Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Reformu „bezmaksas” siers peļu slazdā

Iveta Grigule, 11. Saeimas deputāte, ZZS
27.10.2011.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Beidzot noslēdzies mokpilnais koalīcijas veidošanas process, kas noteikti paliks atmiņā ar Zatlera reformu partijas šķelšanos vēl pirms pirmās Saeimas sēdes, Vienotības intrigām un provokācijām vēlot, bet rezultātā neievēlot Valdi Zatleru par Saeimas priekšsēdētāju. Mokās Latvija ir tikusi pie jaunas valdības. Kas mūs sagaida? Ko valdība sola savā deklarācijā? Kādas prioritātes realizēs, kādi būs budžeta izdevumu „griešanas” virzieni?

Tikai par trīs lietām, kas būs svarīgas katrai ģimenei, katram latvietim. Pirmkārt, veselības aprūpē Vienotības ministre Ingrīda Circene ir iecerējusi ieviest principu – ja maksā nodokļus, tad veselības aprūpes pakalpojumi gandrīz vai bez maksas, bet, ja ne – tad atver vien maku un skaiti latiņus.

Lieki skaidrot, ka, lai arī ideja laba un diskusiju vērta, tomēr šobrīd, kad cilvēki ilgstoši nevar atrast darbu, līdz ar to - nemaksā nodokļus, viņi būs lielākie cietēji no šādas reformas.

Cietēji būs arī tie simti tūkstoši, kuri, lai uzturētu ģimenes un atbalstītu savus vecākus un tuviniekus, ir devušies labprātīgā trimdā. Viņi uz Latviju radiniekiem sūta miljoniem latu, stutējot mūsu pussabrukušo ekonomiku, tomēr neskaitās nodokļu maksātāji - rezidenti Viņiem būs jāmaksā par to, ka valsts nav spējusi radīt apstākļus, kas ļautu dzīvot tepat – Latvijā, strādāt un godīgi maksāt nodokļus.

Otrkārt, saturieties skolnieki, studenti un visi vecāki! Kembridžas absolvents Roberts Ķīlis, sērfojot internetā, kādā vietnē atklājis informāciju par augstākās izglītības sistēmu Austrālijā, proti, augstākā izglītība ir maksas, studentiem tiek izsniegti valsts garantēti kredīti dažādā apjomā – sociālās un humanitārās zinības studēt gribētājiem mazāki, medicīnas un inženiertehnisko profesiju apguvējiem– lielāki. Studenti studē, ko un kur grib, tikai... pēc studiju beigšanas kredītu jāsāk atmaksāt.

Lai sistēmu ieviestu, jāveido aptuveni 500 miljonu liels valsts līdzekļu fonds. Ideja spīdoša! Bankas un privātās augstskolas jau „berzē rokas”! Skolēni un studenti ir faktiski vienīgā sabiedrības daļa, kuru šobrīd neapgrūtina kredītu slogs. Kāpēc to neizmantot?

Finansiāla verdzība – tā ir viena šīs lietas puse, bet otra – jaunieši ar gudrākajām galvām, talantīgākie un uzņēmīgākie aizbrauks studēt pie kaimiņiem Skandināvijā, Vācijā, Francijā, kur augstākā izglītība ir bezmaksas. Mēs pilnīgi noteikti viņus zaudēsim Latvijai, jo lielākā daļa tur paliks – atradīs labi apmaksātu darbu, nodibinās ģimeni un dzimtenē neatgriezīsies. Mēs jau esam zaudējuši gandrīz pusmiljonu uzņēmīgu, strādāt gribošu cilvēku. Vai tagad valdība piekritīs, ka ar izglītības ministra Ķīļa reformu no valsts izdzen arī jaunatni?

Treškārt, Labklājības ministrijas uzmanības lokā noteikti nebūs pensionāru, ģimeņu ar bērniem un invalīdu. Zinot Vienotības ministres Ilzes Viņķeles uzskatus, pietiekami droši jāprognozē pensiju piemaksu revidēšana, par indeksāciju nebūs ne runa, ģimenes valsts pabalstu 8 latu apmērā par katru bērnu saglabās tikai trūcīgajām ģimenēm. Respektīvi, ministrija sāks šķirot bērnus pēc vecāku maka biezuma tā vietā, lai palielinātu šo pabalstu visiem, piemēram, 10 latus par pirmo bērnu; 15 par otro; 20 par trešo un tā tālāk. Nekā tāda nebūs! Gaidiet ar maisu, pensionāri un bērni!

Kopumā par tikko apstiprināto valdību un tās plāniem varu teikt – būs valdība, kurai ikviens Latvijas cilvēks ir skrūvīte Starptautiskajam Valūtas fondam patīkamu rādītāju nodrošināšanai. Valdība nedomās par pensionāriem, neieklausīsies ģimenēs ar bērniem, studentos un lauku iedzīvotājos, reģionos un pašvaldībās. Elks un dievs būs „konsolidācija par jebkuru cenu un makroekonomiskie rādītāji”.

Vienotības vadoņi mūždien lielās: „Mēs valsti izvedām no krīzes!” Tiekoties ar vēlētājiem gan pilsētās, gan lauku pašvaldībās, ļaudis vienmēr ir uz to norādījuši, bet piebilduši: „Kas tad izvilka valsti no krīzes? Par kādu cenu? Pusmiljons emigrējuši... Mēs izvilkām, mēs ar savu darbu, ar savām rokām...”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...