiecīgajām valstīm izpildei! Tas nav legalizēts tajās valstīs, kur šī manta atrodas! Vai tā būtu Šveice, Lihtenšteina, Liebritānija. Lēmumu [konkrētajās valstīs] legalizē tā: aizsūta uz attiecīgās valsts kompetento institūciju (prokuratūru vai tiesu), un, ja viņi uzdotu attiecīgajam Šveices pilsonim [Rūdolfam Meroni] atbildēt par to mantu, tad viņš arī atbild likuma priekšā. Par cik tas darbs nav izdarīts, nekāds mantas arests faktiski nav noticis. Kopš aresta pagājuši divpadsmit gadi, un aresta lēmums nav realizēts.”
Saskaņā ar A. Lemberga teikto šajos gados nonācis līdz tādam absurdam, ka izpildīt arestētās mantas arestu prasījuši gan krimināllietā cietušie (tāds statuss ir, piemēram, Aināram Gulbim un Jūlijam Krūmiņam), gan arī — un tas ir kaut kas Latvijas tiesās nebijis — paši apsūdzētie un viņu aizstāvji! “Savukārt valsts (prokuratūras un tiesnešu personā) to ir kategoriski atteikušies darīt! Un šāda rīcība ir tikai ar to mantu, kas nodota glabāšanā Rūdolfam Meroni. Visos pārējos gadījumos mantas aresti tiek izpildīti un nodrošināti, legalizējot aresta lēmumus attiecīgajās valstīs. Jāsaka, ka ģenerāprokurors to zina un to piesedz,” tā Ventspils mērs.
Konkrētajā gadījumā Ventbunkeru kontrolē divas Nīderlandē reģistrētas nerezidentu kompānijas – Yelverton Investments B.V. un Yelverton Investment B.V. (ievērojiet viena burta atšķirību nosaukumā), kuras pašas caur Kirasao ofšoru atrodas R. Meroni vadītu Britu Virdžīnu ofšoru kontrolē.
Savukārt R. Meroni atbildes uz šādiem un citiem jautājumiem nevienam žurnālistam nav izdevies iegūt jau vismaz gadus septiņus, un arī viņa “vietnieks Zemes virsū” Aivars Gobiņš pārstāja būt žurnālistiem sasniedzams 2017. gada sākumā.
Ventbunkers ir Ventspils ostas lielākais tumšo naftas produktu (dīzeļdegvielas, mazuta u.c.) pārkraušanas uzņēmums, kurš savulaik bija centrālais Ventspils tranzītbiznesā, jo tam bija daudzi meitasuzņēmumi, taču kopš nonākšanas R. Meroni kontrolē Ventbunkers strauji zaudē apgrozījumu, peļņu un darbiniekus.
No kādreizējiem gadā pārkrautajiem 10 miljoniem tonnu kravu apjoms noslīdējis pat zem 2 miljoniem tonnu gadā, savukārt peļņa, kas vēl 2013. gadā bija 19 milj. eiro un 2014. gadā — 17 milj. eiro, 2017. gadā nokrita līdz 4,2 miljoniem, bet pagājušajā gadā jau bijuši 3,7 miljonu zaudējumi.
Pretstatā Ventspils Naftai, Kālija Parkam, VTO, Ostas Flotei u.c. tranzītuzņēmumiem, Ventbunkers ir dibināts 1994. gadā kā privātkompānija, līdz ar to tas nekad nav ticis privatizēts un tajā valsts amatpersonas drīkstējušas būt par līdzīpašniekiem.
Video no preses konferences: https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/40357-lembergs-uz-meroni-latvijas-likums-neattiecas-video
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.