Valsts prezidenta vēstule Saeimas Juridiskajai komisijai par Krimināllikuma „Āboltiņas grozījumiem”
Raimonds Vējonis, Valsts prezidents18.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saeimas Nacionālās drošības komisija un Juridiskā komisija ir izstrādājusi un iesniegusi izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā” (Nr.514/Lpl2) (turpmāk - Likumprojekts). Saeima savā 2016.gada 3.marta sēdē Likumprojektu ir atzinusi par steidzamu un atbalstījusi pirmajā lasījumā, kā arī noteikusi Juridisko komisiju par atbildīgo komisiju.
Ņemot vērā, ka Saeima ar vairāk nekā divu trešdaļu balsu vairākumu ir atzinusi Likumprojektu par steidzamu, daru zināmus savus iebildumus par Likumprojekta saturu, lai Saeimai būtu iespēja pilnveidot Likumprojektu pirms tā pieņemšanas galīgajā lasījumā.
I
Atzinīgi vērtēju Saeimas komisiju izrādīto iniciatīvu pilnveidot Krimināllikuma X nodaļas “Noziegumi pret valsti” regulējumu. Piekrītu likumprojekta iesniedzēju paustajam viedoklim par nepieciešamību nodrošināt iespēju vērsties pret hibrīdkara radītiem apdraudējumiem Latvijas Republikas drošībai un ar krimināltiesiskiem līdzekļiem savlaicīgi reaģēt uz iespējamo apdraudējumu, kas vērsts pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību un demokrātisko valsts iekārtu (sk. likumprojekta “Grozījumi Krimināllikumā” anotācijasIsadaļas 2.punktu).
Valstij pašai jāveic mērķtiecīgi pasākumi, lai aizsargātu savas intereses un drošību, tostarp arī pilnveidojot Krimināllikuma regulējumu. Tomēr likumdevējam arī šajā gadījumā ir pienākums ievērot augstāka juridiskā spēka tiesību normas un respektēt tajās nostiprinātās konstitucionālās vērtības. Kā norādījusi Satversmes tiesa, neviena konstitucionālā institūcija, īstenojot tai piešķirtās tiesības, nav tiesīga pārkāpt Satversmi (sk. Satversmes tiesas 2012.gada 19.decembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr. 2012-03-01 18.3.punktu).
II
Satversmes 100.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savu viedokli. Savukārt Satversmes 102. un 103.pants garantē ikvienas personas biedrošanās un pulcēšanās brīvības.
Saskaņā ar Satversmes 89.pantu Latvijas Republika ir apņēmusies aizsargāt cilvēka pamattiesības saskaņā ar tai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Latvijas Republikai ir saistoša Eiropas Padomes Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija, kuras 10. un 11.pants garantē vārda, biedrošanās un pulcēšanās brīvību. Tāpat šādas tiesības paredz Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 19., 21. un 22.pants.
Cilvēktiesības nav absolūtas, un tās likumdošanas ceļā var ierobežot, lai aizsargātu demokrātisko valsts iekārtu un valsts drošību. Tomēr šādiem ierobežojumiem jābūt atbilstošiem Satversmei (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 29.oktobra sprieduma lietā Nr.2003-05-01 22.punktu).
Demokrātiskās valsts iekārtas un valsts drošības aizsardzība ir leģitīms mērķis, un valstij ir jābūt spējīgai aizsargāt šīs konstitucionālās vērtības. Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka mūsu konstitucionālās iekārtas kodolā ietilpst tiesiskas valsts principi un cilvēka pamattiesības. Demokrātiskās valsts iekārtas un valsts drošības aizsardzība pieļauj tikai tādus personas pamattiesību ierobežojumus, kuri ir saskaņoti ar Satversmi un cilvēka pamattiesībām.
III
Satversmes tiesa norādījusi, ka tiesību normai, kas noteic kādu personas pamattiesību ierobežojumus, jābūt skaidrai un precīzai (sk. Satversmes tiesas 2006.gada 6.februāra sprieduma lietā Nr.2005-17-01 10.punktu). Tāpat ir atzīts: jo smagāks ir iespējamais sods, jo skaidrākiem jābūt likumdevēja noteiktajiem priekšnoteikumiem personas sodīšanai (sk. Satversmes tiesas 2008.gada 16.decembra sprieduma lietā Nr.2008- 09-0106 7.2.punktu).
Vēršu Saeimas Juridiskās komisijas uzmanību uz vairākiem Likumprojekta formulējumiem, kur nepieciešamas skaidrākas un precīzākas redakcijas, lai neradītu bažas par piedāvātā risinājuma atbilstību Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Pirmkārt, Likumprojektā piedāvāto Krimināllikuma 80., 80.1 un 81.panta jauno redakciju tekstā nepārprotami jānorāda, ka šajos pantos paredzētā kriminālatbildība iestājas tikai par antikonstitucionālu rīcību. Nebūtu pieļaujama piedāvāto normu redakcija, kuru interpretācijas rezultātā kriminālatbildība varētu iestāties arī gadījumos, kad persona īsteno Satversmē paredzētās tiesības.
Otrkārt, Likumprojektā piedāvātās Krimināllikuma 81.1 un 85.panta redakcijas ir jāpadara skaidrākas, lai no normu teksta vien personas varētu saprast, kādas darbības turpmāk būs krimināli sodāmas. Jo īpaši aicinu ļoti rūpīgi apsvērt piedāvātā Krimināllikuma 81.’panta tvērumu, nepieciešamību un formulējuma skaidrību.
Treškārt, aicinu Saeimas Juridisko komisiju rūpīgi izvērtēt Likumprojekta atbilstību Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām, lai rastos pilna pārliecība, ka piedāvātais risinājums paredz Satversmei un Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām atbilstošu demokrātiskās valsts iekārtas un valsts drošības aizsardzību.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
