Iesaki rakstu:

Ä».cien. Ramona Petraviča! Katru reizi mani pārņem sašutums, kad lasu JÅ«su publikācijas Facebook, kurās ir runa par bÄ“rniem institÅ«cijās. Ja iepriekšÄ“jās reizÄ“s varÄ“ju sevi mierināt ar domu, ka tikai nesen esat ministres amatā, ka Jums nav bijusi pieredze bÄ“rnu labklājÄ«bas laukā, tad šobrÄ«d vairs šie mierinājumi nelÄ«dz, jo ir pagājis vairāk par pusgadu, kopš esat savā amatā, kā arÄ« esat paciemojusies vairākās valsts institÅ«cijās, kurās ilgstoši dzÄ«vo bÄ“rni.

Kopš 2018.gada aprīļa Eesmu sociālā darbiniece VSAC “RÄ«ga” filiālÄ“ “RÄ«ga”, kur arÄ« JÅ«s jau divas reizes bijāt ciemos, esot ministres amatā. FiliālÄ“ ilgstoši dzÄ«vo 35 bÄ“rni ar funkcionāliem traucÄ“jumiem (lÄ«dzÄ«gi kā citos valsts bÄ“rnu aprÅ«pes centros).

BÄ“rnus dažādās institÅ«cijās esmu apmeklÄ“jusi vismaz 30 gadus, un, kamÄ“r strādāju filiālÄ“ “RÄ«ga”, esmu pabijusi ciemos arÄ« vairākos citos bÄ“rnu aprÅ«pes centros, tomÄ“r nekad man nav bijusi sajÅ«ta vai pārliecÄ«ba, ka šeit bÄ“rniem tiek nodrošināts pilnÄ«gi viss nepieciešamais – tas tā nebija ne pirms 30, 10, 5 gadiem, un pilnÄ«gi noteikti tas tā nav arÄ« šodien.

BÄ“rna pamatvajadzÄ«bas ir ļoti skaidri definÄ“tas gan starptautiskajos, gan Latvijas tiesÄ«bu aktos, tāpÄ“c tik ļoti izbrÄ«na JÅ«su kompetences trÅ«kums, kad apgalvojat, ka kādā no valsts aprÅ«pes centriem bÄ“rnam tiek nodrošināts viss, kas viņam vajadzÄ«gs.

Pati pirmā bÄ“rna vajadzÄ«ba ir vajadzÄ«ba pÄ“c Ä£imenes, un tiesÄ«bas uz Ä£imeni ir visu bÄ“rnu tiesÄ«bu normu pamatā (ANO Konvencija par bÄ“rna tiesÄ«bām, Konvencija par personu ar invaliditāti tiesÄ«bām, BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likums), un neviens no bÄ“rniem, kurš atrodas kādā no aprÅ«pes institÅ«cijām, nesaņem šai vajadzÄ«bai atbilstošu pakalpojumu, lai cik labs un kvalitatÄ«vs tas arÄ« bÅ«tu.

Nevienam bÄ“rnam, arÄ« bÄ“rnam, kurš atrodas valsts iestādÄ“ saskaņā ar savu vecāku vÄ“lmi, netiek apmierināta viņa pamatvajadzÄ«ba – vajadzÄ«ba atrasties Ä£imenÄ“, kopā ar saviem vecākiem, māsām, brāļiem.

JÅ«s savā publikācijā apgalvojat, ka vecāki var bÅ«t mierÄ«gi, ka viņu bÄ“rns atrodas konkrÄ“tajā valsts aprÅ«pes centrā, jo bÄ“rni tur tiek atbilstoši “apkopti un samīļoti” un “saņem visu, kas viņiem nepieciešams”. BÄ“rni noteikti tiek aprÅ«pÄ“ti un samīļoti, bet tas nekad nevar aizstāt to, ko bÄ“rnam var sniegt tikai viņa vecāki, viena piesaistes persona, kas visbiežāk ir bÄ“rna māte un/vai tÄ“vs.

BÄ“rna ievietošana institÅ«cijā, viņa ilgstoša uzturÄ“šanās aprÅ«pes centrā ir viena no vardarbÄ«bas formām pret bÄ“rnu. Un Latvijā aizvien vÄ“l šis nodarÄ«jums pret bÄ“rniem ar funkcionāliem traucÄ“jumiem tiek pastiprināts ar to, ka šie bÄ“rni tiek nošÄ·irti no bÄ“rniem bez funkcionāliem traucÄ“jumiem Ä«pašos (no valsts budžeta finansÄ“tajos) aprÅ«pes centros, tādā veidā vÄ“l vairāk veicinot bÄ“rnu ar funkcionāliem traucÄ“jumiem degradÄ“šanos.

Visi bÄ“rni aprÅ«pes centros cieš no aprÅ«pes personāla mainÄ«bas, bÄ“rnu emocionālā pasaule ir haosā, un tas atstāj neizdzÄ“šamas sekas bÄ“rna dvÄ“selÄ“, viņa psihÄ“, un bÄ“rna attÄ«stÄ«ba nenotiek tā, kā tā varÄ“tu notikt Ä£imenÄ“. ArÄ« sniegtie pakalpojumi nebÅ«t nav pilnÄ«gi un bez trÅ«kumiem, jo aprÅ«pes centros ilgstoši trÅ«kst speciālistu, kā arÄ« aprÅ«pes darbinieki ir pārstrādājušies, jo strādā vairākās darbavietās, lai varÄ“tu sevi un savas Ä£imenes uzturÄ“t.

IzbrÄ«na JÅ«su nezināšana un nevÄ“lÄ“šanās saprast, cik ļoti bÄ“rniem aprÅ«pes centros pietrÅ«kst Ä£imenes. ArÄ« tiem bÄ“rniem, kuri institÅ«cijā atrodas uz vecāku iesnieguma pamata.

ŠobrÄ«d Latvijā nav pietiekama atbalsta Ä£imenÄ“m, kurās ir bÄ“rni ar funkcionāliem traucÄ“jumiem, kādēļ vecākos ir neapmierinātÄ«ba ar pašreizÄ“jo situāciju. Savā publikācijā JÅ«s netiešÄ veidā aicināt vecākus ievietot bÄ“rnus institÅ«cijā, jo šeit viss bÄ“rnam tiek nodrošināts.

Ir kauns par JÅ«su vārdiem, jo JÅ«s tādā veidā ne tikai noniecināt bÄ“rna pamatvajadzÄ«bas un intereses, bet arÄ« parādāt savu nezināšanu bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas jomā. JÅ«s nevis iestājaties par bÄ“rnu tiesÄ«bām, bet tieši otrādi – aicināt arÄ« citus neievÄ“rot to, kas bÄ“rnam visvairāk ir vajadzÄ«gs! Vai tiešÄm JÅ«s arÄ« savu bÄ“rnu ievietotu šajā jaukajā filiālÄ“?

Jums kā ministrei kopā ar savu komandu bÅ«tu intensÄ«vi jāstrādā, lai veicinātu visu nepieciešamo pakalpojumu pieejamÄ«bu Ä£imenÄ“m ārpus ilgstošas aprÅ«pes institÅ«cijām (izglÄ«tÄ«ba, medicÄ«na, rehabilitācija), nevis jāslavÄ“ bÄ“rnu aprÅ«pes iestādes, kurās bÄ“rni ilgstoši paliek bez vecāku gādÄ«bas, kur darbinieki pÄ“c labākās sirdsapziņas, tomÄ“r veltÄ«gi cenšas aizvietot to, kas bÄ“rnam vajadzÄ«gs visvairāk – vecākus. Neviena sociālās aprÅ«pes, sociālās rehabilitācijas un medicÄ«niskās rehabilitācijas pakalpojumu “pakete” to nespÄ“j aizvietot.

Tādēļ aicinu JÅ«s pārdomāt savus vārdus, kurus paužat publiskajā telpā, – JÅ«su kā labklājÄ«bas ministres nostājai bÅ«tu jābÅ«t tā paustai, lai aizstāvÄ“tu bÄ“rnu intereses, kā tas ir noteikts starptautiskajos un Latvijas likumos, nevis jāslavÄ“ institÅ«cijas, kurās bÄ“rni degradÄ“jas tikai tā iemesla dēļ, ka viņiem nav Ä£imenes.

SvarÄ«gās lietas, par kurām Jums vajadzÄ“tu publiski runāt un uz kurām esam no filiāles jau vairākkārt norādÄ«juši LabklājÄ«bas ministrijai:

1. Izstrādāt priekšlikumus izmaiņu veikšanai likumdošanā, kas noteiktu, ka bÄ“rnu aprÅ«pe institÅ«cijās var bÅ«t tikai uz terminÄ“tu laiku, nevis ilgstoša – bÄ“rni nedrÄ«kst atrasties ilgstošÄ institucionālā aprÅ«pÄ“, jo tā ir viena no vardarbÄ«bas formām.

2. Palielināt to pakalpojumu klāstu, kuri mÄ“rÄ·Ä“ti Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem, kuriem ir funkcionāli traucÄ“jumi, un šo pakalpojumu pieejamÄ«bu visā Latvijā sadarbÄ«bā ar pašvaldÄ«bām (Atelpas brīža pakalpojumi, Dienas centri, asistentu pakalpojumi, medicÄ«niskā aprÅ«pe, psiholoÄ£iskais atbalsts Ä£imenÄ“m pÄ“c bÄ“rna ar funkcionāliem traucÄ“jumiem piedzimšanas u.tml.).

3. Paaugstināt gan specializÄ“to audžuÄ£imeņu atalgojumu, gan pabalstus Ä£imenÄ“m, kurās ir bÄ“rni ar funkcionāliem traucÄ“jumiem tā, lai Ä£imenes var nopirkt auklÄ«šu pakalpojumus, ikdienā aprÅ«pÄ“jot bÄ“rnus ar funkcionāliem traucÄ“jumiem.

4. SadarbÄ«bā ar VeselÄ«bas ministriju un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijām izstrādāt programmas, pasākumus iekļaujošas izglÄ«tÄ«bas bÄ“rniem ar funkcionāliem traucÄ“jumiem Ä«stenošanai.

5. AttÄ«stÄ«t adoptÄ“tāju, aizbildņu, audžuÄ£imeņu kustÄ«bu – sniegt vÄ“l lielāku atbalstu uzņemošajām Ä£imenÄ“m – gan finansiālu, gan pakalpojumu klāstu (piemÄ“ram, asistentu pakalpojumi lielākā apmÄ“rā, nekā tas ir tagad).

6. Izstrādāt priekšlikumus grozÄ«jumiem likumdošanā, lai Latvijas pilsoņiem diasporā atvieglotu iespÄ“ju adoptÄ“t bÄ“rnus no Latvijas savās Ä£imenÄ“s.

Ar šo publisko vÄ“stuli aicinu ne tikai labklājÄ«bas ministri, bet arÄ« visus domājošos, aktÄ«vos un atbildÄ«gos sociālos darbiniekus visos sociālā darba lÄ«meņos iestāties par mÅ«su bÄ“rnu tiesÄ«bām un interesÄ“m!