Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim
Ilze Viņķele, veselības ministre*14.10.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Saskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Darba vizītes laikā 23.septembrī piedalījos Pārvaldības padomes palātas atklāšanas segmentā, kurā tika uzklausīti Ģenerālas asamblejas prezidenta, ANO ģenerālsekretāra, PVO ģenerāldirektora, kā arī Pasaules Bankas grupas prezidenta paziņojumi. Sanāksmē uzstājos ar runu par vispārējo veselības aprūpi, tai nepieciešamo finansējuma palielinājumu, kā arī Latvijas īstenotajiem pasākumiem. Tāpat piedalījos paneļdiskusijā “Universal Health Coverage as a driver of equity, inclusive development and prosperity for all”, kurā valstu delegācijas dalījās ar viedokļiem par veselību kā sabalansējamas attīstības priekšnoteikumu un paneļdiskusijā “Accelerating Multi-sectoral and Multi-Stakeholder Action and Investments for Achieving Universal Health Coverage”, kurā pārrunāja investīciju piesaisti vispārējai veselības aprūpei. Dienas noslēgumā apmeklēju Pārvaldības padomes palātas noslēdzošo segmentu, kurā investīciju nozīmi veselībā, īpaši primārajā aprūpē, daloties pieredzē, uzsvēra Japānas premjerministrs Šinzo Abe, filantrope Melinda Geits.
Savukārt 24.septembrī piedalījos diskusijā “Breaking barriers: Enabling gender-responsive and equitable health systems to reach Universal Health Coverage” par vispārējās veselības aprūpes politikas iespējām veicināt taisnīgumu un dzimumu līdztiesību. Tikos ar PVO ģenerāldirektora Tedrosa Adhanoma Gebrejesusa administrācijas pārstāvjiem, lai pārrunātu nevienlīdzības mazināšanu un PVO atbalstu nacionālā līmeņa dokumentu izstrādē. Piedalījos diskusijā par labāku atbalsta sniegšanu valdībām, lai sasniegtu veselīgu dzīvi un labklājību visiem un ANO Ilgtspējas attīstības mērķu samitā, kurā ar runu uzstājās LR Valsts prezidents Egils Levits.
Attiecībā uz viesnīcas izmaksām Ņujorkā, “Hotel 48LEX New York” no 2019. gada 22.-24. septembrim (pavadītas divas naktis). Viesnīcas izmaksas no 22.septembra līdz 23.septembrim sastādīja 539 ASV dolārus, savukārt viesnīcas izmaksas no 23.septembra līdz 24.septembrim sastādīja 839 ASV dolārus. Kopējās viesnīcas izmaksas bija 1378 USD, jeb 1240.99 EUR.
Šeit un te pieejami dokumenti par viesnīcas izmaksām, kā arī norādām, ka viesnīcu organizēja Latvijas pārstāvniecība Ņujorkā.
Komandējuma laikā netika segti izdevumi nokļūšanai uz/no lidostas ne Rīgā, ne Ņujorkā, ASV.
* Saglabāta oriģinālā rakstība
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.