Savickis „drošības dēļ” visu „Arēnas Rīga” peļņu izmaksā sev dividendēs
PIETIEK25.04.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad daļai SIA Arēna Rīga kapitāldaļu pērn uz vairākiem mēnešiem ar policijas lēmumu bija uzlikts arests, uzņēmuma īpašnieks, bijušais VKD štata darbinieks Juris Savickis pirms mēneša nolēmis „drošības dēļ” izmaksāt sev dividendēs visu Arēnas Rīga peļņu – vairāk nekā 1,31 miljonu eiro.
Kopš 2006. gada beigām Arēna Rīga bija pretrunīgi vērtētā uzņēmēja Igora Ivanova publiski zināmais vērtīgākais īpašums, - tad viņš no būvuzņēmuma Merks 100% SIA Arēna Rīga kapitāldaļu iegādājās par 17,61 miljonu eiro. Par šo summu I. Ivanovs iegādājās gan pašu arēnu, gan arī zemesgabalu 5,8 hektāru platībā un publiski paziņoja, ka gatavojoties arēnai pieguļošajā teritorijā izveidot Baltijā lielāko izklaides un atpūtas kompleksu.
2008. gada 3. martā I. Ivanovs tika aizturēts aizdomās par savas sievas Ellas Ivanovas slepkavības organizēšanu, un divas dienas vēlāk viņu ar tiesas lēmumu oficiāli apcietināja. Savukārt mēnesi vēlāk ar atsauci uz Lursoft datu bāzi Baltic Screen informēja, ka aizturēšana un apcietināšana I. Ivanovam nav traucējusi nedēļu vēlāk atbrīvoties no tolaik viņam piederošajiem 35% kapitāldaļu Arēnā Rīga.
Publiskie dati tobrīd rādīja, ka par šo kapitāldaļu jauno īpašnieku ir kļuvis I. Ivanova ilggadējais kompanjons Genādijs Bondariks: iepriekš viņa īpašumā bija 25% Arēnas Rīga kapitāldaļu, bet no 11.marta atbilstoši Uzņēmumu reģistra datiem to apjoms bija palielinājies līdz 60%.
Jau tolaik radās jautājums – kā, atrodoties apcietinājumā, I. Ivanovs spējis noorganizēt kapitāldaļu nodošanu savam kompanjonam. Taču 2008. gadā šai tēmai turpinājuma nebija: kaut gan neviens no četriem apsūdzētajiem savu vainu neatzina, Rīgas apgabaltiesa I. Ivanovam 2009. gada nogalē piesprieda divpadsmitarpus gadu cietumsodu, bet ar Arēnas Rīga īpašumtiesībām tupinājās publiski neizskaidrotas darbības.
Tikmēr jau 2007. gadā par jaunu lielu Arēnas Rīga līdzīpašnieku caur SIA Arena Invests bija kļuvusi nezināmiem īpašniekiem piederošā Kiprā reģistrētā Grantox Consult Limited ar 30% kapitāldaļu. Genādija Bondarika dzīvesbiedres Jeļenas Bondarikas daļa no 25% bija samazinājusies līdz 10%, bet E. Ivanova savus 15% kapitāldaļu bija zaudējusi vispār.
Savukārt 2009. gada decembra beigās jau visi 100% Arēnas Rīga kapitāldaļu pārgāja Kiprā reģistrētās AR Entertainment Limited īpašumā, savukārt 2013. gada septembra sākumā tie nonāca SIA Glesum Investments rīcībā. Kopš 2015. gada augusta šīs SIA vienīgais īpašnieks ir pazīstamais uzņēmējs, ar gāzes biznesu saistītais bijušais VDK štata darbinieks J. Savickis.
Taču tad I. Ivanovs iznāca no cietuma un sāka spert soļus, lai mēģinātu atgūt viņam, ļoti iespējams, izkrāptās kapitāldaļas. Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Brasas iecirkņa pagājušā gada 3. jūlija „lēmumu par aresta uzlikšanu mantai” 35% no J. Savickim netieši piederošajām Arēnas Rīga kapitāldaļām tika uzlikts arests kā „ar kriminālprocesu saistītajai mantai, kas ir iegūta noziedzīgā ceļā un atrodas pie citas personas”. Nepieciešamā nodrošinājuma summa ir iespaidīga – 6,17 miljoni eiro.
Kriminālprocess tika sākts šā gada 28. aprīlī pēc Krimināllikuma 177. panta trešās daļas par „iespējamu krāpšanas faktu no iespējams, Genadija Bondarika puses, viltojot dokumentus par I. Ivanovam piederošo SIA Arēna Rīga kapitāldaļu atsavināšanu, un zvērinātas notāres puses, izsniedzot viltotu universālpilnvaru pārstāvēt un brīvi rīkoties ar I. Ivanovam piederošo mantu”. Savukārt pats I. Ivanovs 6. jūnijā šī kriminālprocesa ietvaros tika atzīts par cietušo.
Pietiek rīcībā esošie dokumenti, kas ir bijuši pamatā kriminālprocesa sākšanai, rāda, ka 2008. gada marta sākumā notikusī I. Ivanovam piederējušo Arēnas Rīga 35% kapitāldaļu pāriešana G. Bondarika īpašumā bija notikusi, izmantojot primitīvu shēmu, kuras pamatā, iespējams, bijis aprēķins, ka I. Ivanovs no cietuma nekad neiznāks un nekādas pretenzijas neizvirzīs.
Kā jau minēts, I. Ivanovs aizdomās par sievas slepkavības organizēšanu tika aizturēts 3. martā, pēc tam divas dienas pavadīja iepriekšējās aizturēšanas izolatorā, no kurienes tika konvojēts uz tiesu un tad oficiāli apcietināts. Taču dokumenti, kuri tikuši iesniegti Uzņēmumu reģistram, ir liecinājuši, ka dienu pēc aizturēšanas – tātad laikā, kad atradās izolatorā – I. Ivanovs esot parakstījis Arēnas Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu, tās pārdodot G. Bondarikam par 6,17 miljoniem eiro.
„No kriminālprocesa materiāliem izriet, ka 2008. gada 4. martā Igors Ivanovs nav parakstījis un nevarēja parakstīt SIA Arēna Rīga pamatkapitāla daļu pirkuma līgumu saskaņā ar kriminālprocesā veiktajām procesuālajām darbībām, kas tika veiktas no 2008. gada 3. marta līdz 2008. gada 5. martam,” – tā šis fakts aprakstīts Valsts policijas pagājušā gada 3. jūlija lēmumā par aresta uzlikšanu Arēnas Rīga kapitāldaļām, ko apstiprinājusi izmeklēšanas tiesnese.
Tiesa, pēc augstākas priekšniecības iejaukšanās Arēnas Rīga kapitāldaļu arests tika atcelts, kamēr kriminālprocess, pēc visa spriežot, ir „iestrēdzis”. Tomēr J. Savickis, kā rāda Lursoft datu bāzes, ir nolēmis lieki neriskēt un „drošības pēc” izņēmis visu Arēnas Rīga peļņu dividendēs.
Šā gada 19. martā J. Savickis kā Glesum Investments īpašnieks un valdes loceklis ir nolēmis ne tikai Arēnas Rīga tīro peļņu par 2017.gadu – 1 266 287 eiro, bet arī iepriekšējo gadu nesadalīto peļņu 44 363 eiro apmērā izmaksāt sev piederošajai Glesum Investments.
Tas nozīmē – pat, ja I. Ivanovam izdosies attiesāt sev daļu no Arēnas Rīga kapitāldaļām, vismaz šim kopumā 1,31 miljonam eiro viņš klāt vairs netiks, - šo summu J. Savickis būs „paglābis”.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
