Iesaki rakstu:

VienotÄ«bas valdÄ«ba ir Ä·Ä“rusies pie finanšu sektora kapitālā remonta. Un loÄ£iski rodas jautājums – kāpÄ“c ir vajadzÄ«gs finanšu sektora kapitālais remonts un kas tad ir novedis pie tādas situācijas, ka mums ir vajadzÄ«gs šis remonts?

Atgādināšu finanšu ministrus pÄ“dÄ“jo desmit gadu laikā – Einars Repše, partija “Jaunais laiks”, no kā izveidojās VienotÄ«ba. Finanšu ministrs 2009.–2010. gadā kopā ar premjeru Kariņu ienāca politikā.

Andris Vilks no VienotÄ«bas. Finanšu ministrs laika posmā no 2010. lÄ«dz 2014. gadam. Laikā, kad premjers bija VienotÄ«bas veiksmes stāsts, personÄ«gais veiksmes stāsts Valdis Dombrovskis, kurš arÄ« bija finanšu ministrs no 2002. lÄ«dz 2004. gadam. 

Jānis Reirs – VienotÄ«ba. Finanšu ministrs no 2014. lÄ«dz 2016. gadam, visbezjÄ“dzÄ«gākās idejas, diferencÄ“tā neapliekamā minimuma tÄ“vs. Dana Reizniece-Ozola – 2016.–2019., un vÄ“lreiz Jānis Reirs. Nu jau no Jaunās VienotÄ«bas.

Kā jÅ«s redzat, tad nospiedošÄ vairākumā, nospiedošo gadu skaitu, pÄ“dÄ“jo desmit gadu, pat vairāk, laikā finanšu sektoru vadÄ«ja VienotÄ«ba, pÄ“c kuras, kā izrādās, 2019. gadā ir vajadzÄ«gs kapitālais remonts.

Nākamā lieta, kas ir bÅ«tiska šajā kontekstā pateikt, ir jautājums par to, ar ko tad mÄ“s esam sākuši finanšu sektora kapitālo remontu. MÄ“s esam vienÄ«gā valsts, kura ir aizklapÄ“jusi ciet savu nacionālo kapitālu “ABLV” izskatā, vienÄ«gā valsts, un par to šausmÄ«gi priecājamies.

MÄ“s esam paši iznÄ«cinājuši savu finanšu sektoru, kurā pietiekami liela iekšzemes kopprodukta daļa tiek veidota, turklāt ar nacionālo kapitālu, mÄ“s priecājamies ar to.

VÄ“l viena lieta, kas ir jāpasaka. Kā mÄ“s to zinām, tad lielākais stress finanšu sektora kapitālā remonta sakarā ir bijis par to, ka “ABLV” notiek pašlikvidācija, nevis notiek piespiedu likvidācijas process, kurā maksātnespÄ“jas administratori varÄ“tu nopelnÄ«t ap 400 miljoniem.

Un šeit es gribu uzsvÄ“rt vienu Ä«pašu gadÄ«jumu par finanšu sektora kapitālā remonta dalÄ«bniekiem, kas centās novest un centās ietekmÄ“t šo procesu, lai konkrÄ“tajai finanšu institÅ«cijai bÅ«tu piespiedu likvidācija. Un šÄ« persona, kā mÄ“s to zinām, ir nošautais Mārtiņš Bunkus.

Es gribu atgādināt, ka nošautā Mārtiņa Bunkus partneris vairākās epizodÄ“s, tajā skaitā “Trasta komercbankas” likvidācijas procesā, ir advokāts Romualds Vonsovičs, kurš vienlaikus ir arÄ« advokāts VienotÄ«bas pārstāvim Latkovska kungam. 

Tas, ko es vÄ“los pateikt attiecÄ«bā par finanšu sektora kapitālo remontu, – ir skaidrs, ka mÄ“s ejam uz politizÄ“tu uzraugu, politizÄ“tu uzraugu attiecÄ«gajā jomā. Un koalÄ«cija teiks, ka tas ir labākais pārstāvis. Piedod, piedod, Mārtiņ! Es zinu, ka man ar tevi ir labas attiecÄ«bas un tu šobrÄ«d gan neklausies (es runāju par Mārtiņu Bondaru), bet šis bÅ«s par tevi.

KoalÄ«cija saka, ka nākamā kārtÄ«ba, kādu viņi grib ieviest, bÅ«s tā, kas bÅ«s efektÄ«vākā un pareizākā. Un piemÄ“rs, es domāju, mums ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kuras vadÄ«tājs ir Mārtiņš Bondars, kuram ir skaļi zināms viens process finanšu jomā.

MÄ“s runājam par to, ka mÄ“s gribam novÄ“rst jebkuras šaubas. Un es arÄ« esmu pārliecināts, tā ir mana cilvÄ“cÄ«gā pārliecÄ«ba, ka Mārtiņš Bondars attiecÄ«gajā strÄ«dā nav vainÄ«gs, bet vienlaikus viņš, kamÄ“r notiek šis strÄ«ds, ir Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vadÄ«tājs, kas, protams, grauj parlamenta prestižu. Un lÄ«dz ar to, ja...

ŠÄ«s ir salÄ«dzināmas situācijas. Ja mÄ“s padarÄ«sim Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par politisku tirgošanās placi, kur visi padomes locekļi bÅ«s koalÄ«cijas virzÄ«ti, tad ir jāpasaka vÄ“l viena lieta. Tad principā mÄ“s politizÄ“sim finanšu sektoru, jo ir tāda neliela detaļa, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļiem ir pienākums uzraudzÄ«t bankas.

Tātad viņi uzrauga konkrÄ“tas bankas. Katrs padomes loceklis faktiski ieiet kādā konkrÄ“tā bankā. Tas nozÄ«mÄ“, ka mums tagad politiskas bankas? Ka tas pasākums, ko sauc kapitālo remontu, bÅ«s politizÄ“t finanšu sektoru?

Tāds faktiski ir šo grozÄ«jumu, šÄ« piedāvājuma mÄ“rÄ·is – noņemt no trases esošo Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadÄ«bu tāpÄ“c, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadÄ«ba faktiski nav pieļāvusi piespiedu likvidāciju vienai konkrÄ“tai bankai, ko sauc par “AB.LV banku”, uz kuras rÄ“Ä·ina piespiedu likvidācijas gadÄ«jumā dažu kungu advokāti vai pietuvinātie varÄ“tu nopelnÄ«t prātam neapveramu summu, faktiski neko nedarot. Tāds ir tas mÄ“rÄ·is. Un tāpÄ“c es aicinu neatbalstÄ«t.

Un es aicinu neatbalstÄ«t to vÄ“l viena iemesla dēļ. Moneyval rekomendācijas, tas nav obligāts likums, kas ir jāizpilda. MÅ«su valstij var piedāvāt risināt kādas problÄ“mas, bet mums nevar neviens cits uzspiest un obligātā formā pateikt, kas mÅ«su valstij ir jādara. Tāda kārtÄ«ba faktiski nav pieņemama attiecÄ«bā uz neatkarÄ«gu, suverÄ“nu valsti, ka kāds var diktÄ“t obligātus priekšnoteikumus, kas ir jāizdara.

Rekomendācijas savā bÅ«tÄ«bā nozÄ«mÄ“ nevis pavÄ“li, bet priekšlikumu, ko varÄ“tu darÄ«t vai ko varbÅ«t vajadzÄ“tu uzlabot, bet tas nenozÄ«mÄ“ aklu liekšanos tādā kalpu pozas stājā, nerÅ«pÄ“joties par savas valsts interesÄ“m.

VÄ“l. Un tas ir pats pÄ“dÄ“jais, ko es gribu pateikt. Tie pārmetumi, kas ir bijuši vÄ“rsti pret “AB.LV banku”, analogi pārmetumi ir tikuši vÄ“rsti arÄ« citās valstÄ«s. Es nosaukšu piemÄ“ru ar Swedbanku. Vai Swedbankai ir uzsākts likvidācijas process? Es esmu dzirdÄ“jis un lasÄ«jis presÄ“, ka Swedbank vadÄ«tājai, aizejot no amata, pÄ“c tam, kad ir pārmests, ir izmaksātas prÄ“mijas divu miljonu eiro apmÄ“rā.

MÅ«su valstÄ« mÄ“s paši ar prieku likvidÄ“jam savu valsts nacionālo kapitālu un uzskatām, ka tas ir pareizi. Manuprāt, tā ir kļūda, un mums to nevajadzÄ“tu pieļaut.

Es tikai sabiedrÄ«bai vÄ“los nosaukt piemÄ“ru, kā koalÄ«cija, aizbildinoties ar faktu, ka iecels labākos profesionāļus, patiesÄ«bā ieceļ amatos. Un tas droši vien bÅ«s attiecināms arÄ« uz Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

Proti, vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs Juris PÅ«ce pavisam nesen Valsts vides dienesta vadÄ«tājas amatam virzÄ«ja Elitu Baklāni-Ansbergu. Juris PÅ«ce, kā mÄ“s zinām, ir Edgara Jaunupa klasesbiedrs. Elita Baklāne-Ansberga ir no studiju laikiem Edgara Jaunupa ļoti cieša, ļoti, ļoti cieša draudzene.

Tas ir tas veids, kādā izvÄ“las vadÄ«tājus amatos, un Ministru kabinets viņus apstiprina. Un nav ne mazāko šaubu, ka šÄdā pat kārtÄ«bā un pÄ“c šÄdas pašas sistÄ“mas tiks arÄ« izvÄ“lÄ“ti nākamie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekļi.

Otra lieta. Ja mÄ“s runājam par finanšu sektora kapitālo remontu, es domāju, ka vislabāk to izjÅ«t katrs Latvijas uzņēmÄ“js un katrs Latvijas iedzÄ«votājs, kas ir saskāries ar vÄ“lmi atvÄ“rt Latvijā bankas kontu, ko mÅ«sdienās kļūst izdarÄ«t arvien grÅ«tāk Latvijā. Un es domāju, ka irpietiekami daudzi Latvijas sabiedrÄ«bas cilvÄ“ki, kas tiek uzskatÄ«ti pÄ“kšÅ†i par noziedzniekiem, kuriem tiek aizvÄ“rti bankas konti.

Es domāju, ka Latvijas sabiedrÄ«ba jau izjÅ«t šodien uz savas ādas, ka tā saucamais finanšu sektora kapitālais remonts patiesÄ«bā arvien vairāk bremzÄ“ uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, arvien vairāk uzņēmÄ“ju pārvācas uz kaimiņvalstÄ«m, kur daudz vienkāršÄk ir atvÄ“rt kredÄ«tiestādÄ“s bankas kontus, kur nav vÄ“lme iznÄ«cināt savas valsts finanšu sektoru.

Un nebÅ«sim naivi, mÄ“s te lielāmies, ka mums ir samazinājies nerezidentu noguldÄ«jumu apjoms. VarÄ“tu padomāt, ka šie nerezidenti vairs nekad nekur nenogulda. Viņi vienkārši pārvācas uz Monako, uz Šveici, uz citām kaimiņvalstÄ«m, un faktiski mÄ“s vienkārši savu finanšu sektoru, kurš ir ienesis Latvijas budžetā pietiekami lielus naudas lÄ«dzekļus, uzdāvinām citām valstÄ«m.

Tas arÄ« ir tas milzÄ«gais ieguvums, ko mÄ“s esam ieguvuši no tām darbÄ«bām, kas lÄ«dz šim ir veiktas. AttiecÄ«gie grozÄ«jumi ir bÄ«stami, bÅ«s atkal draudzenes, klasesbiedri, mīļākās vai vÄ“l nezin kas attiecÄ«gajos amatos. Un lÄ«dz ar to es aicinu neatbalstÄ«t šo grozÄ«jumu un nepolitizÄ“t. Jo, kā mÄ“s zinām, politizÄ“ts uzraugs nekādā veidā nevar izpildÄ«t neatkarÄ«ga uzrauga funkciju.